„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

15. 06.2011. Nacionālā identitāte: Kuri politiķi ieradās Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā pie Brīvības pieminekļa un Litenē?

genocida_upuru_pieminas_diena_pie_brivibas_pieminekla_un_litenee_valdis_zatlers_foto_president_lv_spektrs_com

Zināšanai: Pirms 70 gadiem naktī no 1941. gada 13. – 14. jūnijam uz PSRS iekšlietu sistēmas koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu Sibīrijā tika deportēti vairāk nekā 15 tūkstoši okupētās Latvijas civiliedzīvotāju.

Vakar, Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA), pieminēja 70. gadadienu kopš PSRS komunistiskā režīma represijām pret Latvijas pilsoņiem, organizējot gājienu no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli un atceres pasākumu ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa,-ziņo spektrs.com

Latvijas valsts augstākās amatpersonas, politiķi, ārvalstu diplomāti, kā arī politiski represētās personas un daudzi citi cilvēki vakar nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, atceroties 1941. gada 14. jūnija deportāciju upurus.

Zīmīgi, ka Krievijas vēstnieks šajā pasākumā neieradās. Kādā veidā iespējams noslēpt faktu par 15 424 personu izvešanu 1941. gadā 14 jūnijā nav saprotams, taču Krievija klusē un uzdrošinās joprojām uzstādīt savas spēles noteikumus Latvijā, (piem: starp Krieviju un Latviju vēsturnieku komisijas organizēšanā.)

Valsts prezidenta Valda Zatlera runa

“Šodien aprit 70 gadi kopš vienas no traģiskākajām un baisākajām dienām mūsu tautas un valsts vēsturē. Tās bija represijas, kas būtībā iznīcināja piecus procentus no Latvijas valsts iedzīvotājiem. Šos cilvēkus iznīcināja tādēļ, ka viņi bija godprātīgi un godīgi cilvēki, kuri strādāja savai valstij, mīlēja to un kam “Gods kalpot Latvijai!” bija vissvētākais lozungs.”

Ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas sekretārs Kārlis Šadurskis (visi – no “Vienotības”) un sekretāra biedrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība). Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS) svinīgajā ceremonijā gāja blakus nākamajam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, jo pēc viņa stāšanās amatā Daudze vadīs Valsts prezidenta kanceleju. Cieņu mūsu tautai svētajā dienā, noliekot ziedus, apliecināja ASV vēstniece Džūdita Gārbere, Francijas vēstniece Šantāla Puarē, Polijas vēstnieks Ježijs Mareks Novakovskis un daudzi citi ārvalstu diplomāti. Rīgas domi pārstāvēja domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņu bija ieradušies godināt ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Svinīgajā piemiņas ceremonijā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. No “Vienotības” pie Brīvības pieminekļa bija arī Latvijas Saeimas deputāti Inguna Rībena, Ina Druviete, Dzintra Hirša, Ilze Viņķele, Janīna Kursīte, Lolita Čigāne, Ilma Čepāne, Silva Bendrāte, Liene Liepiņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Atis Lejiņš, Imants Viesturs Lieģis, Arvils Ašeradens, Ojārs Kalniņš un Atis Lejiiņš. No ZZS – deputāti Staņislavs Škesters, Jānis Vucāns, Dace Reinika, Oskars Zīds, Guntis Rozītis un Laimis Šāvējs. Nacionālo apvienību kopā ar Dzintaru Rasnaču pārstāvēja arī Gaidis Bērziņš, Jānis Dombrava un Imants Parādnieks. No “Saskaņas centra” bija ieradies Saeimas deputāts Aleksejs Holostovs.

Konference

Okupācijas muzejā notika fonda “Sibīrijas bērni” rīkotā konference. No 15 424 personām, ko no Latvijas izsūtīja 1941. gada 14. jūnijā, 3750 bija bērni, toskait, 30 zīdaiņi.

Atceres pasākums Litenē

Valsts prezidents Valdis Zatlers vakar no piemiņas brīža pie Brīvības pieminekļa devās uz Liteni, kur dienas garumā notika dažādi piemiņas pasākumi, atceroties Latvijas armijas virsnieku masveida arestus un arī slepkavības, kas notika gan 1941. gada 14. jūnijā, gan vēlāk.

Ar Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisijas, kā arī Gulbenes novada pašvaldības atbalstu pusi dienas Litenes tautas namā ritēja vēsturnieku konference “Latvijas armijas iznīcināšana. 1940. – 1941. gads”.

Ārzemēs esošā premjera Valda Dombrovska vārdā klātesošos sveica kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kura gan dienas garumā klausījās vēsturnieku referātos un debatēs, gan arī pēc tam devās uz Litenes kapiem. Ēlerte savā uzrunā uzsvēra, cik svarīgi saglabāt piemiņu par šiem notikumiem.

Valsts prezidents Valdis Zatlers atklāja, ka Litenes vārdu pirmo reizi dzirdējis vēl pirmsskolas vecumā, klausoties, kā vecāki un viņu draugi spriež par agrāko laiku paziņu likteni. Bieži šie pārspriedumi beigušies ar secinājumu, ka pēdējo reizi attiecīgais cilvēks redzēts Litenē.

Svinīgākā Litenes piemiņas pasākumu daļa risinājās pie memoriāla “Sāpju siena” Litenes kapos, kur apbedīti 1941. gada jūnijā nogalinātie virsnieki. Pēc ceremonijas ieradās arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības pārstāvji. Artis Pabriks kritizēja Krievijas vēstnieku par 14. jūnija pasākumu ignorēšanu.

Prezidenta Valda Zatlera runa

“Pieminēsim tos, kuriem virsnieka gods lika atņemt sev dzīvību, kad tie nespēja samierināties ar naidnieka neģēlībām, pieminēsim tos, kuri pazuda bez vēsts, tika nomocīti, nogalināti daudzās vietās Latvijā un arī ārpus tās, pieminēsim tos, kas spēja arī pretoties, raidīt kaut vienu šāvienu naidnieka virzienā, pieminēsim tos, kas gāja bojā izsūtījumā, tos, kas atgriezās, jo viņi nesa līdzi drosmi spēku un gribu.”

NBS komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube norādīja uz Liteni kā uz vietu, kur mācīties neatkārtot savas kļūdas, mācīties aizsargāt un arī pārvaldīt pašu valsti.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Seminārs: Ko par latviešu zīmēm un simboliem saka Bībele?

Seminārs: Ko par latviešu zīmēm un simboliem saka Bībele?(0)

Mūsdienās ik uz soļa saskaramies ar modernā dizainā ietvērtām latviskajām zīmēm – kreklos, mēbelēs, aksesuāros. Vai esat kādreiz domājis, kādu spēku tās nes? un vai par senlatviešu zīmēm ko saka arī Bībele? Lai palīdzētu izprast šīs lietas, ikviens ir aicināts uz semināru 17. jūnijā. Semināra mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ieraudzīt šķēršļus, kas traucē tuvoties Dievam

Pretpraida pasākums 9.jūnijā 10.00

Pretpraida pasākums 9.jūnijā 10.00(0)

Pretpraida pasākums (mītiņš) notiks 9.jūnijā, 10.00 Rīgā, pie Vērmanes dārza (Merķeļa ielā – iepretīm Latviešu biedrības namam). Pasākumu veido Fonds ”Stop Imigrācija!”. Pasākuma mērķis – ”Protests pret homoseksuālisma u.c. psihisku un mentālu noviržu popularizēšanu”. Aicināti piedalīties visi nevienaldzīgie, visi kuri saprot – aizverot actiņas un austiņas,-ziņo spektrs.com Pretpraida pasākuma organizators Andris Orols stāsta: “Mēs tikai atbalstām

Inga Bite (LRA) savākusi 30 Saeimas deputātu parakstus izsakot bažas saistībā ar Eiropas Savienības Tiesā izskatāmo “Coman” lietu

Inga Bite (LRA) savākusi 30 Saeimas deputātu parakstus izsakot bažas saistībā ar Eiropas Savienības Tiesā izskatāmo “Coman” lietu(0)

12.Saeimas deputāte Inga Bite: „Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm var tikt radīts pienākums juridiski atzīt viena dzimumu laulību, kas noslēgta ārpus viņu teritorijas. To var saukt par “ideoloģisko kolonizāciju”. Vakar, pēc 12.Saeimas deputātes Ingas Bites no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iniciatīvas 30 Latvijas Saeimas deputāti parakstīja vēstuli Eiropas Savienības tiesai un Eiropas Savienības institūciju vadītājiem,-ziņo spektrs.com

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai(0)

ASV: Teksasas draudze Covenant Church vairāk nekā 4000 ģimenēm plāno ziedot naudu, lai tās varētu segt mājsaimniecību rēķinus un medicīniskos izdevumus. Ziedojumi būs vairāk nekā 10 miljonu dolāru apmērā, un daudzi ziedojumu saņēmēji būs kara veterāni,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Draudzes mācītājs Stefans Hejs (Stephen Hayes) uzsver, ka apgabalā, kurā kalpo draudze, vairs nebūs neviens cilvēks ar parādu par medicīniskajiem

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju(0)

Vairums Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai viņi tic Dievam, vai uzskata sevi par kristiešiem, vai arī netic Dievam,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Vairums jeb 73% respondentu atzina, ka kopumā tic Dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43% Latvijas iedzīvotāju saskaņā

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.