„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Mums tu esi personība, nevis personas kods

Sampo Banka kļuvusi par Danske Bank A/S filiāli Latvijā.” Sākotnējā Māras Banka, pārtapa par Sampo Banku. Tagad Sampo Banka maina nosaukumu – Danske Banka. Kas tās ir par pārmaiņām? Ar ko Danske Banka atšķirsies no citām bankām Latvijā un kādā veidā tā spēs konkurēt? Piedāvājam nelielu ieskatu par to, kas ir Danske Banka un uz jautājumiem atbildēs: Teodors Tverijons – Latvijas Komercbanku Asociācijas prezidents; Mads Jakobsens- Danske Bank A/S Vecākais Viceprezidents; Raivis Kakānis- Danske Bank A/S filiāles Latvijā vadītājs; Laimdota Vilistere- Danske Bankas Klientu Apkalpošanas Centra vadītāja un Lauris Ozoliņš- Danske Banka Klientu Apkalpošanas Pārvaldes direktors.

                                                    Tā nu mēs te sēžam un atkal skaidrojam.

Ieskatīsimies netālā pagātnē. Māras banka, gaužām pieticīgā ārējā veidola dēļ, neieviesa nekādu uzticību. Tautā pat bija lēsts, ka tā ir „bandītu kantoris”, kas savāks klientu naudu un „aizlaidīsies”.

Vai nu, kā arī mūsu Latvju tautai nenestos prāts uz negatīvās žults izliešanu pāri galvām, kuras ir noskaņotas uz „pozitīva viļņa” un kaut ko dara Latvijas labā, prognozes nepiepildījās. Laiks ieviesa korekcijas. Izrādījās, ka Māras Banka nekļuva par nestabilu banku un lai kā arī nevēlējās „daži labi” tā nebankrotēja, bet par spīti visam uzrādīja labus rezultātus un ieguva klientu uzticību. Sampo Banka pārņēma Māras banku laikā, kad tirgus bija augošs. Sampo Banka bija pārstāvējusi jau Igauniju un Lietuvu, tāpēc tā meklēja perspektīvu attīstībai arī Latvijā, lai būtu pārstāvēta visā Baltijā. Māras bankai tā bija ļoti laba iespēja. Ar tā laika bankas izveidotu struktūru un lai arī nelielu, bet jau esošu klientu bāzi un labu reputāciju ieinteresēja Sampo Banku. Pārņemšanas brīdī (2004. gada beigas) bilances rādītāji bija pozitīvi. Peļņa 2004. gadā bija 253 776 LVL. Kredītu portfelis sastādīja 24 689 072 LVL. Sampo Bankas pārņemšanas laikā 2008. gada bilance – 262 398 835LVL.

Runājot par Māras Bankas un vēlāk Sampo Bankas esošiem klientiem, visas saistības tika pārņemtas un sadarbība turpināta, gluži tāpat kā tagad, Sampo Bankas pārņemšanas laikā. Danske Banka ir viena no vadošajām Skandināvijas un Ziemeļeiropas finanšu grupām, tas nozīmē, ka potenciālie klienti var justies drošās rokās.

Kas ir Danske Banka?

Danske Bank Group ir daudznozaru finanšu pakalpojumu grupa, kas sniedz plašu pakalpojumu spektru 4.9 miljoniem privātpersonu un 150 000 korporatīvajiem klientiem Skandināvijā un Ziemeļeiropā.

Danske Bank ir lielākā banka Dānijā un ieņem vadošu lomu Skandināvijas un Ziemeļeiropas finanšu tirgū. Danske Bank Group, kurā ietilpst Danske Bank, BG Bank, Realkredit Danmark, Sampo Banka Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, Danica Pension un vairāki meitasuzņēmumi, piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, ieskaitot, ikdienas bankas pakalpojumus, hipetekāro kreditēšanu, aktīvu pārvaldīšanu, apdrošināšanu, līzinga un citas finanšu operācijas.

Foto: Teodors Tverijons. Vajadzēs atcerēties žurnālistes seju… gan jau satikšu viņu kādreiz uz ielas un varēšu pateikt visu, ko es par viņas jautājumiem domāju.

Jauna kvalitāte

Latvijas Komercbanku Asociācijas prezidents Teodors Tverijons apzinājās, ka Latvijā ir pārāk daudz banku, bet rodoties lielai konkurencei uzlabojas Banku politika attiecībā pret servisu un apkalpošanu. Viņam esot prieks, ka Māras Banka „jaunā kvalitātē” pārgāja Sampo Bankas pārvaldē un tagad, Sampo Banka pariet „jaunā kvalitātē” Danske Banka pārvaldē.

Uz žurnālistes jautājumu, kas ir šī noslēpumainā „jaunā kvalitāte?” Teodors Tverijons labprāt izskaidroja: „Šajā gadījumā „Jaunā kvalitāte” nozīmē – jaunu pakalpojumu ieviešanu un jaunu apkalpošanas centru atvēršana, bet Sampo Bankas pāriešana „jaunā kvalitātē” Turklāt Danske Banka, kura ir viena no lielākām bankām Ziemeļeiropā ar milzīgu kapitālu, Sampo Bankai paver jaunas iespējas finansiālā jomā apvienojot kopīgo IT platformu starp visām esošajām Danske Bankas pārstāvniecībām. Tādējādi spējot konkurēt starp citām bankām ar zemāku cenu un kredītu likmi.”

Atbildot uz jautājumu, vai Dankse Banku nesatrauc patreizējā Latvijas ekonomiskā krīze Latvijā un vai šis ir piemērots brīdis finanšu ieguldīšanai Latvijā?

Teodors Tverijons atbildēja: „Es neredzu nekādu ekonomisko krīzi, tiek par to runāts, bet vai tā ir?” (smejas).

Atbildei pievienojās arī Mads Jakobsens, Danske Bank A/S Vecākais Viceprezidents, viņš teica: „Mūs nesatrauc ekonomiskā krīze Latvijā, jo ekonomiskā lejupslīde un augšupeja notiek daudzviet arī citur un Danske Banka jau ir ar to saskārusies – Ņujorkā, Anglijā, Francijā un Vācijā. Anglijā bija pazaudēta liela naudas summa. Un Danske Banka veica palīgdarbības, lai izietu no šīs situācijas. Ņemot vērā, ka Danske Banka ir viena no spēcīgākajām Ziemeļeiropā finansu jomā, ekonomiskā krīze Latvijā nespēj ietekmēt tās darbību un funkcionalitāti.”

               Foto: Raivis Kakānis. Esmu mazs auto ar jaudīgu motoru.

Mazs auto ar jaudīgu motoru

Raivis Kakānis, Danske Bank A/S filiāles Latvijā vadītājs uzsvēra: „Pateicoties unikālai IT platformai, mēs būsim salīdzināmi ar mazu auto, kuram ir ļoti jaudīgs motors. Kopš 2008. gada sākuma banka ir pievērsusies arī pakalpojumu sniegšanai korporatīvajiem klientiem, kā rezultātā mūsu tirgus daļa minētajā segmentā pusgada laikā ir pieaugusi no 0,1% līdz 0,6%. Tomēr vēlos uzsvērt, ka tirgus daļu palielināšana nav mūsu pašmērķis, bet likumsakarīgs dinamiski attīstošās bankas darbības rezultāts.”

                                     Foto: Mads Jakobsens. IT platforma, nav sieviešu flatforma kurpes.

IT platforma

Sarunas laikā Mads Jakobsens īpašu uzmanību vērsa IT platformai. IT platformas ieviešana Latvijā ļaus uzlabot klientu apkalpošanu, nodrošinot ievērojami plašāku produktu un pakalpojumu klāstu. Lētākus un ātrākus pārskaitījumus grupas ietvaros, uzlabotu internetbankas funkcionalitāti. Sampo Bankas pārņemšanas laikā Danske Banka jau ir ieviesusi šādus pakalpojumus: Danske Banka ieguldījuma fondi, tirdzniecības finansēšanas pakalpojumi, kā arī atvasinātie valūtas un procentu likmju produkti.

„Kādas perspektīvas Danske Banka saskata Latvijā un kāpēc ir izvēlēts Latvijas reģions?” Mads Jakobsens atbildēja: „Lielos vilcienos par perspektīvām ir grūti un pāragri spriest, bet Latviju esam izvēlējušies, jo mūsu mērķis ir iekļūt arī Baltijas valstīs. Mēs esam iekļuvuši Igaunijā, Lietuvā un tagad bija pienācis laiks arī Latvijai.”

                                         Foto: Varbūt tomār ne tikai tēju?

Tējas tase

Laimdota Vilistere, Danske Bankas Klientu Apkalpošanas Centra vadītāja preses konferences laikā akcentēja; „Banka par savu pamatvērtību norāda profesionālu, patiesi laipnu un personīgu apkalpošanu, nodrošinot individuālu pieeju katram klientam. Mēs savus klientus sagaidām ar tasi tēju.”

Uz žurnālistes jautājumu, par to vai individuāla pieeja Vilisteres sapratnē ir tējas tases piedāvāšana, turpretī, kad citas bankas, savus klientus sagaida ar krāsainām stiklenēm un ziemassvētkos ar piparkūkām? Laimdota Vilistere atbildēja: „Daudzās bankās nav pietiekami liela uzmanība pievērsta apkalpošanas kvalitātei.”

Droši vien Vilisteres kundze runājot par kvalitāti domājusi apstākļus, kādēļ tāda situācija ir izveidojusies, jo liela klientu pieplūduma dēļ cituviet nogurst stundu stāvēt bezgala garās rindās, bet uzzinot par šāda veida iespēju, gandrīz to pašu pakalpojumu saņemt daudz mazākā laika sprīdī, tas tik tiešām varētu būt milzīgs pluss Danske Bankai.

                     Foto:Lauris Ozoliņš. ”Torti nepiedāvāt, esmu neuzpērkama, kad ir runa par Danske Banka slepaniem failiem”-saka žurnāliste.

Slepena informācija

Turpinot sarunu no Laura Ozoliņa Danske Banka Klientu apkalpošanas pārvaldes direktora bija iespēja uzzināt, ka drīzumā Danske Banka ieviesīs bezmaksas pārskaitījumu iespēju realizēšanu no Īrijas uz Latviju.

Attiecībā par to, kā Danske Banka taisās cīnīties ar „klejojošajiem” klientiem, kuri saņem kredītu no vairākām bankām un vēlāk nespēj tos atdot, tika paskaidrots, ka no 1. jūlija tika pieejams kopīgais parādnieku reģistrs, kurā pārskatāmi būs redzama klientu kredītvēsture, tādējādi tiks kontrolēts ikviens kredīta ņēmējs.

Tika pacelts jautājums arī par to, kāpēc Danske Banka starp citām Latvijā esošajām bankām izvēlējās Sampo Banku.

Lauris Ozoliņš: „Tas ir stratēģisks investoru lēmums. Redzēja lielas perspektīvas. Galvenokārt ieguvums veidojās iegādājoties Sampo banku Somijā – kas ir Somijas tirgus līderis. Tādejādi ļoti spēcīgi nostabilizējot savas pozīcijas Skandināvijā un arī Baltijā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Troļļi

Leonards Inkins: Troļļi(1)

Troļļošana tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.       Reiz britu zemē iznāca kāds nedēļas laikraksts. Katru nedēļu tas priecēja lasītājus ar interesantiem rakstiem, diskusijām un

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

Leonards Inkins: kas ir valsts?

Leonards Inkins: kas ir valsts?(0)

18.11.2020. Pie Kārļa Ulmaņa. Foto: Marlēna Pirvica Bieži dzirdu, ka: valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga uc. Par to, kas ir valsts, kopš Platona ir daudz grāmatu uzrakstīts, daudz filmu uzņemts un daudz skaidrots. Bieži par valsti grāmatās paustais,

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem(1)

Pagājušā gada 19. oktobrī jau otro reizi pēc kārtas notika viens no lielākajiem kristīgajiem pasākumiem Latvijā – Starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce „Dievs, svētī, Latviju!”. Šis pasākums, kas vieno gandrīz visus Latvijā esošos konfesiju vadītājus un ticīgos, tiek rīkots ar mērķi apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā(0)

J. Lee Grady Dž. Lī Grīds, Žurnāla Charisma līdzautors. Kristīgajā žurnālistikā viņš ir iesaistīts kopš 1981. gada. Dzimis Atlantā, Dž. Lī Grīdam un viņa sievai Deborai ir četras meitas. Vairāku grāmatu autors tostarp populārā grāmata “10 meli, ko baznīca stāsta sievietēm”. Dž. Lī Grīds ir apmeklējis 12 valstis, izaicinot draudzi atbrīvot sievietes kalpošanā un izbeigt

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.