„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Irēnas bērni

Viņa nepadevās pat nāves priekšā, riskējot ar savu dzīvību turpināja glābt bērnus. Sieviete varone, tā mēs varētu viņu nosaukt, kaut arī nedomāja par titulu un uzslavu saņemšanu, bet lūdza: „Jēzu, es uzticos Tev”.

„Irēnas bērni” (Miss Irenas Children) Tas ir vēsturisks patiess stāsts par jaunu poļu sievieti Irēnu Sendleri, kura Otrās pasaules kara laikā glābusi vairāk nekā 2500 bērnu.

Amerikāņu kinostudija “Hallmark Hall of Fame” sadarbībā ar “Gillham Road Productions Inc.” sākusi filmēšanas darbus Rīgā. Filmēšanas vietas ir bijušas un paredzētas vairākās pilsētas vietās. Viena no tām bija Vecrīgas sirdī un 11.novembra ielā, 3 nedēļas atpakaļ notikusi arī pretī draudzei „Patiesības vārds” Ģertrūdes ielā 72. Bet pagājušajā svētdienas agrajā rītā notika Blaumaņa bruģētā ielā. Bet tagad Andrejsalā.

Filmas pirmizrāde plānota nākamā gada maija mēnesī.

Filmēšanas laikā masas skatos piedalījušies vairāk nekā 790 cilvēku.

Filmā “Irēnas bērni” piedalās:

Filmas galveno varoni Irēnu Sendleri atveidos Academy Award (Oskara) balvas saņēmēja aktrise Anna Pakvina  (Anna  Paquin).

Filmā piedalās pasaulē pazīstami aktieri: Marsiju Geju Hārdenu (Marcia Gay Harden),  Polu Frīmenu (Paul Freeman), Goranu Visnjiču (Goran Visnjisc) , Skotu Hendiju (Scott Handy), Stīvu Spīrsu (Steve Speirs).

Latviešu aktieri: Imants Vekmanis ,Imants Strads, Romualds Ancāns, Leonīds Grabovskis, Andris Gross, Vilis Daudziņš, Toms Āboltiņs, Didzis Eglītis, Mārtiņš Šmitš, Ģirts Lukevics. Viena no galvenajām bērnu lomām -Rīgas Osvalda vidusskolas skolniekam Sergejam Marčenko, kurš filmā attēlos zēnu Jasio.

Irēna Sendlere (Irena Sendlerowa) dzimusi 1910. gada 15.februārī, mirusi 2008. gada 12. maijā – poļu sociālā darbiniece, kura Otrā Pasaules kara laikā izglāba no nāves apmēram 2 500 ebreju bērnu.

Pasales kara laikā Sendlere dzīvoja Varšavā (pirms kara dzīvoja arī Otvockā un Tarčinā) un strādāja sociālajā dienestā. Pēc Vācijas okupācijas Sendlera iesaistījās Pretošanās kustībā un arī t.s. “Žegotas” (Żegota, Rada Pomocy Żydom) darbībā, izgatavojot lielu daudzumu viltotu identifikācijas dokumentu. Kad tika izveidots Varšavas geto, Sendlerei kā sociālajam darbiniekam bija tiesības to apmeklēt, lai novērstu infekcijas slimību izplatīšanos. Izmantojot šo iespēju, Sendlere līdz 1943. gadam dažados veidos slepus nogādāja uz iepriekš sagatavotām ģimenēm un mītnēm apmēram 2 500 bērnu un zīdaiņu. Tas viss tika dokumentēts, lai pēc kara bērnus atdotu ģimenēm, tomēr gandrīz visi bērnu vecāki gāja bojā Treblinkas nāves nometnē.

1943. gadā Sendlere tika gestapo arestēta un ieslodzīta cietumā, kur nācās piedzīvot nežēlīgas spīdzināšanas. Viņas kamerā tika atrasta svētbilde, uz kuras bija rakstīts:

 „Jēzu, es uzticos Tev”.

Šo svētbildi Irēna Sendlere glabāja līdz 1979. gadam un tad, kā dāvanu pasniedza Jānim Pāvilam II.
Žegotas darbieniekiem izdevās piekukuļot nāvessoda izpildītājus un līdz kara beigām Irēna Sendlere slēpās. Pēc kara komunistu varas iestādes Sendleri tiesāja par sakarien ar Polijas emigrācijas valdību. 1965. gadā Izraēla piešķira Sendlerei “Taisnīgā starp tautām” titulu, bet 2003. gadā viņa tika apbalvota ar Polijas augstāko civilo apbalvojumu - Baltā Ērgļa Ordeni.

 

 

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā(0)

Par nacionālas valsts nozīmi 1904. gadā formulēja Miķelis Valters (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, (1918—1919) jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.): „Tēvu zeme kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti. Šī organizācija pastāv no trim daļām: zemes, uz kuras zināma tauta dzīvo, pašas tautas un valsts varas, zem kuras

Aidis Tomsons: Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Aidis Tomsons: Oligarhi, Šlesers un Baznīca(0)

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās baznīcas. Mācītāju partija – tā neformāli žurnālisti nosauca Latvijas Pirmo partiju, kuras priekšgalā kopā ar Šleseru nostājās vairāki pazīstami mācītāji,-ziņo spektrs.com/blogs.adventistiem.lv Kristiešu pienākums ir iesaistīties politikā un ietekmēt likumu pieņemšanu no iekšpuses –

Līgo un Jāņu kults – kas tas ir?

Līgo un Jāņu kults – kas tas ir?(0)

“Kristus pasaulei”:  Līgo un Jāņu kults – kas tas ir? Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska, Daila Lielbārde un Ilze Drātniece Es par to dažas reizes esmu mācījis un ne tikai šeit, mūsu draudzē. Man tika uzdoti jautājumi no cilvēkiem –„Kas ir līgo kults? Kāpēc mācītājs ir teicis, ka nevajag piedalīties šajos svētkos?” Lūk, tāpēc

“Kristus pasaulei”: Dziedināta caur kalpošanu cilvēkiem

“Kristus pasaulei”: Dziedināta caur kalpošanu cilvēkiem(1)

Juvenīlais artrīts ir slimība, kas var parādīties bērniem līdz 16 gadu vecumam. Tas ir locītavu iekaisums, kā rezultātā veidojas pietūkums, sāpes un kustību ierobežojumi. Šīs slimības cēloņi vēl nav īsti noskaidroti,-ziņo spektrs.com/draudze “Kristus paaulei”, Vēsmas Lazdiņas liecību pierakstīja Kristīne Krapāne Vēsmai artrīts nebija nekāds jaunums – viņas ģimenē tas pāriet no paaudzes paaudzē, arī mammai

Teoloģijas elks Lielajā talkā

Teoloģijas elks Lielajā talkā(0)

Latvijas simtgades gaidās sirds priekā līksmo, ka mēs, Latvijas tauta, dažādos valsts nostūros piedalāmies „Lielajā talkā”. Talkošana vieno un ir lielisks iemesls izjust kopības sajūtu. Cenšoties ātrāk sākt un ātrāk pabeigt ieplānoto Lielās talkas laikā, pie manis pienāca kāda sieviete, uzsākot sarunu. Protams, ka darbs apstājās. Nespējot koncentrēties darbam, jo tēma -garīga, iekarsām diskusijā. Uzzinot,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.