„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Leģionāru svētki ar „odziņu”

 

16. marta svētdienas rītā aptuveni 200 Leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki un 1500 atbalstītāju pēc dievkalpojuma Doma baznīcā devās gājienā pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu ziedus.

Gājiena organizētāji “Daugavas vanagi Latvijā” un citi dalībnieki, tajā skaitā sirmgalvji un jaunieši, kuri nesa Baltijas valstu karogus dziedot dziesmas, bungu pavadībā izgāja cauri Vecrīgai. Tuvojoties Brīvības piemineklim, goda sardze ar karogiem izveidoja aleju, cauri kurai svinīgā solī pārvietojās Latvijas lepnums – leģionāri. Bez sentimentālās pieskaņas neiztika. Bija manāmas asaras veco vīru acīs, noteikti atceroties sāpes par pagātni, bet neizslēdzu iespēju, ka tās bija arī prieka asaras par atbalstu.

Ejot cauri jaunu un staltu jaunekļu izveidotajai karogu alejai, bija iedvesmas vērts. Gribētos teikt, ka mūsu nākotne ir drošās vīriešu rokās, tikai žēl, ka tādi vīri nav pie vadības pults.

Kāpēc 16. marts?

 

 

Pasākumu apmeklējis arī “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK deputāts Pēteris Tabūns un deputāts Andis Kāposts (ZZS).

16. marts vēsturiski ir Leģionāru piemiņas atceres diena, kurā bijušie Otrā pasaules kara dalībnieki piemin savus kritušos biedrus.
16.martā 1944.gadā sākās kauja Veļikajas upes austrumu krastā par augstieni “93,4″. Šī bija pirmā kauja, kad abas latviešu leģiona divīzijas – 15. un 19. – cīnījās kopā, turklāt vienīgo reizi visa kara laikā – latviešu vadībā.

Nelabvēļi

Iepriekšējos gados un arī šajā gadā leģionāru svētki neiztika ar krievu valodā izbļautiem, indīgiem un strutainiem, neizprotamiem saukļiem. Naida kurināšana un agresīvas darbības jau ir ierastas. Pret ko tieši nostājas svētku nelabvēļi?

Tagadne un nākotne: 

1. Tikai 60% no iedzīvotāju skaita Latvijā ir latvieši, domājams, ka tas ir ļoti zems rādītājs, lai latviešiem būtu iespējams iesakņoties savās nacionālās, patriotiskās un identitātes vērtībās. Turklāt tagad Latvija ir pievienojusies Šengenas zonai, tiek parakstīts Lisabonas Līgums, jāpieņem Eiropas uzstādītās kvotas, kas savukārt bremzēs ieguldīt nākamajā paaudzē latviskās vērtības.

Pagātne: 2. Latviešu leģiona pastāvēšana un cīņas apgāza melīgo komunistu propagandu, ka Latvija ir brīvprātīgi pievienojusies Padomju Savienībai.

3. Latviešu leģions cīnījās pret 20.gadsimta ļaunumu- komunistisko sistēmu, kas bija laupījusi brīvību un nesusi neizsakāmu postu Latvijai.

4. Latviešu leģions cīnījās uz svētās Latvijas zemes, aizsargājot tās robežas no Austrumu iebrucējiem.

5. Latviešu leģions cīnījās ne tikai pret boļševikiem, bet arī pret vācu iebrucējiem.

6. Latviešu leģions demonstrēja augstāko varonības pakāpi, kas bija apvienota ar augstu militāro profesionalitāti. Kurzemes cietoksnis palika neieņemts pat pēc sešām lielkaujām, kaut arī sarkanarmijas iebrucēji bija milzīgā skaitliskā pārspēkā.

Latviešu leģiona slavas un upuru pilnā vēsture ir neatņemama latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa.

Leģiona pastāvēšanai visos drūmajos padomju okupācijas gados bija nepārvērtējama nozīme mūsu tautas pretestības gara uzturēšanā. Latviešu leģions tika uztverts kā nācijas sirdsapziņas izpausme.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Kriss Valotons: Brīnumaina atbrīvošanās no pusmiljona parāda

Kriss Valotons: Brīnumaina atbrīvošanās no pusmiljona parāda(0)

Kriss Valotons (Kris Vallotton) grāmatas „Morālā REVOLUCIJA” Kaila patiesība par SEKSUĀLAJĀM attiecībām autors un mācītājs nesen nācis klajā ar finansiālo piedzīvojumu personīgajā dzīvē. Stāstu tulkoja spektrs.com „Kādu vakaru mēs ar sievu runājām par dažādām lietām un es teicu, būtu jauki, ja Dievišķi tiktu samaksāts rēķins par mūsu māju. Mēs lūdzām Dievu. Tā bija ikdienišķa lūgšana. Pēc sešām nedēļām

Indra Cinkmane: Nabadzība manā dzīvē ir beigusies

Indra Cinkmane: Nabadzība manā dzīvē ir beigusies(0)

Dievs dziedina no nabadzības! Evaņģēliste: Indra Cinkmane pirms vairākiem gadiem strādāja par pastnieci, bet šodien ir veiksmīga uzņēmēja. Kā tas ir iespējams? Iepazīstot Dievu, Indra ieguva vajadzīgās īpašības, lai kļūtu par savas dzīves līderi. Vai, Dievs, grib, lai cilvēki ir turīgi? Nāc un piedzīvo savu finansiālo brīnumu, un piesaki karu nabadzībai! Indra dalīsies ar savu pieredzi un būs

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā(0)

Par nacionālas valsts nozīmi 1904. gadā formulēja Miķelis Valters (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, (1918—1919) jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.): „Tēvu zeme kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti. Šī organizācija pastāv no trim daļām: zemes, uz kuras zināma tauta dzīvo, pašas tautas un valsts varas, zem kuras

Aidis Tomsons: Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Aidis Tomsons: Oligarhi, Šlesers un Baznīca(0)

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās baznīcas. Mācītāju partija – tā neformāli žurnālisti nosauca Latvijas Pirmo partiju, kuras priekšgalā kopā ar Šleseru nostājās vairāki pazīstami mācītāji,-ziņo spektrs.com/blogs.adventistiem.lv Kristiešu pienākums ir iesaistīties politikā un ietekmēt likumu pieņemšanu no iekšpuses –

Līgo un Jāņu kults – kas tas ir?

Līgo un Jāņu kults – kas tas ir?(0)

“Kristus pasaulei”:  Līgo un Jāņu kults – kas tas ir? Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska, Daila Lielbārde un Ilze Drātniece Es par to dažas reizes esmu mācījis un ne tikai šeit, mūsu draudzē. Man tika uzdoti jautājumi no cilvēkiem –„Kas ir līgo kults? Kāpēc mācītājs ir teicis, ka nevajag piedalīties šajos svētkos?” Lūk, tāpēc

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.