“Uz Mēness, es nolasīju psalmu, bet pēc tam atstāju Bībeli aprokot to Mēness gruntīs, kā savu ticības zīmi.”
(Džims Irvins)

Apgalvojums: „Dievam tic tikai prātā aprobežoti ļautiņi. Tumsoņas.”

Atbilde: Visās pasaulē esošajās profesiju jomās atradīsies arī augsta ranga speciālisti un ietekmīgi cilvēki, kuri par Jūsu apgalvojumu tik vien uzsmaidītu. Jo viņi tic Dievam. Esam runājuši par Krievijas izciliem literātiem. Par to, ko domā par Jēzu Kristu skeptiķi un ateisti. Šoreiz parunāsim par izciliem zinātniekiem astronautikas jomā, kuri tic Dievam.

Jurijs Gagarins- padomju krievu kosmonauts atgriežoties no kosmiskā lidojuma, precīzāk sakot, pēc kosmosa kuģa Vostok-1 palaišanas starta, kas notika 1961. gada 12. aprīlī pēc Zemes viena apriņķojuma kuģis veica bremzēšanu un atgriezās uz zemes.
teica: „Es biju starpplanētu telpā un neredzēju Dievu. Tas nozīmē, ka Dieva nav.” Daudzi cilvēki šādu ziņojumu pieņēma kā patiesību. Tas netieši lika nojaust, ka mūsdienu zinātne apstrīd Dieva esamību. Savukārt citi redzēdami, ka Gagarins nav pat aizlidojis līdz Mēnesim atzina, ka viņam diez vai bija tiesības paziņot, ka viņš, it kā ir apceļojis visu kosmosa telpu, lai pārliecinātos, ka Dieva nav.
Jo, lai apzinātu visu mūsu galaktiku ar gaismas ātrumu (300 000 km. sek.) būtu nepieciešams 1 miljons gads. Un vēl pusotru miljonu gadu, lai nokļūtu līdz nākamajai galaktikai.

Pretēji krievu lidotājam amerikāņu astronauti Nīls Ārmstrongs un Edvins Oldrins pirmoreiz cilvēces vēsturē izkāpa uz Meness virsmas, pa televīzijas tīklu visai pasaulei nodeva vēsti no Dieva Vārda: „Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1Moz.1:1) Tā bija astronautu ticības apliecinājums par to, ka Dievs radīja debesis un zemi.

Verners fon Brauns (Dr.Werner fon Braun),vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām Vācijā un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā. Fon Brauns bija Saturn un kosmosa kuģa Apollo izstrādes vadītājs. Pēc fon Brauna idejas un ar viņa palīdzību tika izveidots ASV kosmosa un raķešu centrs Hantsvilā.
Fon Brauns bieži saukts cilvēks, kurš pirmām kārtām atbildīgs par veiksmīgu kosmiskā kuģa ar kosmonautiem uzlaišanu uz Mēness.

“Lidošana kosmosā ir vislielākais atklājums, bet tajā pašā laikā – tas ir tikai neliels atslēgas caurums neiedomājamā bagātīgajā starpplanētu telpā. Mūsu skatiens caur mazo atslēgas caurumu tikai apstiprina mūsu pārliecību, par Radītāja esamību.”

Profesors Burke F. Valters (Burke F. Walter) Matemātikas / Zinātnes departamenta zinātnieks. Amerikas korporācijas McDonnell Aircraft kosmosa programmas Merkurs (Mercury) un Gemini galvenais vadītājs. Burkes vadībā ir piecpadsmit projektēšanas speciālisti un zinātnieki, kuri realizē viņa vīziju saistībā ar Mercury un Gemini kosmosa kapsulu projektu. Izcils kosmisko lidojumu eksperts.

Burke ir ieguvis Masačusetas Tehnoloģijas Institūta zinātnitnisko grādu, un Mičiganas universitātē viņš māca zinātnisko lekcijas kursu aeronavigācijā.

„Es neesmu atradis neko tādu ne zinātnē, ne arī kosmosā, lai atteiktos no ticības un aizmestu Bībeli un atteiktos no sava Pestītāja Jēzu Kristu.”

„Garīgā atdzimšana pēdējos gados zinātnieku –kosmosa pētnieku vidū, kļuvusi ar vien lielāka. Reti būtu tāda diena, kad es nebūtu dzirdējis darba vietā kaut ko saistītu ar garīgām tēmām. Daži inženieri un zinātnieki dalās ar savu kristīgo ticību, par ko es pats nebūtu ticējis, ja savām ausīm nedzirdētu. Es stāvēju pirms raķetes palaišanas ar Allen Shepperd un lūdzu Dievu par veiksmīgu lidojumu. Un pēc lūgšanas es redzēju cerību pilnas un miklas acis visos, kuri bija saistīti ar šo palaišanas projektu.”

Kosmonauts Džims Irvins (James B. Irwin) piedalījās uz Mēness izsēšanās ceturtajā reizē. Jim Irwin astotais cilvēks, kurš nokļuva uz Mēness virsmas. 1971. gadā saņēma NASA medaļu „par vislabākajiem sasniegumiem.”
Kosmonauts publiski apliecināja, ka kosmosā izjutis Dieva klātbūtni daudz vairāk, nekā tas bija uz Zemes. Viņš dibināja kristīgo misiju „Augstais lidojums”. Jim Irwin bijis pirmais cilvēks, kurš uz Mēness virsmas atstāja Bībeli.

Atrodoties tālajā kosmosā visas ekipāžas prāts bija maksimālā saspringumā. Kosmosā bija ļoti atbildīgs darbs. Katra mazākā kļūme varēja izvērsties lielās sekās.
Taču par sajūtām Džims Irvins portālam invictory.org teica, ka izjutis lepnumu par visu cilvēci, ka spējuši uzveikt neskaitāmās kosmosa tāles un nolaisties uz fantastiskas nezināmas planētas.
Džims teica: „Mēs esam mazi un trausli, bet Dieva radīti un mēs nenobijāmies no nāves sev apkārt, bet ar lepni paceltu galvu spējām tai paiet garām.”
Džims stāstīja, ka uz Mēness virsmas atcerējies vienu skolotāju, kurš smējās, kad viņš klasē teica, ka vēlas kļūt par kosmonautu un lidot uz citām planētām. Skolotājs atbildējis, ka viņu rajonā visvairāk ir nepieciešami veterināri.
Džims teica: „Es par viņu atcerējos ar mīlestību, bet nodomāju, ka katram no mums Dievs ir noteicis savu likteni un, ka cilvēkam nav tiesības to lauzt. Lauzt mūsu cerības.”
Jautājumā par to, vai ir bijuši brīži, ka kosmonauts domājis par to, ka kādu iemeslu dēļ varētu arī neatgrezties uz zemes un tā arī paliktu riņķojot kosmosa tukšumā, Džims atbildēja, ka kaut arī kosmonauti bija izgājuši labu psiholoģisko sagatavošanās kursu, taču bija tādi šaubu brīži. To varētu nosaukt par „bezgalīgās telpas kompleksu”. „Tādos brīžos man palīdzēja ticība Dievam. Es sāku lūgt Dievu un pēc kāda brīža šaubas un bailes mani atstāja. Es teicu Jēzum, ka Viņš zin ko nozīmē vientulība un bailes, taču tas nav atturējis Viņam doties uz Golgatas krustu. Es lūdzu, lai Jēzus palīdz man to visu pārvarēt.”

Starp kosmonautiem esot tāda tradīcija uz Mēness kaut ko atstāt piemiņai no Zemes. Piemēram, Deivids Skots atstāja ierakstu ar visu kosmonautu vārdiem, kuri kosmosā gājuši bojā. Kā arī spēļu cilvēciņu „Kosmosa kareivis”, kas simbolizēja bojā gājušos kosmonautus. Taču par pašu Džimu Irviņu daudzi nezin, joviņš nav stāstījis par to, bet intervijā invictory.org viņš atzinās, ka iepriekš nebija brīdinājis astronautikas priekšniecību, jo papildus līdzi viņš paņēmis arī maza izmēra Bībeli. „Uz Mēness virsmas es nolasīju Psalmu, bet pēc tam atstāju to ierokot Mēness gruntīs, kā savu ticības zīmi.” Interesanti, ka Džims Irvins atgriežoties uz Zemes intervijās vairākkārt teica: „Vissatriecošākais brīnums Visumā – nevis mūsu atstātās pēdas uz Mēness, bet, Jēzus Kristus pēdas uz Zemes.” Kosmonauts papildināja, ka uz Mēness viņš neskaitāmas reizes jutis reālu Dieva klātbūtni un , ka kāds uzmanīgi vēroja viņus un nepārtraukti apsargāja.

1989.gadā Čikāgā iznāca Bībele krievu valodā un titullapā bija ierakstīti Džima Irvina vārdi: „Katram cilvēkam ir savs „Dzīves lidojums”, bet sasniegt tās augstumus spēj tikai ar Dieva iepazīšanu.”