„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

15. 06.2011. Nacionālā identitāte: Kuri politiķi ieradās Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā pie Brīvības pieminekļa un Litenē?

genocida_upuru_pieminas_diena_pie_brivibas_pieminekla_un_litenee_valdis_zatlers_foto_president_lv_spektrs_com

Zināšanai: Pirms 70 gadiem naktī no 1941. gada 13. – 14. jūnijam uz PSRS iekšlietu sistēmas koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu Sibīrijā tika deportēti vairāk nekā 15 tūkstoši okupētās Latvijas civiliedzīvotāju.

Vakar, Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA), pieminēja 70. gadadienu kopš PSRS komunistiskā režīma represijām pret Latvijas pilsoņiem, organizējot gājienu no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli un atceres pasākumu ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa,-ziņo spektrs.com

Latvijas valsts augstākās amatpersonas, politiķi, ārvalstu diplomāti, kā arī politiski represētās personas un daudzi citi cilvēki vakar nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, atceroties 1941. gada 14. jūnija deportāciju upurus.

Zīmīgi, ka Krievijas vēstnieks šajā pasākumā neieradās. Kādā veidā iespējams noslēpt faktu par 15 424 personu izvešanu 1941. gadā 14 jūnijā nav saprotams, taču Krievija klusē un uzdrošinās joprojām uzstādīt savas spēles noteikumus Latvijā, (piem: starp Krieviju un Latviju vēsturnieku komisijas organizēšanā.)

Valsts prezidenta Valda Zatlera runa

“Šodien aprit 70 gadi kopš vienas no traģiskākajām un baisākajām dienām mūsu tautas un valsts vēsturē. Tās bija represijas, kas būtībā iznīcināja piecus procentus no Latvijas valsts iedzīvotājiem. Šos cilvēkus iznīcināja tādēļ, ka viņi bija godprātīgi un godīgi cilvēki, kuri strādāja savai valstij, mīlēja to un kam “Gods kalpot Latvijai!” bija vissvētākais lozungs.”

Ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas sekretārs Kārlis Šadurskis (visi – no “Vienotības”) un sekretāra biedrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība). Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS) svinīgajā ceremonijā gāja blakus nākamajam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, jo pēc viņa stāšanās amatā Daudze vadīs Valsts prezidenta kanceleju. Cieņu mūsu tautai svētajā dienā, noliekot ziedus, apliecināja ASV vēstniece Džūdita Gārbere, Francijas vēstniece Šantāla Puarē, Polijas vēstnieks Ježijs Mareks Novakovskis un daudzi citi ārvalstu diplomāti. Rīgas domi pārstāvēja domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņu bija ieradušies godināt ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Svinīgajā piemiņas ceremonijā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. No “Vienotības” pie Brīvības pieminekļa bija arī Latvijas Saeimas deputāti Inguna Rībena, Ina Druviete, Dzintra Hirša, Ilze Viņķele, Janīna Kursīte, Lolita Čigāne, Ilma Čepāne, Silva Bendrāte, Liene Liepiņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Atis Lejiņš, Imants Viesturs Lieģis, Arvils Ašeradens, Ojārs Kalniņš un Atis Lejiiņš. No ZZS – deputāti Staņislavs Škesters, Jānis Vucāns, Dace Reinika, Oskars Zīds, Guntis Rozītis un Laimis Šāvējs. Nacionālo apvienību kopā ar Dzintaru Rasnaču pārstāvēja arī Gaidis Bērziņš, Jānis Dombrava un Imants Parādnieks. No “Saskaņas centra” bija ieradies Saeimas deputāts Aleksejs Holostovs.

Konference

Okupācijas muzejā notika fonda “Sibīrijas bērni” rīkotā konference. No 15 424 personām, ko no Latvijas izsūtīja 1941. gada 14. jūnijā, 3750 bija bērni, toskait, 30 zīdaiņi.

Atceres pasākums Litenē

Valsts prezidents Valdis Zatlers vakar no piemiņas brīža pie Brīvības pieminekļa devās uz Liteni, kur dienas garumā notika dažādi piemiņas pasākumi, atceroties Latvijas armijas virsnieku masveida arestus un arī slepkavības, kas notika gan 1941. gada 14. jūnijā, gan vēlāk.

Ar Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisijas, kā arī Gulbenes novada pašvaldības atbalstu pusi dienas Litenes tautas namā ritēja vēsturnieku konference “Latvijas armijas iznīcināšana. 1940. – 1941. gads”.

Ārzemēs esošā premjera Valda Dombrovska vārdā klātesošos sveica kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kura gan dienas garumā klausījās vēsturnieku referātos un debatēs, gan arī pēc tam devās uz Litenes kapiem. Ēlerte savā uzrunā uzsvēra, cik svarīgi saglabāt piemiņu par šiem notikumiem.

Valsts prezidents Valdis Zatlers atklāja, ka Litenes vārdu pirmo reizi dzirdējis vēl pirmsskolas vecumā, klausoties, kā vecāki un viņu draugi spriež par agrāko laiku paziņu likteni. Bieži šie pārspriedumi beigušies ar secinājumu, ka pēdējo reizi attiecīgais cilvēks redzēts Litenē.

Svinīgākā Litenes piemiņas pasākumu daļa risinājās pie memoriāla “Sāpju siena” Litenes kapos, kur apbedīti 1941. gada jūnijā nogalinātie virsnieki. Pēc ceremonijas ieradās arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības pārstāvji. Artis Pabriks kritizēja Krievijas vēstnieku par 14. jūnija pasākumu ignorēšanu.

Prezidenta Valda Zatlera runa

“Pieminēsim tos, kuriem virsnieka gods lika atņemt sev dzīvību, kad tie nespēja samierināties ar naidnieka neģēlībām, pieminēsim tos, kuri pazuda bez vēsts, tika nomocīti, nogalināti daudzās vietās Latvijā un arī ārpus tās, pieminēsim tos, kas spēja arī pretoties, raidīt kaut vienu šāvienu naidnieka virzienā, pieminēsim tos, kas gāja bojā izsūtījumā, tos, kas atgriezās, jo viņi nesa līdzi drosmi spēku un gribu.”

NBS komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube norādīja uz Liteni kā uz vietu, kur mācīties neatkārtot savas kļūdas, mācīties aizsargāt un arī pārvaldīt pašu valsti.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?(0)

Priesteri un mācītāji nav tipiskie viedokļu līderi (influenceri). Tomēr sabiedrība baznīcai uzticas daudz vairāk nekā Saeimai un valdībai. Vietējās Instagramzvaigznes ietekmes ziņā atpaliek no Latvijas populārākajiem garīdzniekiem. Tādēļ garīdzniekiem ir liela atbildība pārbaudīt – vai patiesībai atbilst sprediķos un citur paustie piemēri no dzīves un atsauces uz notikumiem sabiedrībā,-spektrs.com ziņo Lauris Krolis Daži pat saka,

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība(0)

„Viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli – mūsu ticība.” (1 Jņ 5, 4). „Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1 Jn 3, 8b) Lectio: „Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi. Un, tai vietā nonācis, Viņš

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”(0)

Ir teikts: “Ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši” (Mt. 25:40). Ar šo būtu skaidrs, un domstarpību nav. Vienkāršā valodā tas nozīmē, ka ikviens, kurš ir palīdzējis, tam, kurš ir trūkumā, ir palīdzējis Man, teica Jēzus. No tā izriet, ka ikviens, kurš ir palīdzējis kaut vienam latvietim,

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”(0)

Ar prezentāciju Latvijas Universitātes (LU) un Microsoft Inovāciju centrā nācis klajā LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta Ņikitas Andrejeva tulkojums “Pāvila darbi”. Darbs tulkots no sengrieķu (koinē) valodas, un tas tapis Latvijas Bībeles biedrības un LU Teoloģijas fakultātes sadarbības rezultātā,-spektrs.com ziņo LU Teoloģijas fakultātes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Stikāne Ņikita Andrejevs prezentācijas laikā uzsvēra, ka “pirmo gadsimtu

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis(0)

Latvijas Universitātes Teoloģijas mēneša ietvaros 25. februārī, plkst. 19.00, Kaņepes Kultūras centrā (Skolas ielā 15) norisināsies apgaismotie lasījumi “Reliģija ārpus robežām”. Lasījumos piedalīsies Jānis Rokpelnis, Ruta Štelmahere, Pēteris Draguns, Toms Treibergs un Marija Luīze Meļķe,-spektrs.com ziņo Ilze Stikāne Viens no Teoloģijas fakultātes 99. gadu jubilejas mēneša mērķiem ir izvest reliģiju un teoloģiju “pastaigāties” ārpus akadēmiskās vides,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.