„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Mazā, klusā Betleme

Materiālu tulkoja un apkopoja Ilze Saulīte

Vēsts no Betlemes

 Ieskats Roberta Sterna sarunā ar Stīvenu Kouri

Pēc tikšanās ar kristīgajiem mācītājiem Betlemē, mēs vēlamies iedrošināt Rietumu kristiešus apmeklēt vēsturisko Kristus dzimšanas pilsētu, dodoties uz Izraēlu. Pāris desmitgažu laikā 2000 gadu ilgā kristiešu klātbūtne Betlemē ir gandrīz izgaisusi dēļ teroristu vajāšanām šajā reģionā un to sekām – kristiešu aizplūšanas no Tuvajiem Austrumiem. Golgātas baptistu draudzes mācītājs Naims Kouri ar savu ģimeni jau ilgus gadus kalpo palestīniešu pašpārvaldes teritorijās ar Dieva Vārdu. Arī viņu dēls Stīvens vada draudzi un kalpo Betlemē. Kā arābu kristieši, viņi atklāti atbalsta Izraēlu, pat riskējot ar savu dzīvību. Mācītāju ģimene aicina paturēt lūgšanās arābu kristiešus Izraēlā, īpaši palestīniešu teritorijās, kā arī Tuvo Austrumu reģionā, lai Dievs pagodinātu Savu Vārdu pieaugošo vajāšanu vidū. R.Sterns atgādina kristiešiem, kas mīl Izraēlu, ka atbalstīt ebreju tautu nenozīmē būt pret arābu tautu. Viņš aicina lūgt par Ismaēla pēctečiem, jo arī viņus Dievs solīja svētīt. Lūgsim, lai gaisma, kas reiz iemirdzējās mazajā Betlemē, no jauna atspīd pilsētā, kurā piedzima mūsu ticības aizsācējs Jēzus, lai ebreji un arābi atrod mieru Glābējā un ticībā Viņa Vārdam. Interviju ar Stīvenu Kouri skatieties angļu valodā

ICEJ atbalsts arābu kristiešiem svētkos

Starptautiskā kristiešu vēstniecība ik gadu Ziemassvētkos dodas pie arābu tautības kristiešiem Nacaretē, Betlemē un Jeruzalemes vecpilsētā, lai iepriecinātu viņus svētkos. Sadarbībā ar vietējiem arābu kristiešu mācītājiem ICEJ arī šogad sagādājusi siltas segas veciem ļaudīm un dāvanas Svētās Zemes bērniem. Tiks rīkoti svētku pasākumi, kuros Nacaretes, Betlemes un Jeruzalemes arābu iedzīvotāji varēs baudīt svētku pusdienas un saņemt dāvanas. Ar jūsu palīdzību ICEJ spējusi sagādāt dāvanas un palīdzību cilvēkiem, kas dzīvo trūkumā,  tā daloties Kristus dzimšanas svētku priekā arī ar arābu iedzīvotājiem. Mēs pateicamies par Jūsu atbalstu! Tas ļauj mums aizsniegt arābu kristiešus pilsētās, kas saistītas ar Jēzus bērnību, un apliecināt

Dieva mīlestību šo pilsētu iedzīvotājiem.

ICEJ direktora Jurgena Bjulera uzruna, aizvadot 2011.gadu

Pirms mēneša Vācijā notika Kristālnakts atceres pasākumi. Bēdīgi slavenā “Sasisto stiklu nakts” neoficiāli iezīmēja Holokausta sākumu. Šajā nekontrolējamā nacistu grautiņā vienas nakts laikā tika izdemolēti un izlaupīti vairāk nekā 7000 ebreju veikali un izpostītas vairāk nekā 1000 sinagogas, 30 000 ebreju vīriešu tika arestēti un aizvesti uz koncentrācijas nometnēm. Milzīgs posts šajā šausmu naktī tika nodarīts ebreju kopienai. Taču tikpat traģiska Kristālnakts parādība bija vācu tautas klusēšana un vienaldzība, – jo īpaši no vācu kristīgo draudžu puses. Tikai daži garīdznieki uzdrošinājās nosodīt šīs nakts notikumus. Daudzi mūsdienu analītiķi uzskata, ka tas bija Ādolfa Hitlera un viņa brutālā režīma izmēģinājuma tests. Viņš

secināja: ja cilvēki klusē, redzot tādu vardarbību un nežēlību, var uzskatīt, ka viņi klusēs arī turpmākajos gados. Tā izrādījās patiesība! Šodien no jauna mēs sastopamies ar izaicinājumiem, kas mudina mūs piecelties, lai aizstāvētu patiesību un taisnīgumu. Izraēla pastāvīgi izjūt spiedienu, ko izraisa kaimiņvalstu pieaugošais naids un antisemītisms pasaulē. Arābu pavasaris ir pārvērties islāmistu ziemā un Izraēlas vadītāji ar bažām  gaida, kā attīstīsies ebreju valsts attiecības ar Ēģipti, Tunisiju un Lībiju nākotnē. Tajā pašā laikā nāk klajā arvien jauni pierādījumi, kas apstiprina, ka Irāna attīsta kodolieročus. Tie ir nopietni draudi Izraēlas eksistencei, kā jau  daudzreiz Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads to apliecinājis, ka viņa  mērķis ir – “noslaucīt Izraēlu no pasaules kartes.” Kāds Kneseta pārstāvis mums sacīja, ka šajā laikā, kad Izraēla arvien vairāk tiek izolēta, kristiešu draudzība iegūst arvien lielāku stratēģisko nozīmi. Mēs pateicamies visiem atbalstītājiem, kas

ar lūgšanām un praktisku palīdzību ir devuši neizmērojamu ieguldījumu vēstniecības darbā. Izraēlai tas nozīmē un maina ļoti daudz. Ar savu rīcību Jūs darāt mūs spējīgus paust Apsolītās Zemes iedzīvotājiem  Dieva  mīlestību un mierināt Viņa izredzēto tautu. Kungs lai Jūs svētī no Ciānas!

 

Jo mums ir piedzimis Bērns

sagatavoja Jurgens Bjulers

Kopš 4.gadsimta kristietība ir nošķīrusi konkrētu dienu kalendārā, lai atzīmētu Kristus dzimšanu. Kaut arī datumi dažādās tradīcijās ir atšķirīgi, svētku centrālā vēsts ir Kristus bērna piedzimšana. Mēs apzināmies, ka Kristus vairs nav bērns un tomēr gribam atcerēties, cik liela nozīme Dieva plānā bija apsolījumam par Bērna piedzimšanu. Bērns kā zīme Pravietis Jesaja redzēja Bērnu kā glābšanas zīmi ebreju tautai. Jesajas laikā Izraēla sastapās ar nopietniem militārajiem izaicinājumiem –draudiem no Asīrijas. To pārvaldīja ķēniņš, kurš nokaitināja ne vien tautu, bet arī Dievu (Jes.7:13). Tomēr Dievs izlēma šim bezcerīgajam ķēniņam dot pestīšanas zīmi: „Tādēļ Tas Kungs pats jums dos zīmi: redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu…” (Jes.7:14). 9. nodaļā Jesaja atklāj tautai posta, kā arī cerības ainu – naidīgas iekarotāju armijas ielenks Galileju, bet tad šī “zeme tumsā” un “ļaudis, kas staigā tumsā,” ieraudzīs spožu pestīšanas gaismu. Gaismu, kas salauzīs apspiedēju zizli un ienaidnieka smago jūgu. Visi, kas gaidīja kareivīga varoņa parādīšanos, pievīlās. Jo Glābējs, kuram  bija  jāatnes pestīšana Izraēlai, izrādījās pārsteidzoši “vājš”:„Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls.” (Jes.9:5) Līdzīgu ainu mēs atrodam Mihas grāmatā, kur pravietis runā par tumšu nākotni un apspiedējiem: „Bet pašlaik pret tevi pulcējušās daudzas svešas tautas un apspriežas savā starpā: lai viņa tiek sagānīta, ka mēs ar prieku noraugāmies Ciānā!” (Mihas 4:11) Taču Miha arī redz pestīšanas gaismu, kas pārvērtīs bezcerīgo situāciju: „Bet tu, Betleme Efratā, kas esi maza starp tūkstošiem no Jūdas, no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku Israēlā un kuraizcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos” (Mihas 5:1). Un laiks, kad Izraēlai nāks glābšana un atbrīvošana, tiek norādīts saistībā ar Bērna piedzimšanu: „Tādēļ Viņš atstās viņus līdz tam laikam, kamēr tā, kam jādzemdē, dzemdēs” (Mihas 5:2). Vai tas nav zīmīgi, ka senie ebreju pravieši trīs reizes pasludināja, ka Izraēlas pestīšanas zīme būs Bērna piedzimšana? Tas pats tika pasludināts arī ganiem  uz lauka  pie Betlemes. Kad eņģelis bija pavēstījis Pestītāja atnākšanu un lielu prieku visiem ļaudīm, viņš paskaidroja: „Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsiet bērnu autos ietītu un silē gulošu”(Lūk.2:12). Dažas nedēļas vēlāk, kad Marija un Jāzeps atnesa Jēzu uz templi, Sīmeans pacēla zīdaini un pravietoja: „Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā pretī” (Lūk.2:34). Kādēļ Bērna – trausla zīdaiņa piedzimšanai bija jākļūst par tik svarīgu zīmi? Katru dienu dzimst neskaitāmi daudz bērnu. Šis Bērns nepiedzima romiešu izgaismotajā vidē, bet netīrā lopu kūtiņā jeb lapenē, kas atradās mazajā un necilajā Betlemes pilsētiņā – neievērojamā Jūdejas provincē.

Bērna identitāte

Ebreju pravieši paši atbildēja uz jautājumu: kādēļ šis Bērns ir tik īpašs? Ne tik daudz dāvanas un spējas, cik viņa identitāte darīs Bērnu par pestīšanas zīmi: „…jaunava …dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls” (Jes.7:14). „Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, … Viņa Vārds ir Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks” (Jes. 9:5). Abi pravieši pasludināja neaptveramo, – ka Dievs, kurš radījis debesis un zemi, kļūs par Savas radības daļu. Šis neaizsargātais mazulis, satīts autiņos un noguldīts silē, tajā pašā laikā būs Varenais Dievs un Mūžīgais Tēvs: „…Betleme, …no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku Israēlā un kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos.”

Kristus dzimšanas baznīca Betlemē

Mūsu cilvēciskais prāts to nevar saprast. Šo Vārdu apstiprināja arī pats Jēzus: „Neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani. Ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī Manu Tēvu.” (Jāņa 14:6-7) Jēzus piedzimšana nozīmēja Dieva manifestāciju pie cilvēkiem. Tādēļ Viņam tika dots Vārds: Imanuēls – Dievs ar mums.Arī Jānis apliecināja pravietojumu piepildīšanos: „Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības” (Jāņa 1:1, 14). Miha pasludināja, ka Viņa (Bērna) iesākumi ir mūžībā un Jēzus par sevi sacīja: „Pirms Ābrahāms tapa, esmu Es” (Jāņa 8:58).

Pretrunu zīme

Dievs kļuva cilvēks. Neticama koncepcija, kas izsauca aizvainojumus un pārpratumus tajos laikos un tā tas ir līdz šodienai – gan Izraēlā, gan kristīgajās zemēs. Sīmeans runāja patiesību, paredzot: „Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā pretī.” Joprojām ticība tam, ka Dievs iemiesojās

un piedzima no jaunavas, daudzās kristiešu aprindās tiek uztverta kā nenormāla fundamentālistu novirze. Tomēr tā nebija dīvaina viduslaiku dogma, bet gan pati Jēzus būtība – kas Viņš ir. Ganiem tika teikts: „Jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs” (Lūk.2:11). Sens sīriešu-aramiešu Jaunās derības tulkojums saka: “Jo tur jums ir piedzimis Glābējs, Kungs un Mesija.” Un vārda – Kungs vietā aramiešu tulkojumā ir – Jahve, kas ebreju valodā nozīmē – Dievs.

Betleme

Tādēļ, atminoties Kristus piedzimšanu, būsim pateicības un pielūgsmes pilni! Dievs nonāca pie mums un apžēlojās par cilvēci, kurai tik ļoti bija nepieciešama Viņa glābšana. Šim Bērnam joprojām runā pretī, tomēr Viņš ir nesis pestīšanu miljoniem cilvēku, kas uzticami sekojuši Viņam visā pasaulē. Ebreju pravieši skaidri pavēstīja arī to, ka šis Bērns nesīs atbrīvošanu un glābšanu Izraēlai – tautai, no kuras Viņš nāks. Šī daļa Jēzus  kalpošanā joprojām ir attīstības stadijā. Taču visas zīmes norāda uz šī plāna drīzu piepildīšanos. Tikmēr sekosim ganu un gudro vīru piemēram, kuri gāja pielūgt Glābēju. Pat eņģeļi tonakt izplūda priecīgā slavā: „Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts” (Lūk.2:14).

© WFJ Decembris 2011

Materiālu tulkoja un apkopoja Ilze Saulīte

[email protected] / www.icej.org

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju(0)

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs saistībā ar t.s. Stambulas konvencijas ratifikāciju uzskata, ka vardarbība ir ļaunums, jo īpaši pret bērniem, sievietēm. Taču problēma t.s. Stambulas konvencijas kontekstā rodas, kad sākam iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu „vardarbība”.  1)Vai piespiest ārsti pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, t.i. nogalināt mazu neaizsargātu dzīvību nav vēl

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.