„Savas dvēseles šķīstījuši, klausot patiesībai un neliekuļotu brāļu mīlestību, mīliet cits citu no visas sirds pastāvīgi, jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcības sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda.” (1.Pētera 1:22-23)
Maijs ir viens no ziedu mēnešiem, kad dabā pēc ziemas ir redzamas lielas pārmaiņas. Ārā saplaukst krāšņi ziedi un putnu dziesmas paliek skaļākas, drošākas un viterošākas. Dabā sākas īsta rosība un arī cilvēki uz ielām ir smaidīgāki. Ļaužu sirdis ir atvērtas, un parasti viņi ir daudz draudzīgāki pret apkārtējiem. Ir laiks, lai satiktu cilvēkus, kurus, iespējams, neesam satikuši vairākus gadus, lai gan sirdī viņus uzrunāt ir bijis ilgu laiku. Nedēļu iepriekš, arī man bija šāda tikšanās ar cilvēku, kuru nebiju redzējusi aptuveni piecus gadus. Pirms tam lūdzu Jēzu, lai šī tikšanās nepaiet tikai tukšā runāšanā, bet, lai es pateiktu īstos vārdus, kurus man viņam ir jāpasaka! Kā jau noprotat šā mēneša Spektra tēma sadaļā Pārdomas ir draudzība! Interesanti, ka kopš rakstu Spektram, saņemot tēmu konkrētu mēnesi, es pa šīm dienām piedzīvoju īpašus notikumus un situācijas saistībā ar mēneša tēmu. Tas ir tik interesanti un dzīvi!!! Šis mēnesis nebija izņēmums.
Tev ir kaut kas tāds, kas nav man
Nav labākas un dzīvākas vēsts par Kristus evaņģēliju, kuru mēs varam sniegt citiem. Un, ziniet cilvēki mūsos redz šo gaismu, un arī šis cilvēks, man teica: „Sanit, es jūtu, ka tev ir kaut kas tāds, kas nav man!” Atbilde ir viena – tas ir Jēzus! Mēs ikviens esam šī dzīvā liecība, jo ikkatram mums ir savs stāsts, kā mēs pirmo reizi piedzīvojām Viņu. Jēzus ir ne tikai mūsu Glābējs, bet arī pats labākais Draugs pasaulē!!! Labāku Draugu mēs nevaram iedomāties! Viņš ik dienas ir kopā ar mums, kurš nekad mūs nepamet. Jēzus ir vislieliskākā Persona, uz kuru varam paļauties jebkurā dzīves situācijā. Viņš ir mūsu stiprā Klints! Viņš ir mūsu Skolotājs, mēs varam tik daudz no Viņa mācīties, lai kļūtu aizvien līdzīgāki Viņam. Jēzum ir jābūt mūsu draugam Nr.1, to Ogrē notikušajā pasākumā „Īsta Mīlestība gaida” akcentēja arī mācītājs Agris Ozolinkēvičs. Protams, kristiešiem ir vajadzīgi draugi – cilvēki, arī Jēzum, kad Viņš bija uz zemes, bija draugi – mācekļi. Mums ir vajadzīgi patiesi draugi, uz kuriem varam paļauties, ar kuriem kopā varam evaņģelizēt, lūgt Debesu Tēvu! Cilvēki, kuri ir kopā ar mums priekos un bēdās!
Draudzība ir jākopj
„Jaunu bausli es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:34-35)
Ļoti skaista rakstu vieta, vai ne? Kad ārā spīd saule un netiek apspriests jautājums, kurā viedokļi nesakrīt, tad gribas māt ar galvu un teikt, Āmen, Āmen. Taču īpaši svarīgi to ir atcerēties brīžos, kad tā vietā, lai kaut ko teiktu, vajadzētu labāk ievilkt elpu un saturēt mēli aiz zobiem. Draudzība ir jākopj un vislabākais veids kā atrisināt strīdīgos brīžus vai pārpratumus ir vienoties kopīgā lūgšanā! 1.Jāņa 3:18 spilgti rosina: „Bērniņi, nemīlēsim vārdiem nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību!” Vienmēr ir jāatceras, ka ir kāds, kuram nepatiks draudzība, kuram patīk ķildas un visu skaisto izpostīt, tāpēc sargāsim draudzību savā draudzē, savā draugu pulkā. Dievam sadraudzība un mīlestība savu bērnu starpā ir ļoti svarīga. Protams, ienaidniekam patiktu, ja Dieva bērni pa pasauli klīstu vieni paši – vīlušies cilvēkos, jo tad vislabāk viņiem būtu uzbrukt. Turklāt mums ir jāmīl ne tikai savi tuvākie, bet Mateja 5:44 skaidri ir teikts: „Mīliet savus ienaidniekus, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā.”
Ko darīt ar pasaulīgiem draugiem?
No skolas laikiem, man ir divas tuvas draudzenes, bet es jūtu, ka viņas no manis ir atsvešinājušās un vairāk laika pavada divatā. Pirms nedēļas vienai no viņām, es vaicāju, kāpēc tas tā notiek. Viņa man atbildēja, ka tas nav speciāli, bet man esot mana sirdslieta (Dievs), līdz ar to, tā sanākot dabīgi. Viens no iemesliem izrādās ir tāds, ka viņai manā klātbūtnē ir neērti dzert vīnu, lai gan es nekad neesmu viņas virzienā par to raidījusi negatīvu repliku. Atsvešināšanos īpaši spilgti es izjutu, kā noprotiet, tieši šajā mēnesī, uz brīdi sirdī bija skumjas, tomēr satiekot savas draudzenes – kristietes, ir liels prieks un iepriecinājums! Lūkas 18:29-30 ir teikts: „Tiešām, es jums saku, nav neviena, kas Dieva valstības dēļ būtu atstājis māju, sievu, brāļus, vecākus, vai bērnus, kas to daudzkārtīgi neatdabūs jau šinī laikā, bet nākamā laikā mūžīgo dzīvi.” Esmu Dievam ļoti pateicīga par savām draudzenēm! Man patīk kopā pavadīt laiku, viņas ir gudras, skaistas, pašas labākās, un galvenais viņas tāpat kā es mīl Jēzu!!! Nepārprotiet, arī draudzenes, kuras pagaidām nav piedzimušas no Augšienes, man ir tuvas un ir manā lūgšanu sarakstā. Tāpēc tas ir laika jautājums, savukārt es no savas puses līdz tam cenšos būt labs draugs.
Vai draudzēties ir viegli?
Ir cilvēki, kuri jau no bērnības ir atvērti un viņiem ir viegli uzsākt sarunu arī ar nepazīstamiem cilvēkiem. Taču ir arī tādi, kuriem tas ir daudz grūtāk! Šobrīd man nav problēmu uzsākt sarunu ar nepazīstamiem cilvēkiem, bet pirms pāris gadiem nekad nespētu sevi iedomāties uz ielas dalām bukletus nepazīstamiem cilvēkiem! Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka Dievs pilnveido, izmaina lietas un apstākļus. Kad biju pavisam maza, mamma mani sūtīja specializētā bērnu dārzā, jo man bija problēmas izrunāt vairākus burtus tādus kā z, č. Ja es gribēju pateikt zaķis, es tā vietā pateicu vien āķis, turklāt es nevarēju atšķirt, kad esmu pateikusi pareizi, bet kad nepareizi. Dievs pa šo laiku ir daudz strādājis pie manām komunikācijas prasmēm, un tagad tas sanāk pilnīgi dabīgi! Slava Viņam mūžīgi mūžos! Aleluja! Atvērsim savas sirdis draudzībai! Ir laiks!
0 komentāri
Uzraksti, ko domā