„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Aizliegtās Mākslas patiesā vēsts

Lielu pretestības vilni uz sevi izsaukusi atvērtās  ekspozīcijas „Aizliegtā māksla” izstādīšana Maskavas Andreja Saharova centra muzejā, to nodēvējot par  ”acīmredzamu anti-kristīgu provokāciju”. 

Kaut arī vēl nesen par aizliegto mākslu tika uzskatīts erotiska satura attēli, taču par dotās izstādes dalībnieku amoralitāti, apziņas degradāciju un demoralizāciju atliek vien šokēties. Un uzdot jautājumu, kas projekta autoru- organizatora Saharova centra direktora Jurija Samodurova un kuratora Andreja Erafejeva privātajās dzīvēs ir noticis tik šausminoši dramatisks, ka sakāpinātās negatīvās emocijas iespaidā izpauduši dusmu lavīnu plašā sabiedrībā, piedevām ietērpjot tās mākslas pasniegšanas formā. Ja arī autori uzskata, ka tā ir māksla, tad visai dīvaina sapratne ir par tās būtību. Ja vien to arī varētu ietilpt kādas mākslas kategorijā… Par ko ir runa?

„Aizliegtās mākslas” atklātā vēsts –autori aicinājuši sabiedrību atzīt, ka pasaule varētu būt arī savādāka nekā lielākā daļa cilvēku to saskata. Sabiedrības tiekšanās uz līdzsvaru, skaistumu, daili, cēlumu, patiesības iepazīšanu ir pārāk liela, tāpēc tai jāatgādina kaut ko ar „ne” vārda sākumā.

„Aizliegtās mākslas” centrālā slēptā vēsts –Jēzus Kristus vietā Miki pele, Ļeņins pie krusta Pestītāja vietā, necenzētu vārdu virknējumi virs krustā sistā Pestītāja galvas, kā arī necenzētu vārdu salikums dažās kristīgās tēmas attēlos. Autori uzskata par mūslaiku aizliegtās mākslas tendenci arī nepatiku izraisošas pornogrāfiska satura izkropļotas fantāzijas attēlošanu bildēs, autori ir ķērušies arī pie dažādu politikā arēnā zināmu figūru attēlošanu nepiedienīgās formās.

Ieskatīšanās katrā „mākslas darbā” tiek piedāvāts caur sienā izgrieztiem caurumiem.

„Pareizticīgo savienības pilsoņi” par izstādes būtību komentējuši, ka būtu lietderīgi veikt izstādes organizatoru un tās dalībnieku psihiatrisko ekspertīzi, par cik viņu maniakālā zaimošanas tieksme varētu rasties no smagas seksuālās vardarbības, kā viena no novirzēm izpaužoties ekshibicionisma formā.

Turklāt „Pareizticīgo savienības pilsoņi” uzskata, ka šādā veidā ir pārkāpts Krievijas likuma 282. pants par nacionālā, rasisma un reliģijas naida kurināšanu.

Kaut arī „Pareizticīgo savienības pilsoņi” brīdinājuši nepadoties provokatīvām darbībām un aicinājuši sabiedrību saglabāt mieru, taču sabiedrību tas nav atturējis.

Sabiedrība veica ne tikai protesta akciju pret izstādi „Aizliegtā māksla”, bet arī visādiem veidiem centusies uzrunāt un iesaistīt dažādas organizācijas, politiskos spēkus, presi, TV un pat vēršanos Krievijas Federācijas Tiesā, jo sabiedrība uzskatījusi, ka tādas amorālas darbības veicināšana „jānocērt saknē”, tādējādi nepieļaujot sabiedrības demoralizēšanu.

Sabiedrības aktīvās konfrontēšanas rezultātā tika izvirzīts tiesas process.
Tika panākts, ka projektu „Āizliegtā māksla” netika pieņemta nevienā izstādē un mākslas galerijas visā Krievijā.

Projekta organizators Saharova Centra direktors Jurijs Samodurovs un kurators Andrejs Erafejevs paziņoja, ka šāda sabiedrības reakcija bija gaidāma, taču projekta mērķis arī bija sabiedrības diskusijā aicināšana. Acīm redzot sabiedrība to uztvērusi, kā provocēšanu.

Kaut arī sākotnēji autori lepni paziņoja, ka projektu izstādīs nākošgad, ja reiz šajā gadā nav izdevies to realizēt, taču tiesas ceļā tika panākts, ka šis projekts aizliegts izrādīt vispār.

Diskusijā aicināšana beidzās ar to, ka autori tika atlaisti no darba un tiesas ceļā tika piemērots naudas sods.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis  Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumā. Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts ir šāds: bija uzmodinātas lielas cerības – gan mācekļos, gan tautā – kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tukšais kaps bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lielās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, 29. martā Kāpēc mēs esam radīti? Vai varat atbildēt uzreiz. Kāda ir pirmā atbilde, kas nāk prātā? Man grūti katru tagad uzklausīt, bet gribu, lai mēģināt atbildēt sevī vai arī to izdarāt kā mājasdarbu. Gribu pateikt, ka esam radīti laimei. Ticat? Bet vai jūtaties laimīgi?

Džeims Kevizels: “Apskaujiet savu krustu un ejiet uz savu mērķi!”

Džeims Kevizels: “Apskaujiet savu krustu un ejiet uz savu mērķi!”(0)

Aktieris Džeimss Kevizels, kurš populārajā Mela Gibsona filmā “Kristus ciešanas” atveidojis Jēzu Kristu, ir nācis klajā ar savu liecību  ASV Katoļu universitāšu studentu asociācijas forumā, kas janvāra sākumā norisinājās Čikāgā. Viņš pastāstīja par savu aicinājumu, par to, kā Gibsona filmas uzņemšanā gūtā pieredze ir ietekmējusi viņa garīgo dzīvi, un aicināja jauniešus kļūt par bezbailīgiem Kristus

Bijušais transseksuālis: brīvība no dzimuma disforijas ir iespējama

Bijušais transseksuālis: brīvība no dzimuma disforijas ir iespējama(0)

Nesen kristīgo sabiedrību šokēja ziņa, ka meitene no kristiešu ģimenes Amerikā, Ohaio štatā cieš no dzimuma disforijas un, atrodoties dziļā depresijā, pieņēmusi lēmumu mainīt dzimumu, panākot vēlamo Tiesas ceļā. Sabiedrības neizpratni raisa, ka sīvās cīņas ar dzimumu disforijas vietā, tiek izvēlēts pretējs ceļš, ārsts un Pro-transeksuāļu tiesību atbalstītājs un Hamiltonas apgabala prokurors un Pro-transeksuāļu tiesību atbalstītājs

Latvijas brīvvalsts Izglītības ministrs Kārlis Beldavs : Par Latvijas tapšanu

Latvijas brīvvalsts Izglītības ministrs Kārlis Beldavs : Par Latvijas tapšanu(0)

„Valmieras – Valmiermuižas draudzes mācītājs un vēlākais Latvijas brīvvalsts Izglītības ministrs Kārlis Voldemārs Beldavs  Būdams 4. Saeimas deputāts, Kārlis Beldavs piedzīvos zvaigžņu stundu. Visai negaidīti tiek piedāvāts izglītības ministra portfelis. Viņš, protams, pagodināts, piekrīt, lai gan amatā sabūt iznāk pavisam īsu laiku, no 1934. gada 18. marta līdz 15. maijam. Pēc valsts apvērsuma un trīs dienu iepauzēšanas,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.