„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Cīņa par Jeruzalemi

Materiālu sagatavoja un tulkoja Ilze Saulīte

2008. gada 31. maijā Dievs parādīja „Glory of Zion International Ministries” līderim Čakam Pīrs (Chuck D. Pierce), kas notiks ASV tuvāko trīs gadu laikā (līdz 2011.gada 31.maijam): tiks ieņemta nostāja attiecībā uz Izraēlu, kas sapurinās tautu un būs izšķiroša ASV nākotnei.

Prezidenta Obamas nupat paustā nostāja atbalstīt palestīniešu prasību pēc divu valstu risinājuma, atgriežoties pie 1967. gada robežām, ir iezīmējusi sākumu šīm izmaiņām ASV. (May 20, 2011 )

Kongresmens Alens Vests (Allen West, FL-22) šī gada maijā atbildēja uz prezidenta Obamas paziņojumu:

„Prezidenta Baraka Obamas apstiprinošā atbilde atbalstīt Hamas vadītas Palestīnas valsts izveidi, atgriežoties pie 1967.gada robežām, norāda uz visrupjāko kļūdu ārpolitikas lēmumu pieņemšanā, kādu viņa administrācija līdz šim ir pieļāvusi, un tas var izvērsties, kā mēs visi zinām, par sākumu ebreju valsts bojā ejai.

Kopš brīža, kad mūsdienu Izraēlas valsts pasludināja neatkarību 1948. gadā, līdz pat 1967. gada Sešu dienu kara beigām, ebrejiem bija liegta pieeja vissvētākajām vietām  Jeruzalemē – Raudu mūrim Vecpilsētā, jo to pārvaldīja Jordānijas arābu armija.

Prezidenta Baraka Obamas pieprasīto robežu apstiprināšana, kas bija spēkā līdz 1967. gadam, atkal liegtu iespēju miljoniem pasaules ebreju piekļūt svētajām vietām Jeruzalemē, kā arī piespiestu Izraēlu atgriezt Sīrijai stratēģiski svarīgās Golānu augstienes – valstij, kas tikusi atklāti atzīta par terorisma sponsoru.

Atgriešanās pie 1967. gada robežām nozīmētu pilnīgu izraēliešu izvākšanos no Rietumu krasta un ebreju apmetnēm Austrumu Jeruzalemē. Izraēla tauta ir pastāvējusi vienmēr un Jeruzaleme vienmēr ir bijusi un tai jātiek atzītai par Izraēlas likumīgo galvaspilsētu uz visiem laikiem.

Hamas vadītā Palestīnas valsts, kādu paredz prezidents Baraks Obama, būtu posts Izraēlai un pasaules 13,3 miljoniem ebreju. Tas būtu nepelnīts apbalvojums islāmistu organizācijai, kas atzīta par teroristu tīklu, un tā ir nepieņemama politiska iniciatīva.

ASV nav jāielaižas pārrunās ar Palestīnas varas pārvaldi, kas sadarbojas ar Hamas. Palestīna ir reģions, nevis tauta vai mūsdienu valsts. Kā pasludinājis Romas imperators Hadrians 73. gadā pēc Kristus, patiesā Palestīnas tauta ir ebreji.

Ir laiks Amerikas iedzīvotājiem nostāties plecu pie pleca ar mūsu stiprāko sabiedroto – Izraēlu, ebreju valsti, un noraidīt šo rupjo ārpolitikas kļūdu.

Laikā, kad demokrātijas vēji, iespējams, pūš spēcīgi Tuvajos Austrumos, vēsture ir pierādījusi, ka starpposmi no vienas valdības līdz nākamai var stimulēt despotisko režīmu uzplaukšanu. Man ir jautājums prezidentam Obamam: „Kurš tagad vadīs Ēģipti? Un kādēļ amerikāņu nodokļu maksātājiem būtu jānodrošina atbalsts tautai, kuras vēstures nākamā lappuse var izrādīties – radikālā islāma režīma valsts modelis?”

Prezidents Obama nav nostājies par Izraēlu kā ebreju valsti, un ir skaidri parādījis, kādu nostāju ieņems ASV, kad Palestīna mēģinās iegūt tās atbalstu Apvienotajās Nācijās. Prezidentam būtu jāatklāj īstais šķērslis drošībai, un tas ir – Palestīnas pārvalde  un tās gala mērķis – izpostīt Izraēlu un ebreju tautu.

Izraēlas drošībai nepieciešams dzīvotspējīgs miers. Reaģējot uz ASV prezidenta Obamas pausto nostāju par atbalstu Palestīnas valsts izveidei, esam sagatavojuši informatīvu video (angļu valodā), kurā skaidrots – kādēļ Izraēlai nepieciešamas robežas, no kurām tā var aizsargāt savu zemi un iedzīvotājus. Atkāpšanās pie 1967. gada robežām radītu nopietnus draudus Izraēlas eksistencei. Skatieties >>VIDEO<< (The Jerusalem Center for Public Affairs; www.jcpa.org)

Jeruzalemes diena

Jeruzalemes diena (יום ירושלים‎, Yom Yerushalayim) ir Izraēlas nacionālā svētku diena, kurā tiek atzīmēta Jeruzalemes austrumu daļas atbrīvošana un apvienošana pēc Sešu dienu kara – Izraēlas varas nostiprināšana pār Vecpilsētu 1967. gada jūnijā. Izraēlas galvenais rabīns ir pasludinājis Jeruzalemes dienu par īpašu svētku dienu, kurā jāpateicas Dievam par uzvaru, kas tika gūta Sešu dienu laikā, un par to, ka 2000 gadu ilgais sapnis un lūgšana “uz tikšanos nākamgad Jeruzalemā” ir piepildījies.

Šī svētku diena tiek atzīmēta Ijara 28. dienā (parasti maija beigās vai jūnija sākumā pēc solārā kalendāra).

Kopš Neatkarības kara 1948. gadā līdz pat 1967. gadam Jeruzaleme bija sadalīta. Rietumu daļa piederēja izraēliešiem, bet austrumu daļa, izņemot Skopus kalnu, bija Jordānijas karalistes pārvaldē. Kad austrumu daļa tika atbrīvota, tika sagrauti mūri, kas sadalīja pilsētu un pēc trīs nedēļām Knesets izdeva likumu apvienot pilsētu un pasludināja Izraēlas suverenitāti arī pār austrumu daļu.

Pēc gada tika pieņemts lēmums svinēt Jeruzalemes dienu – pilsētas apvienošanu un ebreju tautas saikni ar Jeruzalemi, kas pastāv kopš sendienām.

Diennakts lūgšanas Jeruzalemes dienas svētkos

Saasinoties cīņai par Jeruzalemi, „Tautu lūgšanu nama” vadītājs Toms Hess aicina kristiešus pasaulē lūgt par mieru Jeruzalemē katra gada 7. jūnijā. Kristieši tiek mudināti paust solidaritāti ar Jeruzalemi un tās Ķēniņu (Mat.5:35; Ps.48:3). Mēs atcerēsimies un pateiksimies Dievam par to, ka pēc tūkstošiem gadu šajā vēsturiskajā dienā 1967. gada 7. jūnijā, Jeruzaleme atkal tika apvienota un atjaunota kā Izraēlas galvaspilsēta (Lūk.21:24-33). Tā kā šī diena ebreju kalendārā katru gadu iekrīt citā datumā, mēs esam izvēlējušies atcerēties dienu, kad faktiski Jeruzalemes austrumu daļa tika atbrīvota 1967. gadā.

Mēs aicinām draudzes un kristīgās kalpošanas katru gadu 7. jūnijā ņemt dalību diennakts lūgšanās par Jeruzalemi, aizlūdzot, lai Jeruzaleme paliktu Izraēlas nedalāmā un mūžīgā galvaspilsēta, kā to noteicis ķēniņš Dāvids. Lūgsim arī par Izraēlas iedzīvotājiem – ebrejiem un arābiem, kā arī par Tuvajiem Austrumiem, lai brāļu starpā atnāk izlīgums Dievā un lai viņi kļūtu par svētību zemes virsū (Jes.19:23-25). Kā Dievs pasargāja Izraēlu ķēniņa Jošafata valdīšanas laikā, kad ebreju tauta viņu pielūdza, tāpat mēs ticam, ka arī šodien Dievs pasargās Savu tautu, kad mēs kopīgi Viņu lūgsim. (www.jhopfan.org)

Izraēla pateicas kristiešiem pasaulē par atbalstu

Jeruzalemes mēra padomnieks Jaakovs Avraami vēstulē Lūgšanu dienas organizatoram Tomam Hesam izteicis pateicību par kristiešu atbalstu:

„Jeruzalemes dienas svētkus gaidot, man ir liels prieks Jeruzalemes mēra vārdā nodot Jums vissiltākos sveicienus no ebreju tautas un Izraēlas valsts mūžīgās galvaspilsētas!

Jūsu lūgšanas un atbalsts Jeruzalemes dienā iedvesmo Jeruzalemes iedzīvotājus un Izraēlas tautu. Jūsu pašaizliedzīgā nodošanās un ārkārtīgās pūles dod mums spēku un iedrošinājumu.

Uz drīzu tikšanos Jeruzalemē!

Nobeidzot, vēlos citēt 122. psalma vārdus: „Es priecājos, kad viņi teica man: Iesim uz Kunga namu. Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzaleme.”

Savukārt, Izraēlas Ārlietu ministrs Avigdors Libermans šādi uzrunāja visus kristiešus, kuri vienosies lūgšanās par mieru Jeruzalemē 7.jūnijā:

„Dārgie draugi! Izraēlas valsts vārdā es vēlos pateikties jums par jūsu nebeidzamo  atbalstu, apņēmību un lūgšanām par Izraēlu, jo īpaši – par mūsu mūžīgo galvaspilsētu Jeruzalemi!

Šajā vēsturiskajā dienā, kad mēs atzīmējam Jeruzalemes apvienošanu, mēs svinam tūkstošiem gadu sena ebreju tautas sapņa piepildīšanos: „Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzaleme” (Ps.122:2-3).

Kopš ķēniņa Dāvida laikiem Jeruzaleme vienmēr ir bijusi un būs ebreju tautas sirds un dvēsele. Izsūtījumā Bābelē ebreju tauta nemitīgi lūdza un ilgojās pēc praviešu vārdu piepildījuma – Izraēla nama atgriešanās Ciānā (Ps.137).

Šodien visur sastopami radikālisma draudi. Aizvien biežāk dzird balsis, kas sauc pēc Izraēlas izpostīšanas, ignorējot ebreju tautas vēsturiskās un Dieva dotās tiesības uz Zemi.

Pagājušo mēnešu laikā arābu valstīs Tuvajos Austrumos pastiprinājusies nestabilitāte, ir notikušas neskaitāmas demonstrācijas, kurās tiek pieprasītas režīma reformas. Minoritātes, konkrēti – kristiešu draudzes šajās zemēs tiek vajātas un cieš no musulmaņu fanātiķiem. Šī iemesla dēļ tūkstošiem kristiešu pamet Tuvos Austrumus un kristiešu iedzīvotāju skaits sarūk ik dienu. No otras puses, Izraēla, vienīgā stabilā valsts Tuvajos Austrumos, joprojām ir vieta, kur kristieši var mierīgi dzīvot. Kristīgā kopiena Izraēlā aug katru gadu.

Mēs esam pateicīgi, ka visi kopā, pateicoties jūsu solidaritātei un lūgšanām, mēs spēsim uzvarēt šos izaicinājumus. Patiešām, kā ķēniņš Dāvids ir sacījis: „Lūgsim par mieru Jeruzalemē! Tiem labi klāsies, kas tevi mīl!” (Ps.122:6).

Paldies jums un lai Dievs jūs visus svētī!”

Latvijā

Arī Latvijā Izraēlas vēstnieks Naftali Tamir šī gada maijā izteica pateicību kristiešiem par atbalstu ebreju tautai un valstij vēstniecības rīkotajās svinībās par godu Izraēlas valsts 63. gadadienai.

Savukārt, rabīns M. Barkāns aicināja kristiešus Latvijā, kuri vēlas paust solidaritāti ar ebreju tautu, pievienoties ikgadējam „Dzīvo gājienam” Rīgā, 4. jūlijā – Holokausta upuru piemiņas dienā Latvijā. Pulcēšanās notiks pl.11:00 pie Vecās Ebreju kapsētas bijušā Rīgas geto rajonā un gājiens virzīsies pa geto ielām uz memoriālu Lielās Horālās sinagogas vietā Gogoļa ielā, kur notiks piemiņas mītiņš pl.12:00. Vairāk informācijas lasiet ebreju reliģiskās draudzes „Šamir” mājas lapā www.shamir.lv/.

Starptautiskās kristiešu vēstniecības ciešā saikne ar Jeruzalemi

Kad 1980. gadā Izraēlas parlaments pasludināja Jeruzalemi par nedalāmu un mūžīgu Izraēlas valsts galvaspilsētu – tieši tādu, kādu nodibināja ķēniņš Dāvids gandrīz 3000 gadu atpakaļ, starptautiskajā arēnā izskanēja protestu vētra, kā rezultātā 13 ārvalstu vēstniecības Jeruzalemē tika slēgtas.

Kristieši, kas tajā laikā Izraēlā svinēja Lieveņu svētkus, izjuta Izraēlas sāpi par ārvalstu negatīvo nostāju, kā arī sajuta Kunga aicinājumu atvērt Kristiešu vēstniecību Lielā Ķēniņa pilsētā. Tai tika dots nosaukums „Starptautiskā kristiešu vēstniecība Jeruzalemē”, jo tā pārstāv kristiešus visā pasaulē, kuri atbalsta Izraēlu un runā svētības vārdus pār to. Kopš tā laika jau 30 gadus vēstniecība ir uzticami pildījusi Dieva dotos uzdevumus: praktiski atbalstīt Izraēlas iedzīvotājus un atklāt Draudzei pasaulē Dieva plānus saistībā ar Izraēlu. Dieva dotais uzdevums vēstniecībai ir palīdzēt ebreju tautai atgriezties savu tēvu zemē, kā arī atgriezties pie sava Dieva, Izraēla Dieva. 30 gadu laikā ICEJ darbs ir aizsniedzis simtiem tūkstošus kristiešu un ebreju pasaulē. Kristiešu vēstniecības nostāja attiecībā par Izraēlas galvaspilsētu ir viennozīmīgi un nepārprotami – par vienotu un nedalāmu Jeruzalemi. „Ja jūs vēlaties mieru Jeruzalemē, tad palīdziet mums saglabāt vienotu Jeruzalemi”, – sacījis kāds Izraēlas valdības pārstāvis. (www.icej.org)

Divu valstu risinājums

Kādēļ Palestīna? Palestim tulkojumā no latīņu valodas nozīmē filistieši, bet Palestin – Filistija. Lai apkaunotu ebrejus, Romas imperators Publijs Aelijs Adrians 135. gadā pēc Kristus Jūdeju pārdēvēja par Sīriju – Palestīnu, apvienojot divu lielāko jūdu ienaidnieku vārdus: sīriešu un filistiešu. Vēlāk Sīriju Palestīnu sāka saukt vienkārši par Palestīnu, bet tās iedzīvotājus par palestīniešiem. Tautas, kuras apdzīvoja Kānaāna zemi, pirms Dievs to deva Izraēlam uz mūžīgiem laikiem, vairs neeksistē. Filistieši, par kuriem tagad sevi dēvē arābi – palestīnieši, bija izceļojuši no Krētas salas un sākotnēji apmetās uz dzīvi Ēģiptē. 1176.gadā pirms Kristus faraons Ramzes III izraidīja filistiešus uz Gazas rajonu starp Ēģipti un Izraēlu, kuru vēlāk nosauca par Filistiju. 1.gs. filistieši cieta sakāvi, karojot pret Izraēlu. Imperators Augusts Cēzars atdeva filistiešu zemi ķēniņam Hērodam un filistiešu ēra beidzās.

Jeruzaleme tika pārdēvēta par Aelija Kapitolina imperatora un romiešu dieva Jupitera Kapitolija vārdā. Tempļa kalnā uzcēla templi Jupiteram un aizliedza ebrejiem spert kāju Jeruzalemē. Kad musulmaņi iekaroja Izraēlu, tā jau saucās Palestīna. Tikai 1948. gadā, ebrejiem atgūstot tiesības uz savu zemi, Izraēlai radās iespēja atbrīvoties no sava pseidonīma.

Palestīnas valsts autonomija, kuru vadītu palestīnieši, nekad nav pastāvējusi. Nekad nav bijusi tāda palestīniešu valoda, nav tādas palestīniešu kultūras. Kopš ebreju valsts krišanas līdz pat britu mandātam, teritorija, kuru dēvē par Palestīnu, nekad nav bijusi valsts ar noteiktām robežām. Tai nebija nekā, izņemot administratīvās robežlīnijas.

Tanī pašā laikā nekad nav bijis tāds periods vēsturē, kad neviens ebrejs nebūtu apdzīvojis Kānaāna zemi. Palestīnieši runā tajā pašā valodā, kāda ir arābu zemēs, viņiem ir tā pati reliģija un kultūra. Palestīniešus kā atsevišķu tautu mākslīgi ieviesa apmēram pirms 30 gadiem. (Israel and the Bible, No.16, 2004) Pirms Izraēlas valsts atjaunošanas tajā dzīvoja gan ebreji, gan arābi. Izraēla arābus nepadzina. Pamest savas mājas arābiem lika apkārtējās arābu valstis, kamēr to armijas attīrīs teritoriju no ebrejiem. Tagad šie bēgļi tiek izmantoti kā politisks ierocis ceļā uz Palestīnas valsts dibināšanu. Bēgļu gaitās devās 800 000 arābu. Neticami, bet gandrīz tik pat ebreju vienlaicīgi pameta arābu valstis. Tika panākts de facto par iedzīvotāju apmaiņu. Tomēr arābu valstis uzstāj, ka 5 miljoni bēgļu palikuši bez mājām un vēlas “atgriezties Palestīnā”. 95% tā saukto palestīniešu (arābu) bēgļu nekad ne no kurienes nav bēguši. Tomēr šo statusu lieto, lai miljoniem arābu (ieskaitot “bēgļu” bērnus, mazbērnus un mazbērnu bērnus) būtu tiesības iebraukt Izraēlā uz pastāvīgu dzīvi. (4/01/2005 Prophetic Update) Jaunais paletīniešu līderis Mahmud Abbas ir apņēmies risināt “bēgļu jautājumu”. Izraēlai būs grūti sagremot faktu, ka ebreji (5 miljoni) savā zemē, iespējams, kļūs par minoritāti un ka uz zemes, kuru tā ieguva Sešu dienu karā 1967.g., tiks pasludināta Palestīnas – arābu valsts. Arābiem jau ir vairāk nekā 20 valstis, bet ebrejiem viena vienīga un to pašu viņiem grib atņemt! Jautājums – ko Izraēla un pasaule darīs, kad gaidāmā miera vietā Palestīnas valdība paziņos, ka vēlas vienas valsts risinājumu jeb visu Izraēlas zemi? (Israel Today No.64,72) (No I.Saulītes sagatavotā materiāla Žurnālam „Tikšanās”   2005.gada maijā „Izraēla vai Palestīna”)

Mēs varam atsaukties – būt sargi uz mūriem

“Pār taviem mūriem, Jeruzāleme, Es iecēlu sargus, tie necietīs klusu ne dienu, ne nakti.” Jūs, kam jādomā par To Kungu, neliecieties mierā
7 un nemitieties Viņam atgādināt, kamēr Viņš neizveido Jeruzālemi un nepadara to slavenu virs zemes. Jes.62:6-7

Ciānas dēļ es neklusēšu un Jeruzālemes dēļ es nerimšu, kamēr tās taisnība aust kā rīta saule un tās pestīšana atspīd kā degoša lāpa,
kamēr tautas redzēs tavu taisnību, visi ķēniņi tavu godību un tevi sauks jaunā vārdā, ko noteiks Tā Kunga mute.
Un tu būsi skaists vainags Tā Kunga rokā un ķēniņa galvas rota tava Dieva rokā.
Tevi vairs nesauks: Atstātā, nedz tavu zemi: Tuksnesis, bet tevi sauks: Pie kā Man labs prāts un tavu zemi: Salaulātā. Jo Tam Kungam būs labs prāts pie tevis, un tava zeme būs it kā salaulāta ar Viņu. Jes.62:1-4

Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi,
jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību, kad Tas Kungs Ciānu uzcels un parādīsies visā Savā spožumā. Ps.102:14-17

© ICEJ Latvia

2011. gada jūnijs

Materiālu sagatavoja un tulkoja Ilze Saulīte

[email protected]

 

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm(1)

Ilze Eris: Mīlestības Skolas lektore. Četru bērnu mamma. Aizlūdzēja, kalpotāja. Ilze ir ieguvusi augstāko izglītību valodniecības jomā, kas palīdz viņai labāk izprast Dieva vārdu. Viņa ir arī studējusi teoloģiskās zinības. Precoties, ar ko mēs rēķināmies? Ar mīlestību. Ar uzticību. Ar to, ka dzīvosim visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku un viņš/viņa ar mums. Mēs rēķināmies,

Jānis Vanags valsts svētkos: Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?

Jānis Vanags valsts svētkos: Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?(0)

“Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?” (LELB Arhibīskaps Jānis Vanags)  “Raksti Efesas draudzes eņģelim: tā saka tas, kas tur septiņas zvaigznes savā labajā rokā un kas staigā starp septiņiem zelta gaismekļiem: es zinu tavus darbus un tavus pūliņus, un tavu izturību, un to, ka tu nespēj paciest ļaunos

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?(0)

„Visai Bībelei vijas cauri fakts, ka tad, kad tauta paklausa Dievam, tad valsts ir svētīta. Kad tauta atkāpjas no Dieva, tad tauta bauda okupāciju, lāstus, nabadzību un zaudē neatkarību.” Mārcis Jencītis Es jūs, apsveicu 18. novembra svētkos, mūsu mīļās Latvijas valsts dibināšanas dienā. Tā ir mūsu valsts proklamēšanas diena. Proklamēšana ir svinīgs paziņojums, ka mēs

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem(0)

Mūsdienu pasaulē cenšoties viens otru pārsteigt un cīnoties par labāku sniegumu, labāku rezultātu, augstākiem reitingiem un lielāku ietekmi, mēs varam arī paskriet garām kaut kam, kas var būt dažkārt svarīgāks, nekā – augstāk, tālāk un ātrāk. Dzenoties izgudrot, kaut ko jaunu, sasniedzot ātrāku progresu, ne reti par upuri liekot godpilnu konkurenci, cilvēcīgumu un cēlsirdību darbā

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.