„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

“DEJO AR ZVAIGZNI”

“Dejo ar zvaigzni” ir sasniedzis ļoti augstus reitingus, pārspējot „Pasaules hokeja čempionāta” spēļu tiešraides un tuvojoties „Eirovīzijas” reitingiem.

Šova noslēgumā 8. aprīlī skatītāji par konkursa pāriem nobalsojuši vairāk nekā 103 000 reižu, savukārt visa konkursa laikā saņemti ap 350 000 balsojumiem.

Bijusi psiholoģiska spriedze skatītāju vidū pārdzīvojot par saviem favorītiem, taču nemazākā psiholoģiskā slodze ir pārdzīvota arī starp šova dalībniekiem.

Žurnāls SPEKTRS tikās ar bijušiem šova dalībniekiem starp tiem Māri Gulbi – politiķi, Alberto Miloni – dziedātāju un viņa deju partneri Lauru Kosīti, Otrās vietas ieguvējiem Ivetu Feldmani un Valdi Škutānu un pirmās vietas ieguvējiem Lauri Reiniku un Aleksandru Kurusovu, lai nedaudz iegrimtu atmiņās, pārdomās un parunātu dalībnieku prognozes.

Māris Gulbis – politiķis. SPEKTRS vēstīja, ka piedalīties šovā viņu esot pierunājuši vairākkārt. Personīgi viņu esot interesējis, kādi būs šova dalībnieki un viss beidzot ļāvās sevi pierunāt, ar noteikumu, ja visi šova dalībnieki iepriekš nekad nav bijuši dejojuši. Darbu un šovu apvienot bijis visai grūti. Darbam koncentrēties šova laikā praktiski nav spējis. Kaut gan priecājās, ka ir bijusi tā iespēja piedalīties šajā krāšņajā šovā, jo pateicoties tam ir sapratis dejas būtību, nometis 10 kg. Guvis publicitāti un pozitīvu lādiņu. Kad šovu nācās atstāt prognozēja, ka šova trijnieks būs V. Škutāns un I. Feldmane. Otrie – L. Reiniks un A. Kurusova. Trešie –M. Naumova un A. Roja.
Solvita Āboliņa – politiķe. Prognozes bija pilnīgi pretējas iznākumam, pēc viņas domām bija jāuzvar Marijai Naumovai.
Zane Vaļicka – aktrise. Bijusi pārsteigta par tik kraso un ātro visu dalībnieku deju tehnikas uzlabojumiem. Domājusi, ka Marija Naumova uzvarēs, kaut arī Lauris un Iveta bijuši līdzīgās pozīcijās.
Normunds Rutulis – mūziķis. Bijis grūti spriest, bet tomēr viņa domas sliecās uz M. Naumovu.

Alberto Miloni – dziedātājs un viņa deju partnere Laura Kosīte. Itāļu izcelsmes šova ”dejo ar zvaigzni” dalībnieks Roberto Miloni izvēlējās Latviju, jo mācījies universitātē filoloģijas fakultātē. Un vienu no valodas mācību priekšmetiem izvēlējies krievu valodu, kad atbraucis uz Latviju, lai mācītos valodu sapratis, ka īpaši viņa uzmanību piesaistījusi tieši latviešu valoda. Latviešu valodu apguvis piecu mēnešu laikā.

Runājot par piedzīvoto šova laikā Laura Kosīte teica, ka iemācījusies mācīt dejot. Un tagad kad māca deju kursos cilvēkus sākusi saprast, kā mācīt, lai viņi saprastu un spētu atkārtot deju soļus un tos iegaumēt.
Domas par 1. un 2. vietas ieguvējiem Alberto un Laurai ir atšķirīgas. Laura domājusi, ka uzvarēs Iveta Feldmane un Valdis Škutāns, jo viņi ir pasnieguši deju augstā līmenī un tiesnešu vērtējums bija visaugstākais. Bet saprotams, ka pusaudži balsojuši par L. Reiniku vairākas reizes nenovērtējot reālo situāciju. Un šova beigās tā atribūtu, plakātu, klavieru un gultas staipīšana uz dejas grīdu bijusi par daudz. Nav nepaticis, ka otrās vietas ieguvējus atstūma malā. Alberto Miloni vienīgi pievienoja, ka nedrīkst aizmirst, ka tas ir vienkārši šovs. Cilvēki gaida izklaidi. Un dažkārt pat negaida profesionālu sniegumu. Lai piedalītos šovā Alberto bija tikai viena prasība blondu dejas partneri.

Vitālijs Gavrilovs – uzņēmējs un viņa deju partnere Ieva Kemlere 
Ieva Kemlere sacīja, jāņem vērā, ka viņas deju partneris ir cilvēks ar saviem uzskatiem, ambīcijas un pašpārliecinātību, kas brīžiem traucējis šova laikā. Šova dēļ viņa ar partneri nolēmuši šogad čempionātā nepiedalīties, jo daudz treniņu tika kavēts. Bet to, ka piedalījusies šovā, viņa nenožēlo ne mirkli. Vitālijs Gavrilova mērķis bija vienkārši piedalīties šovā, bet nevis sīvi konkurēt un par katru cenu uzvarēt. Kaut arī V. Gavrīlova kungs domājis, ka pirmais trijnieks būs Marija Naumova,  L.Reiniks.
Žaklīna Cinovska – režisore. Uzskata, ka visi bija pelnījuši uzvaru. Bet tomēr domājusi, ka uzvarēs tas, kuram būs visaugstākais žūrijas vērtējums. Diemžēl režisore maldījas.

IZJĀDE BALTĀ ZIRGĀ?

Otrās vietas ieguvēji Iveta Feldmane un Valdis Škutāns.
 
SPEKTRS: Vai Jums Valdi ir zināms, kurš un kādā vaidā veica sporta dejotāju atlasi?

V. Škutāns: Ar sporta dejotāju atlasi nodarbojās Agita un Valērijs Mironovi. Vispirms iespēju piedalīties šovā piedāvāja daudziem Latvijas pazīstamākajiem dejotājiem. Gribu piebilst, ka ne tikai daudzas zvaigznes attiecās piedalīties šovā kā to akcentēja prese, bet arī no dejotāju puses. Jo tiem dejotājiem, kuri piedalītos šovā bija jāsaprot, ka reāli viņi upurē daudzas lietas, zināmā mērā arī savu karjeru. Rezultātā Mironovi iespēju piedalīties šovā piedāvāja savējiem audzēkņiem, kurus pazīst, uz kuriem var paļauties, ar augstu atbildības sajūtu, uzticību un neatstās šovu pusratā. Rezultātā iznāca tā, ka visi dejotāji, kuri piedalījās šovā ir titulēti dejotāji, čempioni dažādās vecuma grupās. Kopā izveidojās laba kompānija gan no dejotāju puses, gan no zvaigžņu puses.

SPEKTRS: Kādā veidā notika atlase starp dejotājiem un zvaigznēm, kāpēc Jums Valdi bija iespēja dejot tieši ar I. Feldmanes kundzi?

V. Škutāns: Pārim jāatbilst pēc auguma. Kopējais tēls. Mums neprasīja ar ko mēs vēlētos dejot. Kaut gan bija pāri, kuri jau no pirmās reizes nesadejojās, bet manā gadījumā Iveta iepatikās uzreiz un es sapratu, ka es ar viņu varēšu dejot un cik man zināms arī no viņas puses licies tieši tāpat.

SPEKTRS: Arī uz skatuves uzvedāties kā džentlmenis… Kāds bija šova režīms, jeb grafiks?

V. Škutāns: Par cik man patīk ilgāk pagulēt es ceļos 10: 00 no rīta un klubā esmu 11: 30 un 12: 00 mums ar Ivetu bija nodarbība aptuveni līdz 16: 00. Tas ir optimāls laiks, lai sagatavotu deju. Iemācītos pamat soļus un tos vēl izjust. Protams, ka arī skatījāmies dažādus video ierakstus, klausījāmies mūziku un iedzērām kafiju.

SPEKTRS: Kurš domāja par dejas horeogrāfijas pusi?

V. Škutāns: Standarta dejās Iveta man pilnībā uzticas, bet Latīņamerikas dejas horeogrāfijas mēs pārdomājām ar Ivetu kopīgi. Rekvizītu lietošana šova laikā nav ne maz tik slikti, bet mēs ar Ivetu nospriedām, ka mēs varam šo laiku aizpildīt ar deju. Piemēram, Čarlija Čaplina atveidošana ir Ivetas ideja. Sākotnēji es spurojos pret šo ideju, jo šis tēls man ir svešs. Bet biju spiests šo tēlu izprast.

SPEKTRS: Valdi, kāds ir bijis Jūsu savstarpējais lielākais kašķis un lielākais prieks?

V. Škutāns: Kašķītis bija cik es atceros tikai viens, sambas laikā. Kaut ko mēs tur sakasījāmies un pat nezinu iemeslu, droši vien tas bija šova laika nogurums.
Bet par prieku runājot esmu apmierināts ar Ivetas sniegumu fināla laikā. Tā bija viņas vislabākā deja. Psiholoģiski vislīdzsvarotākais un mierīgākais. Jo nebija tāda uztraukuma un tādējādi varēja parādīt vislabāko sniegumu. Jo ja tu visu dari tikai uzvaras dēļ tad jau uztvere ir piesārņota ar mīnuss informāciju, jo tādējādi sniegums sanāk mehānisks, bet nevis no sirds.

SPEKTRS: Šovs ir beidzies, kādas ir Jūsu abu pārdomas par notikušo un ko no tā ieguvāt?

I. Feldmane: Par to, kas ir bijis, domāju, ka sapratīšu pēc kāda zināma laika sprīža. Iespaidu un piedzīvojumu ir tik daudz. Ir piedzīvota visa emociju gamma no/līdz. Šova laiks mani ir ļoti bagātinājis.
Viss ir beidzies, bet tomēr nespēju noticēt, liekas, ka viss joprojām notiek.

V. Škutāns: Kopumā ar šovu esmu apmierināts. Ir iegūtas labas emocijas. Laba pieredze. Jo sadejoties pilnīgi ar svešu cilvēku un divu nedēļu laikā jāuztaisa pirmais šovs un katru nākošo nedēļu nākošais, tad tā ir liela realitātes spēle. Sasniegumi jārada ļoti saspringtā režīmā. Un neaizmirsīsim to, ka šovi notiek tiešraidē, tajā nav dublis viens, dublis divi. Ja tev paslīd kāja un tu nokrīti, tad to nevar nodzēst. Tu nokrīti visas Latvijas priekšā. Tā ir liela atbildība. Protams, labāk par to nedomāt, kad tu kāp uz šova skatuves. Tev ir jāredz tikai sava partnere mēs dejojam un izņemot viņu man neviena apkārt nav. Jo tu vairāk spēj norobežoties no apkārtējiem, jo mazāk uztraucies.
Mani pārsteidza vienu no vadītājiem izteikta frāze: „Tagad atceries, ka tu tagad ej tiešraidē un uz tevi skatās skatītāju miljoni’. Tāda frāze mani „nomierināja”. Tādas lietas uzdzen šausmīgo stresu, par to vienkārši nedrīkst domāt.

SPEKTRS: Jums abiem nācās šova laikā vairāk iepazīt savu deju partneri, Iveta kādu Jūs Valdi redzējāt šova sākumā un tā beigās?

I. Feldmane: Par šo jautājumu neesmu tā domājusi, vienīgi, sākumā domāju, ka Valdis ir tāds samākslots, bet vēlāk sapratu, ka tā tas nav. Viņš vienkārši ir labi audzināts, pieklājīgs un patīk izteikt uzmanību otram.

V. Škutāns: Domāju, ka es Ivetu tā arī neesmu „atkodis” joprojām. Jo attiecības, kuras mums izveidojās šova laikā bija lietišķas. Tāpēc, arī kad lasījām dzeltenajā presē, ka Ivetas laulības jūk, tad mēs no sirds pasmējāmies.

SPEKTRS: Varbūt tāds priekšstats radās, jo Jūs uz skatuves izskatījāties saskanīgs un emocionāli skaists pāris…

V. Škutāns: Man jāatzīst, ka Iveta man šķiet simpātiska sieviete. Viņa pret šovu attiecās ar lielu atbildības sajūtu. Man patika, ka viņa ir punktuāls cilvēks. Mēs viens otru nebīdījām. Mēs abi divi bijām tādi mazi kurbulīši, kuri viens otru kurbulējām. Mēs strādājām kā automašīnas cilindrs. Mēs ļoti labi apzinājāmies savu lomu pārī. Mums bija diezgan līdzīga izpratne par deju. Un tad, kad man žurnālisti jautāja, kādas mums ir bijušas attiecības ārpus šova ietvariem, tad man jāatzīst, ka ne reizi neesam sabučojušies vai samīļojušies, tas ko redzēja skatītājs, bija emociju uzplūdums šova laikā. Jo uz skatuves šova laikā uztvere un emocijas ir sakāpinātas un savādākas, nekā treniņa laikā, mēs jutāmies it kā šī melodija, kuru mēs treniņu laikā esam klausījušies tūkstoš reižu, uz skatuves dzirdam pirmo reizi. Tāpēc arī tas vēstījums, ar kuru mēs vēlējāmies aizsniegt skatītāju sirdis nebija samākslots.
Iveta manā skatījumā ir vispieņemamākā zvaigzne, tādēļ esmu priecīgs, ka man ir nācies dejot tieši ar viņu. Es sapratu arī vēl kādu lietu, ka pirms šova es dejoju mehāniski, iestrādātām deju kustībām, bet savukārt šova laikā es saku meklēt katrai kustībai jēgu.

SPEKTRS: Par balsojumiem. Lauris Reiniks teica, ka par viņiem nav balsojuši tīnītes, bet gan pieaugušie, vai tad, balsojumi tika sadalīti pa vecuma grupām ?

I. Feldmane: Nē! Tur bija kopīgie rezultāti.

SPEKTRS: Sarunā ar Roberto Meloni jautāju, kā viņš pieredzējis šovmens komentētu šo atšķirīgo abu finālistu sniegumu? Un viņš atbildēja, ka mēs nedrīkstam aizmirst, ka šajā gadījumā skatītājus neinteresē kvalitāte, bet gan izklaide – šovs, ar visiem šova izrietošiem elementiem…

I. Feldmane: No vienas puses es piekrītu, bet no otras nē, arī mēs par to bijām daudz domājuši un runājuši. Kas tad ir jādominē šovā? Vai tie ir piekabināti loriņi, vai tas ir dejas sniegums? Par mums ar Valdi citi žurnālisti bija iedomājušies, ka mēs esam tādi iedomības kangali, jo akcentējam dejas kvalitāti, bet tomēr, gribu sacīt, ka es esmu aksesuāru piekritēja tādā gadījumā, ja citādāk bez tiem nevar. Domāju, ka ar labu deju var aizstāt šos atribūtus. Kas tad ir labs šovs? Labs šovs nav pašmērķis – izjāde baltā zirgā. Domāju, ka mūsu Latvijas skatītājs ir gudrs un pārspīlējumus redz un spēj novērtēt labu šovu.

SPEKTRS: Un pēdējais jautājums. Valdi, kādi ir Jūsu tuvākie plāni?

V. Škutāns: Šonedēļ svētdien mēs ar Lauru braucam uz Ženēvu „Pasaules atklātā posma sacensībām”.
Nākošnedēļ braucam uz Austriju „Savienības čempionāts standartdejās”
27. aprīlī arēnā Rīga šovs. Un svētdien ar šova dalībniekiem braucam priecēt Venspils skatītājus.
Pirmdien un otrdien starptautiskais turnīrs.
Piektdien uz Slovēniju, „Starptautisks pasaules kausu posms”. Un nākošā nedēļā Santpēterburgā „Pasaules kauss standartdejās”.

BIJA JAUTRI!

Pirmās vietas ieguvēji Lauris Reiniks un Aleksandra Kurusova.

SPEKTRS: Kāda bija Jūsu abu attieksme pret šovu?

Aleksandra Kurusova: Sākotnēji es biju domājusi, ka horeogrāfiju un mūziku mums sagatavos, bet man par pārsteigumu visu bija jāgatavo pašiem.

Lauris Reiniks: Sākotnēji es domāju, ka būs jautri, pat tad, kad vajadzēja parakstīt Līgumu es izsvītroju tos punktus, kuriem nepiekritu. Piemēram, izsvītroju to punktu, kurā bija rakstīts, ka uz deju treniņiem jānāk 5 reizes nedēļā, es pateicu, ka būšu 3 reizes nedēļā, jo man ir arī citas lietas darāmas. Bet sākot trenēties es sapratu, ka tādā veidā es izgāzīšos ja apmeklēšu nodarbības tik reti, šova laikā treniņus dažkārt pat apmeklēju 6 reizes nedēļā. Protams, šova laikā bija tādi brīži, ka gribējās to vispār pamest, jo man nebija skaidrs kuram es ko vēlos pierādīt, ka esmu dejotājs?!
Sākotnēji nevarēju pierast, ka ar mani kāds komandē. Saša bija ļoti prasīga pret mani.
Vislielākais stress bija pusfinālā, kurš no mums paliks. Bija liels prieks, ka iekļuvām finālā. Izrādījās, ka bija daudz balsojuši.

SPEKTRS: Jā, balsotāju bija daudz, esmu pat redzējusi, kā tīnīte no sava tēva mobilā telefona sūtīja sms, vienu pēc otra balsojot par jums un pārstāja tikai tad, kad balsojums beidzās.

Lauris Reiniks: Tas ir mīts. Es balsojumus saņēmu no pieaugušiem, intelegentiem cilvēkiem.

SPEKTRS: Runājot par jūsu tēliem. Man patika priekšnesums un melodija no filmas „Šervudas lietussargi”. Kareivis un meitene…

A. Kurusova: Doma bija tāda, ka kareivis un meitene viens otrā iemīlas, bet kareivis dodas karā. Meitene paliek.

Lauris Reiniks: Sazvanījos ar Ati Slakteri un viņš iedeva parādes formu no „Latvijas Nacionāliem Bruņotiem Spēkiem”. Finālā man piešķīra virsnieka formu, tā teikt tiku paaugstināts.

SPEKTRS: „Frestail” dejā bija skaisti melni tērpi un īpaši mirgoja aksesuāra elements krusts kaklā.

Lauris Reiniks: Starp citu, runājot par krustu viņš bija no briljantiem un tajā brīdī man kaklā karājās 3 000 Ls. Vienīgi žēl, ka jau dejas sākumā man viņš aizlidoja no krūtīm uz muguru.
Doma bija tāda, ka reperiem patīk tā melnā krāsa un aksesuāru lietošana – lielas ķēdes ar krustiem.

SPEKTRS: Kādi ir Jūsu tuvākie plāni?

A. Kurusova: Jātiek skaidrībā ar mācībām, nedaudz iekavēts. Mācos universitātē svešvalodas fakultātē.

Lauris Reiniks: 30. aprīlī sākšu filmēties filmā „Dancis pa trim”. 16. maijā prezentēšu savu jauno CD „Nakts veikalā”.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?(0)

„Visai Bībelei vijas cauri fakts, ka tad, kad tauta paklausa Dievam, tad valsts ir svētīta. Kad tauta atkāpjas no Dieva, tad tauta bauda okupāciju, lāstus, nabadzību un zaudē neatkarību.” Mārcis Jencītis Es jūs, apsveicu 18. novembra svētkos, mūsu mīļās Latvijas valsts dibināšanas dienā. Tā ir mūsu valsts proklamēšanas diena. Proklamēšana ir svinīgs paziņojums, ka mēs

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem(0)

Mūsdienu pasaulē cenšoties viens otru pārsteigt un cīnoties par labāku sniegumu, labāku rezultātu, augstākiem reitingiem un lielāku ietekmi, mēs varam arī paskriet garām kaut kam, kas var būt dažkārt svarīgāks, nekā – augstāk, tālāk un ātrāk. Dzenoties izgudrot, kaut ko jaunu, sasniedzot ātrāku progresu, ne reti par upuri liekot godpilnu konkurenci, cilvēcīgumu un cēlsirdību darbā

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu(0)

 Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Lai ko un, kā mēs darītu bieži mūsu darbībām, nav iecerēto rezultātu. Bieži nav arī iespējams panākt iecerēto. Ne tāpēc, ka darām nepareizi, vai darām slikti. Vienkārši politikā un ekonomikā rezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kuri

Vai kristieši reliģiskās pārliecības dēļ ir tiesīgi atteikties no jaunās Latvijas pases ar pagānu zīmēm?

Vai kristieši reliģiskās pārliecības dēļ ir tiesīgi atteikties no jaunās Latvijas pases ar pagānu zīmēm?(1)

Raitis Evamois: Bijušais IeVP cietuma kapelāns, LELB palīgmācītājs Kristietis Raitis Evamois lūdzis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi atļaut pagarināt viņa rīcībā esošo pasi, jo jaunā parauga pases un personas apliecības dizains ietver zīmes un attēlus, kuri ir pretrunā ar reliģisko pārliecību. Raitis Evamois raksta: „Aplūkojot tuvāk abus jaunizveidotos Latvijas pilsoņu identifikācijas dokumentus, skaidri atklājas tendence

Kriss Valotons: Brīnumaina atbrīvošanās no pusmiljona parāda

Kriss Valotons: Brīnumaina atbrīvošanās no pusmiljona parāda(0)

Kriss Valotons (Kris Vallotton) grāmatas „Morālā REVOLUCIJA” Kaila patiesība par SEKSUĀLAJĀM attiecībām autors un mācītājs nesen nācis klajā ar finansiālo piedzīvojumu personīgajā dzīvē. Stāstu tulkoja spektrs.com „Kādu vakaru mēs ar sievu runājām par dažādām lietām un es teicu, būtu jauki, ja Dievišķi tiktu samaksāts rēķins par mūsu māju. Mēs lūdzām Dievu. Tā bija ikdienišķa lūgšana. Pēc sešām nedēļām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.