„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

15. 06.2011. Nacionālā identitāte: Kuri politiķi ieradās Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā pie Brīvības pieminekļa un Litenē?

genocida_upuru_pieminas_diena_pie_brivibas_pieminekla_un_litenee_valdis_zatlers_foto_president_lv_spektrs_com

Zināšanai: Pirms 70 gadiem naktī no 1941. gada 13. – 14. jūnijam uz PSRS iekšlietu sistēmas koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu Sibīrijā tika deportēti vairāk nekā 15 tūkstoši okupētās Latvijas civiliedzīvotāju.

Vakar, Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA), pieminēja 70. gadadienu kopš PSRS komunistiskā režīma represijām pret Latvijas pilsoņiem, organizējot gājienu no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli un atceres pasākumu ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa,-ziņo spektrs.com

Latvijas valsts augstākās amatpersonas, politiķi, ārvalstu diplomāti, kā arī politiski represētās personas un daudzi citi cilvēki vakar nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, atceroties 1941. gada 14. jūnija deportāciju upurus.

Zīmīgi, ka Krievijas vēstnieks šajā pasākumā neieradās. Kādā veidā iespējams noslēpt faktu par 15 424 personu izvešanu 1941. gadā 14 jūnijā nav saprotams, taču Krievija klusē un uzdrošinās joprojām uzstādīt savas spēles noteikumus Latvijā, (piem: starp Krieviju un Latviju vēsturnieku komisijas organizēšanā.)

Valsts prezidenta Valda Zatlera runa

“Šodien aprit 70 gadi kopš vienas no traģiskākajām un baisākajām dienām mūsu tautas un valsts vēsturē. Tās bija represijas, kas būtībā iznīcināja piecus procentus no Latvijas valsts iedzīvotājiem. Šos cilvēkus iznīcināja tādēļ, ka viņi bija godprātīgi un godīgi cilvēki, kuri strādāja savai valstij, mīlēja to un kam “Gods kalpot Latvijai!” bija vissvētākais lozungs.”

Ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas sekretārs Kārlis Šadurskis (visi – no “Vienotības”) un sekretāra biedrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība). Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS) svinīgajā ceremonijā gāja blakus nākamajam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, jo pēc viņa stāšanās amatā Daudze vadīs Valsts prezidenta kanceleju. Cieņu mūsu tautai svētajā dienā, noliekot ziedus, apliecināja ASV vēstniece Džūdita Gārbere, Francijas vēstniece Šantāla Puarē, Polijas vēstnieks Ježijs Mareks Novakovskis un daudzi citi ārvalstu diplomāti. Rīgas domi pārstāvēja domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņu bija ieradušies godināt ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Svinīgajā piemiņas ceremonijā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. No “Vienotības” pie Brīvības pieminekļa bija arī Latvijas Saeimas deputāti Inguna Rībena, Ina Druviete, Dzintra Hirša, Ilze Viņķele, Janīna Kursīte, Lolita Čigāne, Ilma Čepāne, Silva Bendrāte, Liene Liepiņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Atis Lejiņš, Imants Viesturs Lieģis, Arvils Ašeradens, Ojārs Kalniņš un Atis Lejiiņš. No ZZS – deputāti Staņislavs Škesters, Jānis Vucāns, Dace Reinika, Oskars Zīds, Guntis Rozītis un Laimis Šāvējs. Nacionālo apvienību kopā ar Dzintaru Rasnaču pārstāvēja arī Gaidis Bērziņš, Jānis Dombrava un Imants Parādnieks. No “Saskaņas centra” bija ieradies Saeimas deputāts Aleksejs Holostovs.

Konference

Okupācijas muzejā notika fonda “Sibīrijas bērni” rīkotā konference. No 15 424 personām, ko no Latvijas izsūtīja 1941. gada 14. jūnijā, 3750 bija bērni, toskait, 30 zīdaiņi.

Atceres pasākums Litenē

Valsts prezidents Valdis Zatlers vakar no piemiņas brīža pie Brīvības pieminekļa devās uz Liteni, kur dienas garumā notika dažādi piemiņas pasākumi, atceroties Latvijas armijas virsnieku masveida arestus un arī slepkavības, kas notika gan 1941. gada 14. jūnijā, gan vēlāk.

Ar Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisijas, kā arī Gulbenes novada pašvaldības atbalstu pusi dienas Litenes tautas namā ritēja vēsturnieku konference “Latvijas armijas iznīcināšana. 1940. – 1941. gads”.

Ārzemēs esošā premjera Valda Dombrovska vārdā klātesošos sveica kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kura gan dienas garumā klausījās vēsturnieku referātos un debatēs, gan arī pēc tam devās uz Litenes kapiem. Ēlerte savā uzrunā uzsvēra, cik svarīgi saglabāt piemiņu par šiem notikumiem.

Valsts prezidents Valdis Zatlers atklāja, ka Litenes vārdu pirmo reizi dzirdējis vēl pirmsskolas vecumā, klausoties, kā vecāki un viņu draugi spriež par agrāko laiku paziņu likteni. Bieži šie pārspriedumi beigušies ar secinājumu, ka pēdējo reizi attiecīgais cilvēks redzēts Litenē.

Svinīgākā Litenes piemiņas pasākumu daļa risinājās pie memoriāla “Sāpju siena” Litenes kapos, kur apbedīti 1941. gada jūnijā nogalinātie virsnieki. Pēc ceremonijas ieradās arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības pārstāvji. Artis Pabriks kritizēja Krievijas vēstnieku par 14. jūnija pasākumu ignorēšanu.

Prezidenta Valda Zatlera runa

“Pieminēsim tos, kuriem virsnieka gods lika atņemt sev dzīvību, kad tie nespēja samierināties ar naidnieka neģēlībām, pieminēsim tos, kuri pazuda bez vēsts, tika nomocīti, nogalināti daudzās vietās Latvijā un arī ārpus tās, pieminēsim tos, kas spēja arī pretoties, raidīt kaut vienu šāvienu naidnieka virzienā, pieminēsim tos, kas gāja bojā izsūtījumā, tos, kas atgriezās, jo viņi nesa līdzi drosmi spēku un gribu.”

NBS komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube norādīja uz Liteni kā uz vietu, kur mācīties neatkārtot savas kļūdas, mācīties aizsargāt un arī pārvaldīt pašu valsti.

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija(0)

Kādas ir valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē? Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara? Nākamais

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām(0)

Leonards Inkins: Biedrības “Latvietis” biedrs, grāmatu autors: Neizmantoto iespēju laiks: daļa. Atgriešanās, Neizmantoto iespēju laiks Smēķētāji Kāds mans draugs publicējot facebūkā dažus teikumus, par krieviem un Krieviju, ar zemtekstu – nu kā tā var, tas taču nav normāli, mani rosināja rakstīt par to, kas ir pats par sevi saprotams, kas neprasa padziļinātas izglītības un skaistus diplomus. Šeit

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana(0)

  Sarunu “Nacionālā drošība” vada Ģenerālis Kārlis Krēsliņš, Ģenerālmajors Juris Maklakovs, Pulkvedis Raimonds Rublovskis, Marlēna Pirvica un Ekonomiste, lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.   YouTube/biedrība Latvietis YouTube/spektrs.com Facebook/ Demokrātijas aizsardzības biedrība, DAB   Luksemburgas Deputātu palātā 12.janvārī notika diskusija par petīciju pret vakcīnas mandātiem. Franču imunoloģijas speciālista Prof. Kristians Perons  Christiane Perronne viedoklis. Profesors Kristians Perons bija Eiropas

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE(0)

Kārlis Krēsliņš Br.gen(atv.) Dr.habil.sc.ing   IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek arī ES valstīs un ES kopumā, pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, Krievijā notikušas cilvēku indēšanas gadījumi, nemieri Baltkrievija. KF prezidenta V. Putina uzruna Davosas starptautiskajā ekonomiskajā forumā un ĀM

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.