„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Latvijas Valsts Neatkarības dienā

Septītās Dienas Adventistu Draudžu Savienības bīskaps Viesturs Reķis

Tad nesaki vis savā sirdī: mans spēks un manu roku stiprums ir man šo bagātību devis! Bet piemini To Kungu, Savu Dievu, ka Viņš ir tas, dod tev spēku iemantot bagātību, lai apstiprinātu Savu derību, ko Viņš ar zvērestu bija apsolījis taviem tēviem, kā tas ir šodien. (5.Mozus 8:17-18)

Mēs pieminam to laiku, kad tālajā 1918. gada 18. novembrī mūsu tauta paziņoja pasaulei, ka tā vēlas būt brīva un pati lemt savus likteņus. Ka pietiek dzīvot apspiestībā, pakļauties citu tautu interesēm. Mūsu Latvijas neatkarības pasludināšanas brīdis.

Tas ir laiks, kas atgādina gan prieku, atvieglojumu un jaunas cerības, gan rūpes, rūgtumu un sāpes. Tik daudz cerību un šķietami tik mazs ieguvums. Joprojām nabadzība, alkatība, negantība un posts apņem cilvēkus. Nevienlīdzība, tās vai citu iemeslu radītā skaudība. Kur gaišā nākotne? Mēs joprojām dzīvojam grēcīgā zemē. Un neaizmirsīsim, ka arī mēs, kristieši, esam daļa no savas tautas. Tas atgādina to, ka esam līdzatbildīgi par to, kas notiek.

1918. gada novembris bija smags laiks. Cilvēcīgi lūkojoties, tas bija visnepiemērotākais brīdis domām par neatkarību. Valsts bija bez savas teritorijas, iekļauta impērijas sastāvā kā nomaļa, trūcīga guberņa. Nav līdzekļu, karš. Visur citzemju armijas, iekarotāji, virsū spiežas spēki, kas tīko novest šo zemi vēl lielākā atkarībā un postā. Atkāpšanās, līdz pat jūrai. Šķietami viss zaudēts.

Bet bija cilvēki, kuri sacīja — pietiek! Mēs gribam būt brīva valsts. Gribam augt un veidoties par pārtikušu, brīvu sabiedrību. Vai to panāca cilvēku spēks? Dievs atgādina — nesaki, mans spēks. Dievs iejaucās. Senā vēsture to atgādina. Līdzīgi bija Izraēla tautai. Jautājums — ko darīt tālāk? Dievs dāvina iespējas, kā tās izmantot?

Vispirms jau atbrīvoties no garīgās verdzības gara. Jo Dievs visu laiku atgādina savu spēku. Kā? Jēzus ir sacījis: Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu. Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nesaprot, ko viņa kungs dara; bet Es jūs saucu par draugiem, tāpēc, ka visu , ko esmu dzirdējis no Sava Tēva, Es jums esmu darījis zināmu. Ne jūs mani, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek. (Jāņa 15:14-15)

Kristus mūs ir izredzējis, izvedis no grēka verdzības, devis jaunas iespējas izmainītai dzīvei. Vai tā nav lieliska dāvana? Jautājums ir un paliek — kā mēs to izmantojam? Vai ļaujam, lai arī mūsu sirdis kļūst brīvas no verdzības gara? Kas mums ir svarīgāks — vai tas, kā izpatikt cilvēkiem, tas, ko tie par mums padomās, vai arī darīt taisnību, sekot Dieva gribai?

Ja neesam brīvi attiecībā uz sevi, dzīvojam aizspriedumos, pieņēmumos, izdomājumos, mēs nespēsim būt brīvi attiecībā pret citiem. Mīlestība izdzen bailes un dara mūs brīvus. Brīvus dzirdēt Dieva balsi un sekot tai, vērtējot citam citu augstāk par sevi pašu un dot liecību par apbrīnojamo Dieva žēlastību, jo tā ir vienīgā, ar ko kristietība atšķiras no citām reliģijām.

Tas izpaudīsies rūpēs par vidi, ko Dievs mums uzticējis. Valsts — tie esam arī mēs, kristieši. Kādi mēs esam, tāda būs valsts un vide, kurā dzīvojam.

Sveicu Latvijas Valsts neatkarības svētkos un novēlu būt patiesi brīviem šīs valsts pilsoņiem, jo mēs piederam Dieva Valstībai.

Mana lūgšana joprojām ir: Dievs, svētī Latviju!

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā(0)

Guntis Kalme, teoloģijas doktors, Lutera akadēmijas docents, mācītājs, grāmatu autors: “Durvis uz mājām”; „Pēdas” un „Latviešu karotprasme 1944-1945 desmit sarunas ar Latviešu leģionu”  Pasaulē ir vairāki tūkstoši tautu, taču ir tikai 196 valstis, tātad – tikai mazākumam ir sava valsts. Mēs, latvieši, esam starp tiem, kuriem tā ir! Mēs gan to nez kāpēc sākam uztvert

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis 2018. gada 14. augustā Aglonā. Pierakstīja katolis.lv Dārgie svētceļnieki! Šogad pulcējamies Aglonā īpašā kontekstā. Šis ir gads, kad svinam Latvijas simtgadi. Šis ir gads, kad pāvests Francisks ierodas pie mums kā svētceļnieks, lai stiprinātu mūsu tautā ticību un cerību, lai būtu kopā ar mums šai svarīgajā vēstures posmā. Pirms

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!(3)

Raksta autors: Evaņģēlisko Kristiešu Draudzes «Kristus Pasaulei» vecākais mācītājs Mārcis Jencītis   Tuvojas vēlēšanas, un savu darbību atkal aktivizējuši antisektanti. Jāteic gan, ka darbība ir vārga, un tomēr tā nes negatīvas sekas mūsu valstij. Jau gadu simtiem Latvijas teritorijā ir bijis ieinteresēts Latvijas austrumu kaimiņš – Krievija. Latvijas tauta ir pārdzīvojusi masveida slepkavošanas, izsūtīšanas, paverdzināšanu,

Pēteris Sproģis atsauc dalību vēlēšanās un nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts

Pēteris Sproģis atsauc dalību vēlēšanās un nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts(0)

Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos paziņojis, ka atsauc dalību 13.Saeimas vēlēšanās, kā arī nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts. “Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās. Paldies visiem par izrādīto atbalstu! Peteris Sprogis“ Šodien ir mana dzimšanas diena. Man paliek 45.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.