„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Irēnas bērni

Viņa nepadevās pat nāves priekšā, riskējot ar savu dzīvību turpināja glābt bērnus. Sieviete varone, tā mēs varētu viņu nosaukt, kaut arī nedomāja par titulu un uzslavu saņemšanu, bet lūdza: „Jēzu, es uzticos Tev”.

„Irēnas bērni” (Miss Irenas Children) Tas ir vēsturisks patiess stāsts par jaunu poļu sievieti Irēnu Sendleri, kura Otrās pasaules kara laikā glābusi vairāk nekā 2500 bērnu.

Amerikāņu kinostudija “Hallmark Hall of Fame” sadarbībā ar “Gillham Road Productions Inc.” sākusi filmēšanas darbus Rīgā. Filmēšanas vietas ir bijušas un paredzētas vairākās pilsētas vietās. Viena no tām bija Vecrīgas sirdī un 11.novembra ielā, 3 nedēļas atpakaļ notikusi arī pretī draudzei „Patiesības vārds” Ģertrūdes ielā 72. Bet pagājušajā svētdienas agrajā rītā notika Blaumaņa bruģētā ielā. Bet tagad Andrejsalā.

Filmas pirmizrāde plānota nākamā gada maija mēnesī.

Filmēšanas laikā masas skatos piedalījušies vairāk nekā 790 cilvēku.

Filmā “Irēnas bērni” piedalās:

Filmas galveno varoni Irēnu Sendleri atveidos Academy Award (Oskara) balvas saņēmēja aktrise Anna Pakvina  (Anna  Paquin).

Filmā piedalās pasaulē pazīstami aktieri: Marsiju Geju Hārdenu (Marcia Gay Harden),  Polu Frīmenu (Paul Freeman), Goranu Visnjiču (Goran Visnjisc) , Skotu Hendiju (Scott Handy), Stīvu Spīrsu (Steve Speirs).

Latviešu aktieri: Imants Vekmanis ,Imants Strads, Romualds Ancāns, Leonīds Grabovskis, Andris Gross, Vilis Daudziņš, Toms Āboltiņs, Didzis Eglītis, Mārtiņš Šmitš, Ģirts Lukevics. Viena no galvenajām bērnu lomām -Rīgas Osvalda vidusskolas skolniekam Sergejam Marčenko, kurš filmā attēlos zēnu Jasio.

Irēna Sendlere (Irena Sendlerowa) dzimusi 1910. gada 15.februārī, mirusi 2008. gada 12. maijā – poļu sociālā darbiniece, kura Otrā Pasaules kara laikā izglāba no nāves apmēram 2 500 ebreju bērnu.

Pasales kara laikā Sendlere dzīvoja Varšavā (pirms kara dzīvoja arī Otvockā un Tarčinā) un strādāja sociālajā dienestā. Pēc Vācijas okupācijas Sendlera iesaistījās Pretošanās kustībā un arī t.s. “Žegotas” (Żegota, Rada Pomocy Żydom) darbībā, izgatavojot lielu daudzumu viltotu identifikācijas dokumentu. Kad tika izveidots Varšavas geto, Sendlerei kā sociālajam darbiniekam bija tiesības to apmeklēt, lai novērstu infekcijas slimību izplatīšanos. Izmantojot šo iespēju, Sendlere līdz 1943. gadam dažados veidos slepus nogādāja uz iepriekš sagatavotām ģimenēm un mītnēm apmēram 2 500 bērnu un zīdaiņu. Tas viss tika dokumentēts, lai pēc kara bērnus atdotu ģimenēm, tomēr gandrīz visi bērnu vecāki gāja bojā Treblinkas nāves nometnē.

1943. gadā Sendlere tika gestapo arestēta un ieslodzīta cietumā, kur nācās piedzīvot nežēlīgas spīdzināšanas. Viņas kamerā tika atrasta svētbilde, uz kuras bija rakstīts:

 „Jēzu, es uzticos Tev”.

Šo svētbildi Irēna Sendlere glabāja līdz 1979. gadam un tad, kā dāvanu pasniedza Jānim Pāvilam II.
Žegotas darbieniekiem izdevās piekukuļot nāvessoda izpildītājus un līdz kara beigām Irēna Sendlere slēpās. Pēc kara komunistu varas iestādes Sendleri tiesāja par sakarien ar Polijas emigrācijas valdību. 1965. gadā Izraēla piešķira Sendlerei “Taisnīgā starp tautām” titulu, bet 2003. gadā viņa tika apbalvota ar Polijas augstāko civilo apbalvojumu - Baltā Ērgļa Ordeni.

 

 

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm(1)

Ilze Eris: Mīlestības Skolas lektore. Četru bērnu mamma. Aizlūdzēja, kalpotāja. Ilze ir ieguvusi augstāko izglītību valodniecības jomā, kas palīdz viņai labāk izprast Dieva vārdu. Viņa ir arī studējusi teoloģiskās zinības. Precoties, ar ko mēs rēķināmies? Ar mīlestību. Ar uzticību. Ar to, ka dzīvosim visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku un viņš/viņa ar mums. Mēs rēķināmies,

Jānis Vanags valsts svētkos: Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?

Jānis Vanags valsts svētkos: Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?(0)

“Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?” (LELB Arhibīskaps Jānis Vanags)  “Raksti Efesas draudzes eņģelim: tā saka tas, kas tur septiņas zvaigznes savā labajā rokā un kas staigā starp septiņiem zelta gaismekļiem: es zinu tavus darbus un tavus pūliņus, un tavu izturību, un to, ka tu nespēj paciest ļaunos

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?(0)

„Visai Bībelei vijas cauri fakts, ka tad, kad tauta paklausa Dievam, tad valsts ir svētīta. Kad tauta atkāpjas no Dieva, tad tauta bauda okupāciju, lāstus, nabadzību un zaudē neatkarību.” Mārcis Jencītis Es jūs, apsveicu 18. novembra svētkos, mūsu mīļās Latvijas valsts dibināšanas dienā. Tā ir mūsu valsts proklamēšanas diena. Proklamēšana ir svinīgs paziņojums, ka mēs

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem(0)

Mūsdienu pasaulē cenšoties viens otru pārsteigt un cīnoties par labāku sniegumu, labāku rezultātu, augstākiem reitingiem un lielāku ietekmi, mēs varam arī paskriet garām kaut kam, kas var būt dažkārt svarīgāks, nekā – augstāk, tālāk un ātrāk. Dzenoties izgudrot, kaut ko jaunu, sasniedzot ātrāku progresu, ne reti par upuri liekot godpilnu konkurenci, cilvēcīgumu un cēlsirdību darbā

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.