„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Robežas starp zinātni un ētiku cilmes šūnu pētniecībā

Autors: I. Šteinerte „Vatikāna radio”

 

„Pieaugušās cilmes šūnas. Zinātne un tās attiecības ar cilvēka un kultūras nākotni” – šāds temats bija izvēlēts starptautiskajai konferencei, kas Romā bija sarīkota pēc Pontifikālās Kultūras padomes ierosinājuma. Sestdien konferences dalībnieki tikās ar pāvestu Benediktu XVI.

Pāvests atzina, ka zinātniskie pētījumi dod vienreizēju iespēju iepazīt brīnumaino universu, dabas sarežģītos mehānismus un dzīvības, tai skaitā cilvēka dzīvības, skaistumu. Bet tā kā cilvēciskās būtnes ir apveltītas ar nemirstīgu dvēseli un ir radītas pēc Dieva attēla un līdzības, pastāv tādas cilvēciskās eksistences dimensijas, kuras atrodas aiz tām robežām, līdz kurām stiepjas dabaszinātņu kompetence. Ja šīs robežas tiek pārkāptas, pastāv nopietns risks, ka cilvēka dzīvības vienreizējā cieņa un neaizskaramība tiek pakļautas tīri utilitāriem apsvērumiem. Taču, ja šīs robežas tiek ievērotas, zinātne var sniegt patiesi ievērojamu devumu cilvēka cieņas veicināšanā un aizsardzībā. Pāvests piebilda, ka cilvēks, būdams zinātnisko pētījumu subjekts, dažreiz savā bioloģiskajā dabā var kļūt par šo pētījumu objektu. Tomēr, viņa transcendentā cieņa viņam vienmēr ļauj palikt zinātnisko pētījumu galējam labumu guvējam. Viņu nekad nedrīkst pārvērst par instrumentu.

Šai ziņā iespējamie labumi, ko dod pieaugušo cilmes šūnu pētījumi, ir vērā ņemami, jo tas paver iespējas ārstēt hroniskas progresējošas slimības, atjaunojot slimos audus, un atgriezt tiem pašatjaunošanās spēju. Svētais tēvs atzina, ka jauninājumi, ko sola šādas terapijas, var palīdzēt spert nozīmīgu attīstības soli medicīnas zinātnē, nesot cerību personām, kas cieš, kā arī viņu ģimenes locekļiem. Tāpēc Baznīca nešaubīgi atbalsta tos, kas ir iesaistīti šādos pētījumos, vienmēr rūpējoties, lai tiktu saglabāta cilvēka integritāte un kopējais sabiedrības labums.

Pragmatiskā mentalitāte, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu mūsdienu pasaulē, ir pārāk gatava piemērot jebkurus līdzekļus, lai tikai sasniegtu vēlamo rezultātu, neraugoties uz šādas domāšanas smagajām sekām. Zinātnieki un šādas politikas atbalstītāji ir gatavi atstumt jebkādus ētiskas dabas iebildumus. Benedikts XVI norādīja, ka tie, kas aizstāv embriju cilmes šūnu izpēti, cerot sasniegt šādu rezultātu, izdara smagu kļūdu, jo viņi aizskar katra cilvēka tiesības uz dzīvību, sākot no ieņemšanas līdz dabiskai nāvei. Pat vienas cilvēka dzīvības iznīcināšana nevar tikt attaisnota tā labuma dēļ, ko iespējams, var gūt cits cilvēks. Taču šāda problēma nepastāv tai gadījumā, ja šūnas tiek ņemtas no pieauguša organisma, no nabassaites asinīm cilvēka piedzimšanas brīdī un no augļa, kas ir miris dabisku apstākļu dēļ.

Pāvests uzsvēra: „No iepriekšminētā izriet, ka dialogs starp zinātni un ētiku ir ļoti svarīgs, lai medicīnas attīstība nenotiktu uz cilvēka dzīvības rēķina. Baznīca atbalsta šādu dialogu, palīdzot veidot sirdsapziņu saskaņā ar atklāto patiesību. Tā necenšas aizšķērsot zinātnisko progresu, bet virzīt to pareizā gultnē, kas nes augļus un labumu cilvēcei. Baznīca rūpējas ne vien par vēl nedzimušajiem bērniem, bet arī par tiem, kuriem nav pieejama medicīniskā aprūpe. Slimība nerespektē nevienu, un taisnība prasa, lai zinātniskie sasniegumi būtu pieejami visiem, neraugoties uz viņu materiālajiem līdzekļiem.”

Visbeidzot, pastāv sociālas, ekonomiskas un politiskas dabas jautājumi, kuri ir jārisina, lai medicīniskie sasniegumi atbilstu taisnīgai un vienlīdzīgai veselības aprūpei. Šeit Baznīca ir gatava sniegt konkrētu palīdzību ar savu apustulātu sanitārās aprūpes jomā dažādās pasaules valstīs, kas ir vērsts, pirmkārt, uz nabadzīgo aprūpi.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis  Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumā. Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts ir šāds: bija uzmodinātas lielas cerības – gan mācekļos, gan tautā – kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tukšais kaps bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lielās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, 29. martā Kāpēc mēs esam radīti? Vai varat atbildēt uzreiz. Kāda ir pirmā atbilde, kas nāk prātā? Man grūti katru tagad uzklausīt, bet gribu, lai mēģināt atbildēt sevī vai arī to izdarāt kā mājasdarbu. Gribu pateikt, ka esam radīti laimei. Ticat? Bet vai jūtaties laimīgi?

Džeims Kevizels: “Apskaujiet savu krustu un ejiet uz savu mērķi!”

Džeims Kevizels: “Apskaujiet savu krustu un ejiet uz savu mērķi!”(0)

Aktieris Džeimss Kevizels, kurš populārajā Mela Gibsona filmā “Kristus ciešanas” atveidojis Jēzu Kristu, ir nācis klajā ar savu liecību  ASV Katoļu universitāšu studentu asociācijas forumā, kas janvāra sākumā norisinājās Čikāgā. Viņš pastāstīja par savu aicinājumu, par to, kā Gibsona filmas uzņemšanā gūtā pieredze ir ietekmējusi viņa garīgo dzīvi, un aicināja jauniešus kļūt par bezbailīgiem Kristus

Bijušais transseksuālis: brīvība no dzimuma disforijas ir iespējama

Bijušais transseksuālis: brīvība no dzimuma disforijas ir iespējama(0)

Nesen kristīgo sabiedrību šokēja ziņa, ka meitene no kristiešu ģimenes Amerikā, Ohaio štatā cieš no dzimuma disforijas un, atrodoties dziļā depresijā, pieņēmusi lēmumu mainīt dzimumu, panākot vēlamo Tiesas ceļā. Sabiedrības neizpratni raisa, ka sīvās cīņas ar dzimumu disforijas vietā, tiek izvēlēts pretējs ceļš, ārsts un Pro-transeksuāļu tiesību atbalstītājs un Hamiltonas apgabala prokurors un Pro-transeksuāļu tiesību atbalstītājs

Latvijas brīvvalsts Izglītības ministrs Kārlis Beldavs : Par Latvijas tapšanu

Latvijas brīvvalsts Izglītības ministrs Kārlis Beldavs : Par Latvijas tapšanu(0)

„Valmieras – Valmiermuižas draudzes mācītājs un vēlākais Latvijas brīvvalsts Izglītības ministrs Kārlis Voldemārs Beldavs  Būdams 4. Saeimas deputāts, Kārlis Beldavs piedzīvos zvaigžņu stundu. Visai negaidīti tiek piedāvāts izglītības ministra portfelis. Viņš, protams, pagodināts, piekrīt, lai gan amatā sabūt iznāk pavisam īsu laiku, no 1934. gada 18. marta līdz 15. maijam. Pēc valsts apvērsuma un trīs dienu iepauzēšanas,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.