Ticīgi bērni, vai bērni ar garīgu audzināšanu ir apveltīti ar labāku veselību, nekā citi bērni. Pie tāda secinājuma nonācis Floridas psiholoģijas profesors – doktors Barijs Nirenbergs (Barry Nierenberg).

Ticība nostiprina bērnu veselību. „Pētījuma rezultāti liecina, ka pastāv tiešs sakars starp regulāru lūgšanu un mazāku iespēju saslimt ar sirds slimībām, cirozi un pieaugušo cilvēku slimību – insultu. Lūgšanai pastāv tiešs sakars ar zemu spiedienu un pazeminātu holesterīna līmeni, kā arī depresijas mazināšanos”, – stāsta doktors Barijs Nirenbergs, žurnālam: questia.com

  Pētījums

Barijs Nirenbergs ar kolēģiem vēroja 16 bērnus vecumā no 6-20 gadiem, kuri izgāja procedūras saistībā ar nieru funkcionēšanu.  No pacientiem tika noskaidrota viņu attieksme pret reliģiju un garīgo dzīvi, vēlāk rezultātus salīdzināja ar  - asins urīnvielu slāpekļa līmeni, limfocītu, albumīna, fosfora un citiem medicīniskiem rādītājiem.

Tika atklāta nozīmīga – sakarība starp tieksmi uz garīgumu un asins urīnvielu slāpekļa līmeni. Bērniem, kuri piekrita tādam viedoklim, kā “Dievs rūpējas par mani” un “Dievam ir plāni manai dzīvei”, vidējais asins urīnvielas slāpekļa līmenis bija zemāks, nekā tiem, kuri nepiekrita šim uzstādītajam viedoklim.

Neticams piedzīvojums no doktora ikdienas darba

Bieži mums nākas būt līdzās vecākiem, kuru bērni ir kritiskā stāvoklī. Mēs strādājam ar psiholoģiski un medicīniski grūtiem bērniem, ņemot atbildību par viņiem un lūdzam Dieva žēlastības ienākšanu viņu dzīvēs.

„Nesen, pie mums slimnīcā reabilitācijas nodaļā nonāca 16 gadus vecs zēns. Viņš bija ar cauršaujamu brūci. Lietas apstākļu noskaidrošanas gaitā secināja, ka zēns bija iesaistīts bruņotā grupējumā. Līdz ar to bijis sakars ar policiju, tādēļ pat negāja skolā, lai netiktu saukts pie atbildības.

Zēns bija komā, bet kad nāca pie apziņas viņš teica, ka nekad vairs neatgriezīsies pie vecajiem darbiem. Viņa acīs bija redzama patiesa nožēla. Pēc kāda laika zēns atzinās, par to kāds ir bijis iemesls tāda lēmuma pieņemšanā. Lieta ir tāda, ka komas laikā viņš esot redzējis savu mirušo brāli ar kura palīdzību iepazinis Dievu un apsolīja, ka nekad vairs neatgriezīsies vecajos ceļos. Zēns izrakstījās no slimnīcas. Pirmais ko viņš izdarīja svētdienas dienā aizgāja uz vietējo baznīcas dievkalpojumu.

Zēns atgriezās pie mums uz slimnīcu, bet jau ar citu vajadzību, viņš lūdza atļauju kalpot slimnīcā, lai būtu par garīgu stiprinājumu citiem slimnīcā nonākošajiem bērniem,” – stāsta dr. Barijs Nirenbergs.