„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Leģionāru svētki ar „odziņu”

 

16. marta svētdienas rītā aptuveni 200 Leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki un 1500 atbalstītāju pēc dievkalpojuma Doma baznīcā devās gājienā pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu ziedus.

Gājiena organizētāji “Daugavas vanagi Latvijā” un citi dalībnieki, tajā skaitā sirmgalvji un jaunieši, kuri nesa Baltijas valstu karogus dziedot dziesmas, bungu pavadībā izgāja cauri Vecrīgai. Tuvojoties Brīvības piemineklim, goda sardze ar karogiem izveidoja aleju, cauri kurai svinīgā solī pārvietojās Latvijas lepnums – leģionāri. Bez sentimentālās pieskaņas neiztika. Bija manāmas asaras veco vīru acīs, noteikti atceroties sāpes par pagātni, bet neizslēdzu iespēju, ka tās bija arī prieka asaras par atbalstu.

Ejot cauri jaunu un staltu jaunekļu izveidotajai karogu alejai, bija iedvesmas vērts. Gribētos teikt, ka mūsu nākotne ir drošās vīriešu rokās, tikai žēl, ka tādi vīri nav pie vadības pults.

Kāpēc 16. marts?

 

 

Pasākumu apmeklējis arī “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK deputāts Pēteris Tabūns un deputāts Andis Kāposts (ZZS).

16. marts vēsturiski ir Leģionāru piemiņas atceres diena, kurā bijušie Otrā pasaules kara dalībnieki piemin savus kritušos biedrus.
16.martā 1944.gadā sākās kauja Veļikajas upes austrumu krastā par augstieni “93,4″. Šī bija pirmā kauja, kad abas latviešu leģiona divīzijas – 15. un 19. – cīnījās kopā, turklāt vienīgo reizi visa kara laikā – latviešu vadībā.

Nelabvēļi

Iepriekšējos gados un arī šajā gadā leģionāru svētki neiztika ar krievu valodā izbļautiem, indīgiem un strutainiem, neizprotamiem saukļiem. Naida kurināšana un agresīvas darbības jau ir ierastas. Pret ko tieši nostājas svētku nelabvēļi?

Tagadne un nākotne: 

1. Tikai 60% no iedzīvotāju skaita Latvijā ir latvieši, domājams, ka tas ir ļoti zems rādītājs, lai latviešiem būtu iespējams iesakņoties savās nacionālās, patriotiskās un identitātes vērtībās. Turklāt tagad Latvija ir pievienojusies Šengenas zonai, tiek parakstīts Lisabonas Līgums, jāpieņem Eiropas uzstādītās kvotas, kas savukārt bremzēs ieguldīt nākamajā paaudzē latviskās vērtības.

Pagātne: 2. Latviešu leģiona pastāvēšana un cīņas apgāza melīgo komunistu propagandu, ka Latvija ir brīvprātīgi pievienojusies Padomju Savienībai.

3. Latviešu leģions cīnījās pret 20.gadsimta ļaunumu- komunistisko sistēmu, kas bija laupījusi brīvību un nesusi neizsakāmu postu Latvijai.

4. Latviešu leģions cīnījās uz svētās Latvijas zemes, aizsargājot tās robežas no Austrumu iebrucējiem.

5. Latviešu leģions cīnījās ne tikai pret boļševikiem, bet arī pret vācu iebrucējiem.

6. Latviešu leģions demonstrēja augstāko varonības pakāpi, kas bija apvienota ar augstu militāro profesionalitāti. Kurzemes cietoksnis palika neieņemts pat pēc sešām lielkaujām, kaut arī sarkanarmijas iebrucēji bija milzīgā skaitliskā pārspēkā.

Latviešu leģiona slavas un upuru pilnā vēsture ir neatņemama latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa.

Leģiona pastāvēšanai visos drūmajos padomju okupācijas gados bija nepārvērtējama nozīme mūsu tautas pretestības gara uzturēšanā. Latviešu leģions tika uztverts kā nācijas sirdsapziņas izpausme.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās AUDIO

Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās AUDIO(0)

Rinta Bružēvica :Pāri mums pašiem Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās. “Mēs nākam no saknēm, un vainagu visa pasaule sauc par Latviju. Mēs to apdzīvojam un piepildām. Te noris mūsu dzīves ar to priekiem un skumjām. Uz mums guļ seno laiku svētība. Tāpēc mēs esam. Un esam tik gudri, talantīgi, varoši,

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā(0)

Guntis Kalme, teoloģijas doktors, Lutera akadēmijas docents, mācītājs, grāmatu autors: “Durvis uz mājām”; „Pēdas” un „Latviešu karotprasme 1944-1945 desmit sarunas ar Latviešu leģionu”  Pasaulē ir vairāki tūkstoši tautu, taču ir tikai 196 valstis, tātad – tikai mazākumam ir sava valsts. Mēs, latvieši, esam starp tiem, kuriem tā ir! Mēs gan to nez kāpēc sākam uztvert

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis 2018. gada 14. augustā Aglonā. Pierakstīja katolis.lv Dārgie svētceļnieki! Šogad pulcējamies Aglonā īpašā kontekstā. Šis ir gads, kad svinam Latvijas simtgadi. Šis ir gads, kad pāvests Francisks ierodas pie mums kā svētceļnieks, lai stiprinātu mūsu tautā ticību un cerību, lai būtu kopā ar mums šai svarīgajā vēstures posmā. Pirms

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!(3)

Raksta autors: Evaņģēlisko Kristiešu Draudzes «Kristus Pasaulei» vecākais mācītājs Mārcis Jencītis   Tuvojas vēlēšanas, un savu darbību atkal aktivizējuši antisektanti. Jāteic gan, ka darbība ir vārga, un tomēr tā nes negatīvas sekas mūsu valstij. Jau gadu simtiem Latvijas teritorijā ir bijis ieinteresēts Latvijas austrumu kaimiņš – Krievija. Latvijas tauta ir pārdzīvojusi masveida slepkavošanas, izsūtīšanas, paverdzināšanu,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.