Īsziņas un apsveikumi

          Jau esi iegājis jaunā gada otrajā mēnesī, bet noteikti vēl atceries ziemassvētku un jaunā gada nakti sēžot pie mobila telefona un cenšoties ātri atcerēties visus savus kādreizējo paziņu un sen aizmirsto draugu vārdus un viņu mobilo telefona numurus, lai aizsūtītu īsziņu – turklāt visiem vienu? 
Vai, arī  kā pēdējā brīdī atcerējies par sava drauga vai paziņas dzimšanas dienu drudžaini pēdējā brīdī ieskrēji vikalā lai paķertu apsveikuma kartiņu, kas pie rokas pagadās ,lai aizsūtītu pa pastu un būtu jau labi, ja šis cilvēks to saņemtu nedēļu pēc svinībām. Vai esi sev uzdevis jautājumu kāpēc tā notiek?

    Esmu saņēmusi neskaitāmas jaungada apsveikuma īsziņas un apsveikuma kartiņas no cilvēkiem, kuriem neesmu kontaktējusies gadu vai pat vairāk. Saņemot apsveikumus domāju, kuram šis teātris ir vajadzīgs? Tas pats notiek arī ar vienu reizi gadā aiz horizonta parādoties dzimšanas dienu sveicējiem. Rodas jautājums, ja tu mani uzskati par savu

draugu,tad kur tu esi bijis „mans draugs” veselu gadu un kāpēc tu esi iedomājies, ka tava sveikšana man vispār ir vajadzīga?
Šī nevērīgā attieksme pret cilvēku mani vienmēr pārsteidz un izraisa ne tās labākās emocijas. Domāju, ka ja tu vēlies būt kādam draugs, tad tas neaprobežojas ar vienu apsveikumu gadā vai arī dienu pēc dzimšanas dienas. Un tā,  kādu dienu sēžot pie teses tējas garlaikojoties šķirstot sava telefona piezīmju grāmatiņu pēkšķi uzduroties uz drauga dzimšanas dienas datumu kas dīvainā kartā sakrīt ar šodienas datumu un tad attopies un domā  ak jā! tam tur ir dzimšanas diena, nu tad jāapsveic. Zini „mīļais draugs” ar tādu attieksmi, tad nesveic vispār. Vai tad nesauc sevi par draugu. Šis teatrālais žests nevienam nav vajadzīgs. Jo noteikti tavs draugs arī saprot, ka patiesai draudzibai ir kāda dziļāka nozīme.

        Ja drīzumā būtu gaidāma tev svarīga un dārga cilvēka dzimšanas diena, kāda būtu tava attieksme pret šiem svētkiem? Domāju, ka tu savlaicīgi pārdomātu savu apsveikumu vēlētos viņu iepriecināt no sirds.
Tad kādēļ tu sevi dēvē par „draugu” bet novērtē cilvēku tik zemu savas sirds priekšā, ka viņa svētkus tu uzskati kā nenozīmīgu nieku?

       Tava nevērīgā attieksme – atvaira citus no Tevis. Tava nevērīgā attieksme – pret otru bloķē Dieva svētības tavā dzīvē.  Tava nevērīgā attieksme – bailēs paralizētā, neļauj iepazīt kādas Dieva atklāsmes, kas ir paredzētas tieši Tev.
Vai nu, kļūsti par draugu piestrādājot pie savas attieksmes pret cilvēkiem, vai nu atstāj tos un pārcelies dzīvot mežā.