„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Mums tu esi personība, nevis personas kods

Sampo Banka kļuvusi par Danske Bank A/S filiāli Latvijā.” Sākotnējā Māras Banka, pārtapa par Sampo Banku. Tagad Sampo Banka maina nosaukumu – Danske Banka. Kas tās ir par pārmaiņām? Ar ko Danske Banka atšķirsies no citām bankām Latvijā un kādā veidā tā spēs konkurēt? Piedāvājam nelielu ieskatu par to, kas ir Danske Banka un uz jautājumiem atbildēs: Teodors Tverijons – Latvijas Komercbanku Asociācijas prezidents; Mads Jakobsens- Danske Bank A/S Vecākais Viceprezidents; Raivis Kakānis- Danske Bank A/S filiāles Latvijā vadītājs; Laimdota Vilistere- Danske Bankas Klientu Apkalpošanas Centra vadītāja un Lauris Ozoliņš- Danske Banka Klientu Apkalpošanas Pārvaldes direktors.

                                                    Tā nu mēs te sēžam un atkal skaidrojam.

Ieskatīsimies netālā pagātnē. Māras banka, gaužām pieticīgā ārējā veidola dēļ, neieviesa nekādu uzticību. Tautā pat bija lēsts, ka tā ir „bandītu kantoris”, kas savāks klientu naudu un „aizlaidīsies”.

Vai nu, kā arī mūsu Latvju tautai nenestos prāts uz negatīvās žults izliešanu pāri galvām, kuras ir noskaņotas uz „pozitīva viļņa” un kaut ko dara Latvijas labā, prognozes nepiepildījās. Laiks ieviesa korekcijas. Izrādījās, ka Māras Banka nekļuva par nestabilu banku un lai kā arī nevēlējās „daži labi” tā nebankrotēja, bet par spīti visam uzrādīja labus rezultātus un ieguva klientu uzticību. Sampo Banka pārņēma Māras banku laikā, kad tirgus bija augošs. Sampo Banka bija pārstāvējusi jau Igauniju un Lietuvu, tāpēc tā meklēja perspektīvu attīstībai arī Latvijā, lai būtu pārstāvēta visā Baltijā. Māras bankai tā bija ļoti laba iespēja. Ar tā laika bankas izveidotu struktūru un lai arī nelielu, bet jau esošu klientu bāzi un labu reputāciju ieinteresēja Sampo Banku. Pārņemšanas brīdī (2004. gada beigas) bilances rādītāji bija pozitīvi. Peļņa 2004. gadā bija 253 776 LVL. Kredītu portfelis sastādīja 24 689 072 LVL. Sampo Bankas pārņemšanas laikā 2008. gada bilance – 262 398 835LVL.

Runājot par Māras Bankas un vēlāk Sampo Bankas esošiem klientiem, visas saistības tika pārņemtas un sadarbība turpināta, gluži tāpat kā tagad, Sampo Bankas pārņemšanas laikā. Danske Banka ir viena no vadošajām Skandināvijas un Ziemeļeiropas finanšu grupām, tas nozīmē, ka potenciālie klienti var justies drošās rokās.

Kas ir Danske Banka?

Danske Bank Group ir daudznozaru finanšu pakalpojumu grupa, kas sniedz plašu pakalpojumu spektru 4.9 miljoniem privātpersonu un 150 000 korporatīvajiem klientiem Skandināvijā un Ziemeļeiropā.

Danske Bank ir lielākā banka Dānijā un ieņem vadošu lomu Skandināvijas un Ziemeļeiropas finanšu tirgū. Danske Bank Group, kurā ietilpst Danske Bank, BG Bank, Realkredit Danmark, Sampo Banka Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, Danica Pension un vairāki meitasuzņēmumi, piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, ieskaitot, ikdienas bankas pakalpojumus, hipetekāro kreditēšanu, aktīvu pārvaldīšanu, apdrošināšanu, līzinga un citas finanšu operācijas.

Foto: Teodors Tverijons. Vajadzēs atcerēties žurnālistes seju… gan jau satikšu viņu kādreiz uz ielas un varēšu pateikt visu, ko es par viņas jautājumiem domāju.

Jauna kvalitāte

Latvijas Komercbanku Asociācijas prezidents Teodors Tverijons apzinājās, ka Latvijā ir pārāk daudz banku, bet rodoties lielai konkurencei uzlabojas Banku politika attiecībā pret servisu un apkalpošanu. Viņam esot prieks, ka Māras Banka „jaunā kvalitātē” pārgāja Sampo Bankas pārvaldē un tagad, Sampo Banka pariet „jaunā kvalitātē” Danske Banka pārvaldē.

Uz žurnālistes jautājumu, kas ir šī noslēpumainā „jaunā kvalitāte?” Teodors Tverijons labprāt izskaidroja: „Šajā gadījumā „Jaunā kvalitāte” nozīmē – jaunu pakalpojumu ieviešanu un jaunu apkalpošanas centru atvēršana, bet Sampo Bankas pāriešana „jaunā kvalitātē” Turklāt Danske Banka, kura ir viena no lielākām bankām Ziemeļeiropā ar milzīgu kapitālu, Sampo Bankai paver jaunas iespējas finansiālā jomā apvienojot kopīgo IT platformu starp visām esošajām Danske Bankas pārstāvniecībām. Tādējādi spējot konkurēt starp citām bankām ar zemāku cenu un kredītu likmi.”

Atbildot uz jautājumu, vai Dankse Banku nesatrauc patreizējā Latvijas ekonomiskā krīze Latvijā un vai šis ir piemērots brīdis finanšu ieguldīšanai Latvijā?

Teodors Tverijons atbildēja: „Es neredzu nekādu ekonomisko krīzi, tiek par to runāts, bet vai tā ir?” (smejas).

Atbildei pievienojās arī Mads Jakobsens, Danske Bank A/S Vecākais Viceprezidents, viņš teica: „Mūs nesatrauc ekonomiskā krīze Latvijā, jo ekonomiskā lejupslīde un augšupeja notiek daudzviet arī citur un Danske Banka jau ir ar to saskārusies – Ņujorkā, Anglijā, Francijā un Vācijā. Anglijā bija pazaudēta liela naudas summa. Un Danske Banka veica palīgdarbības, lai izietu no šīs situācijas. Ņemot vērā, ka Danske Banka ir viena no spēcīgākajām Ziemeļeiropā finansu jomā, ekonomiskā krīze Latvijā nespēj ietekmēt tās darbību un funkcionalitāti.”

               Foto: Raivis Kakānis. Esmu mazs auto ar jaudīgu motoru.

Mazs auto ar jaudīgu motoru

Raivis Kakānis, Danske Bank A/S filiāles Latvijā vadītājs uzsvēra: „Pateicoties unikālai IT platformai, mēs būsim salīdzināmi ar mazu auto, kuram ir ļoti jaudīgs motors. Kopš 2008. gada sākuma banka ir pievērsusies arī pakalpojumu sniegšanai korporatīvajiem klientiem, kā rezultātā mūsu tirgus daļa minētajā segmentā pusgada laikā ir pieaugusi no 0,1% līdz 0,6%. Tomēr vēlos uzsvērt, ka tirgus daļu palielināšana nav mūsu pašmērķis, bet likumsakarīgs dinamiski attīstošās bankas darbības rezultāts.”

                                     Foto: Mads Jakobsens. IT platforma, nav sieviešu flatforma kurpes.

IT platforma

Sarunas laikā Mads Jakobsens īpašu uzmanību vērsa IT platformai. IT platformas ieviešana Latvijā ļaus uzlabot klientu apkalpošanu, nodrošinot ievērojami plašāku produktu un pakalpojumu klāstu. Lētākus un ātrākus pārskaitījumus grupas ietvaros, uzlabotu internetbankas funkcionalitāti. Sampo Bankas pārņemšanas laikā Danske Banka jau ir ieviesusi šādus pakalpojumus: Danske Banka ieguldījuma fondi, tirdzniecības finansēšanas pakalpojumi, kā arī atvasinātie valūtas un procentu likmju produkti.

„Kādas perspektīvas Danske Banka saskata Latvijā un kāpēc ir izvēlēts Latvijas reģions?” Mads Jakobsens atbildēja: „Lielos vilcienos par perspektīvām ir grūti un pāragri spriest, bet Latviju esam izvēlējušies, jo mūsu mērķis ir iekļūt arī Baltijas valstīs. Mēs esam iekļuvuši Igaunijā, Lietuvā un tagad bija pienācis laiks arī Latvijai.”

                                         Foto: Varbūt tomār ne tikai tēju?

Tējas tase

Laimdota Vilistere, Danske Bankas Klientu Apkalpošanas Centra vadītāja preses konferences laikā akcentēja; „Banka par savu pamatvērtību norāda profesionālu, patiesi laipnu un personīgu apkalpošanu, nodrošinot individuālu pieeju katram klientam. Mēs savus klientus sagaidām ar tasi tēju.”

Uz žurnālistes jautājumu, par to vai individuāla pieeja Vilisteres sapratnē ir tējas tases piedāvāšana, turpretī, kad citas bankas, savus klientus sagaida ar krāsainām stiklenēm un ziemassvētkos ar piparkūkām? Laimdota Vilistere atbildēja: „Daudzās bankās nav pietiekami liela uzmanība pievērsta apkalpošanas kvalitātei.”

Droši vien Vilisteres kundze runājot par kvalitāti domājusi apstākļus, kādēļ tāda situācija ir izveidojusies, jo liela klientu pieplūduma dēļ cituviet nogurst stundu stāvēt bezgala garās rindās, bet uzzinot par šāda veida iespēju, gandrīz to pašu pakalpojumu saņemt daudz mazākā laika sprīdī, tas tik tiešām varētu būt milzīgs pluss Danske Bankai.

                     Foto:Lauris Ozoliņš. ”Torti nepiedāvāt, esmu neuzpērkama, kad ir runa par Danske Banka slepaniem failiem”-saka žurnāliste.

Slepena informācija

Turpinot sarunu no Laura Ozoliņa Danske Banka Klientu apkalpošanas pārvaldes direktora bija iespēja uzzināt, ka drīzumā Danske Banka ieviesīs bezmaksas pārskaitījumu iespēju realizēšanu no Īrijas uz Latviju.

Attiecībā par to, kā Danske Banka taisās cīnīties ar „klejojošajiem” klientiem, kuri saņem kredītu no vairākām bankām un vēlāk nespēj tos atdot, tika paskaidrots, ka no 1. jūlija tika pieejams kopīgais parādnieku reģistrs, kurā pārskatāmi būs redzama klientu kredītvēsture, tādējādi tiks kontrolēts ikviens kredīta ņēmējs.

Tika pacelts jautājums arī par to, kāpēc Danske Banka starp citām Latvijā esošajām bankām izvēlējās Sampo Banku.

Lauris Ozoliņš: „Tas ir stratēģisks investoru lēmums. Redzēja lielas perspektīvas. Galvenokārt ieguvums veidojās iegādājoties Sampo banku Somijā – kas ir Somijas tirgus līderis. Tādejādi ļoti spēcīgi nostabilizējot savas pozīcijas Skandināvijā un arī Baltijā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm(1)

Ilze Eris: Mīlestības Skolas lektore. Četru bērnu mamma. Aizlūdzēja, kalpotāja. Ilze ir ieguvusi augstāko izglītību valodniecības jomā, kas palīdz viņai labāk izprast Dieva vārdu. Viņa ir arī studējusi teoloģiskās zinības. Precoties, ar ko mēs rēķināmies? Ar mīlestību. Ar uzticību. Ar to, ka dzīvosim visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku un viņš/viņa ar mums. Mēs rēķināmies,

Jānis Vanags valsts svētkos: Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?

Jānis Vanags valsts svētkos: Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?(0)

“Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?” (LELB Arhibīskaps Jānis Vanags)  “Raksti Efesas draudzes eņģelim: tā saka tas, kas tur septiņas zvaigznes savā labajā rokā un kas staigā starp septiņiem zelta gaismekļiem: es zinu tavus darbus un tavus pūliņus, un tavu izturību, un to, ka tu nespēj paciest ļaunos

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?(0)

„Visai Bībelei vijas cauri fakts, ka tad, kad tauta paklausa Dievam, tad valsts ir svētīta. Kad tauta atkāpjas no Dieva, tad tauta bauda okupāciju, lāstus, nabadzību un zaudē neatkarību.” Mārcis Jencītis Es jūs, apsveicu 18. novembra svētkos, mūsu mīļās Latvijas valsts dibināšanas dienā. Tā ir mūsu valsts proklamēšanas diena. Proklamēšana ir svinīgs paziņojums, ka mēs

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem(0)

Mūsdienu pasaulē cenšoties viens otru pārsteigt un cīnoties par labāku sniegumu, labāku rezultātu, augstākiem reitingiem un lielāku ietekmi, mēs varam arī paskriet garām kaut kam, kas var būt dažkārt svarīgāks, nekā – augstāk, tālāk un ātrāk. Dzenoties izgudrot, kaut ko jaunu, sasniedzot ātrāku progresu, ne reti par upuri liekot godpilnu konkurenci, cilvēcīgumu un cēlsirdību darbā

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.