„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Vizītē Vatikānā Peress aicina pāvestu Francisku apmeklēt Izraēlu

Aprīļa beigās notikušajā vizītē Vatikānā Izraēlas prezidents Šimons Peress uzaicināja pāvestu Francisku apmeklēt Izraēlu, sakot, ka šāda vizīte stiprinātu mieru un stabilitāti reģionā.

“Es jūs gaidu Jeruzalemē, un ne vien es, bet visa Izraēlas valsts,” Peress teica pāvestam pēc pusstundas garas privātās sarunas Vatikāna apustuliskajā pilī.

“Jūsu ierašanos ar entuziasmu un mīlestību uzņems visi valsts iedzīvotāji,” sacīja Izraēlas valsts vadītājs.

VIDEO 

Pirms atvadīšanās Peress, kuram šogad paliks 90 gadi, sacīja, ka Vatikānam ir nozīmīga loma Tuvo Austrumu stabilitātes veicināšanā, piebilstot: “Esmu pārliecināts, ka šī vizīte būtu ieguldījums gan Izraēlas valstī, gan miera procesā.”

Vatikāna pārstāvja paziņojumā teikts, ka pāvests “labprāt apmeklētu Svēto Zemi”, lai gan konkrētu plānu vizītei vēl nav.

Tikšanās laikā pāvests un Peress pārrunāja politisko un sociālo situāciju Tuvajos Austrumos un izteica cerību, ka atsāksies sarunas starp izraēliešiem un palestīniešiem.

“Ar drosmīgiem lēmumiem un abu pušu gatavību, kā arī ar starptautiskās sabiedrības atbalstu var panākt vienošanos, kas respektē abu tautu leģitīmās prasības,” teikts Vatikāna paziņojumā.

Šī bija pāvesta Franciska pirmā tikšanās ar kādu no Tuvo Austrumu reģiona politiskajiem vadītājiem.

“Ne tikai katoļi, bet visa pasaule priecājas par Jūsu iecelšanu pāvesta kārtā,” Peress teica tikšanās sākumā. “Jūsu vadība nes jaunu dvesmu – cerību uz mieru, tautu dialogu un globālās nabadzības un analfabētisma risināšanu,” viņš turpināja. “Diemžēl Tuvajos Austrumos un visā pasaulē ir daudzi reliģiskie vadītāji, kas propagandē terorismu un asinsizliešanu un to dara Kunga vārdā. Mums visiem ir pienākums piecelties un skaļi un skaidri pateikt, ka Kungs nevienam nav devis tiesības slepkavot un izliet asinis. Jūsu balsij ir liela nozīme šajā jautājumā.”

Pāvests Francisks pateicās prezidentam par viņa vārdiem un ieteica noorganizēt “globālu cerības sanāksmi” ar visu pasaules reliģiju vadītāju piedalīšanos, lai nostātos pret vardarbību un terorismu.

Peress un pāvests arī pārrunāja plašākas politiskās problēmas Tuvajos Austrumos un prezidents kā eksistences draudus reģionā minēja smago bezdarba problēmu, pārtikas un ūdens trūkumu.

Abi arī apmainījās dāvanām – pāvests Francisks pasniedza Peresam trīs ceremoniālas Vatikāna medaļas, bet Peress pāvestam uzdāvināja ebreju Bībeles kopiju ādas vākos ar veltījuma vārdiem “Svētajam tēvam pāvestam Franciskam, lai “tev sekmējas it visā, ko tu dari, un visur, kurp tu ej” (1.Ķēniņu 2:3). Ar dziļu cieņu, Šimons Peress, Izraēlas valsts prezidents.”

Peress arī tikās ar Vatikāna valsts sekretāru kardinālu Tarcisio Bertoni, ārvalstu sekretāru arhibīskapu Dominiku Mamberti un Itālijas premjerministru Enriko Lettu.

Peresa biroja paziņojumā pirms vizītes bija teikts, ka starp pārrunājamiem jautājumiem ar šiem pārstāvjiem būs “Irānas draudi, ekonomisko un diplomātisko sankciju pret Irānu palielināšana, Eiropas iesaistīšanās miera procesā un Izraēlas un Itālijas stratēģisko, tehnoloģisko un ekonomisko attiecību stiprināšana.”

Pāvests Francisks ir bijis Izraēlā pirms 40 gadiem, lai apmeklētu svētās vietas, bet ieradās tieši pirms Jom Kipura kara izcelšanās 1973. gadā.

Vatikāns ir apstiprinājis Jorge Mario Bergoglio, tagadējā pāvesta, kādreizējo viesošanos Izraēlā, ziņo laikraksts The Times of Israel.

Saskaņā ar Vatikānu Bergoglio pirmajā dienā un nākamās dienas sākumā apmeklējis Betlēmi un Jeruzalemes apkārtni Ein Karemu, kurā ir daudzas kristiešus interesējošas apskates vietas.

Taču no tālākas apskates viņu atturēja Ēģiptes un Sīrijas karadarbības pret Izraēlu sākums un nestabilā situācija, ko izraisīja konflikts.

 

“Kneseta Kristīgo draugu līgā” – pirmā vadītāja sieviete 

 

“Kneseta Kristīgo draugu līga” (The Knesset Christian Allies Caucus)  maija sākumā pirmoreiz par priekšsēdētāju iecēla sievieti, Kneseta pārstāvi Gilu Gamliēlu. Gamliēla pildīs savus pienākumus kopā ar Dāvidu Rotemu no Yisrael Beytenu partijas.

“Esmu sajūsmā, ka varu paplašināt savu darbību “Kristīgo draugu līgā,” teica Gamliēla laikrakstam The Jerusalem Post (Jeruzalemes ziņotājs).

Pasaulē ir miljoniem kristiešu, kas pauž savu nostāju, atbalstot Izraēlas valsti un ebreju tautu. Mūsu pienākums un privilēģija ir stiprināt šīs attiecības un pateikties par viņu nelokāmo atbalstu.”

Kneseta pārstāve sacīja, ka labi apzinās, “ka ir svarīgi kopt jūdu un kristiešu attiecības, kas balstītas līdzīgās vērtībās,” un piezīmēja, ka viņa ir strādājusi pie politisko saišu veidošanas “ticībā balstītā diplomātijā ar oficiālajiem pārstāvjiem, mācītājiem un vienkāršajiem kristiešiem no visas pasaules, kuri atbalsta Izraēlu.”

“Kristīgo draugu līga” ir lielākais šāda veida Kneseta grupējums, un tas koordinē aktivitātes,  sadarbojoties ar vairāk nekā 20 Izraēlas kristīgo draugu līgu vadītājiem dažādās valstīs. Tā vadībā ir 17 Kneseta pārstāvji no sešām politiskajām partijām.

 

“ICEJ Latvija” pateicas Izraēlas vēstniecībai Latvijā un Londonā par atļauju tulkot un publicēt

Kristīgās ziņas no Izraēlas!

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Izraēlas kino dienās aicina apmeklēt bezmaksas kino un ekskursiju uz sinagogu

Izraēlas kino dienās aicina apmeklēt bezmaksas kino un ekskursiju uz sinagogu(0)

Izraēlas kino dienas 21. oktobrī Izraēlas filmu dienu ietvaros kinoteātrī K.Suns pl. 15:30 būs skatāma detektīvkomēdija “Strausa sindroms” (Režisors: Amirs I. Volfs). Upē tiek atrasts kāda vecāka vīra līķis, kam uz rokas ir mistiskas izcelsmes tetovējums. Jauns policijas detektīvs uzņemas izmeklēt šo lietu. Amikams ir atradis iespēju pievienoties baisākajam klubam pasaulē: holokaustā izdzīvojušo klubam. Neraugoties

Norisināsies Dr theol R.Feldmaņa autobiogrāfijas un dzejoļu krājuma atvēršana

Norisināsies Dr theol R.Feldmaņa autobiogrāfijas un dzejoļu krājuma atvēršana(0)

Profesora Roberta Feldmaņa fonds jūs sirsnīgi aicina uz mācītāja Dr. theol. Roberta Feldmaņa autobiogrāfijas un dzejoļu krājuma “PAR SEVI UN SEV” atvēršanu 31. oktobrī pulksten 17.00 Lutera akadēmijā (Rīgā, Alksnāja ielā 3)

Polijas katoļi pulcējas uz masu lūgšanu pie valsts robežām

Polijas katoļi pulcējas uz masu lūgšanu pie valsts robežām(0)

Katoļu baznīcas pasākumā desmitiem tūkstoši cilvēku sestdien Polijā pulcējās uz valsts robežām, lai vienotos kopīgās lūgšanās. Kaut arī šis bija reliģisks pasākums, taču kritiķi tajā saskata atbalstu valdības atteikumam ielaist valstī musulmaņu imigrantus,-ziņo spektrs.com/lkr.lv  Cilvēki ar autobusiem tika nogādāti no vairāk nekā 300 baznīcām uz iepriekš izvēlētām vietām pie robežas. Vairāki priesteri atzina, ka šis

RD finansiāli atbalstīja Aleksandra Brandava vadīto Rīgas pareizticīgo kamerkori “Blagovest”

RD finansiāli atbalstīja Aleksandra Brandava vadīto Rīgas pareizticīgo kamerkori “Blagovest”(0)

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē NA deputāti Nauris Puntulis un Dainis Locis neatbalstīja finansējuma piešķiršanu Rīgas pareizticīgo kamerkora “Blagovest” dalības nodrošināšanai Āzijas un Klusā okeāna koru olimpiādē,-ziņo spektrs.com/Nacionālā Apvienība Visi pārējie komitejas locekļi vienbalsīgi atbalstīja finansējuma piešķiršanu. Atgādināsim, ka šī kora dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs ir bēdīgi slavenais GKR valdes loceklis, miljonārs,

Katalonijas šķiršanās no Spānijas. Latvijas arhibīskapu vērtējums par referenduma norisi

Katalonijas šķiršanās no Spānijas. Latvijas arhibīskapu vērtējums par referenduma norisi(0)

Portāls Tuvumā.lv veicis kriestiešu aptauju saistībā ar referendumu Katalonijā, tostarp arī viedokli izteikuši Latvijas arhibīskapi,-ziņo spektrs.com Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags: “Es tik labi nepārzinu Spānijas lietas, lai pēc būtības spriestu par Katalonijas neatkarību. Atminoties mūsu tautas pašnoteikšanās centienus, simpātijas ir katalāņu pusē, bet atceros arī savas negatīvās izjūtas pret V.Lindermaņa un I.Girsa rosināto Latgales autonomiju. Lai arī

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.