„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Ungārija – valsts, kas banksteriem nevergos

Latvijai uzskatāms piemērs..

Jau iepriekš Ungārija izcēlās no pārējām Eiropas jaunajām dalībvalstīm ar to, ka centās atteikties no SVF palīdzības. “Mēs vēlamies atgūt Ungārijas zaudēto ekonomisko suverenitāti,” sacīja Orbans, uzrunājot parlamentu. Pēc viņa viedokļa, ja tas nenotiks, valsts nevarēs piecelties un nevarēs panākt ekonomisko izaugsmi.
Bet vēlāk Ungārija izcēlās ar to, ka parlaments pieņēmis neierastu Valsts konstitūciju. Ungārija līdz šim bija viena no retajām Eiropas valstīm, kas nebija mainījusi savu konstitūciju kopš sociālisma laikiem. Pēc asām diskusijām valsts parlamentā notika balsojums par jauno Valsts konstitūcijas projektu. Par to nobalsojuši 262 parlamenta deputāti, 44 bijuši pret, bet viens atturējies.

Konstitūcijas tekstā minēti jēdzieni “Dievs”, “kristietība”, “Ungārijas Svētais kronis”, “tēvzeme”, “nacionālais lepnums” un “tradicionālā ģimene”. Jaunais pamatlikums aizsargā augļa dzīvību “no ieņemšanas brīža” un saglabā “laulības institūciju starp vīrieti un sievieti”. Ungārijas prezidents Pāls Šmits parakstījis valsts jauno konstitūciju. Ungārijas valdība jauno konstitūciju aizstāv, to dēvējot par “Lieldienu konstitūciju”, kas simbolizē ungāru tautas “atdzimšanu”.

Bet tagad jauna, iedvesmojuša un pozitīva paraugvēsts.

“Mēs nepieļausim, ka Brisele mums diktē noteikumus. Nekad vēsturē mēs neesam pieļāvuši, ka Vīne vai Maskava mums norādītu, kas mums darāms, un tagad to neļausim darīt arī Briselei. Lai Ungārijā noteicošās būtu ungāru tautas intereses!” ar šādiem vārdiem Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans aicināja parlamentu pieņemt jauno Ungārijas konstitūciju,- ziņo spektrs.com/nra.lv

Nupat pieņemtā Ungārijas konstitūcija var izrādīties daudz būtiskāks notikums, nekā tas varētu likties pirmajā mirklī. Nevis tāds, kas uztrauc un skar vienīgi pašus ungārus, bet ar globālu rezonansi. Ungārija pilnīgi atklāti novirzās no līdz šim ES valdošā politiskā kursa. Vai šī nobīde no kursa iezīmē jaunu tendenci ES politiskajā kultūrā, to rādīs laiks, bet pēdējie parlamenta vēlēšanu rezultāti Somijā un pašvaldību vēlēšanu rezultāti Francijā liecina par sabiedriskās domas pārbīdi no kreisi liberālā uz nacionālkonservatīvo spārnu. Kas Ungārijas konstitūcijā ir tik neparasts, ka ļauj domāt par jaunām politiskām modes tendencēm Eiropā?

Dziļi simboliska jau ir valsts nosaukuma maiņa. Ungārijas Republika no 2012. gada 1. janvāra, kad konstitūcija stāsies spēkā, sauksies vienkārši Ungārija. Tas, ka no valsts nosaukuma ir izmests vārds “republika” nenozīmē, ka tiek mainīta valsts parlamentārā sistēma, taču kopējo konstitūcijas tonalitāti tas raksturo ļoti spilgti. Tāpat kā konstitūcijas preambulas virsraksts – Nācijas ticības deklarācija. Šajā preambulā netrūkst atsauču uz Dievu, kristietību un Svētā Stefana kroni, tiek runāts par tādām līdz šim valstiskos dokumentos piemirstām lietām kā nacionālais lepnums, tradicionālās ģimenes vērtības un tēvzemes mīlestība, kas liberāļiem ļauj šo konstitūciju dēvēt par atpakļrāpulīgu. Liberāļiem jaunā Ungārijas konstitūcija šķiet bīstama, jo uzrunā nāciju nevis ierastajā politkorektuma jaunvalodā, bet cilvēkiem tuvā un saprotamā valodā. Nav runa vienīgi par jaunu konstitūciju. Kopš pērnā gada aprīļa, kad Ungārijā parlamenta vēlēšanās grandiozu uzvaru (68,14% balsu, kas ir lielākais atbalsts vienai partijai visā Austrumeiropā kopš Berlīnes mūra sabrukuma) svinēja labēji koservatīvā partija Fidesz ar tās līderi Viktoru Orbanu priekšgalā, valstī ir īstenotas ļoti radikālas ekonomiskās reformas.

Orbana kabinets, kā bija solījis pirms vēlēšanām, pārtrauca sadarbību ar Starptautisko valūtas fondu un kā kļūdainas atzina līdzšinējās neoliberālās krīzes pārvarēšanas metodes. Kā ekonomisko attīstību bremzējošs tika atmests mērķis pēc iespējas ātrāk iestāties eirozonā. Orbans nesaka, ka eiro zonā nevajadzētu stāties vispār, taču līdz 2020. gadam tāda mērķa nav. Taču visbūtiskākā Orbana valdības atšķirība no Dombrovska abām valdībām ir attieksme pret banku sektoru. Orbana valdība centās krīzes pārvarēšanas smagumu mazāk uzkraut tautai, pēc iespējas vairāk to uzkraujot bankām. Orbans rīkojās tieši pretēji tam, ko mēs redzam pie mums Latvijā. Valdība ar vieglu roku, neraugoties uz banku lobija protestiem, pensiju fondus pārņēma no bankām savā parziņā un bankām vēl uzlika 0,5% nodokli no bilances vērtības. Tāpat lielajām starpnacionālajām enerģētikas, telekomunikāciju un tirdzniecības tīklu kompānijām tika uzliks krīzes nodoklis no 1% līdz 6% apmērā. Šie soļi ļāva Ungārijai samazināt budžeta deficītu zem 3% atzīmes, par spīti demonstratīvajai attiecību saraušanai ar SVF.

Tradicionālie šausmu stāsti, kas parasti skan ik reizes, kad kāds atļaujas uzkāpt bankām uz varžacīm, ka bankas aizies, uzkraus uzlikto nodokli uz klientu pleciem, investori nenāks, bet bēgs un ekonomika piedzīvos sabrukumu, nepiepildījās, un šogad Ungārijai tiek prognozēta ekonomiskā izaugsme par 2,8%. Tas ir apmēram tikpat, cik caurmērā citām Austrumeiropas valstīm. Taču bez Latvijā ierastās griešanas politikas. Orbans, kuram pašam ir pieci bērni, strikti iestājas par atbalstu ģimenēm ar bērniem, un jaunās konstitūcijas projektā bija iekļauta norma, kas paredz vecākiem palielināt balsu skaitu vēlēšanās atbilstoši bērnu skaitam. Tiesa, šī norma galīgajā redakcijā netika pieņemta, jo varēja izraisīt ļoti daudzas tehniskas un juridiskas problēmas.

Orbana piekoptā politika ir tik atšķirīga no Eiropā līdz šim pieņemtās, ka liberālās aprindas viņu nekautrējoties dēvē par diktatoru, salīdzina ar Venecuēlas līderi Ugo Čavesu vai Baltkrievijas Lukašenko. Orbanam tiek pārmests putinisms un pārlieka orientēšanas Austrumu virzienā. Šobrīd Ungārija ir ES prezidējošā valsts. Liberālās aprindas ar ļaunu prieku cerēja, ka šajā postenī Ungārijas, kā viņi to sauc, populistiskā valdība izgāzīsies, taču arī šoreiz nācās vilties. Pat pret Orbana valdību rezervētā Financial Times bija spiesta atzīt, ka Ungārijas prezidentūra izrādījusies daudz veiksmīgākā, nekā tika gaidīts. Tagad atliek vērot – vai Ungārijas ceļš iezīmēs jaunu virzienu Eiropas attīstībā vai arī mazajai Ungārijai neizdosies mainīt lielā ES kuģa gaitu.

1 komentārs

Citi rakstiSākumlapa

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā(0)

Guntis Kalme, teoloģijas doktors, Lutera akadēmijas docents, mācītājs, grāmatu autors: “Durvis uz mājām”; „Pēdas” un „Latviešu karotprasme 1944-1945 desmit sarunas ar Latviešu leģionu”  Pasaulē ir vairāki tūkstoši tautu, taču ir tikai 196 valstis, tātad – tikai mazākumam ir sava valsts. Mēs, latvieši, esam starp tiem, kuriem tā ir! Mēs gan to nez kāpēc sākam uztvert

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis 2018. gada 14. augustā Aglonā. Pierakstīja katolis.lv Dārgie svētceļnieki! Šogad pulcējamies Aglonā īpašā kontekstā. Šis ir gads, kad svinam Latvijas simtgadi. Šis ir gads, kad pāvests Francisks ierodas pie mums kā svētceļnieks, lai stiprinātu mūsu tautā ticību un cerību, lai būtu kopā ar mums šai svarīgajā vēstures posmā. Pirms

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!(3)

Raksta autors: Evaņģēlisko Kristiešu Draudzes «Kristus Pasaulei» vecākais mācītājs Mārcis Jencītis   Tuvojas vēlēšanas, un savu darbību atkal aktivizējuši antisektanti. Jāteic gan, ka darbība ir vārga, un tomēr tā nes negatīvas sekas mūsu valstij. Jau gadu simtiem Latvijas teritorijā ir bijis ieinteresēts Latvijas austrumu kaimiņš – Krievija. Latvijas tauta ir pārdzīvojusi masveida slepkavošanas, izsūtīšanas, paverdzināšanu,

Pēteris Sproģis atsauc dalību vēlēšanās un nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts

Pēteris Sproģis atsauc dalību vēlēšanās un nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts(0)

Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos paziņojis, ka atsauc dalību 13.Saeimas vēlēšanās, kā arī nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts. “Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās. Paldies visiem par izrādīto atbalstu! Peteris Sprogis“ Šodien ir mana dzimšanas diena. Man paliek 45.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.