Sv. Pāvila Lutera draudzes locekle Gunta

PROFESIJA POSTS UN GLĀBĒJA

       Visu mūžu esmu nostrādājusi par ķīmiķi, tādēļ strādājot ar kaitīgām ķīmiskām vielām, tagad esmu kļuvusi par 2 grupas invalīdi. 1986. gadā bija secināts, ka esmu nopietni slima. Darba vietā neskaitāmas reizes sāku zaudēt samaņu. Ārsti veica analīzes un secināja, ka par cik es biju strādājusi ar kaitīgām ķīmiskām vielām – dihlofosu, dirafosu, alumīniju, dzelzi, svinu, alvu un cienātu, man nav neviena vesela orgāna.
Sapratusi, ka stāvoklis ir smags es sāku meklēt dzīves jēgu. Garīgu ceļu meklējumos es nonācu šajā draudzē. Apmeklējusi draudzi divus gadus vērojot kā darbojās svētdienas skola man radās vēlēšanās tajā būt par svētdienas skolas skolotāju. Un kādā svētdienas rītā mācītājs no kanceles saka: „ diemžēl, svētdienas skola pārstās darboties, jo mums nav svētdienas skolas skolotāja”. Pirmdien viena balss man saka: „Gunta, tavs laiks ir pienācis!” Tā es arī esmu šajā draudzē nostrādājusi par svētdienas skolas skolotāju 12 gadus.
Dievs dziedina mani joprojām.
Starp citu, esmu ievērojusi, ka izdarot kādu kļūdu vai nepaklausu Dievam, Viņš man tās uzrāda. Tad man nākas nožēlot grēkus, lūdzot piedošanu. Biežu lūdzu Dievu ar Psalmu palīdzību, tās ir kolosālas lūgšanas, kurās es personīgi spēcīgi piedzīvoju Jēzus Kristus klātbūtni. Tad man nākas raudāt sevis un bērnu dēļ. Jo nepaklausība mūs dzen postā. Bet es zinu, ka Jēzus kāpa Golgatas kalnā, lai mēs iemantotu cerību un spētu pievienoties debesu valstībā.

GRŪTĀS DZEMDĪBAS

 Kad manai meitai pienāca dzemdēšanas laiks ārsti teica: „Niecīgs procents, ka dzemdības notiks veiksmīgi”. Uzzinājusi šo vēsti es teicu savai meitai: „100% veiksme dzemdību laikā un bērns dzīvos, jo ir Kāds lielāks ārsts un tas ir tas Kungs”. Šodien es esmu pateicīga Viņam par mazmeitiņas Ievas veiksmīgu piedzimšanu. Tagad viņai ir 17 gadu.
Līdzīga situācija notika arī ar manu otru meitu komplikācijas dzemdību laikā. Es plūdu asarās un lūdzu Dievu. Tās bija ļoti smagas dzemdības.

                 Mana lūgšana

          „Dievs, ja tā ir Tava griba un Tava žēlastība, esi jel žēlīgs manai meitai, ka viņa paliktu dzīva un pati kā miesīgā māte varētu audzināt savu bērniņu, kuru Tu esi dāvājis”.
Un notika Dieva griba. Kaites sadzija un bērniņš piedzima vesels. Tā ir varena Dieva žēlastība un brīnums, ka manas abas meitas ir Dieva apžēlotas.