„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Skaistums – paslēpts tumsā

Liza Bivere (turpinājums)

Daudzus gadus atpakaļ man uzdāvināja kalnu dzīlēs atrastu akmens gabalu. No ārpuses – kroplīgs un netīrs. Skatoties uz to, es pat nevarēju iedomāties, ka tā sastāvā ir dārgakmens kristāli. No ārpuses nekas neliecināja par to, kas slēpjas tā iekšpusē. Ārpuse izskatījās nesaistoša, tik vien kā nepievilcīgs akmens, bet tā sastāvā ir dārga viela, kas tikusi veidota ar uguns un spiediena palīdzību. Jo šie akmeņi tiek atrasti pazemes atradnēs, kurās dārgakmeņi bijuši liela spiediena un karstas temperatūras ietekmē.

Atcerējos kristīgu pasaku „Kalna svētnīca”. Pasakas garumā tās galvenā varone ceļ paklausības altārus, lai spētu tādejādi iemācīties pakļauties savam Ganam. Katru reizi pienesot upuri uz altāra, tam sadegot pelnos viņa atrod kārtējo akmeni. Akmeņi ne ar ko neatšķiras no citiem, bet viņa tos krāj savā somā, lai tie atgādinātu par iegūtām mācībām. Reiz viņa kārtējā vilšanās reizē gandrīz izmeta akmeņus, spriežot, ka bijusi muļķe to vezumu staipot sev līdzi. Vienīgi vēlāk viņa ierauga, ka akmeņi pārvēršas par dārgakmeņiem.

Pat vistumšākajos un visnoslēgtākajos mūsu dzīves nostūros ir  paslēpts neparasts skaistums. Tieši pārbaudījumu laikā izvēloties paklausības ceļu mēs atklājam, ka visvairāk mūsu dzīvē ir vajadzīgs Mūsu Tēvs.

Un šādos brīžos mūsu dzīvēs neapstrādātais materiāls Viņa rokās pārvēršas par visskaistāko dārgakmeni.

Starp citu, pat visdārgākie un pazīstamākie dārgakmeņi pasaulē „Indijas zvaigzne” vai „cerības briljants” sākotnēji ir bijuši raupji kalnu akmens gabali.

Taču laika gaitā, šie near ko uzmanību nepiesaistoši minerāli pārvērtās par visskaistākajiem dārgakmeņiem. Sākotnēji tos bija nepieciešams noslīpēt, apstrādāt un nopulēti. Slīpēšanas laikā akmens zaudē daudz no sava esošā svara. Visbiežākos gadījumos apstrādāts akmens ir zaudējis 70% no sākotnējā svara. Viss ir atkarīgs no tā, ko no konkrētā akmens vēlas panākt juvelieris. Vai viņš vēlas, lai akmens kļūtu pēc iespējas caurspīdīgāks taču izmēros mazāks, vai arī otrādi.

Kad process ir pabeigts, ir grūti noticēt, ka no raupja, bezveidīgas formas akmens gabala kļūst par mazu, simetrisku, mirdzošu dimantu.

Tad, lūk, šādu brīnumu arī mūsos grib veikt mūsu Dievs, ja mēs to vēlamies un ļausim to darīt.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm(1)

Ilze Eris: Mīlestības Skolas lektore. Četru bērnu mamma. Aizlūdzēja, kalpotāja. Ilze ir ieguvusi augstāko izglītību valodniecības jomā, kas palīdz viņai labāk izprast Dieva vārdu. Viņa ir arī studējusi teoloģiskās zinības. Precoties, ar ko mēs rēķināmies? Ar mīlestību. Ar uzticību. Ar to, ka dzīvosim visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku un viņš/viņa ar mums. Mēs rēķināmies,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.