„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Leģionāru svētki ar „odziņu”

 

16. marta svētdienas rītā aptuveni 200 Leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki un 1500 atbalstītāju pēc dievkalpojuma Doma baznīcā devās gājienā pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu ziedus.

Gājiena organizētāji “Daugavas vanagi Latvijā” un citi dalībnieki, tajā skaitā sirmgalvji un jaunieši, kuri nesa Baltijas valstu karogus dziedot dziesmas, bungu pavadībā izgāja cauri Vecrīgai. Tuvojoties Brīvības piemineklim, goda sardze ar karogiem izveidoja aleju, cauri kurai svinīgā solī pārvietojās Latvijas lepnums – leģionāri. Bez sentimentālās pieskaņas neiztika. Bija manāmas asaras veco vīru acīs, noteikti atceroties sāpes par pagātni, bet neizslēdzu iespēju, ka tās bija arī prieka asaras par atbalstu.

Ejot cauri jaunu un staltu jaunekļu izveidotajai karogu alejai, bija iedvesmas vērts. Gribētos teikt, ka mūsu nākotne ir drošās vīriešu rokās, tikai žēl, ka tādi vīri nav pie vadības pults.

Kāpēc 16. marts?

 

 

Pasākumu apmeklējis arī “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK deputāts Pēteris Tabūns un deputāts Andis Kāposts (ZZS).

16. marts vēsturiski ir Leģionāru piemiņas atceres diena, kurā bijušie Otrā pasaules kara dalībnieki piemin savus kritušos biedrus.
16.martā 1944.gadā sākās kauja Veļikajas upes austrumu krastā par augstieni “93,4″. Šī bija pirmā kauja, kad abas latviešu leģiona divīzijas – 15. un 19. – cīnījās kopā, turklāt vienīgo reizi visa kara laikā – latviešu vadībā.

Nelabvēļi

Iepriekšējos gados un arī šajā gadā leģionāru svētki neiztika ar krievu valodā izbļautiem, indīgiem un strutainiem, neizprotamiem saukļiem. Naida kurināšana un agresīvas darbības jau ir ierastas. Pret ko tieši nostājas svētku nelabvēļi?

Tagadne un nākotne: 

1. Tikai 60% no iedzīvotāju skaita Latvijā ir latvieši, domājams, ka tas ir ļoti zems rādītājs, lai latviešiem būtu iespējams iesakņoties savās nacionālās, patriotiskās un identitātes vērtībās. Turklāt tagad Latvija ir pievienojusies Šengenas zonai, tiek parakstīts Lisabonas Līgums, jāpieņem Eiropas uzstādītās kvotas, kas savukārt bremzēs ieguldīt nākamajā paaudzē latviskās vērtības.

Pagātne: 2. Latviešu leģiona pastāvēšana un cīņas apgāza melīgo komunistu propagandu, ka Latvija ir brīvprātīgi pievienojusies Padomju Savienībai.

3. Latviešu leģions cīnījās pret 20.gadsimta ļaunumu- komunistisko sistēmu, kas bija laupījusi brīvību un nesusi neizsakāmu postu Latvijai.

4. Latviešu leģions cīnījās uz svētās Latvijas zemes, aizsargājot tās robežas no Austrumu iebrucējiem.

5. Latviešu leģions cīnījās ne tikai pret boļševikiem, bet arī pret vācu iebrucējiem.

6. Latviešu leģions demonstrēja augstāko varonības pakāpi, kas bija apvienota ar augstu militāro profesionalitāti. Kurzemes cietoksnis palika neieņemts pat pēc sešām lielkaujām, kaut arī sarkanarmijas iebrucēji bija milzīgā skaitliskā pārspēkā.

Latviešu leģiona slavas un upuru pilnā vēsture ir neatņemama latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa.

Leģiona pastāvēšanai visos drūmajos padomju okupācijas gados bija nepārvērtējama nozīme mūsu tautas pretestības gara uzturēšanā. Latviešu leģions tika uztverts kā nācijas sirdsapziņas izpausme.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm(1)

Ilze Eris: Mīlestības Skolas lektore. Četru bērnu mamma. Aizlūdzēja, kalpotāja. Ilze ir ieguvusi augstāko izglītību valodniecības jomā, kas palīdz viņai labāk izprast Dieva vārdu. Viņa ir arī studējusi teoloģiskās zinības. Precoties, ar ko mēs rēķināmies? Ar mīlestību. Ar uzticību. Ar to, ka dzīvosim visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku un viņš/viņa ar mums. Mēs rēķināmies,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.