„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

„Gaisma no debesīm”

Lai Latvija nepadodas un atraisās Atmoda. Lai evaņģēlija vēsts atskan visā Latvijā un lai Jēzus nāk drīz. Tā varētu raksturot enerģijas pilno dāmas vislabākos gados Ņinas Apsītes dzīves moto.

25. oktobrī plkst. 17: 00, „Ave sol” zālē Ņinas Apsītes CD „Gaisma no debesīm” koncerts, veltījums „Garīgās dziesmas Latvijas Republikas atmodai.”

Dzejniece, dziesmu autore, komponiste un evaņģēliste Ņina Apsīte speciali SPEKTRS stāsta par savu komponistes dzīvi un ne tikai…

Ņina Apsīte: 20 gadus atpakaļ Raimonds Pauls televīzijā teica, ka mums Latvijā trūkst skaistas melodiskas dziesmas. Pirms tam biju nopirkusi klavieres, bet tā arī nebiju izmantojusi. Pēc R. Paula teiktā, es lūdzu Dievu un teicu: „Vai Tu nevarētu mani padarīt par komponisti?” Pēc lūgšanas es gāju gulēt, bet vēlā vakara stundā nenāca miegs un tad pēkšņi es savā prātā dzirdēju jauku melodiju, es par to priecājos un centos ieklausīties skaņās. Bet pēc neilga laika es dzirdēju frāzi: „Nu, ko guli? Ej taču pie klavierēm.” Es iztrūkos no šādiem vārdiem, bet paklausīju un aizgāju pie klavierēm un viss ko varēju izdarīt, tas ir uzlikt rokas uz klavierēm un ar to bija viss, jo spēlēt vēl nepratu, tomēr man radās vēlēšanās pamēģināt kaut ko patrinkšķināt un mani izbrīnīja tas, ka kaut kas arī sanāca, tovakar es spēlēju ilgas stundas un tā katru vakaru. Darbā kaut arī man bija atbildīgs darbs saistīts ar finansēm negulēto nakšu dēļ, es tomēr nekļūdījos un iztrūkumu nebija. Kolēģēm stāstīju, ka esmu sākusi spēlēt uz klavierēm, bet viņas neticēja… tikai vēlāk…

SPEKTRS: Pie Jums uz mājām noklausīties Jūsu klavieru spēlē nāca arī Latvijā pazīstami komponisti…

Ņ. Apsīte: Jā, tā bija. No simfoniskā orķestra diriģents, tad arī Daniļenko. No Anglijas komponiste, klausoties lūdza dot iespēju dažus skaņdarbus uzrakstīt notīs, par cik es to nepratu, biju priecīga, ka viņa nāca pie manis un visai bieži pierakstīja kaut ko uz notīm.

SPEKTRS: Biju dzirdējusi, ka kāda sieviete klausoties Jūsu dziesmas kļuva brīva no apsēstības, vai tas ir nostāsts, vai tiešām tā tas bija?

Ņ. Apsīte: Jā, tā bija. Tas notika manā kristīšanās dienā, vakarā mēs bijām sanākuši vairāki cilvēki, lai slavētu Dievu un kāds mūsu draudzes loceklis bija atvedis līdzi vienu sievieti. Kad mēs slavējam Dievu un priecājāmies, tad viņa sēdēja un raudāja. Vakarā, kad visi bija aizgājusi viņa minstinājās un prom negāja. Tad viņa stāstīja, ka spēlēšanas laikā viņai palicis daudz vieglāk. Es, protams, par to priecājos. Viņa lūdza vai varētu pie manis nākt ciemos biežāk, lai klausītos kā es spēlēju. Es teicu: „Jā.” Viņa sāka nākt diezgan regulāri. Ar viņu saistīts interesants notikums, tad kad viņa bija pie manis, tad jutās labi, līdzko atgriezās mājas, paliek slikti. Tikai vēlāk sapratām, ka tas bija ļaunais gars, kas viņu mocīja, bet laika gaitā mēs ar to garu kopīgiem spēkiem tikām galā.

SPEKTRS: Ieskatoties Jūsu CD sarakstā, ieraudzīju dziesmu par miljonāri, vai Jūs esat miljonāre? Kā jūs par viņu kļuvāt?

Ņ. Apsīte: (Smejas) Interesants jautājums. Kā es kļuvu par miljonāri?! Šodien daudzi vēlas kļūt par miljonāriem. Es redzu, kā viens dibina biznesu, cits arī kaut ko dara par finansiālo līniju, bet kā nepaliek par miljonāriem tā arī nepaliek. Kad es to sāku ievērot aizvien biežāk, sāku pārdomāt šo situāciju, lūdzot Dievu teicu: Dievs, daudzi vēlas kļūt par miljonāriem, bet es vēlos Tavai Valstībai izglābt miljons dvēseļu. Un vai Tu mani nevarētu padarīt par tādu miljonāri? Gāja laiks, un kādu vakaru es sēdēju lodžijā un pēkšņi izjutu, kā Dieva mīlestība un bagātība ieplūst manī un tad es iesaucos: „Dievs, es jūtos vairāk nekā miljonārs, jo tas, kas notiek ar mani tagad nav salīdzināms ne ar kādu pasaules bagātību un tagad vēlos izglābt nevis tikai miljonu, bet gan visu pasauli.” Tā arī radās dziesma: „Es jūtos kā miljonārs, vēl vairāk kā miljonārs, jo mans Debesu Tēvs ir visbagātākais.”

SPEKTRS: Skatoties uz CD vāku man rodas jautājums par tā noformējumu, kāpēc uz CD ir tumši mākoņi, kaut gan nedaudz tomēr kāds spīdumiņš tur arī parādās?

Ņ. Apsīte: Pāri Latvijai iz savilkušies melni mākoņi. Bet Dievs saka: „Es nāku, lai nestu gaismu.” Tāpēc arī CD nosaukums ir saskaņā ar noformējumu „Gaisma no debesīm” Jo ir rakstīts „Tai tautai, kas mani bīstas es esmu devis karogu” (Ps 60: 6) Tāpēc arī Dievs ir devis Latvijas himnu „Dievs svētī Latviju!” un šim albūmam Viņš deva arī garīgās atmodas himnu „Gaisma no debesīm.” Bet ar to viss nebeidzās CD 10 mēnešu tapšanas laikā, Dievs deva iespēju man uzrakstīt arī dzejoli un tagad ir komplekts CD „Gaisma no debesīm” dziesma ar tādu pašu nosaukumu un dzejolis. Koncerta vakara programmas vadītājs I. Skrastiņš arī iesāks koncertu ar šā dzejoļa vārdiem.

SPEKTRS: Runājot par koncertu, Jums ir arī interesanta vakara programma, kurā piedalīsies visu konfesiju bīskapi, Rīgas domes deputāts Andris Ameriks, Rīgas domes komisijas revīzijas bērnu un ģimenes lietu ministra padomniece Rudīte Leitāne, Interesanti, ja programmas vadītājs I. Skrastiņš lasīs dzeju, tad varbūt A. Ameriks arī piebiedrosies?

Ņ. Apsīte: A. Ameriks lasīs manu dzeju „Kāp kalnā!” un arī R. Leitenei tika kāds jauks dzejolis.

Ak, Kungs ļauj man raudzīties Tavā sejā,

Jo gaišums manos ceļos esi Tu,

Tu esi mana rīta spožā zvaigzne,

Ir svētīts uz mana galda ūdens Tavs un Tava maize.

Ir Dieva maize no debesīm kas nāk un pasaulei dzīvību dod.

Un ikkatrs, kas ēd no tā sev dzīvību sev rod.

Ak, nāc draugs arī tu un ēd šo maizi un dzer šo dzīvības ūdeni nu.

 

Koncertu saraksts:

25.10.2008.Ave Sol koncertzālē

Rīgā, Citadeles ielā 7, plkst. 17:00

01.11.2008. Aizputes kultūras namā

Aizpute, Atmodas iela 16, plkst.13:00

01.11.2008. Liepājas svētās Trīsvienības baznīcā

Liepājā, Lielajā ielā 9, plkst.18:00

08.11.2008. Daugavpils ev. lut. baznīcā

Daugavpilī, 18.novembra ielā 66, plkst.18:00

15.11.2008. Dobeles Kultūras namā

Dobelē, Baznīcas ielā 6, plkst. 13:00

15.11.2008. Saldus svētā Jāņa ev.lut.

baznīcā

Saldū, Kuldīgas ielā 1, plkst. 19:00

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm(1)

Ilze Eris: Mīlestības Skolas lektore. Četru bērnu mamma. Aizlūdzēja, kalpotāja. Ilze ir ieguvusi augstāko izglītību valodniecības jomā, kas palīdz viņai labāk izprast Dieva vārdu. Viņa ir arī studējusi teoloģiskās zinības. Precoties, ar ko mēs rēķināmies? Ar mīlestību. Ar uzticību. Ar to, ka dzīvosim visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku un viņš/viņa ar mums. Mēs rēķināmies,

Jānis Vanags valsts svētkos: Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?

Jānis Vanags valsts svētkos: Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?(0)

“Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?” (LELB Arhibīskaps Jānis Vanags)  “Raksti Efesas draudzes eņģelim: tā saka tas, kas tur septiņas zvaigznes savā labajā rokā un kas staigā starp septiņiem zelta gaismekļiem: es zinu tavus darbus un tavus pūliņus, un tavu izturību, un to, ka tu nespēj paciest ļaunos

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?(0)

„Visai Bībelei vijas cauri fakts, ka tad, kad tauta paklausa Dievam, tad valsts ir svētīta. Kad tauta atkāpjas no Dieva, tad tauta bauda okupāciju, lāstus, nabadzību un zaudē neatkarību.” Mārcis Jencītis Es jūs, apsveicu 18. novembra svētkos, mūsu mīļās Latvijas valsts dibināšanas dienā. Tā ir mūsu valsts proklamēšanas diena. Proklamēšana ir svinīgs paziņojums, ka mēs

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem(0)

Mūsdienu pasaulē cenšoties viens otru pārsteigt un cīnoties par labāku sniegumu, labāku rezultātu, augstākiem reitingiem un lielāku ietekmi, mēs varam arī paskriet garām kaut kam, kas var būt dažkārt svarīgāks, nekā – augstāk, tālāk un ātrāk. Dzenoties izgudrot, kaut ko jaunu, sasniedzot ātrāku progresu, ne reti par upuri liekot godpilnu konkurenci, cilvēcīgumu un cēlsirdību darbā

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.