„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Īsta vīru brālība jeb desantnieku diena (fotoreportaža)

Jebkuras valsts lepnums – spēcīgi un atbildīgi vīrieši, kuri spēj virzīties un sasniegt savu mērķi. Spējīgi aizsargāt savu tēvu zemi, cilvēkus un pat ziedot savu dzīvību. Šie vīri atbild par saviem vārdiem un darbiem. Ciena un mīl ne tikai dzīvos, bet arī mirušos, pieminot tos un atceroties labus vārdus. Viņi zina, ko nozīmē kauns, cieņa un kalpošana tuvākajam, ko nozīmē patiesa brālība! Par kādiem sapņu vīriešiem ir runa?!

2. augustā tika atzīmēta Gaisa desanta karaspēka diena. Kaut arī varoņi karoja PSRS vienībās un pēc Padomju Savienības pret viņiem izturas dažādi, intervējamie stāstīja, ka mīl Latvijas valsti un ir lojāli tai. Kā viņi stāsta, ka toreizējais režīms kropļoja gan frontes vienā pusē, gan otrajā pusē. Cieta abas. Stāsti ir tik dažādi un likteņi baisi.
Kāds stāstītājs lūdzis neminēt viņa vārdu un nefotografēt, viņš teica, ka tajā brīdī, ka PSRS krita, daudzi augstāk stāvošie darījuši kaut ko uz savu galvu, lai izpelnītos Maskavai. Viņš stāstīja par savu draugu tankistu, kuram Lietuvā virsnieks esot pielicis pie deniņiem pistoli un licis braukt virsū bērnudārzam… 
Tomēr neskatoties uz visu šī diena tika atzīmēta ar plašu programmu, kas ilga no saules ausmas līdz rietam. Programma sastāvēja no trīs galvenajiem blokiem un izklaides bloka. 1. Brāļu kapi.
2. Baznīca. 3. Piemiņas foto – pie Rīgas robežas. 4. Svinības – Vērmanes dārzā vai šašliki kafejnīcā.
Aptuveni 300 vīru zilās beretēs apmeklēja kritušos kara biedrus brāļu kapos noliekot vainagus un ziedus pie mūžīgās uguns lāpas. Pieminēja kara biedrus ar minūtes klusēšanu.
Ercenģeļa Mihaila templī, Maskavas ielā 170 – vīri aizdedzināja svecīti pieminot karā kritušos.


Igors Kurlovičs – sapņoja tikt gaisa spēku vienībā. Veiksme bija viņa pusē, tika gaisa spēkos un turklāt palaimējās, kad rotu tomēr neizsūtīja karot Afganistānā, bet gan uz Čehoslovākiju. Kļuva par 1. klases izlūku speciālajā vienībā. Tagad strādā pasažieru vilcienos par elektromehāniķi.

Andreis Burkovskis – kalpoja Suhumi 1991.gadā. Jauniesauktie vienmēr ravās kaujā, bet paldies Dievam, ka vecie ir gudri vīri, jaunos atstāja nometnēs un karā gāja paši, tā ir vīriešu brālība. Diez vai realitātē mēs būtu kalnus nogāzuši drīzāk kalni mūs…

1991 gada novembrī tika dota komanda no Maskavas pretoties Rīgas barikādēm. Par to smagi runāt. Mēs bijām devuši zvērestu un to taču dod vienu reizi mūžā. Mums kareivjiem nav izvēles un ja būtu dota komanda šaut miermīlīgos iedzīvotājus es tiešām nezinu kas būtu noticis, bet Lietuvā tāda komanda tika dota. Zinu, ka Rubiks zvanījis uz Maskavu un lūdzis nedot pavēli šaut, teicis, ka mēs paši tiksim skaidrībā. Kad aizstāvēja televīziju un tauta stāvēja pie tilta barikādēs, nezināja to, ka mēs pie tās varētu tikt pavisam citā veidā, nevis pārvietojoties pa tiltu, bet pārceļoties ar BMD bruņu transportieriem, kuri var arī peldēt, tā būtu tikuši vienā mirklī līdz televīzijai pa Daugavu. Un ja būtu skanējusi pavēle ieņemt ēku daudz cilvēku ietu bojā.
Paldies, ka man nebija jāizdara izvēle.

Elena Līgatne (Vīram bija smagi stāstīt par piedzīvoto, tādēļ viņa vietā stāsta sieva). Man ir milzīgs lepnums par ikkatru šeit atnākušu kareivi, katram ir savs likteņa stāsts un diemžēl tajā nav nekā patīkama. Vīrs stāstīja, kā pret viņu un citiem gūstekņiem zemiski izturējās. Baroti ar samazgām un nežēlīgi spīdzināti. Paldies Dievam, ka vīrs nezaudēja prātu. Pēc tāda veida stāstiem, sāc novērtēt dzīvi un rodas prieks par to, ka dzīvojam brīvi.

Dmitrijs Šeihmans – (старшина) 1988. gadā karoja Karabahā, Erevānā, Tbilisi. Tas bija šoks, jo vajadzēja iet pret savu tautu. Nācās iet pret bērniem, mātēm, veciem cilvēkiem. Tas bijis šausmīgi. 1988. gada 7. decembrī (в Питаке) notika zemestrīce 11 balles pēc 12 baļļu sistēmas. Rota tika nosūtīta palīdzēt cietušiem, vilka no gruvešiem cilvēkus, un tad no jauna tika pārvesta kara laukā. Tagad Dmitrijs nodarbojas ar biznesu un apsardzes lietām.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā(0)

Guntis Kalme, teoloģijas doktors, Lutera akadēmijas docents, mācītājs, grāmatu autors: “Durvis uz mājām”; „Pēdas” un „Latviešu karotprasme 1944-1945 desmit sarunas ar Latviešu leģionu”  Pasaulē ir vairāki tūkstoši tautu, taču ir tikai 196 valstis, tātad – tikai mazākumam ir sava valsts. Mēs, latvieši, esam starp tiem, kuriem tā ir! Mēs gan to nez kāpēc sākam uztvert

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis 2018. gada 14. augustā Aglonā. Pierakstīja katolis.lv Dārgie svētceļnieki! Šogad pulcējamies Aglonā īpašā kontekstā. Šis ir gads, kad svinam Latvijas simtgadi. Šis ir gads, kad pāvests Francisks ierodas pie mums kā svētceļnieks, lai stiprinātu mūsu tautā ticību un cerību, lai būtu kopā ar mums šai svarīgajā vēstures posmā. Pirms

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!(3)

Raksta autors: Evaņģēlisko Kristiešu Draudzes «Kristus Pasaulei» vecākais mācītājs Mārcis Jencītis   Tuvojas vēlēšanas, un savu darbību atkal aktivizējuši antisektanti. Jāteic gan, ka darbība ir vārga, un tomēr tā nes negatīvas sekas mūsu valstij. Jau gadu simtiem Latvijas teritorijā ir bijis ieinteresēts Latvijas austrumu kaimiņš – Krievija. Latvijas tauta ir pārdzīvojusi masveida slepkavošanas, izsūtīšanas, paverdzināšanu,

Pēteris Sproģis atsauc dalību vēlēšanās un nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts

Pēteris Sproģis atsauc dalību vēlēšanās un nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts(0)

Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos paziņojis, ka atsauc dalību 13.Saeimas vēlēšanās, kā arī nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts. “Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās. Paldies visiem par izrādīto atbalstu! Peteris Sprogis“ Šodien ir mana dzimšanas diena. Man paliek 45.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.