„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Leģionāru svētki ar „odziņu”

 

16. marta svētdienas rītā aptuveni 200 Leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki un 1500 atbalstītāju pēc dievkalpojuma Doma baznīcā devās gājienā pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu ziedus.

Gājiena organizētāji “Daugavas vanagi Latvijā” un citi dalībnieki, tajā skaitā sirmgalvji un jaunieši, kuri nesa Baltijas valstu karogus dziedot dziesmas, bungu pavadībā izgāja cauri Vecrīgai. Tuvojoties Brīvības piemineklim, goda sardze ar karogiem izveidoja aleju, cauri kurai svinīgā solī pārvietojās Latvijas lepnums – leģionāri. Bez sentimentālās pieskaņas neiztika. Bija manāmas asaras veco vīru acīs, noteikti atceroties sāpes par pagātni, bet neizslēdzu iespēju, ka tās bija arī prieka asaras par atbalstu.

Ejot cauri jaunu un staltu jaunekļu izveidotajai karogu alejai, bija iedvesmas vērts. Gribētos teikt, ka mūsu nākotne ir drošās vīriešu rokās, tikai žēl, ka tādi vīri nav pie vadības pults.

Kāpēc 16. marts?

 

 

Pasākumu apmeklējis arī “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK deputāts Pēteris Tabūns un deputāts Andis Kāposts (ZZS).

16. marts vēsturiski ir Leģionāru piemiņas atceres diena, kurā bijušie Otrā pasaules kara dalībnieki piemin savus kritušos biedrus.
16.martā 1944.gadā sākās kauja Veļikajas upes austrumu krastā par augstieni “93,4″. Šī bija pirmā kauja, kad abas latviešu leģiona divīzijas – 15. un 19. – cīnījās kopā, turklāt vienīgo reizi visa kara laikā – latviešu vadībā.

Nelabvēļi

Iepriekšējos gados un arī šajā gadā leģionāru svētki neiztika ar krievu valodā izbļautiem, indīgiem un strutainiem, neizprotamiem saukļiem. Naida kurināšana un agresīvas darbības jau ir ierastas. Pret ko tieši nostājas svētku nelabvēļi?

Tagadne un nākotne: 

1. Tikai 60% no iedzīvotāju skaita Latvijā ir latvieši, domājams, ka tas ir ļoti zems rādītājs, lai latviešiem būtu iespējams iesakņoties savās nacionālās, patriotiskās un identitātes vērtībās. Turklāt tagad Latvija ir pievienojusies Šengenas zonai, tiek parakstīts Lisabonas Līgums, jāpieņem Eiropas uzstādītās kvotas, kas savukārt bremzēs ieguldīt nākamajā paaudzē latviskās vērtības.

Pagātne: 2. Latviešu leģiona pastāvēšana un cīņas apgāza melīgo komunistu propagandu, ka Latvija ir brīvprātīgi pievienojusies Padomju Savienībai.

3. Latviešu leģions cīnījās pret 20.gadsimta ļaunumu- komunistisko sistēmu, kas bija laupījusi brīvību un nesusi neizsakāmu postu Latvijai.

4. Latviešu leģions cīnījās uz svētās Latvijas zemes, aizsargājot tās robežas no Austrumu iebrucējiem.

5. Latviešu leģions cīnījās ne tikai pret boļševikiem, bet arī pret vācu iebrucējiem.

6. Latviešu leģions demonstrēja augstāko varonības pakāpi, kas bija apvienota ar augstu militāro profesionalitāti. Kurzemes cietoksnis palika neieņemts pat pēc sešām lielkaujām, kaut arī sarkanarmijas iebrucēji bija milzīgā skaitliskā pārspēkā.

Latviešu leģiona slavas un upuru pilnā vēsture ir neatņemama latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa.

Leģiona pastāvēšanai visos drūmajos padomju okupācijas gados bija nepārvērtējama nozīme mūsu tautas pretestības gara uzturēšanā. Latviešu leģions tika uztverts kā nācijas sirdsapziņas izpausme.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis  Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumā. Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts ir šāds: bija uzmodinātas lielas cerības – gan mācekļos, gan tautā – kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tukšais kaps bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lielās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, 29. martā Kāpēc mēs esam radīti? Vai varat atbildēt uzreiz. Kāda ir pirmā atbilde, kas nāk prātā? Man grūti katru tagad uzklausīt, bet gribu, lai mēģināt atbildēt sevī vai arī to izdarāt kā mājasdarbu. Gribu pateikt, ka esam radīti laimei. Ticat? Bet vai jūtaties laimīgi?

Džeims Kevizels: “Apskaujiet savu krustu un ejiet uz savu mērķi!”

Džeims Kevizels: “Apskaujiet savu krustu un ejiet uz savu mērķi!”(0)

Aktieris Džeimss Kevizels, kurš populārajā Mela Gibsona filmā “Kristus ciešanas” atveidojis Jēzu Kristu, ir nācis klajā ar savu liecību  ASV Katoļu universitāšu studentu asociācijas forumā, kas janvāra sākumā norisinājās Čikāgā. Viņš pastāstīja par savu aicinājumu, par to, kā Gibsona filmas uzņemšanā gūtā pieredze ir ietekmējusi viņa garīgo dzīvi, un aicināja jauniešus kļūt par bezbailīgiem Kristus

Bijušais transseksuālis: brīvība no dzimuma disforijas ir iespējama

Bijušais transseksuālis: brīvība no dzimuma disforijas ir iespējama(0)

Nesen kristīgo sabiedrību šokēja ziņa, ka meitene no kristiešu ģimenes Amerikā, Ohaio štatā cieš no dzimuma disforijas un, atrodoties dziļā depresijā, pieņēmusi lēmumu mainīt dzimumu, panākot vēlamo Tiesas ceļā. Sabiedrības neizpratni raisa, ka sīvās cīņas ar dzimumu disforijas vietā, tiek izvēlēts pretējs ceļš, ārsts un Pro-transeksuāļu tiesību atbalstītājs un Hamiltonas apgabala prokurors un Pro-transeksuāļu tiesību atbalstītājs

Latvijas brīvvalsts Izglītības ministrs Kārlis Beldavs : Par Latvijas tapšanu

Latvijas brīvvalsts Izglītības ministrs Kārlis Beldavs : Par Latvijas tapšanu(0)

„Valmieras – Valmiermuižas draudzes mācītājs un vēlākais Latvijas brīvvalsts Izglītības ministrs Kārlis Voldemārs Beldavs  Būdams 4. Saeimas deputāts, Kārlis Beldavs piedzīvos zvaigžņu stundu. Visai negaidīti tiek piedāvāts izglītības ministra portfelis. Viņš, protams, pagodināts, piekrīt, lai gan amatā sabūt iznāk pavisam īsu laiku, no 1934. gada 18. marta līdz 15. maijam. Pēc valsts apvērsuma un trīs dienu iepauzēšanas,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.