Autors: Vladimirs Gončurovs

Vai Tu esi aizdomājies, par ko mēs vīrieši visbiežāk runājam? Protams, ka par darbu un tikai pēc tam sarunas tēma pāriet par sievu, mašīnām, zveju un medībām: Bet darbs visbiežāk ir svarīgāks, nekā automobiļa marka, bērni vai naudas daudzums, tā kā darbs ir vienīgais līdzeklis, ar kura palīdzību vīrieši jūtas stabili dzīvē, materiāli nodrošināti un autoritatīvi ģimenē.

Varbūtība zaudēt darbu vīriešu vairākumam ir galvenais baiļu sindroms. Un kad tas notiek, mēs stiprais dzimums krītam dziļā depresijā un nekādi mierinājumi nevar palīdzēt un izvest no šāda stāvokļa. Pat radinieku nāvi, pēc psihologu pētījumu datiem, vīrieši pārnes mierīgāk, nekā personisko krīzi darbā.

Protams, vīrietis darbu spēj aizstāt ar hobiju – zveju, medībām, sēņošanu vai nodarboties ar mašīnu un dzīvokļa remontu. Bet, ja viņam nav nekāda hobija ko tad? Turklāt hobijs ir īslaicīgs darba aizvietotājs, tas vienalga nepaaugstinās vīrieša pašpārliecinātību un pašcieņu.

Tāda situācija, kad vīrs zaudē darbu, kļūst par smagu ģimenes mīlestības pārbaudījumu. Pati vienkāršākā situācija, kad vīrs nesen ir zaudējis darbu un ir vēlme meklēt jaunu, tad agri vai vēlu viņš to atradīs. Bet vienalga ģimenē praktiski nekavējoties rodas nervozitāte un saspringums.

Kāpēc bieži vien rodas saspringums? Saprotams, ka vīra dīkdienības dēļ. Sliktākais, ja šai nervozitātei padodas arī sieva. Tā vietā, lai psiholoģiski viņu atbalstītu, viņa sāk celt paniku un tirdīt vīru. Tādējādi uz vīra pleciem gulstas dubulta nasta – darba meklēšana un sievas mierināšana. Tas, protams, nesekmē veselas atmosfēras saglabāšanu ģimenē.

Bet eksistē arī tāda situācija, kad vīrietis vispār negrib strādāt. Viņš atrunājās ar dažādiem tipa ieganstiem, piemēram, ka ir grūti atrast cienīgu darbu, vai arī, ka priekšniecība viņu nav novērtējusi, un tāpēc viņam nepieciešams atpūtas laiks un neķerties pie katra piedāvātā darba un t.t. Un šeit viss ir atkarīgs no tā, uz ko viņš tērē savu laiku. Ja viņš blandās pa dzīvokli, skatoties televizoru, pavada laiku ar draugiem, tad dzīvot ar tādu cilvēku praktiski ir neiespējami.

Kā es pārdzīvoju darba zaudēšanu?

Arī manā ģimenē bija tāds periods, kad es paliku bez darba, jo rūpnīca, kurā es strādāju bankrotēja. Draugi, pie kuriem es griezos, nevarēja palīdzēt darba meklēšanas jautājumā. Sievas mierinājumi nelīdzēja. Naktīs vairs nevarēju mierīgi gulēt, bet gan skatījos griestos. Pazaudēju interesi par dzīvi un parādījās apātija. Un tā turpinājās gandrīz mēnesi. Jutos nevajadzīgs liekēdis, droši vien to arī sauc par depresiju. Pēc astoņu gadu darba kļūt par bezdarbnieku izrādījās priekš manis briesmīgs sitiens, kuru pieņemt es nebiju gatavs.

Ļoti nedaudzi var tādā situācijā uzreiz saņemties un rīkoties. Parasti vīriešiem mācās vientulības sajūta, apātija un niknums uz sevi un apkārtējiem, aizkaitināmība, attīstās nepilnvērtības komplekss. Tas neļauj saņemties un vērst situāciju par labu. Jauna darba meklējumu periods ir sāpīgs. Tas ir gluži savādāk, nekā tad, kad tev neapmierina darbs tādēļ paralēli meklē citu.

Turklāt daudzi vīrieši sava rakstura dēļ neatzīst savu materiālo un psiholoģisku atkarību no kāda, bet piespiedu bezdarbs un jauna darba meklējums, liek tiem justies lūdzēja lomā un dzīvot uz sievas rēķina vispār nepieņemami.

Iesaku visu savu neiztērēto enerģiju centrēt uz ģimenes sfēru. Laikā, kad sieva strādā, tu audzini bērnus, staigā pa veikaliem, mazgā veļu un gatavo ēdienu. Un tā nav nemaz tik slikta situācija. Jo par tādiem vīriešiem runā, ka viņi ir uzmanīgi vīri un gādīgi tēvi.

Atceries, ka darba laikā tu domāji, ja tev būtu vairāk laika, tu izdarītu to vai arī kaut ko citu mājas lietas. Tagad ir radusies tāda izdevība. Remontdarbi, trenažieru zāle un daudz kas cits.

Mobilizē visus savus sakarus, izpēti avīžu un televīzijas sludinājumus. Meklē cilvēkus, kuri var palīdzēt iekārtoties jaunā darba vietā. Tādējādi tu iegūsi dzīves tonusu. Lai mīlestība un gudrība kļūst par taviem labākiem draugiem. Tici un tad Tev viss izdosies!