E. Luis Kouls

Tomam bija viss, lai sasniegtu veiksmes virsotnes. Bet viņš piedzīvoja vienas neveiksmes.
„Nezinu ko lai saku, Tom. Nezinu ko lai daru tavā labā. Es vēlos tev palīdzēt, bet nezinu kādu iemesla pēc tu netici, ka Dievs spēj atbildēt tavām lūgšanām”.- teicu viņam tajā vakarā. 

Es centos viņam dot kādu padomu, kas varētu viņam palīdzēt nākotnē, lai saprastu šo neveiksmju virkni un mainītu viņa dzīvi.
Dažas dienas vēlāk viņš uzaicināja mani un manu sievu pie viņa uz pusdienām.
Tieši tur noslēpumainā mīkla sāka atšķetināties.
Sju klāja bagātīgu galdu. Es viņu paslavēju un teicu, ka jūtamies pagodināti uzaicinot mūs pusdienās.
„Jā, tas ir lieliski, ka jūs šodien esat atnākuši un pārmaiņu pēc varat labi paēst arī šeit”. Iejaucās Toms.
Mēs ar Nensiju saskatījāmies un turpinājām sarunu.
Pēc neilga laika pusdienas sākumā Sju aizgāja uz virtuvi, lai atnestu kausu sulas. Kad Sju atgriezās es pamanīju, ka viņa ļoti mīļi un jauki izskatījās ar sulas kausu rokās. Šajā mirklī nama saimnieks ar smīnu paziņoja: „Vai Jūs zināt, ka mana sieva ir no Arkanzas? Un šīs kurpes uzvilka pa godu Jums”.
Sju manāmi nosarka, bet neko neatbildēja.
Pusdienas turpinājās un Toma asās piezīmes attiecībā uz sievu turpinājās.
Beidzot nervozi smiekliņi izkliedēja gaisotni, bet Toms nerimās, viņš domāja, ka asās piezīmes ir uzjautrinošas. Viņš bija vienīgais kurš tā domāja. Atrasdamies šajā namā es sapratu kāpēc Tomam neveicas. Kāda iemesla dēļ lūgt Dievu viņam bija apgrūtinoši un kāpēc viņš nesaņēma svētības no Dieva. „Tāpat, vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievieti kā ar vājāko radījumu, godājiet viņas kā tādas, kas ir arī žēlastībā dotās dzīvības līdzmantinieces, lai jūsu lūgšanas netaptu traucētas”. (1.Pētera 3: 7)
Toms neņēma vērā šo stingro Pētera brīdinājumu. Tā iemesla dēļ Toms nesaņēma atbildes savām lūgšanām. Daudzi vīri žēlojas, ka nesaņem paaugstinājumu darba vietā, vai arī stāsta par kādu citu vīru, kurš it kā piesavinājies viņa paaugstinājumu, kaut arī patieso iemeslu viņiem vajadzētu saskatīt vispirms savā namā.