„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Ungārija – valsts, kas banksteriem nevergos

Latvijai uzskatāms piemērs..

Jau iepriekš Ungārija izcēlās no pārējām Eiropas jaunajām dalībvalstīm ar to, ka centās atteikties no SVF palīdzības. “Mēs vēlamies atgūt Ungārijas zaudēto ekonomisko suverenitāti,” sacīja Orbans, uzrunājot parlamentu. Pēc viņa viedokļa, ja tas nenotiks, valsts nevarēs piecelties un nevarēs panākt ekonomisko izaugsmi.
Bet vēlāk Ungārija izcēlās ar to, ka parlaments pieņēmis neierastu Valsts konstitūciju. Ungārija līdz šim bija viena no retajām Eiropas valstīm, kas nebija mainījusi savu konstitūciju kopš sociālisma laikiem. Pēc asām diskusijām valsts parlamentā notika balsojums par jauno Valsts konstitūcijas projektu. Par to nobalsojuši 262 parlamenta deputāti, 44 bijuši pret, bet viens atturējies.

Konstitūcijas tekstā minēti jēdzieni “Dievs”, “kristietība”, “Ungārijas Svētais kronis”, “tēvzeme”, “nacionālais lepnums” un “tradicionālā ģimene”. Jaunais pamatlikums aizsargā augļa dzīvību “no ieņemšanas brīža” un saglabā “laulības institūciju starp vīrieti un sievieti”. Ungārijas prezidents Pāls Šmits parakstījis valsts jauno konstitūciju. Ungārijas valdība jauno konstitūciju aizstāv, to dēvējot par “Lieldienu konstitūciju”, kas simbolizē ungāru tautas “atdzimšanu”.

Bet tagad jauna, iedvesmojuša un pozitīva paraugvēsts.

“Mēs nepieļausim, ka Brisele mums diktē noteikumus. Nekad vēsturē mēs neesam pieļāvuši, ka Vīne vai Maskava mums norādītu, kas mums darāms, un tagad to neļausim darīt arī Briselei. Lai Ungārijā noteicošās būtu ungāru tautas intereses!” ar šādiem vārdiem Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans aicināja parlamentu pieņemt jauno Ungārijas konstitūciju,- ziņo spektrs.com/nra.lv

Nupat pieņemtā Ungārijas konstitūcija var izrādīties daudz būtiskāks notikums, nekā tas varētu likties pirmajā mirklī. Nevis tāds, kas uztrauc un skar vienīgi pašus ungārus, bet ar globālu rezonansi. Ungārija pilnīgi atklāti novirzās no līdz šim ES valdošā politiskā kursa. Vai šī nobīde no kursa iezīmē jaunu tendenci ES politiskajā kultūrā, to rādīs laiks, bet pēdējie parlamenta vēlēšanu rezultāti Somijā un pašvaldību vēlēšanu rezultāti Francijā liecina par sabiedriskās domas pārbīdi no kreisi liberālā uz nacionālkonservatīvo spārnu. Kas Ungārijas konstitūcijā ir tik neparasts, ka ļauj domāt par jaunām politiskām modes tendencēm Eiropā?

Dziļi simboliska jau ir valsts nosaukuma maiņa. Ungārijas Republika no 2012. gada 1. janvāra, kad konstitūcija stāsies spēkā, sauksies vienkārši Ungārija. Tas, ka no valsts nosaukuma ir izmests vārds “republika” nenozīmē, ka tiek mainīta valsts parlamentārā sistēma, taču kopējo konstitūcijas tonalitāti tas raksturo ļoti spilgti. Tāpat kā konstitūcijas preambulas virsraksts – Nācijas ticības deklarācija. Šajā preambulā netrūkst atsauču uz Dievu, kristietību un Svētā Stefana kroni, tiek runāts par tādām līdz šim valstiskos dokumentos piemirstām lietām kā nacionālais lepnums, tradicionālās ģimenes vērtības un tēvzemes mīlestība, kas liberāļiem ļauj šo konstitūciju dēvēt par atpakļrāpulīgu. Liberāļiem jaunā Ungārijas konstitūcija šķiet bīstama, jo uzrunā nāciju nevis ierastajā politkorektuma jaunvalodā, bet cilvēkiem tuvā un saprotamā valodā. Nav runa vienīgi par jaunu konstitūciju. Kopš pērnā gada aprīļa, kad Ungārijā parlamenta vēlēšanās grandiozu uzvaru (68,14% balsu, kas ir lielākais atbalsts vienai partijai visā Austrumeiropā kopš Berlīnes mūra sabrukuma) svinēja labēji koservatīvā partija Fidesz ar tās līderi Viktoru Orbanu priekšgalā, valstī ir īstenotas ļoti radikālas ekonomiskās reformas.

Orbana kabinets, kā bija solījis pirms vēlēšanām, pārtrauca sadarbību ar Starptautisko valūtas fondu un kā kļūdainas atzina līdzšinējās neoliberālās krīzes pārvarēšanas metodes. Kā ekonomisko attīstību bremzējošs tika atmests mērķis pēc iespējas ātrāk iestāties eirozonā. Orbans nesaka, ka eiro zonā nevajadzētu stāties vispār, taču līdz 2020. gadam tāda mērķa nav. Taču visbūtiskākā Orbana valdības atšķirība no Dombrovska abām valdībām ir attieksme pret banku sektoru. Orbana valdība centās krīzes pārvarēšanas smagumu mazāk uzkraut tautai, pēc iespējas vairāk to uzkraujot bankām. Orbans rīkojās tieši pretēji tam, ko mēs redzam pie mums Latvijā. Valdība ar vieglu roku, neraugoties uz banku lobija protestiem, pensiju fondus pārņēma no bankām savā parziņā un bankām vēl uzlika 0,5% nodokli no bilances vērtības. Tāpat lielajām starpnacionālajām enerģētikas, telekomunikāciju un tirdzniecības tīklu kompānijām tika uzliks krīzes nodoklis no 1% līdz 6% apmērā. Šie soļi ļāva Ungārijai samazināt budžeta deficītu zem 3% atzīmes, par spīti demonstratīvajai attiecību saraušanai ar SVF.

Tradicionālie šausmu stāsti, kas parasti skan ik reizes, kad kāds atļaujas uzkāpt bankām uz varžacīm, ka bankas aizies, uzkraus uzlikto nodokli uz klientu pleciem, investori nenāks, bet bēgs un ekonomika piedzīvos sabrukumu, nepiepildījās, un šogad Ungārijai tiek prognozēta ekonomiskā izaugsme par 2,8%. Tas ir apmēram tikpat, cik caurmērā citām Austrumeiropas valstīm. Taču bez Latvijā ierastās griešanas politikas. Orbans, kuram pašam ir pieci bērni, strikti iestājas par atbalstu ģimenēm ar bērniem, un jaunās konstitūcijas projektā bija iekļauta norma, kas paredz vecākiem palielināt balsu skaitu vēlēšanās atbilstoši bērnu skaitam. Tiesa, šī norma galīgajā redakcijā netika pieņemta, jo varēja izraisīt ļoti daudzas tehniskas un juridiskas problēmas.

Orbana piekoptā politika ir tik atšķirīga no Eiropā līdz šim pieņemtās, ka liberālās aprindas viņu nekautrējoties dēvē par diktatoru, salīdzina ar Venecuēlas līderi Ugo Čavesu vai Baltkrievijas Lukašenko. Orbanam tiek pārmests putinisms un pārlieka orientēšanas Austrumu virzienā. Šobrīd Ungārija ir ES prezidējošā valsts. Liberālās aprindas ar ļaunu prieku cerēja, ka šajā postenī Ungārijas, kā viņi to sauc, populistiskā valdība izgāzīsies, taču arī šoreiz nācās vilties. Pat pret Orbana valdību rezervētā Financial Times bija spiesta atzīt, ka Ungārijas prezidentūra izrādījusies daudz veiksmīgākā, nekā tika gaidīts. Tagad atliek vērot – vai Ungārijas ceļš iezīmēs jaunu virzienu Eiropas attīstībā vai arī mazajai Ungārijai neizdosies mainīt lielā ES kuģa gaitu.

1 komentārs

Citi rakstiSākumlapa

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?(0)

„Visai Bībelei vijas cauri fakts, ka tad, kad tauta paklausa Dievam, tad valsts ir svētīta. Kad tauta atkāpjas no Dieva, tad tauta bauda okupāciju, lāstus, nabadzību un zaudē neatkarību.” Mārcis Jencītis Es jūs, apsveicu 18. novembra svētkos, mūsu mīļās Latvijas valsts dibināšanas dienā. Tā ir mūsu valsts proklamēšanas diena. Proklamēšana ir svinīgs paziņojums, ka mēs

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem(0)

Mūsdienu pasaulē cenšoties viens otru pārsteigt un cīnoties par labāku sniegumu, labāku rezultātu, augstākiem reitingiem un lielāku ietekmi, mēs varam arī paskriet garām kaut kam, kas var būt dažkārt svarīgāks, nekā – augstāk, tālāk un ātrāk. Dzenoties izgudrot, kaut ko jaunu, sasniedzot ātrāku progresu, ne reti par upuri liekot godpilnu konkurenci, cilvēcīgumu un cēlsirdību darbā

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu(0)

 Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Lai ko un, kā mēs darītu bieži mūsu darbībām, nav iecerēto rezultātu. Bieži nav arī iespējams panākt iecerēto. Ne tāpēc, ka darām nepareizi, vai darām slikti. Vienkārši politikā un ekonomikā rezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kuri

Vai kristieši reliģiskās pārliecības dēļ ir tiesīgi atteikties no jaunās Latvijas pases ar pagānu zīmēm?

Vai kristieši reliģiskās pārliecības dēļ ir tiesīgi atteikties no jaunās Latvijas pases ar pagānu zīmēm?(1)

Raitis Evamois: Bijušais IeVP cietuma kapelāns, LELB palīgmācītājs Kristietis Raitis Evamois lūdzis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi atļaut pagarināt viņa rīcībā esošo pasi, jo jaunā parauga pases un personas apliecības dizains ietver zīmes un attēlus, kuri ir pretrunā ar reliģisko pārliecību. Raitis Evamois raksta: „Aplūkojot tuvāk abus jaunizveidotos Latvijas pilsoņu identifikācijas dokumentus, skaidri atklājas tendence

Polijas katoļi pulcējas uz masu lūgšanu pie valsts robežām

Polijas katoļi pulcējas uz masu lūgšanu pie valsts robežām(0)

Katoļu baznīcas pasākumā desmitiem tūkstoši cilvēku sestdien Polijā pulcējās uz valsts robežām, lai vienotos kopīgās lūgšanās. Kaut arī šis bija reliģisks pasākums, taču kritiķi tajā saskata atbalstu valdības atteikumam ielaist valstī musulmaņu imigrantus,-ziņo spektrs.com/lkr.lv  Cilvēki ar autobusiem tika nogādāti no vairāk nekā 300 baznīcām uz iepriekš izvēlētām vietām pie robežas. Vairāki priesteri atzina, ka šis

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.