„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Latvijas un Izraēlas preventīvā kara stratēģiskie manevri

Replika: „Atradušies pravieši. Tad varbūt Jūs varat pateikt, kad Latvija piedzīvos labklājību?”
Jautājums: „Vai saprotiet, ka Jūs attaisnojat Ulmaņa autoritatīvo režīmu unnodarbojaties ar Ulmaņa glorificēšanu?...”

Latvijas labklājība

Atbilde replikai: Saprotams, ka Latvijas iedzīvotāji ir joprojām eiforijā par Zatlera 2. likuma izmantošanu īsi pirms prezidenta pilnvaru beigām, taču nedrīkst aizmirst, ka divas bezdievīgas sistēmas – pēc kara Zatlers – no Maskavas atveda jaunas maksājuma saistības. Zatleram ne prātā nenāca Krivijai pieprasīt kompensāciju par okupācijas laikiem, bet gan īpaši attaisnoties par naturalizācijas un nepilsoņu interešu stingru ievērošanu Latvijā.
Tāpēc vien šķiet apšaubāmi būtu vēlēt par bijušo Latvijas prezidenta partiju, kurš rūpējās par svešas tautas tiesībām vairāk, nekā Latvijas iedzīvotāju interesēm.
Diemžēl joprojām kopš Latvijas neatkarības laikiem vēl neviens nav uzņēmies atbildību aizsargāt, aiztāvēt un nodrošināt Latvijas pamatnācijas intereses. Tāpēc priecē, ka vismaz viena no visām partijām ir uzņemusies šo lomu un to cenšas pildīt.

Mums būtu jāsaprot, ka viss šajā dzīvē ir likusakarīgi. Nevar celt Latvijas labklājību uz pamatnācijas rēķina. Neredzēt mums nekādu labklājību, kamēr pamatnācija tiek apspiesta un noniecināta.
Par kādu labklājību ir runa, ka katrs segu rauj uz savu pusi. Agresori (SC) ar Ušakovu priekšgalā neatzīst savu netaisnību, sociālkomunisma ideoloģijas ieviešanu un nostiprināšanu Latvijas teritorijā. Taču šķietami arī apkaunojoši, ka Rīgas mērs pirms vēlēšanām kritis tik tālu, ka atļāvies sievai reklamēties „Playboy” žurnālā, savas popularitātes celšanai.
Nav saprotams arī cik ļoti var nemīlēt savu valsti, ka atļauties tirgoties ar pilsonību Šlesera gadījumā. Savu rīcību attaisnodamies, ka tādā veidā varētu piesaistīt investīcijas. Kāds tam ir bijis efekts jau pierādījies Jūrmalas īpašumu uzpirkšanā Krievijas, tā saucamajiem investoriem, tādējādi iegūstot uzturēšanas atļauju. Kāds ieguvums Latvijai? Izpirkti Latvijas valsts nacionālie īpašumi neieguldot finanses nekādās komerciālās darbībās Latvijas uzplaukumam.
Kamēr atradīsies partijas Latvijā, kuras nepārtraukti atskatīsies uz Austrumu pusi un rūpēsies par liberālismu vairāk, nekā par nacionālismu, nekas īpaši uz labo pusi nemainīsies.

Tieši tāpēc domājams, ka nostiprinot kristīgās vērtības, atbalstot jaunās ģimenes demogrāfijas saglabāšanai un ar izaugsmes iespējām jaunu darba vietu radīšanā ir uzskatāms kā prioritāte Latvijas labklājības celšanā. Pašreizējā situācijā ir svarīgi aizsargāt patriotisma garu un nacionālo pašapziņu. Pretējā gadījumā SC domajošajajiem un atbalstītājiem viegli izraut zem kājām latviešiem viņu Latvijas zemi.
Uzskatāms, ka, ja primāri tiktu ievērotas pamatnācijas pašnoteikšanās centieni, kā arī pamatnācijas cilvēktiesības un, ja latviskais gars un ticība Dievam, netiktu apslāpēts, bet gan izlaists brīvībā, tikai tad mēs varētu sākt runāt par tādu jēdzienu kā labklājība.
Jautājums: „Vai saprotiet, ka Jūs attaisnojat Ulmaņa autoritatīvo režīmu un nodarbojaties ar Ulmaņa glorificēšanu?…”

Atbilde: Lai labāk saprastu Ulmaņa izvēli ieskatīsimies gan ārvalsts pieredzē, Izraēlas gadījumā, gan arī atgriezīsimies pie pašmāju pieredzes, Ulmaņa gadījumā.

Latvijas un Izraēlas preventīvā kara stratēģiskie manevri

Izraēlas sešu dienu karš jeb preventīvais karš. Preventīvs karš (karadarbība, ko uzsāk valsts pret kādu citu valsti, lai apsteigtu tās uzbrukumu.)
1967. gada Arābu-Izraēlas karš jeb Sešu dienu karš tika izcīnīts starp Izraēlu un tās arābu kaimiņvalstīm — Ēģiptes Arābu Republiku, Jordānijas Hāšimītu Karalisti un Sīrijas arābu republiku.

Trīs pret vienu

Trīs valstis nostājās pret Izraēlu un gatavojās uzbrukumam, taču Izraēlas izlūkdienesti par gaidāmo jau bija informēti un tāpēc izmantoja un veica negaidītu stratēģisku sitienu uzbrūkot pirmā.

Stratēģiskais sitiens

Bet tu, Israēl, Mans kalps, tu Jēkab, ko Es izredzēju, Mana mīļā Ābrahāma dzimums un atvase, ko Es vadīju no zemes galiem un aicināju no tālajām zemes robežām un malām un teicu: “Tu esi Mans kalps, Es tevi izredzēju un neesmu atmetis.” Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku! Redzi, kaunā paliks un par apsmieklu kļūs visi, kas pret tevi iedegas naidā un dusmās; iznīks un ies bojā visi, kas meklē nesaskaņas ar tevi. Tu tos meklēsi, bet vairs neatradīsi, kas ar tevi bija ienaidā; tie visi iznīks, kas karoja ar tevi. Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, daru stipru tavu labo roku, Es, kas tev saku: “Nebīsties, Es tev palīdzu!” (Jesejas 41:

8)

Izraēliešu kara aviācijas uzlidojums objektiem Ēģiptē sākās 5. maijā pulksten 8:30, iznīcinot aptuveni 400 lidmašīnu, kuras tā arī nepaspēja pacelties gaisā no lidlaukiem, lai aizsargātu savas valsts gaisa telpu.
Izraēlai nāca palīgā ASV kara flotes eskadra, kas bāzējās Vidusjūrā, neitralizējot Ēģiptes armijas radiosakarus. Līdzīgā veidā lidlaukos tika iznīcinātas Jordānijas, Sīrijas un Irākas kara lidmašīnas.
Izraēlas sauszemes spēki uzsāka plašu ofensīvu, iebrūkot Ēģiptē un tās kontrolētajā Gazas joslā. Ēģiptiešu armijas pretestība tika salauzta un tā panikā atkāpās, Sinaja pussalā pametot vairāk nekā 450 tanku. Paralēli norisa uzbrukums Jordānijai un Sīrijai. 9. jūnijā Izraēla bija iekarojusi visu Sinaja pussalu un apstājās pie Suecas kanāla. Neviens nebija gaidījis, ka Izraēla pielietos preventīvā kara stratēģiju. Lielvalstis bija šokētas par mazās Izraēlas ātrajiem un trāpīgajiem manevriem. Tikai tad, kad Izraēla spēja ne tiaki sevi pasargāt, bet arī paplašinot savu teritoriju četras reizes, ANO DP pieprasīja pārtraukt agresijas aktu un karadarbību.
11. jūnijā tika parakstīts pamiers.

Kauja ilga no 5. līdz 10. jūnijam (132 stundas). Kauja beidzās ar Ēģiptes, Jordānijas un Sīrijas sakāvi.

Rezultāti

Izraēlas aviācija iznīcināja lielāko daļu Ēģiptes, Jordānijas, Sīrijas un Irākas gaisa spēku. Izraēla četrreiz palielina savu teritoriju. Palestīniešu bēgļu rašanās.

Ulmaņa preventīvā „kara” koncepts

Jēdziens glorificēšana nozīmē (idealizācija), tāpēc saprotams, ka neviens nav (ideāls) labs kā vienīgi Dievs. (Marka 10: 18), taču, kāpēc gan nerunāt par to, kas iedvesmo, paceļ patriotisma garu un līdz ar to nostiprina latviski-nacionālo pašapziņu? Lai saprastu, Ulmaņa autoritatīvā stila izmantošanu, nedaudz ieskatīsimies vēsturē.

1935. gadā pret Latvijas latviskām vērtībām nostājās (SSS), tie dēvētie „siseņi”, kuru rindās bija ilgu laiku pakāpeniski iekļautie komunistiskās ideoloģijas izplatītāji un kopēji . SSS bija cītīgi gatavojusies apvērsumam. Dažādos augstos amatos liekot komunistiskās varas līdzgaitniekus un gaidot uzbrukuma signālu no Krievijas.
Taču Ulmanis ar Balodi par SSS nodomiem jau bija informēti, tāpēc nekas cits neatlika, kā pielietot preventīvā „kara” stratēģiskos manevrus, uzbrukt pirmajam. Padzenot komunisma ideoloģiju sasirgušo Saeimu un sagrābjot varu savās rokās.

Rezultāti
Pateicoties Ulmaņa stratēģiskajam sitienam, Latvija tika pasargāta un atsista no komunisma sērgas uz vairākiem gadiem. Latvija piedzīvoja ziedu laikus un uzplaukumu.
Par SSS darbību Latvijā plašāk apraksta Jāzeps Pošeiks grāmatā “Latvijas grāvēji”.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Jurģis Klotiņš: Vai Rīgas valdošie ir godīgi pret Latvijas pensionētajiem pilsoņiem?

Jurģis Klotiņš: Vai Rīgas valdošie ir godīgi pret Latvijas pensionētajiem pilsoņiem?(0)

  VL-TB/LNNK rosinājusi liegt piemērot atvieglojumus sabiedriskajā transportā trešo valstu pilsoņiem. Likumprojektā noteikts, ka braukšanas maksas atvieglojumus varētu saņemt Latvijas valstspiederīgie, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņi, kā arī bezvalstnieki. Pēc likumprojekta autoru domām, šādas izmaiņas motivēs cilvēkus saglabāt vai iegūt Latvijas valstspiederību, tāpat būšot pozitīva ietekme uz pašvaldību budžetiem. Rīgas domes

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju(0)

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs saistībā ar t.s. Stambulas konvencijas ratifikāciju uzskata, ka vardarbība ir ļaunums, jo īpaši pret bērniem, sievietēm. Taču problēma t.s. Stambulas konvencijas kontekstā rodas, kad sākam iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu „vardarbība”.  1)Vai piespiest ārsti pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, t.i. nogalināt mazu neaizsargātu dzīvību nav vēl

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.