„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Velns nav nemaz tik melns, kā viņu mālē (Nr. II)

Velns nav nemaz tik melns, kā viņu mālē. Sātans nav nemaz tik slikts, kā par to izsakās. (turpinājums.)

Brūss G. Frederiksons – intensīvi pētījis un studējis kultus, okultismu un sātanismu, kā arī daudz uzstājies par šiem tematiem.

Sātana baznīca

Antons Dandors la Vejs (Anton Szandor LaVey)
Antons Šandors la Vejs ir dzimis 1930. gadā. Vidusskolas gados viņš kļuva pārliecināts, ka zemi iemantos varenie, nevis lēnprātīgie. Ārpus skolas nodarbībām viņš sāka studēt okultismu. Skolas mācību programmas garlaikots, la Vejs pameta skolu un iestājās cirkā kā dresētāja palīgs. Vēlāk viņš iestājās karnevāla trupā un turpināja studēt okultismu. Viņš pārliecinājās, ka ir jāpielūdz jaunība, spēks un spars, jo tie, kas kļuva veci un vāji, drīz vien tika pamesti.
No savas ērģelnieka vietas karnevāla trupā la Vejs varēja labi novērot cilvēka dabu tās
zemiskajās izpausmēs: “Es redzēju vīriešus sniedzamies pēc puskailām meitenēm, kas dejoja karnevālā, bet svētdienas rītos un evaņģelizācijas sapulcēs, kur es spēlēju ērģeles, es redzēju tos pašus vīriešus, sēžot solos kopā ar savām sievām un bērniem, lūdzot Dievu piedot un šķīstīt viņus no miesīgām iekārēm.
Un nākamās sestdienas vakarā viņi atkal ieradās karnevālā vai kādā citā izpriecu vietā. Tad es sapratu, ka kristīgā baznīca ir celta uz liekulības pamata un ka cilvēka miesīgā daba vienmēr ņems virsroku, lai cik tā tiktu šķīstīta un kausēta reliģijas ugunīs” (The Satanic Bible, 14.lpp.).
“Kas tad ir kristīgā baznīca?” jautāja la Vejs, un viņa atbilde bija: “Grēcīgās miesas noliegšana.”
Viņš turpretim sapņoja par sātanisku baznīcu, kas no jauna sagrābtu cilvēku prātus un ļautu viņiem izmantot savas miesīgās iekāres kā izpriecu, nevis cīņas ieganstu.
Sasniedzis 21 gada vecumu, la Vejs sāka studēt kriminoloģiju un uz kādu laiku kļuva par policijas fotogrāfu, taču drīz vien viņš atgriezās izklaides jomā kā pianists klubos un teātros. Visu šo laiku viņš turpināja studēt okultismu un izveidoja plašu okultās literatūras bibliotēku. La Vejs nonāca pie slēdziena, ka sātans ir spēks, kas ir atbildīgs par visām cilvēka iekārēm. Viņš pat sāka mācīt okultās mākslas citiem iknedēļas nodarbībās. Viņa skolniekus la Veja personība piesaistīja ne mazāk kā viņa
mācība. Drīz vien uz šīs grupas bāzes izveidojās grupa “Maģiskais aplis”.

Sātana baznīcas izveide

1966. gadā Antons la Vejs noskuva sev matus, paziņoja par sātana laikmeta iestāšanos un nodibināja sātana baznīcu, pasludinādams sevi par tās augsto priesteri. Viņš izveidoja rituālus īpašiem gadījumiem, kā, piemēram, sātaniskajām laulībām un bērēm. Vispopulārākais bija rituāls, kura laikā dalībnieki varēja nolādēt savus ienaidniekus un pasludināt uzvaru pār tiem. Par la Veja baznīcas rituālu
paroli kļuva frāze: “Dievs ir miris, bet sātans dzīvo”. Rituāli joprojām notiek vietēja mēroga grotās (draudzēs). Daudzi kristieši uzskata šo grupu par visbīstamāko, lai gan patiesībā tā, iespējams, ir mazāk kaitīga nekā dažas pagrīdes grupas. Iespējams, ka vislielāko ļaunumu rada šīs grupas izplatītās grāmatas.
La Veja Sātaniskā bībele, kas ir kļuvusi par bestselleru, ir atrasta noziegumu vietās, par kuru izdarīšanu aizdomās tiek turēti sātaniski kulti un pašdarinātie sātanisti. Ārēji grāmata neliekas bīstama, taču tās mācība, ja tai tiek ticēts un sekots, rada nopietnus draudus kristiešiem un viņu ticībai krustā sistajam un augšāmceltajam Glābējam.Sātaniskās bībeles deviņas sātanisma deklarācijas. Ko kurš ir pelnījis? Jēzus iedrošināja savus sekotājus pagriezt otru vaigu. Savā Sātaniskajā bībelē la Vejs aicina cilvēkus atriebties. Ja, kā apgalvo la Vejs, mums jābūt laipniem tikai pret tiem, kas to pelna, kuri tad “paliks ārpusē”? Kristus ir stiprāks par sātanu. Viņa mīlestība patiesi iemanto visu!
La Veja mācības stūrakmens ir viņa “Deviņas sātanisma deklarācijas” (The Satanic Bible, 25. lpp.). Tās piesaista intelektuāļus no visām dzīves nozarēm.
1. Sātans – tā ir bauda atturības vietā.
2. Sātans – tā ir vitāla eksistence garīgu sapņojumu vietā.
3. Sātans – tā ir tīra gudrība (saprāts) liekulīga pašapmāna vietā.
4. Sātans – tā ir laipnība pret tiem, kas to pelna, nevis mīlestība, kas tiek izšķiesta pret nepateicīgajiem.
5. Sātans – tā ir atriebība principa “pagriez otru vaigu” vietā.
6. Sātans – tā ir atbildība pret atbildīgajiem, nevis rūpes par psihiskiem vampīriem.
7. Sātans – tas ir uzskats par cilvēku kā par vēl vienu dzīvnieku, reizēm labāku, vairumā gadījumu sliktāku par tiem, kas staigā uz četrām kājām, kurš savas “dievišķās, garīgās un intelektuālās attīstības” dēļ ir kļuvis par visbriesmīgāko zvēru no visiem.
8. Sātans – tie ir visi tā saucamie grēki, jo tie visi ved pie fiziska, garīga un emocionāla piepildījuma.
9. Sātans ir bijis baznīcas vislabākais draugs, jo ir nodrošinājis tās darbību visus šos gadus.

La Vejs necentās izveidot būtiski jaunu reliģiju. Lai gan la Vejs ieviesa dažādus rituālus, viņa dibinātajā baznīcā nenotiek burtiska sātana pielūgšana, jo tiek uzskatīts, ka sātans reāli neeksistē. La Vejs vienīgi noformēja sistēmā cilvēces seno sacelšanos pret Dievu.

Citas sātaniskas grupas

Vēl viena organizēta grupa ir “Seta templis”. Sets ir ēģiptiešu sātana apzīmējums. Šīs grupas augstais priesteris Maikls Akvīno atšķēlās no la Veja sātaniskās baznīcas. Būdams ASV bruņoto spēku rezervists, Akvīno ir regulāri saņēmis dienesta pakāpes paaugstinājumu un ieguvis drošības orgānu uzticības personas statusu. Tā kā konstitūcija paredz reliģijas brīvību, viņš atklāti pauž savus uzskatus. Akvīno apgalvo, ka kristīgā baznīca ir vainojama par sātana slikto reputāciju. Sātans neesot ļauns, un
sātanisti esot labi cilvēki.
Piedaloties Ofras Vinfrejas šovā (1988. gada 17. februārī), kāds no skatītājiem viņam pajautāja: “Ja jūs ticat velnam, vai jūs vēlaties pēc nāves nokļūt ellē?” Lai gan Akvīno veiksmīgi izvairījās no šī jautājuma, viņš lika skaidri saprast, ka viņa uzskati par velnu un elli atšķiras no burtiskākā kristietības izskaidrojuma.

Stājieties pretim velnam

Iedomājieties sevi stāvam blakus Jēzum, kad tam tuvojās sātans, lai Viņu kārdinātu. “Ja tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi” (Mt. 4:3). Vai jūs sadzirdat sātana teiktā ļauno un postošo raksturu? “Parūpējies par sevi,” viņš saka: “Aizmirsti citus. Dari, ko gribi.” Mēs ik dienas saskaramies ar līdzīgiem kārdinājumiem. Velns, pasaule un mūsu pašu grēcīgā miesa cenšas novērst mūs
no Dieva un iegrūst sātana alkatīgajās rokās. Kā lai jūs atbildat velnam? Vai jūs izvingrināt savus “garīgos muskuļus”, cerēdami aizbiedēt viņu
prom? Vai jūs pārdomājat, vai tiešām esat Dieva bērni?
Nekad neaizmirstiet – Dievs svētajā Kristībā ir saucis jūs vārdā. Jūs esat viņa bērni. Viņš tur jūs savās mīlošajās rokās caur Dieva vārdu un Sakramentu. Tādēļ jūs nekad neesat vieni. Jēzus ir apsolījis, ka Viņš vienmēr būs pie jums.
Tātad – kā lai atbild sātana kārdinājumiem? Jēzus atbildēja sātanam: “Stāv rakstīts” (Mt. 4:4).
Jēzus citēja pats savus vārdus, proti, Bībeli. Kāpēc? Jo Dieva vārds ir Dieva līdzeklis pestīšanai un vienīgais efektīvais ierocis pret sātanu (Rom. 1:16; Ef. 6:17). Atcerieties Lutera vārdus: “Viens vārdiņš to spēj aizdzīt.” Dzīvais vārds ir Jēzus Kristus, Dieva Dēls, kas ir “pie jums ik dienas līdz pasaules galam” (Mt. 28:20).
“Jo lielāks ir Tas, kas jūsos (Jēzus), nekā tas, kas ir pasaulē (sātans)” (I Jņ. 4:4). Sātans un sātanisms reāli eksistē, taču velnam ir jābēg, kad viņš jūsos redz Jēzu! Jēzus ir stiprāks. Viņš mira, lai mantotu Dieva uzvaru pār sātanu un ļauno. Tagad Viņš dzīvo, lai dotu mums iespēju dzīvot Viņā uzvarām vainagotu dzīvi.

Uz redzamā robežas – sātaniskie kulti

Kas ir kults? Saskaņā ar skaidrojumu vārdnīcā, šo vārdu var lietot attiecībā uz jebkuru reliģisku grupu. Taču parasti vārdu “kults” lieto, lai apzīmētu grupējumu, kas ir atdalījies no galvenās reliģiskās grupas.
Sātaniskie kulti ir grupas, kas nošķīrušās no iepriekšējā nodaļā apskatītajām galvenajām grupām. Grupas, ko nodibināja Kraulijs, la Vejs un citi, ir radījušas daudzus modernus sātaniskus kultus (daži ir drīzāk vietēja mēroga, nevis valstiskas nozīmes). Lai gan šīs grupas nav minētas telefonu grāmatā, tās darbojas atklāti un brīvi, jo to pamataktivitātes aizsargā konstitūcija.
Šīs grupas pielūdz velnu un izpilda dažādus rituālus, kas kristiešiem šķiet tikai īpatnēji un atbaidoši. Tomēr pierādījumi liecina, ka sātanisko kultu ceremonijas ietver arī dzīvnieku upurēšanu, demolēšanu, ļaunprātīgu dedzināšanu un kapu apgānīšanu.
Kādā “ABC News” izlaidumā “20/20”, kas izgāja ēterā 1986. gada 16. maijā, tika uzskaitīti seši sātaniskas aktivitātes pierādījumi – saistība ar nāvi, īpašas sātaniskās atribūtikas izmantošana, nolaupīšana, seksuāla vardarbība, kanibālisms un kremācija. Tas arī izskaidro, kā gudri cilvēki, kalpojot ļoti gudram velnam, tik lieliski noslēpj savas pēdas!
Ziņu izlaidumi, kas norāda uz sātaniskām aktivitātēm, iekļauj aprakstus gan par sātanisma sagrautām dzīvēm, gan par niekošanos ar okultismu. Vai šie gadījumi ir atsevišķi un savstarpēji nesaistīti? Tā kā šīs kulta grupas nav īpaši publiskas, par tām ir maz kas zināms. To darbības bieži netiek izmeklētas līdz brīdim, kad tās kļūst nelikumīgas un bīstamas. Sātanisko kultu noziedzīgās aktivitātes šķiet savstarpēji nesaistītas, taču var arī izrādīties savādāk. Tādēļ likumsargājošās iestādes dalās informācijā, lai atklātu iespējamu shēmu sātanisko noziegumu virknē, kas sekmētu nelikumīgu kultu darbību tiesāšanu. Tādas grupas kā “Kulta noziegumu izmeklēšanas tīkls” (“Cult Crime Impact Network”) Aidaho štatā, “Bothered about Dungeons and Dragons” Virdžīnijas štatā, un “Parents’ Music Resource Center”, arī Virdžīnijas štatā, vāc un izplata informāciju, kas domāta vecākiem un policijas darbiniekiem, kuriem rūp kultu darbības noziedzīgais raksturs.
Kādā 1988. gada žurnāla rakstā Dr. Rolands Samits (Roland Summit), psihiatrijas docents un ārsts Kauntiharboras Kalifornijas universitātes Medicīnas centrā Losandželosā, sacīja: “Iespējams, pat vēl šodien ikviens, kas sapulcē vienkopus grupu cilvēku, lai nopietni apspriestu rituālas [seksuālas]
vardarbības varbūtību, riskē tikt uztverts par banālu.” Viņš apspriedās ar speciālu komisiju, kas izmeklēja saistību starp sātanismu un ļaunprātīgu bērnu izmantošanu. Šī komisija secināja, ka šīs tēmas nozīmīgums “tiek pastāvīgi apšaubīts, saucot to par pārspīlējumu, lai tikai nebūtu jānodarbojas ar briesmīgām, nomācošām lietām” (The Daily Breeze, Los Angeles, 1988. gada 1. marts).
Samits uzstājās kā liecinieks tiesā, kurā bērnudārza audzinātāji Beikersfīldā, Kalifornijas štatā, tika apsūdzēti noziedzīgā seksuālā vardarbībā pret bērniem. Lai gan daudzi lietas materiāli norādīja uz organizētām rituālām izdarībām, šī ideja tika atmesta. Neilgi pēc tam Dr. Samits sāka saņemt izmisīgus telefona zvanus no cilvēkiem visā valstī. Šie ziņojumi, ļoti līdzīgi viens otram, stāstīja par bērniem, kas bija seksuāli izmantoti rituālu ietvaros. Šie gadījumi bieži bija risinājušies bērnudārzos, un tajos piedalījās cilvēki, kuru apģērbs, simboli un rotaslietas norādīja uz piederību kādai reliģiskai kopienai.
Diemžēl bērni bieži vien nevarēja nosaukt vārdus, datumus un vietu nosaukumus. Taču līdz ar pierādījumu skaita straujo palielināšanos varas pārstāvji vairs nespēja tos turēt slepenībā. Bija pārāk daudz līdzīgu nostāstu par ļaunprātīgu izmantošanu rituālos, lai tos atstātu bez ievērības. Diemžēl gadījumos, kad cilvēki liecina par noziedzīgiem sātaniskiem rituāliem, policijai bieži vien neizdodas
atrast ne upuri, ne noziedznieku. Par sātaniskām aktivitātēm aizdomās turētie bieži atbild diezgan dīvaini. Arestējot kādu klaidoni, pie viņa tika atrasts ādas maciņā paslēpts cilvēka kauls. Pratināšanas laikā viņš izteica šokējošu paziņojumu: “Man ir problēma. Es esmu kanibāls.” Taču nebija iespējams neko pierādīt.

Sātanisko kultu socioloģija
Dr. Edvards Dž. Mūdijs (Edward J. Moody) no 1965. līdz 1969. gadam pētīja sātaniskos kultus Kalifornijas štatā. Viņš dzirdēja baumas par kādu grupu, kas plāno svinēt Visu svēto dienas priekšvakaru kādā spoku apsēstā mājā Sanfrancisko. Viņa secinājumi ir vērā ņemami: “Tie, kas galu galā kļūst par sātanistiem, cenšas tikt galā ar ikdienas dzīves problēmām, ar šīszemes eksistences jautājumiem, nevis ar kādu pārpasaulīgu pēcnāves dzīvi” (“Urban Witches” grāmatā Conformity and Conflict: Readings in Cultural Anthropology, eds. James P. Spradley and David W. McCurdy [New York: Little, Brown and
Company, 1971.], 288. lpp.; citēts Edward A. Tireyakian, ed., On the Margin of the Visible: Sociology,
the Esoteric and the Occult [New York: John Wiley and Sons, 1974.]).
Dzīves sarežģījumiem pieaugot, cilvēki izvēlas dažādus veidus, kā tikt galā ar savām problēmām. Daudzi meklē atbildes pie pārdabiskajiem spēkiem. Interesanti, ka viņi izvairās no Dieva un vēršas pie sātana. Viņi saņem tūlītējas atbildes, kā arī zināmu miesīgo iegribu apmierināšanu. Salīdziniet to ar Sv. Pāvila teikto: “Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet
savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā siržu neprātā iegrimuši tumsā” (Rom. 1:21). Dieva noliegšanas sekas nav patīkamas. Sv. Pāvils trīs reizes atgādina, ka Dievs viņus ir “nodevis” miesas
iegribām (Rom. 1:24, 26, 28). Būdami Dieva ienaidnieki, viņi tiks iemesti “uguns jūrā” (Jņ. atkl. 20:15).

Moderna sātaniska grota
Vietēja mēroga sātaniskie kultie tiek saukti par “grotām”. To rituāli un ceremonijas nav nekas vairāk kā ņirgāšanās par Kristu. Turpmākais piemērs rāda, kāds, pēc Mūdija novērojumiem, varētu izskatīties tipisks rituāls: “Katru piektdienas vakaru īsi pirms pusnakts vīriešu un sieviešu grupa sapulcējas kādā mājā Sanfrancisko. Tur viņi augstā priestera vadībā, kas ir burvis vai mags, reizēm dēvēts par “sātanisma Melno Pāvestu”, studē un praktizē seno melnās maģijas mākslu. Tieši pusnaktī viņi veic sātaniskus rituālus, kas acīmredzot maz atšķiras no senās Eiropas sātanistu un raganu rituāliem, kuru sākums rodams 7. gadsimtā. Melno sveču trīsuļojošajā gaismā stāvi garos tērpos ar kapucēm pie tradicionālā sātaniskā altāra izpilda rituālus ap tur guļošo kailo raganu, kas ir jauna un skaista. Viņi piesauc mistiskos tumsas spēkus, lai tie izpildītu viņu norādījumus. Zem ragainā dieva Bafometa attēla viņi nododas miesīgām un jutekliskām baudām, par kurām viņu priekšgājēji savā laikā izpelnījās
mocības un nāvi no agrīno kristīgo censoņu rokām” (Conformity and Conflict, 280. lpp.). Ne visi sātanisti ir raganas un burvji, taču vairums nodarbojas ar melno maģiju. Viņu darbošanās iekļauj gan mācīšanos, gan pielūgšanu. Rituāli rada pielūgsmes izjūtu. Altāris ar kailo sievieti simbolizē viņu primāro mērķi – apmierināt visas fiziskās iegribas.
Daudziem sātaniskiem kultiem ir mistiski nosaukumi, piemēram “Baltā tempļa brālība”, “Septiņu staru klosteris” un “Mirdzošā skola”. Sātaniskie kulti dod miglainus solījumus par personīgās bagātības un veiksmes vairošanos. Vairumam jaunpienācēju ir jāpiedalās kādā uzņemšanas ceremonijā, jāsamaksā biedranauda un jāpiedzīvo kāda nekaitīga maģiska darbība. Šis dūmu aizsegs apslēpj īsto ļaunumu līdz brīdim, kad jaunpienācēji ir uzķērušies uz āķa.
Mūdijs saistījās ar sātaniskajiem kultiem kā novērotājs, taču drīz vien kļuva par labprātīgu dalībnieku. Viņš apbrīnoja šo sātanistu patiesumu: “Viņi cieši ticēja tam, ko darīja!” Tajā pašā laikā viņi vēlējās paturēt savu darbību slepenībā, lai novērstu izsmieklu, nopēlumu un pat apsūdzību. Lai gan savas dīvainās izturēšanās dēļ viņi jutās izolēti, viņi tomēr turpināja savu darbošanos, jo sātanisms viņiem deva identitātes izjūtu un, domājams, arī zināmus problēmu risinājumus.
Kults “Process” “Pēdējās tiesas procesa baznīca”, kas ir pazīstama arī vienkārši kā “Process”, tika nodibināta 1963. gadā Londonā, Anglijā. Tās dibinātāji, precēts pāris Mūri, kuri vēlāk pieņēma vārdu de Grimstoni, bija kulta “Scientioloģijas baznīca” augstākas pakāpes locekļi. De Grimstoni savā kultā aktīvi iesaistīja
bagātus cilvēkus, kuriem piederēja vara. Iesākumā kults atzina divus dievus – Luciferu un Jehovu, bet vēlāk tiem pievienojās vēl viens – sātans. “Process” sludināja, ka caur mīlestību Kristus un sātans izbeigs savu naidu un noslēgs mieru. Jēzus taču bija teicis: “Mīliet savus ienaidniekus”, un Viņa ienaidnieks bija sātans. De Grimstons rakstīja: “Ja kāds jautā: “Kas ir Process?”, atbildiet viņam: “Tas ir gals, cilvēku pasaules gals. Tas ir gala virzītājspēks, gala līdzeklis un gala neizmērojamā vara”” (citēts Carl A. Raschke, Painted Black [New York: Harpers & Row, 1990.], 112. lpp.).
Ārēji šie vārdi nešķiet kaitīgi, lai gan tie izklausās dīvaini, taču “Procesam” šie vārdi nozīmē to, ka kulta dalībnieki var un viņiem vajadzētu pasteidzināt garīgo tuvināšanos starp tīru mīlestību no debesīm un tīru ļaunumu no elles. Tādēļ “Procesa” locekļi ticēja, ka ar slepkavošanas, slaktiņu un seksuālu izvirtību palīdzību viņi tuvina pasaules galu. No tā arī radies nosaukums “Pēdējās tiesas procesa baznīca”. 1974. gadā grupa sadalījās, un uz tās bāzes izveidojās vairākas citas grupas.
Savā grāmatā The Ultimate Evil izmeklēšanas reportieris Morijs Terijs apkopoja pārsteidzošu informāciju. Pēc Terija domām, Savienotās Valstis caurauž labi organizēts sātanisko kultu tīkls.
Pamatīgas izpētes rezultātā Terijs secināja, ka gan Čārlzs Mensons Kalifornijas štatā, gan slavenais Deivids Berkovits/slepkava “Sema dēls” Ņujorkā piederēja vienam un tam pašam valsts mēroga sātanisko kultu tīklam, kam bija saistība ar “Procesu”.
Pēc “Procesa baznīcas” pamešanas Čārlza Mensona “ģimene” Rietumu krastā sastāvēja no “Čārlija” (vai “Kristus”, kā viņš sevi reizēm dēvēja) un kāda duča jaunu sieviešu, kuras pēc kārtas viņu pielūdza un gulēja ar viņu. Viņus apsūdzēja par deviņām slepkavībām, kas tika izdarītas 1969. gada 9. un 10. aprīlī. Mensons apgalvoja, ka viņš ir nosūtīts uz zemes, lai radītu “juku jukas”, kas paātrinātu pēdējās
tiesas dienu un līdz ar to Kristus atnākšanu. Cietumā Mensons bija atklāts pret policistiem un žurnālistiem līdz brīdim, kad viņu apmeklēja dažas pie “Procesa” piederošas personas. Pēc šī apmeklējuma Mensons kļuva savādi kluss.
Pēc vairākiem gadiem Deivids Berkovits, pazīstams arī kā “Sema dēls”, tika notiesāts par kādu duci slepkavību Ņujorkā. (Viņš apgalvoja, ka kāds suns viņam ir pavēlējis nogalināt. Suns piederēja kādam Semam, no tā arī radusies iesauka “Sema dēls”.) Berkovits ņirgājās par policiju, nosūtot policijai un sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem zīmītes. Savu vārdu viņš parakstīja neparastā, taču atpazīstamā ģeometriskā formā. Slepkavības dīvainā kārtā sakrita ar noteiktiem datumiem, kas vēlāk izrādījās
nozīmīgi sātanistiem. Viens šāds datums bija Visu svēto dienas priekšvakars, 31. oktobris. Cits datums, 30. aprīlis, kopš viduslaikiem ir pazīstams kā Valpurģu nakts, kas gadsimtu gaitā tiek svinēta kā “raganu nakts”. Apcietinājumā Berkovits atzinās, ka pieder kādai sātaniskai grupai, kas sastāv no vairāk nekā 20 locekļiem un kas ir cieši saistīta ar “Procesu”.

Vudū kulti?
Vārds “vudū” iztēlē uzbur visdziļākos Āfrikas vai Dienvidamerikas džungļus. Taču Sanfrancisko policiste Sendija Gelenta kļuva pazīstama visā valstī, kad kādas slepkavības izmeklēšanā izmantoja savas zināšanas par sātaniskiem noziegumiem. 1981. gadā viņa saņēma paziņojumu par neparastu slepkavību Goldengeitparkā, Sanfrancisko. Upuri bija grūti identificēt, jo līķim trūka galvas. Pie līķa atrada arī citus neierastus lietiskos pierādījumus, ieskaitot vistas galvu, kas bija atstāta cilvēka galvas vietā. Savu pētījumu rezultātā Gelenta secināja, ka noziegums bijis vudū rituāls, kas pazīstams kā “santerija”. Viņa paredzēja, kas notiks nākamajās 42 dienās. “Viņi tiešām domāja, ka esam jukuši,” Gelenta atceras. “Neviens tam neticēja, līdz četrdesmit otrās dienas naktī izmeklētājs saņēma zvanu.” Kāds bija mēģinājis savienot galvu ar ķermeni, kas joprojām atradās apgabala morgā, gaidot identifikāciju. Lai gan šis noziegums netika atklāts, Gelentas pareģojuma patiesīgums cēla viņas kā sātanisko noziegumu ekspertes prestižu visā valstī (San Francisco magazine, 1987. gada augusts, 82. lpp.).

Kādēļ sātanisms?
Cilvēki saistās ar sātanismu cerībā atrisināt ikdienas problēmas. Iespējams, ka viņus nomāc īstas vai izdomātas problēmas, kurām nav iespējams rast risinājumu. Varbūt viņi smok zem morāles jūga, kas viņiem šķiet pārāk stingra. Iespējams, ka viņus kāds ir fiziski vai emocionāli sāpinājis. Lai kāds arī būtu katra gadījuma iemesls, ikviens cilvēks meklē kaut kādu palīdzību.
Jēzus aicināja: “Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla” (Mt. 11:28-30).
Taču mēs, cilvēki, dažreiz nejūtam, ka nasta paliek vieglāka. Jēzus solījums pat var likties nepatiess, ja ņem vērā ciešanas visā pasaulē. Tādēļ daudzi vēlas saņemt ātrāku un vieglāku problēmu atrisinājumu -tieši tādu risinājumu piedāvā sātans.
Atcerieties kārdinājumus, kurus sātans piedāvāja Jēzum – maizi, varu un stāvokli sabiedrībā (Mt. 4:1-11). Mums par laimi, Kristus redzēja cauri sātana vāji maskētajiem solījumiem un veiksmīgi izturēja sātana kārdināšanu. Ar Kristus vārdu sirdī un uz lūpām arī mēs varam stāties pretī sātanam, un viņš bēgs no mums (Jēk. 4:7). Mēģiniet izprast, kādēļ Kristus dzīvoja zemes virsū: “Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus” (I Jņ. 3:8). “Tā viņš atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām” (Kol. 2:15).
Sātana stiprākais ierocis ir bailes, bet caur Jēzu mums nav, no kā baidīties. Baznīcas dziesmā “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” Mārtiņš Luters rakstīja: “Mūs tomēr sarga Dieva Gars, Tas elles varai 20 pāri! Kas valda tumsībā, Gan kaist viņš niknumā, Bet ko mums padarīs? Dievs viņu nosodīs, Viens vārdiņš to spēj aizdzīt!” (Dziesmu grāmata latviešiem tēvzemē un svešumā, 82., 83. lpp.).
Viens mazs vārdiņš! Šis mazais vārdiņš ir Jēzus vārds. Lai gan domas par sātaniskiem kultiem var mūs izbiedēt, nekad nenovērsieties no Jēzus un Viņa krusta. Viņš izpirka Dieva piedošanu jums un samaksāja par jūsu mūžīgo dzīvi. Tad nu dzīvojiet Viņam!

Pašdarinātais sātanisms
1986. gadā, izmeklējot kādu ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumu, valsts ugunsdzēsības maršals atklāja nozieguma vietā, kā viņš domāja, vienkāršu zvaigžņveidīgu rotājumu. Tika atrasts arī sakropļots kaķa ķermenis bez galvas. Izmeklētāji saistīja dedzināšanu ar kādu vietējo pusaudžu bandu. Kāda bandas
locekļa māte atpazina zvaigžņveida rotājumā piecstaru pentagrammu, kuru, otrādi apgrieztu, viņas dēls un tā draugi izmantoja savas iemīļotās rokmūzikas apzīmēšanai. Arī pusaudža istabas sienas bija noklātas ar līdzīgiem simboliem. Pusaudzis, kas izpildīja rituālas upurēšanas, un viņa draugi bija pašdarinātie sātanisti. Viņi bija dzirdējuši par Elisteru Krauliju un Antonu la Veju un bija lasījuši Sātanisko bībeli. Viņi vienkārši atdarināja dīvainās izdarības, par kurām bija lasījuši.
Pašdarinātie sātanisti atšķiras no iepriekšējās nodaļās minētajām grupām. Viņiem nav
organizētas struktūras, un viņi uzvedas daudz dīvaināk nekā vairums organizēto un redzamo sātanistu grupu. Cerēdami iegūt pārdabisku “augsto spēku”, daži nonāk līdz pat pašnāvībai vai citu cilvēku nogalināšanai.
Pašdarinātie sātanisti, iespējams, ir visredzamākie, jo cilvēki visvairāk zina tieši par viņu darbību. Tikai nedaudzi uzdrīkstētos apmeklēt sātanistu baznīcu, taču daudzi var nejauši sastapties ar pašdarinātiem sātanistiem un ieinteresēties par viņu īpatnajām izdarībām. Šāda iepazīšanās var izraisīt ciešāku iesaistīšanos. Daudzi uzskata pašdarināto sātanistu izdarības par nekaitīgu, nedaudz pārgalvīgu pusaudžu uzvedību. Taču arī citas vecuma grupas ir neaizsargātas pret šādu ietekmi. Visiem trijiem sātanisma veidiem (”baznīcām”, kultiem un pašdarinātajām grupām) ir kāda kopīga iezīme – viņi pielūdz sātanu un tam kalpo. Lielākajai daļai saistība ar sātanismu sākas ar kādu nevainīgu iepazīšanos. Vēlāk daudzi turpina šo kontaktu, narkotiku un seksuālu izdarību vilināti. Taču ēsma tiek izlikta tad, kad jaunpienācējiem atļauj vērot vai piedalīties kādā sātaniskā rituālā, kas parasti ir kāda melnās mesas versija vai daļa.

No kurienes viņi gūst informāciju?
5. nodaļā minētajā ziņu raidījumā “20/20” tika uzskaitīti trīs galvenie veidi, kā pašdarinātie sātanisti uzzina par sātanismu: literatūra, mūzika un kino. Raidījuma reportieris ziņoja no tirdzniecības centra, stāvot iepretī trim veikaliem, no kuriem ikviens piedāvāja vienu no minētajiem uzziņu veidiem.
Tomēr šķiet, ka sātaniskajai mūzikai ir vislielākā ietekme, it īpaši uz gados jaunākiem cilvēkiem. Rokmūziķu dzīve un mūzika, it īpaši smagā metāla novirzienā, vedina uz domām, ka sacelšanās un pilnīga bezlikumība ir vēlama. Šādu dziesmu vārdi kopā ar vizuālajiem efektiem sekmē grēcīgu uzvedību un visas iespējamās ļaunās iekāres. Pēdējo 10 gadu laikā diennakts mūzikas kabeļtelevīzijas kanālos divdesmit četras stundas ir skatāma vardarbība un aicinājumi uz dumpīgu uzvedību.
Daudzas grāmatas un raksti ir izdoti, lai brīdinātu jaunatni un vecākus par iespējamajām briesmām. Piemēram, Dan and Steve Peters, Why Knock Rock (Minneapolis: Bethany, 1984.), Bob Larson, Larson’s Book of Rock (Wheaton: Tyndale, 1987.) un Tipper Gore, Raising PG Kids in an
X-Rated Society (Nashville: Abingdon, 1987.).
Kāds puisis rakstīja pētījumu par reliģiju. Viņš bija izvēlējies hinduismu, taču izpētes gaitā ieinteresējās par kādu citu tēmu, kurai viņš bija nejauši uzdūries, proti, sātanismu. Viņš iegrima grāmatās par šo tēmu. Dažu nedēļu laikā viņš kļuva naidīgi noskaņots un apsēsts ar smagā metāla mūziku ar spēcīgu sātanisku ievirzi. Puiša skolotāji ievēroja izmaiņas un ziņoja par to viņa mātei. Zēna tēvs atzīmēja, ka zēns bija pēkšņi novērsis uzmanību no lidaparātu modeļiem un sācis pievērsties
okultismam. Viņu varēja dzirdēt dziedam dziesmas par asinīm un mātes nogalināšanu. Drīz vien gan puisis, gan viņa māte bija miruši – to bija izdarījis viņš pats. Izmeklētāji atklāja, ka viņš bija izplānojis slepkavību un pašnāvību, pastāvīgi klausoties dažas konkrētas smagā metāla rokdziesmas. Zēna draugi liecināja, kas viņš to bija uzskatījis par vienīgo veidu, kā pārtraukt nelaimīgu bērnību.
Daži rokmūzikas veidi nav nekas vairāk kā viegli maskēti norādījumi iznīcināšanai. Attieksme pret centieniem ieviest mūzikas cenzūru ir dažāda. Daži mākslinieki ar to ir neapmierināti, citi to atbalsta, cerēdami, ka tas izraisīs lielāku klausītāju vēlmi to iegādāties. Kompjūteru jomā tiek teikts: “Atkritumi iekšā, atkritumi ārā!” Ko gan lai saka, kad atkritumi tiek sagrūsti iespaidojamas jaunatnes prātos? Diemžēl šādi dziesmu vārdi ir pilnīgi likumīgi. Tieši tādēļ ir svarīgi, lai vecāki klausītos mūziku
kopā ar saviem pusaudžiem. Apustulis Pāvils rakstīja: “Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” (Fil. 4:8).
Savienoto Valstu Konstitūcijas Pirmais grozījums nodrošina tiesības izdot sātanisku literatūru. Sātans šīs tiesības pilnībā izmanto. Vispieejamākie sātaniskās literatūras avoti ir publiskās bibliotēkas un grāmatu veikali. Bibliotekāri atzīst, ka sātaniskā literatūra ir populāra, un bieži vien šāda bibliotēkā pasūtīta grāmata tiek “pazaudēta” vai arī nekad netiek atdota.
Kāds jaunietis aprakstīja savu iepazīšanos ar sātanismu. Viņš ar draugu šķirstīja grāmatas kādā grāmatu veikalā. Draugs nejauši uzgrūdās kādam plauktam, un no tā izkrita gāmata. Pirmo zēnu ieinteresēja grāmatas autora Antona la Veja īpatnējā fotogrāfija uz grāmatas vāka. Šī grāmata bija Sātaniskā bībele. Ziņkārības vadīts, jaunietis nopirka grāmatu un to izlasīja. Tad viņš īstenoja to, par ko bija izlasījis. Būdams apcietinājumā par divpadsmitgadīgas meitenes noslepkavošanu, viņš gandrīz ar lepnumu paziņoja: ”Es esmu sātanists!” Patlaban viņš izcieš mūža ieslodzījumu. Šī jaunieša tēvs atzinās, ka, lai gan ārēji Sātaniskā bībele izkatījās nekaitīga, tā patiesībā izrādījās ārkārtīgi bīstama.

Sātaniskā bībele un tās papildus krājums
Sātaniskie rituāli var likties nekaitīgi. Patiesībā la Veja piedāvātās deviņas deklarācijas (skat. 4. nod.) īpaši neatšķiras no dzīvesveida, kas tiek slavināts lielākajā daļā filmu un televīzijas seriālu. Taču visu iespējamo vēlmju apmierināšana var izrādīties ļoti bīstama. Sātans
makšķerē Dieva ļaudis. Uz viņa asā makšķeres āķa ir uzsprausta ēsma. Daudzi sāk saprast, kas ir sātanisms, kad ir jau par vēlu. Sātans ir jau pievilcis āķi.
Cik tuvu jūs varat pieiet neapdedzinoties? Būt sātanisma kārdinātam ir gandrīz vai kompliments no jūsu ienaidnieka puses. Jo tuvāk jūs nokļūstat Dievam, jo dedzīgāk darbojas sātans. Daudzās bibliotēkās un grāmatu veikalos piejamās grāmatas ne tikai runā par sātanismu, bet arī iesaista lasītāju tajā. Tas ir pilnīgi likumīgi un ārkārtīgi aizraujoši.

Kino/video/filmas
1988. gadā valsti pāršalca vairāki avīžu virsraksti. “Ročesterā, Minesotas štatā, jaunietis apsūdzēts četrkārtīgā slepkavībā”. Mēnesi vēlāk tā pati avīze ziņoja – “Četri pusaudži apsūdzēti vampīriskā slepkavībā”. Šie gadījumi bija saistīti ar sātaniskām un rituālām ietekmēm.
Pirmajā gadījumā iesaistītais jaunietis klausījās smagā metāla un anarhistiskā pankroka grupas. Viņš arī bieži strīdējās ar vecākiem par savu ģērbšanās stilu un par mūzikas videofilmām, kuras viņš skatījās. Bet no labās puses viņu raksturoja tas, ka viņš nodarbojās ar sportu, bija labs strādnieks un pilnīgi noteikti nebija psihiski slims. Vakarā pirms slepkavībām jaunietis bija pastāstījis draugiem, ka plāno nogalināt savus vecākus. To viņš arī izdarīja, nogalinot vēl divus ģimenes locekļus. Tas notika
rokmūzikas ietekmē.
Otrs noziegums sagrāva piecas ģimenes. Ceļojot gar Misisipi upes krastu, četri jaunieši bija nogalinājuši piekto draugu. Atrazdamies arestā, viens no aizdomās turētajiem atzinās, ka bija dzēris upura asinis. Zēni bieži vien bija diskutējuši par vampīrismu. Viņu sarunas bija kļuvušas kaislīgākas pēc iznomātās filmas Zudušie zēni (Lost Boys – par pusaudžiem vampīriem) noskatīšanās.
Šī nozieguma rezultātā notika vairākas interesantas lietas. Videotēkas īpašnieks, kas bija zēniem iznomājis filmu, tūlīt pat izņēma no plauktiem visas šīs filmas kopijas (Lai gan viņš atstāja apritē līdzīga satura filmas par sātanismu un okultismu.) Tad kādas citas videotēkas īpašnieks piezvanīja un piedāvāja nopirkt visas šīs filmas kopijas, jo Zudušie zēni bija viena no vispopulārākajām filmām. Liekas, visi gribēja noskatīties filmu, par spīti tajā sludinātajam ļaunumam.
Sātanisko saistību līmeņi vai veidi norāda uz sātanisma progresējošo raksturu:
1) izpriecas un spēles;
2) daļēja interese;
3) noziedzīgas darbības;
4) organizēts sātanisms.
Vai tiešām filmas var ietekmēt cilvēku uz šādu neiedomājamu noziegumu izdarīšanu? Cik liela ietekme filmām patiesībā ir uz cilvēku? Vai šī ietekme izpaužas spēcīgāk uz pusaudžiem? Vai ir nepieciešams cenzēt filmas, mūziku un citus informācijas līdzekļus? Kam tas būtu jāizlemj? Tādas filmas kā Eksorcists (The Exsorcist) un Rozmarijas bērns (Rosemary’s Baby) bruģēja ceļu simtiem citu līdzīgu filmu ražošanai. Tūkstošiem cilvēku nāca skatīties šīs filmas, ziņkārības dzīti, un atstāja zāli
šausmās vai bailēs. Taču daži vēl vairāk uzkurināja ziņkārību un apetīti. Iepriekš minētajā pārraidē “20/20” bijušais sātanisma augstais priesteris, tagad kristiešu evaņģēlists Maiks Varnke teica: “Ja velnam ir kāds reklāmdienests, tad tas ir kino.”
Apskatiet vietējās videotēkas plauktus. Filmu seriālos Piektdien, trīspadsmitajā datumā (Friday the Thirteenth) un Teksasas motorzāģa slaktiņi (Texas Chainsaw Massacre) jūtams spēcīgs sātanisma pieteikums. Kādas citas filmas Briesmoņi (The Ghoulies) ievada kadri rāda īstu sātanisko melno mesu.
Seriāls Ļaunā zīme (The Omen) mudina jauniešus saistīties ar okultismu. Cilvēki vēlas iegūt tās pašas spējas, kas piemīt filmas varoņiem. Dažās no šīm filmām sātaniskās idejas nav izteiktas, taču bieži vien tās sevi piesaka nepārprotamā veidā, un tās vienmēr ir bīstamas. Titriem filmas beigās reti kad tiek pievērsta uzmanība, taču filmas Rozmarijas bērns titri norāda tehniskā konsultanta vārdu – Antons la
Vejs! Sātaniskais kārdinājums pielavās arī pa šķietami nekaitīgiem ceļiem – ar spēlēm un rotaļlietām. Piemēram, pārdabiskie spēki, kurus demonstrē sestdienas rīta multiplikāciju filmu varoņi. Protams, tas ir izdomājums. Bet kādas slēptas idejas par pārdabisko saņem bērni? Katrai ģimenei ir jāizdara individuāls vērtējums par “ausu, acu un spēļu diētu”. Jūs esat tas, ko jūs ēdat. Tas attiecas arī uz garīgo barību.
Fantāzijas-piedalīšanās spēlēs, piemēram “Pazeme un pūķi” (“Dungeons and Dragons”), spēlētāji patiesībā pieņem savu varoņu personības. Spēles gaitā viņi izpilda buršanas, ieskaitot “nāves lāstus”. Pēc sava dēla pašnāvības, kas tika izdarīta tiešā saistībā ar šī veida spēlēm, Pets Pullings 23 nodibināja organizāciju “Bothered about Dungeons and Dragons”. Šī grupa ir savākusi pierādījumus par vairākām pusaudžu pašnāvībām, kas izdarītas ciešā saistībā ar šīm spēlēm. Tās vairs nav vienkārši spēles.

Kā rīkoties kristietim?
Sātans ir viltīgs. Visiem spēkiem viņš cenšas pievilt Dieva ļaudis. Daudziem varbūt izmisumā nolaidīsies rokas, un viņi iesauksies: “Ko tad kristietis lai dara? Vai ir kaut kas tāds, ko kristietis drīkst lasīt, redzēt vai domāt, kas kaut kādā mērā nebūtu sātanisks?” Stāstā par Trojas zirgu grieķu kareivji nevis tieši uzbruka Trojai, bet uzbūvēja milzīgu dobu koka zirgu un atstāja to pie Trojas pilsētas vārtiem. Domādami, ka zirgs ir dāvana, trojieši to ieveda pilsētā, lai apskatītu. Kad trojieši bija aizmiguši, grieķi izlīda no savas paslēptuves zirgā un, izmantojot trojiešu
apjukumu, ieņēma pilsētu.
Sātans bieži rīkojas līdzīgi – viņš uzbrūk no mugurpuses, kur viņš ir vismazāk gaidīts. Tieši tādēļ Sv. Pēteris piekodina mums vienmēr būt modriem: “Jūsu pretinieks – velns staigā apkārt, kā lauva rūkdams, un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā” (I Pēt. 5:8-9).

No kristīgā redzespunkta

Vēl viens brīdinājums – pat ja jūs ticat Jēzum, jūs ne vienmēr varat atpazīt sātana klātbūtni un viņa ļaunās viltības. Jums nepieciešams bieži griezties pie Dieva un Viņa vārda. “Pārbaudait visu” (I Tes. 5:21), pārliecinieties, ka jūsu vārdi un darbi ir no Dieva un ka jūsu ticība netiek apdraudēta vai kompromitēta.
Kā jau iepriekš vairākas reizes minēts, velns ir spēcīgs, bīstams un īsts, taču Jēzus ir spēcīgāks. Lai gan velns ir uzvarēts ienaidnieks, viņš netaisās krist zemē un izlikties par mirušu (II Tes. 2:9). Līdzīgi vistai ar nocirstu galvu, sātans ir nāves mokās. Viņš cenšas novilkt citus sev līdzi uz elli. Sātans darbojās Jēzus dzīves laikā un darbojas arī šodien.
Mums ir zināms, kā Jēzus atbildēja sātanam, kad tas Viņu kārdināja. Bet kā būs ar mūsdienu kristiešiem? Daudziem jaunībā netika mācīts par Jēzu, citi ir uzzinājuši taisnību par Kristus sniegto mūžīgās dzīves dāvanu, taču viņi ir novērsušies no šīs dāvanas. Daži dod priekšroku sātanam un ļaunajam, nevis Dievam un Viņa labestībai. Kad sātans pacels savu riebīgo galvu, kā jūs atbildēsiet?
Apustulis Pāvils brīdināja par grūtajiem laikiem, kas nāks pirms pasaules gala. Viņš iedrošināja savus draugus: “Tērpsimies gaismas bruņās” (Rom. 13:12). Griezieties pie Svētā Gara pēc aizsardzības, vairieties savas sirds kārību grēcīgās tumsas, vienmēr stiprinieties Jēzus spēkā: ”Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām” (Ef. 6:10-11). Jūsu ticība jūs pasargās līdzīgi bruņām. Ikviena bruņu sastāvdaļa ir veidota, lai aizsargātu.
Taču Gara zobens, Dieva vārds, tiek izmantots arī, lai uzbruktu. Ar Gara zobenu jums ir Kristus spēks cīnīties pret sātanu. Izpētiet okultisma un sātanisma radītos draudus, mācieties atpazīt sātana kārdināšanu, esiet droši Dieva vārdā. Pieņemiet stingru nostāju pret sātanu un par Kristu. Nav laika izturēties nogaidoši. Kristus sacīja: “Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesakrāj, tas izkaisa” (Mt.12:30).24
Straujā sātanisma izplatīšanās ir pēdējās tiesas tuvošanās pazīme. Sātans ir izstrādājis viltīgus plānus, kā novērst Dieva ļaudis no Dieva. Tieši tiem, kam ir dota autoritāte pār citiem, ir svarīgi apzināties šos kārdinājumus un palīdzēt citiem tiem pretoties. Vecāki, skolotāji un mācītāji pret šiem brīdinājumiem izturas nopietni, jo līdz ar gala tuvošanos atbildība par cilvēku pievēršanu Jēzum un novēršanu no velna kļūst arvien svarīgāka un grūtāka.

Kāda ir jūsu nostāja?
Vai esat dzirdējuši šo jautājumu agrāk: “(Vārds), vai tu noliedz velnu un visus viņa darbus, un visus viņa ceļus?” Kristībās jūs noliedzāt sātanu vienu reizi. Taču jūs varat to noliegt katru dienu un uzticēt sevi no jauna Kristum. Savā darbā Kristības atjaunošana ik dienas Mārtiņš Luters iesaka katram kristietim pamostoties pārmest krustu, lai atcerētos, kas notika kristībās. Pajautājiet sev: “Vai es esmu pavēris kādu ceļu, pa kuru pat visnenozīmīgākajā manas dzīves nostūrī varētu ienākt sātans? Vai manī ir kādas šaubas, kas ļautu sātanam mani mulsināt?” Kristiešiem, kas jebkādā veidā ir saistījušies ar okultismu vai sātanismu, vajadzētu pazemīgi nākt Dieva priekšā un nožēlot savus grēkus. Šāda velna noliegšana liks viņam bēgt.
Sātanisko saistību pakāpes Brienot veldzējošā ezera ūdenī, katrs cilvēks uzdrošinās iebrist tik dziļi, cik tas šķiet patīkami.
Līdzīgi arī cilvēku saistībai ar sātanismu ir atšķirīgas pakāpes. Pirmā sātanisko saistību pakāpe ir sātaniskā ietekme. Būdami grēcinieki, mēs visi dzirdam kārdinātāja balsi un laiku pa laikam tai paklausām. Tādēļ mēs ik dienas lūdzam un saņemam Dieva piedošanu. Sātaniskā aizraušanās ir intensīvāka pakāpe un izpaužas, kad cilvēks sāk pakļauties sātaniskajai ietekmei. Cilvēks, ziņkārības dzīts, sāk interesēties par sātana pārdabiskajiem spēkiem un pēc tam ar to aizraujas. Taču aizraušanās drīz vien var novest pie nākamā līmeņa – sātaniskās atkarības. Šajā gadījumā aizraušanās ar sātanu un ļauno ieņem dominējošo lomu cilvēka dzīvē. Pēdējā sātanisko saistību pakāpe ir apsēstība. Šis ir rets un grūti diagnosticējams stāvoklis, kad cilvēks burtiski atrodas velna varā, kurš valda pār viņu. Parasti šādi cilvēki izrāda dēmonu klātbūtnes pazīmes, kā tas aprakstīts Marka evaņģēlija 5. nodaļā no 2. līdz 7. pantam.

Daudzi, neko ļaunu nevēlot ne sev, ne citiem, ir saistījušies ar sātanismu un ir nokļuvuši pilnīgā tā varā. Viņi ir saistījušies ar sātanismu, narkotiku, alkohola un/vai seksuālu izvirtību vilināti. Bieži vien tas noved pie tādiem noziegumiem kā ļaunprātīga dedzināšana, vandālisms, dzīvnieku spīdzināšana un pat slepkavība.
Tiem, kam ir autoritāte, jābūt modriem. Interese par okultismu un sātanismu var pavērt ceļu daudz ciešākai un bīstamākai saistībai. Pusaudži un bērni ir īpaši jūtīgi, jo viņi piešķir ārkārtīgi lielu nozīmi vienaudžu atzinībai. Daži jaunieši ir ar mieru darīt visu, lai tikai tiktu atzīti, un pārāk vēlu atklāj, ka ir iekrituši slazdā, no kura nespēj tikt laukā. Taču, tā kā Jēzus ir stiprāks, viņi nevar nonākt tik tālu, lai Kristus tos nevarētu izglābt.

Sātaniskas saistības pazīmes
Ir noteiktas pazīmes, kas norāda uz saistību ar sātanismu: viscaur melns apģērbs, ačgārns krusts, krucifikss, pentagramma, auskari galvaskausa formā vai citas rotaslietas pentagrammas formā, sātanisku 25
attēlu vai simbolu, piemēram “666”, izrādīšana, dūrienu pēdas sev vai mājdzīvniekiem. Drošākas pazīmes ietver sātanisku altāri, melnas sveces vai kaulu kolekcijas. Daudziem sātanistiem pieder Ēnu grāmata, personīga dienasgrāmata par piedalīšanos sātaniskajos rituālos. Sātanistu rīcībā ir arī Antona la Veja Sātaniskā bībele vai Sātaniskie rituāli. Mazāk pamanāmas ir sīkas nianses, kas norāda uz iespējamu okultu vai sātanisku saistību: narkotiku lietošana, pēkšņas un neizskaidrojamas garastāvokļa maiņas, it īpaši spēcīgi izteikta agresivitāte. Daudziem jaunajiem sātanistiem pēkšņi uzrodas jauni draugi, izmainās viņu sekmes skolā vai darbā, kā arī notiek nepamatota mācību vai darba kavēšana. Viņi vai nu cenšas noslēgties no apkārtējiem, vai arī izrāda bailes no vientulības.
Svarīgi ir atcerēties, ka cilvēki ātri kļūst pilnīgi līdzīgi spēkiem, kurus viņi ielaiž savā dzīve, vienalga, vai šie spēki nāk no Kristus vai no sātana. Ja jūs kādu turat aizdomās par saistību ar sātanismu, atcerieties, ka neviens sātanists nekad nav laimīgs. Sātans it melu tēvs. Tie, kas meklē laimi un apmierinājumu sātanismā, atklāj, ka tas patiesībā nekad nedodas rokā. Tā vietā viņus nomoka plosoša tukšuma un neveiksmes izjūta.

Profilakse ir vislabākās zāles
Kristiešiem ir jāieņem skaidra nostāja pret sātanu. Lūk, daži konstruktīvi ieteikumi, kā rīkoties kristiešiem.
1. Apzinieties, ka sātans ir īsts, pat ja arī neredzams. Kā iepriekš minēts, Sv. Pāvils mums atgādina Vēstules efeziešiem 6. nodaļas 12. pantā, ka mūsu cīņa norit pret īstiem ļaunā gara spēkiem. Velns ir tikpat personiska būtne kā Dievs. Neapmierinieties tikai ar individuālu pretestību, brīdiniet arī citus.
2. Esiet modri pret sātana motīviem un metodēm, pret veidiem, kādos viņš klaiņo apkārt, lai garīgi aprītu cilvēkus. Studējiet Bībeli, lai saprastu, kādā veidā sātans kārdināja Ādamu un Ievu (I Moz. 3:1-5), Ījabu (Īj. 1-2) un pašu Kristu (Mt. 4:1-11). Tā kā sātans izmanto jūsu vājības, apzinieties tās, ieskaitot jebkuru nepatiesu pārliecību par savu garīgumu: “Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt” (I
Kor. 10:12). Pārbaudiet visus garus, kas jums tuvojas (I Jņ. 4:1). Sātans ir gudru masku meistars, viņš pat mēdz parādīties kā gaismas eņģelis (II Kor. 11:14). Tā kā jūs, domājams, nevarēs piemuļķot runājoša čūska, sātans šo metodi pret jums neizmantos. Taču savos centienos novērst Jēzu no krusta velns bija tik pārdrošs, ka runāja caur vienu no Jēzus mācekļiem (Mt. 16:22-23). Viss, kas stājas ceļā Kristus nāves un augðāmcelšanās sludināšanai, ir sātanisks. Apzinieties un uzmanieties!
3. “Stājieties pretim velnam” (Jēk. 4:7). Esiet gatavi pretoties sātanam, lai kā un kad arī viņš censtos jūs novērst no Kristus. Pretojieties sātanam, paļāvībā skaidri apliecinot savu ticību Glābējam, kas mira un augšāmcēlās par mūsu grēkiem. Audzējiet Gara augļus (Gal. 5:22-23), jo Dievs jūs stiprina un baro caur vārdu un Sakramentu.
4. Turieties pie Jēzus krusta. Nekad neaizmirstiet, ko Jēzus ir darījis jūsu labā. Lai gan Holivudas ideja par vampīru atbaidīšanu ar krustu nav bibliska, tā ilustrē sātana vājumu un mūsu Kunga spēku. Vieni paši mēs nespējam pretoties sātanam, taču, kad mēs turamies pie Kristus krusta un vēsts par Kristus nāvi un augšāmcelšanos, sātanam no mums ir jābēg: “Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas
liecības vārdu” (Jņ. atkl. 12:11).
Grāmatā The Renewed Mind Lerijs Kristensons piemin stāstu “Vecais saimnieks”. Iedomājieties, ka jūs dzīvojat namā, kura saimnieks jūsu dzīvi padara nožēlojamu. Viņš pieprasa augstu īres maksu.
Kad jūs nevarat samaksāt, viņš jums piedāvā aizdevumu par ārkārtīgi augstu procentu likmi. Viņš arī jebkurā brīdī var iedrāzties jūsu dzīvoklī, lai to sajauktu. Pēc tam viņš jums pieprasa atlīdzināt zaudējumus, jo jūs it kā neuzturat visu kārtībā. Jūsu dzīve ir nožēlojama. Kādu dienu pie jūsu durvīm atskan kluss klauvējiens. Atnācējs stādās priekšā kā jūsu jaunais nama saimnieks. Viņš ir nopircis namu, 26 to pārveidos un nolaidīs īres maksu. Kā jūs jūtaties? Lieliski! Taču drīz vien pie jūsu durvīm atkal klauvē vecais nama īpašnieks un pieprasa savu īres maksu. Vai jūs viņam maksāsiet vai centīsieties viņu pieveikt pats?
Tieši tas pats notiek ar kristiešiem. Mēs esam atpirkti ar Jēzus Kristus asinīm (I Kor. 6:20; I Pēt. 1:18-19), taču, kad nāk sātans, lai atkal uzstādītu savas prasības mūsu dzīvei, mums šķiet, ka mums viņam jāpadodas. Mums jāpasaka sātanam, lai viņš pārspriež lietu ar mūsu jauno nama saimnieku, Jēzu Kristu. Lai cik bieži sātans arī atgrieztos, pat izmantodams vienus un tos pašus kārdinājumus, mums viņš
jāsūta pie Jēzus. “Un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. Ņemiet vērā to, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami” (Ebr. 12:2-3).

Atbildot uz sātanismu sabiedrībā
Dievs ir nolicis savus ļaudis pasaulē, taču viņi nav no pasaules. Kristieši ir nozīmīgi liecinieki citiem, kad viņi piemin visu, kas ir cēls un patiess. Kristiešiem, kas apzinās okultisma un sātanisma bīstamību, nevajadzētu atbalstīt un veicināt filmas, videofilmas un grāmatas, kas kompromitē Dieva dotos morāles un dzīves principus. Kad kristieši redz paveramies ceļu liecināšanai par Kristu, viņiem vajadzētu pārliecinoši un droši doties pa to uz priekšu: “Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties savas cerības dēļ pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos” (I Pēt 3:15).
Reiz, kad Jēzus sekotāji atgriezās no labās vēsts sludināšanas, Jēzus sacīja: “Es redzēju sātanu kā zibeni no debesīm krītam” (Lk. 10:18). Likās, ka sātans bija mēģinājis atkal uzkāpt debesīs. Ikreiz, kad Dieva ļaudis dalās vēstī par Dieva mīlestību un piedošanu, sātans krīt atkal lejā. Ikreiz, kad Jēzus mīlestība tiek stiprināta, sātans tiek vājināts. Tādēļ, ka Jēzus dzīvo mūsos, mēs varam Viņu piesaukt jebkurā situācijā. Jēzus, kas ir mūsos, ir varenāks nekā sātans, kurš ir pasaulē (I Jņ. 4:4). Jēzus mūs tur cieši pie sevis un nekad nepametīs (Jņ. 10:28): “Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!” (Rom. 8:37-39).

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm(1)

Ilze Eris: Mīlestības Skolas lektore. Četru bērnu mamma. Aizlūdzēja, kalpotāja. Ilze ir ieguvusi augstāko izglītību valodniecības jomā, kas palīdz viņai labāk izprast Dieva vārdu. Viņa ir arī studējusi teoloģiskās zinības. Precoties, ar ko mēs rēķināmies? Ar mīlestību. Ar uzticību. Ar to, ka dzīvosim visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku un viņš/viņa ar mums. Mēs rēķināmies,

Jānis Vanags valsts svētkos: Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?

Jānis Vanags valsts svētkos: Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?(0)

“Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?” (LELB Arhibīskaps Jānis Vanags)  “Raksti Efesas draudzes eņģelim: tā saka tas, kas tur septiņas zvaigznes savā labajā rokā un kas staigā starp septiņiem zelta gaismekļiem: es zinu tavus darbus un tavus pūliņus, un tavu izturību, un to, ka tu nespēj paciest ļaunos

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?(0)

„Visai Bībelei vijas cauri fakts, ka tad, kad tauta paklausa Dievam, tad valsts ir svētīta. Kad tauta atkāpjas no Dieva, tad tauta bauda okupāciju, lāstus, nabadzību un zaudē neatkarību.” Mārcis Jencītis Es jūs, apsveicu 18. novembra svētkos, mūsu mīļās Latvijas valsts dibināšanas dienā. Tā ir mūsu valsts proklamēšanas diena. Proklamēšana ir svinīgs paziņojums, ka mēs

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem(0)

Mūsdienu pasaulē cenšoties viens otru pārsteigt un cīnoties par labāku sniegumu, labāku rezultātu, augstākiem reitingiem un lielāku ietekmi, mēs varam arī paskriet garām kaut kam, kas var būt dažkārt svarīgāks, nekā – augstāk, tālāk un ātrāk. Dzenoties izgudrot, kaut ko jaunu, sasniedzot ātrāku progresu, ne reti par upuri liekot godpilnu konkurenci, cilvēcīgumu un cēlsirdību darbā

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.