„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

15. 06.2011. Nacionālā identitāte: Kuri politiķi ieradās Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā pie Brīvības pieminekļa un Litenē?

genocida_upuru_pieminas_diena_pie_brivibas_pieminekla_un_litenee_valdis_zatlers_foto_president_lv_spektrs_com

Zināšanai: Pirms 70 gadiem naktī no 1941. gada 13. – 14. jūnijam uz PSRS iekšlietu sistēmas koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu Sibīrijā tika deportēti vairāk nekā 15 tūkstoši okupētās Latvijas civiliedzīvotāju.

Vakar, Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA), pieminēja 70. gadadienu kopš PSRS komunistiskā režīma represijām pret Latvijas pilsoņiem, organizējot gājienu no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli un atceres pasākumu ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa,-ziņo spektrs.com

Latvijas valsts augstākās amatpersonas, politiķi, ārvalstu diplomāti, kā arī politiski represētās personas un daudzi citi cilvēki vakar nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, atceroties 1941. gada 14. jūnija deportāciju upurus.

Zīmīgi, ka Krievijas vēstnieks šajā pasākumā neieradās. Kādā veidā iespējams noslēpt faktu par 15 424 personu izvešanu 1941. gadā 14 jūnijā nav saprotams, taču Krievija klusē un uzdrošinās joprojām uzstādīt savas spēles noteikumus Latvijā, (piem: starp Krieviju un Latviju vēsturnieku komisijas organizēšanā.)

Valsts prezidenta Valda Zatlera runa

“Šodien aprit 70 gadi kopš vienas no traģiskākajām un baisākajām dienām mūsu tautas un valsts vēsturē. Tās bija represijas, kas būtībā iznīcināja piecus procentus no Latvijas valsts iedzīvotājiem. Šos cilvēkus iznīcināja tādēļ, ka viņi bija godprātīgi un godīgi cilvēki, kuri strādāja savai valstij, mīlēja to un kam “Gods kalpot Latvijai!” bija vissvētākais lozungs.”

Ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas sekretārs Kārlis Šadurskis (visi – no “Vienotības”) un sekretāra biedrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība). Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS) svinīgajā ceremonijā gāja blakus nākamajam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, jo pēc viņa stāšanās amatā Daudze vadīs Valsts prezidenta kanceleju. Cieņu mūsu tautai svētajā dienā, noliekot ziedus, apliecināja ASV vēstniece Džūdita Gārbere, Francijas vēstniece Šantāla Puarē, Polijas vēstnieks Ježijs Mareks Novakovskis un daudzi citi ārvalstu diplomāti. Rīgas domi pārstāvēja domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņu bija ieradušies godināt ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Svinīgajā piemiņas ceremonijā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. No “Vienotības” pie Brīvības pieminekļa bija arī Latvijas Saeimas deputāti Inguna Rībena, Ina Druviete, Dzintra Hirša, Ilze Viņķele, Janīna Kursīte, Lolita Čigāne, Ilma Čepāne, Silva Bendrāte, Liene Liepiņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Atis Lejiņš, Imants Viesturs Lieģis, Arvils Ašeradens, Ojārs Kalniņš un Atis Lejiiņš. No ZZS – deputāti Staņislavs Škesters, Jānis Vucāns, Dace Reinika, Oskars Zīds, Guntis Rozītis un Laimis Šāvējs. Nacionālo apvienību kopā ar Dzintaru Rasnaču pārstāvēja arī Gaidis Bērziņš, Jānis Dombrava un Imants Parādnieks. No “Saskaņas centra” bija ieradies Saeimas deputāts Aleksejs Holostovs.

Konference

Okupācijas muzejā notika fonda “Sibīrijas bērni” rīkotā konference. No 15 424 personām, ko no Latvijas izsūtīja 1941. gada 14. jūnijā, 3750 bija bērni, toskait, 30 zīdaiņi.

Atceres pasākums Litenē

Valsts prezidents Valdis Zatlers vakar no piemiņas brīža pie Brīvības pieminekļa devās uz Liteni, kur dienas garumā notika dažādi piemiņas pasākumi, atceroties Latvijas armijas virsnieku masveida arestus un arī slepkavības, kas notika gan 1941. gada 14. jūnijā, gan vēlāk.

Ar Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisijas, kā arī Gulbenes novada pašvaldības atbalstu pusi dienas Litenes tautas namā ritēja vēsturnieku konference “Latvijas armijas iznīcināšana. 1940. – 1941. gads”.

Ārzemēs esošā premjera Valda Dombrovska vārdā klātesošos sveica kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kura gan dienas garumā klausījās vēsturnieku referātos un debatēs, gan arī pēc tam devās uz Litenes kapiem. Ēlerte savā uzrunā uzsvēra, cik svarīgi saglabāt piemiņu par šiem notikumiem.

Valsts prezidents Valdis Zatlers atklāja, ka Litenes vārdu pirmo reizi dzirdējis vēl pirmsskolas vecumā, klausoties, kā vecāki un viņu draugi spriež par agrāko laiku paziņu likteni. Bieži šie pārspriedumi beigušies ar secinājumu, ka pēdējo reizi attiecīgais cilvēks redzēts Litenē.

Svinīgākā Litenes piemiņas pasākumu daļa risinājās pie memoriāla “Sāpju siena” Litenes kapos, kur apbedīti 1941. gada jūnijā nogalinātie virsnieki. Pēc ceremonijas ieradās arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības pārstāvji. Artis Pabriks kritizēja Krievijas vēstnieku par 14. jūnija pasākumu ignorēšanu.

Prezidenta Valda Zatlera runa

“Pieminēsim tos, kuriem virsnieka gods lika atņemt sev dzīvību, kad tie nespēja samierināties ar naidnieka neģēlībām, pieminēsim tos, kuri pazuda bez vēsts, tika nomocīti, nogalināti daudzās vietās Latvijā un arī ārpus tās, pieminēsim tos, kas spēja arī pretoties, raidīt kaut vienu šāvienu naidnieka virzienā, pieminēsim tos, kas gāja bojā izsūtījumā, tos, kas atgriezās, jo viņi nesa līdzi drosmi spēku un gribu.”

NBS komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube norādīja uz Liteni kā uz vietu, kur mācīties neatkārtot savas kļūdas, mācīties aizsargāt un arī pārvaldīt pašu valsti.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!(0)

Augošas draudzes ir augošu kristiešu veidotas, apmācītu līderu vadītas, Dieva Vārdā balstītas, pasaulei liecību nesošas. Ja Tu vēlies saņemt Dieva Vārdā balstītas zināšanas, attīstīt savas kalpošanas prasmes un kļūt par vēl noderīgāku instrumentu Dievam Viņa darbā savā draudzē, tad aicinām, izaicinām un iedrošinām sākt mācības Latvijas Bībeles Centrā. Šī gada septembrī mācības sāksies sertifikāta programmā

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”(0)

4. jūlijā, no plkst. 09:45 līdz 11:45 norisināsies ikgadējais pasākums – Maršs “Dzīvo gājiens”, gājiens pa bijuša Rīgas geto ielām – no Vecā Ebreju kapsētas līdz sadedzinātas Horālas sinagogas memoriālam. Šis pasākums veltīts Holokausta upuru piemiņai. Šajā gājienā piedalīsies izdzīvojošo pēcnācēji un tie, kam nav vienaldzīga atmiņa par katastrofu, kas notika te, Latvijā, pirms 77 gadiem. Lai tas

Latvijas garīdzniekiem piešķirti Polijas Republikas valsts apbalvojumi

Latvijas garīdzniekiem piešķirti Polijas Republikas valsts apbalvojumi(0)

28. jūnijā Polijas Republikas prezidents Andžejs Duda vizītē Daugavpilī piešķīra valsts apbalvojumus Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem par ieguldījumu vienotības un sadarbības veicināšanā starp tautām,ziņo spektrs.com/katolis.lv Starp apbalvotajiem bija arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš saņēma Polijas Republikas Nopelnu ordeņa oficiera krustu par izciliem nopelniem Baznīcas labā Austrumos, kā arī poļu kultūras un tautas tradīciju veicināšanu

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!(3)

Raksta autors: Evaņģēlisko Kristiešu Draudzes «Kristus Pasaulei» vecākais mācītājs Mārcis Jencītis   Tuvojas vēlēšanas, un savu darbību atkal aktivizējuši antisektanti. Jāteic gan, ka darbība ir vārga, un tomēr tā nes negatīvas sekas mūsu valstij. Jau gadu simtiem Latvijas teritorijā ir bijis ieinteresēts Latvijas austrumu kaimiņš – Krievija. Latvijas tauta ir pārdzīvojusi masveida slepkavošanas, izsūtīšanas, paverdzināšanu,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.