„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Robežas starp zinātni un ētiku cilmes šūnu pētniecībā

Autors: I. Šteinerte „Vatikāna radio”

 

„Pieaugušās cilmes šūnas. Zinātne un tās attiecības ar cilvēka un kultūras nākotni” – šāds temats bija izvēlēts starptautiskajai konferencei, kas Romā bija sarīkota pēc Pontifikālās Kultūras padomes ierosinājuma. Sestdien konferences dalībnieki tikās ar pāvestu Benediktu XVI.

Pāvests atzina, ka zinātniskie pētījumi dod vienreizēju iespēju iepazīt brīnumaino universu, dabas sarežģītos mehānismus un dzīvības, tai skaitā cilvēka dzīvības, skaistumu. Bet tā kā cilvēciskās būtnes ir apveltītas ar nemirstīgu dvēseli un ir radītas pēc Dieva attēla un līdzības, pastāv tādas cilvēciskās eksistences dimensijas, kuras atrodas aiz tām robežām, līdz kurām stiepjas dabaszinātņu kompetence. Ja šīs robežas tiek pārkāptas, pastāv nopietns risks, ka cilvēka dzīvības vienreizējā cieņa un neaizskaramība tiek pakļautas tīri utilitāriem apsvērumiem. Taču, ja šīs robežas tiek ievērotas, zinātne var sniegt patiesi ievērojamu devumu cilvēka cieņas veicināšanā un aizsardzībā. Pāvests piebilda, ka cilvēks, būdams zinātnisko pētījumu subjekts, dažreiz savā bioloģiskajā dabā var kļūt par šo pētījumu objektu. Tomēr, viņa transcendentā cieņa viņam vienmēr ļauj palikt zinātnisko pētījumu galējam labumu guvējam. Viņu nekad nedrīkst pārvērst par instrumentu.

Šai ziņā iespējamie labumi, ko dod pieaugušo cilmes šūnu pētījumi, ir vērā ņemami, jo tas paver iespējas ārstēt hroniskas progresējošas slimības, atjaunojot slimos audus, un atgriezt tiem pašatjaunošanās spēju. Svētais tēvs atzina, ka jauninājumi, ko sola šādas terapijas, var palīdzēt spert nozīmīgu attīstības soli medicīnas zinātnē, nesot cerību personām, kas cieš, kā arī viņu ģimenes locekļiem. Tāpēc Baznīca nešaubīgi atbalsta tos, kas ir iesaistīti šādos pētījumos, vienmēr rūpējoties, lai tiktu saglabāta cilvēka integritāte un kopējais sabiedrības labums.

Pragmatiskā mentalitāte, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu mūsdienu pasaulē, ir pārāk gatava piemērot jebkurus līdzekļus, lai tikai sasniegtu vēlamo rezultātu, neraugoties uz šādas domāšanas smagajām sekām. Zinātnieki un šādas politikas atbalstītāji ir gatavi atstumt jebkādus ētiskas dabas iebildumus. Benedikts XVI norādīja, ka tie, kas aizstāv embriju cilmes šūnu izpēti, cerot sasniegt šādu rezultātu, izdara smagu kļūdu, jo viņi aizskar katra cilvēka tiesības uz dzīvību, sākot no ieņemšanas līdz dabiskai nāvei. Pat vienas cilvēka dzīvības iznīcināšana nevar tikt attaisnota tā labuma dēļ, ko iespējams, var gūt cits cilvēks. Taču šāda problēma nepastāv tai gadījumā, ja šūnas tiek ņemtas no pieauguša organisma, no nabassaites asinīm cilvēka piedzimšanas brīdī un no augļa, kas ir miris dabisku apstākļu dēļ.

Pāvests uzsvēra: „No iepriekšminētā izriet, ka dialogs starp zinātni un ētiku ir ļoti svarīgs, lai medicīnas attīstība nenotiktu uz cilvēka dzīvības rēķina. Baznīca atbalsta šādu dialogu, palīdzot veidot sirdsapziņu saskaņā ar atklāto patiesību. Tā necenšas aizšķērsot zinātnisko progresu, bet virzīt to pareizā gultnē, kas nes augļus un labumu cilvēcei. Baznīca rūpējas ne vien par vēl nedzimušajiem bērniem, bet arī par tiem, kuriem nav pieejama medicīniskā aprūpe. Slimība nerespektē nevienu, un taisnība prasa, lai zinātniskie sasniegumi būtu pieejami visiem, neraugoties uz viņu materiālajiem līdzekļiem.”

Visbeidzot, pastāv sociālas, ekonomiskas un politiskas dabas jautājumi, kuri ir jārisina, lai medicīniskie sasniegumi atbilstu taisnīgai un vienlīdzīgai veselības aprūpei. Šeit Baznīca ir gatava sniegt konkrētu palīdzību ar savu apustulātu sanitārās aprūpes jomā dažādās pasaules valstīs, kas ir vērsts, pirmkārt, uz nabadzīgo aprūpi.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm(1)

Ilze Eris: Mīlestības Skolas lektore. Četru bērnu mamma. Aizlūdzēja, kalpotāja. Ilze ir ieguvusi augstāko izglītību valodniecības jomā, kas palīdz viņai labāk izprast Dieva vārdu. Viņa ir arī studējusi teoloģiskās zinības. Precoties, ar ko mēs rēķināmies? Ar mīlestību. Ar uzticību. Ar to, ka dzīvosim visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku un viņš/viņa ar mums. Mēs rēķināmies,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.