„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

15. 06.2011. Nacionālā identitāte: Kuri politiķi ieradās Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā pie Brīvības pieminekļa un Litenē?

genocida_upuru_pieminas_diena_pie_brivibas_pieminekla_un_litenee_valdis_zatlers_foto_president_lv_spektrs_com

Zināšanai: Pirms 70 gadiem naktī no 1941. gada 13. – 14. jūnijam uz PSRS iekšlietu sistēmas koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu Sibīrijā tika deportēti vairāk nekā 15 tūkstoši okupētās Latvijas civiliedzīvotāju.

Vakar, Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA), pieminēja 70. gadadienu kopš PSRS komunistiskā režīma represijām pret Latvijas pilsoņiem, organizējot gājienu no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli un atceres pasākumu ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa,-ziņo spektrs.com

Latvijas valsts augstākās amatpersonas, politiķi, ārvalstu diplomāti, kā arī politiski represētās personas un daudzi citi cilvēki vakar nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, atceroties 1941. gada 14. jūnija deportāciju upurus.

Zīmīgi, ka Krievijas vēstnieks šajā pasākumā neieradās. Kādā veidā iespējams noslēpt faktu par 15 424 personu izvešanu 1941. gadā 14 jūnijā nav saprotams, taču Krievija klusē un uzdrošinās joprojām uzstādīt savas spēles noteikumus Latvijā, (piem: starp Krieviju un Latviju vēsturnieku komisijas organizēšanā.)

Valsts prezidenta Valda Zatlera runa

“Šodien aprit 70 gadi kopš vienas no traģiskākajām un baisākajām dienām mūsu tautas un valsts vēsturē. Tās bija represijas, kas būtībā iznīcināja piecus procentus no Latvijas valsts iedzīvotājiem. Šos cilvēkus iznīcināja tādēļ, ka viņi bija godprātīgi un godīgi cilvēki, kuri strādāja savai valstij, mīlēja to un kam “Gods kalpot Latvijai!” bija vissvētākais lozungs.”

Ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas sekretārs Kārlis Šadurskis (visi – no “Vienotības”) un sekretāra biedrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība). Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS) svinīgajā ceremonijā gāja blakus nākamajam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, jo pēc viņa stāšanās amatā Daudze vadīs Valsts prezidenta kanceleju. Cieņu mūsu tautai svētajā dienā, noliekot ziedus, apliecināja ASV vēstniece Džūdita Gārbere, Francijas vēstniece Šantāla Puarē, Polijas vēstnieks Ježijs Mareks Novakovskis un daudzi citi ārvalstu diplomāti. Rīgas domi pārstāvēja domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņu bija ieradušies godināt ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Svinīgajā piemiņas ceremonijā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. No “Vienotības” pie Brīvības pieminekļa bija arī Latvijas Saeimas deputāti Inguna Rībena, Ina Druviete, Dzintra Hirša, Ilze Viņķele, Janīna Kursīte, Lolita Čigāne, Ilma Čepāne, Silva Bendrāte, Liene Liepiņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Atis Lejiņš, Imants Viesturs Lieģis, Arvils Ašeradens, Ojārs Kalniņš un Atis Lejiiņš. No ZZS – deputāti Staņislavs Škesters, Jānis Vucāns, Dace Reinika, Oskars Zīds, Guntis Rozītis un Laimis Šāvējs. Nacionālo apvienību kopā ar Dzintaru Rasnaču pārstāvēja arī Gaidis Bērziņš, Jānis Dombrava un Imants Parādnieks. No “Saskaņas centra” bija ieradies Saeimas deputāts Aleksejs Holostovs.

Konference

Okupācijas muzejā notika fonda “Sibīrijas bērni” rīkotā konference. No 15 424 personām, ko no Latvijas izsūtīja 1941. gada 14. jūnijā, 3750 bija bērni, toskait, 30 zīdaiņi.

Atceres pasākums Litenē

Valsts prezidents Valdis Zatlers vakar no piemiņas brīža pie Brīvības pieminekļa devās uz Liteni, kur dienas garumā notika dažādi piemiņas pasākumi, atceroties Latvijas armijas virsnieku masveida arestus un arī slepkavības, kas notika gan 1941. gada 14. jūnijā, gan vēlāk.

Ar Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisijas, kā arī Gulbenes novada pašvaldības atbalstu pusi dienas Litenes tautas namā ritēja vēsturnieku konference “Latvijas armijas iznīcināšana. 1940. – 1941. gads”.

Ārzemēs esošā premjera Valda Dombrovska vārdā klātesošos sveica kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kura gan dienas garumā klausījās vēsturnieku referātos un debatēs, gan arī pēc tam devās uz Litenes kapiem. Ēlerte savā uzrunā uzsvēra, cik svarīgi saglabāt piemiņu par šiem notikumiem.

Valsts prezidents Valdis Zatlers atklāja, ka Litenes vārdu pirmo reizi dzirdējis vēl pirmsskolas vecumā, klausoties, kā vecāki un viņu draugi spriež par agrāko laiku paziņu likteni. Bieži šie pārspriedumi beigušies ar secinājumu, ka pēdējo reizi attiecīgais cilvēks redzēts Litenē.

Svinīgākā Litenes piemiņas pasākumu daļa risinājās pie memoriāla “Sāpju siena” Litenes kapos, kur apbedīti 1941. gada jūnijā nogalinātie virsnieki. Pēc ceremonijas ieradās arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības pārstāvji. Artis Pabriks kritizēja Krievijas vēstnieku par 14. jūnija pasākumu ignorēšanu.

Prezidenta Valda Zatlera runa

“Pieminēsim tos, kuriem virsnieka gods lika atņemt sev dzīvību, kad tie nespēja samierināties ar naidnieka neģēlībām, pieminēsim tos, kuri pazuda bez vēsts, tika nomocīti, nogalināti daudzās vietās Latvijā un arī ārpus tās, pieminēsim tos, kas spēja arī pretoties, raidīt kaut vienu šāvienu naidnieka virzienā, pieminēsim tos, kas gāja bojā izsūtījumā, tos, kas atgriezās, jo viņi nesa līdzi drosmi spēku un gribu.”

NBS komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube norādīja uz Liteni kā uz vietu, kur mācīties neatkārtot savas kļūdas, mācīties aizsargāt un arī pārvaldīt pašu valsti.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Sabiedriskā apspriešana: Jaunajā mācību saturā izņem kristīgās mācības priekšmetu 1.-3. klasei

Sabiedriskā apspriešana: Jaunajā mācību saturā izņem kristīgās mācības priekšmetu 1.-3. klasei(0)

UZMANĪBU! Forumu ciklā eksperti apspriedīs jaunā mācību satura piedāvājumu. Nedēļas laikā to var brīvi apmeklēt arī interesenti izsakot savu vērtējumu  Kristīgās mācības skolotāja Dita Pavloviča paužot nožēlu stāsta: „Mācu šo priekšmetu jau 14 gadus- kopš tas tika ieviests skolu programmā kā obligāts izvēles priekšmets. Trīs gadu garumā reizi nedēļā no 1.-3. klasei bērni apguva pašu kristietības

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juridiskas sarunas par Satversmi

Juridiskas sarunas par Satversmi(0)

Reizi piecos gados Satversmes pieņemšanas gadadienā apspriežam tās iespējamos pilnveidojumus. Piedalīsies: LU docents Jānis Pleps; tiesībsargs Juris Jansons; Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. dalība brīva bez maksas vēlama iepriekšēja pieteikšanās:[email protected] Laiks: 15 februārī, 13:00; Adrese: Raiņa būlvārī 4.

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts(0)

Artūrs Irbe – Ne tikai NHL hokeja leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vārtsargs, bet arī vīrietis, tēvs un kristietis. 3. februārī bezmaksas sarunu pasākums, kurā Artūrs dalīsies ar savu stāstu par pārbaudījumiem un uzvarām un šajā ceļā iegūtajam atziņām. Saturs ar uzsvaru vīriešiem, taču aicināts ikviens. 3. februārī Rīgā, Rīgas Vasarsvētku draudzē “Cerība”, Nometņu ielā

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu(0)

Rīgas Ebreju kopiena uzsāk jaunu projektu jauniešiem ar ebreju saknēm un vēlmi iepazīt ebreju kultūru un labi pavadīt laiku kopā ar interesantiem cilvēkiem. Aicinām uz pirmo pasākumu svētdien, 21. janvārī plkst. 12:00! Pasākuma laikā iepazīsim Rīgas Ebreju kopienas namu (Skolas iela 6) – kultūras pieminekli un kādreizējo Ebreju teātra ēku: ielūkosimies, kas notiek aiz “slēgtām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.