„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Vai jāveicina laulību reģistrēšana?

“Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti,
ģimeni, vecāku un bērna tiesības.” 110. pants.

Par laulību un ģimeni daudz teikts. Savos iespaidos dalās tauta kopumā un arī ik reiz izjūtot kādu apdraudējumu ģimenes vērtībām atskan baznīcas trauksmes zvans. Taču šoreiz ieklausīsimies, ko saka viens no tautas kalpiem un nevalstiskās organizācijas Asociācija „Ģimene”; Biedrība ,,Atver Acis” un Biedrība „Nepaliec Viens”, par kādu lasītāja atsūtītu vēstuli, kā arī papildus atspoguļojot pēdējā laika notikumus Latvijā. Sarunā ar pieredzējušu un ilggadēju Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības frakcijas Dzintaru Rasnaču. Politiķis absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Tiesību zinātņu maģistrs. Ilgu laiku strādājis Saeimas Juridiskajā komisijā. Ir darbojies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, kā arī Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā. Patlaban Dzintars Rasnačs ir 11.Saeimas sekretārs.

Vai jāveicina laulību reģistrēšana?

Viedoklis no vēstules: Konservatīvo vērtību aizstāvji runā par to, ka valstij būtu jāstiprina laulības institūcija, veicinot nereģistrēto pāru stāšanos laulībā. Pamatojoties uz statistiku, kas liecina par to, ka laulātās ģimenēs bērniem ir labāk. Proti, bērni jūtas drošāk un ģimenes ir stabilākas, jo precēti pāri šķiras retāk nekā tie, kuri rada bērnus nereģistrētā kopdzīvē.

Kādi no konservatīvo vērtību aizstāvjiem piedāvā risinājumu reģistrētās laulībās dzīvojošiem pāriem piešķirt papildu bonusu materiālu labumu veidā, lai mudinātu cilvēkus reģistrēt savas attiecības.

Korelācija nenozīmē cēloņsakarību. Nav pamata apgalvot, ka noteikti jāveicina laulību reģistrēšana, cerot, ka tā uzlabotos bērnu labklājība.

Pieņemsim, ka iecerētais panākts. Valsts laulātiem pāriem piedāvātu kādus būtiskus labumus, kuri nepienāktos neprecētiem pāriem ar bērniem. Tad jau viņi arī gribētu iegūt tos labumus, tāpēc būtu spiesti stāties laulībā. Vai cilvēki, kuri tāpat vien kādu laiku dzīvojuši kopā, neiesniegtu šķiršanās prasību tikpat ātri kā būtu pametuši viens otru, ja nebūtu laulības apliecinošs papīriņš? Vai alkoholiķis vīra statusā dzertu mazāk? Aborti mazinātos un t.t.?

Kāpēc neprecēties oficiāli?

Laulības likumiskā institūcija rada grūtības, nevis atvieglojumus. Interešu konfliktu ierobežojumi attiecas uz laulātajiem, bet neattiecas uz partneriem. Piemēram, ja kāds no valsts struktūrā esošajiem precas, tad vienam no abiem jāatstāj darbs vai amats, bet ja dzīvo kopā bez laulāšanās – viss notiek. Laulātie strādā kopā, bet SIF projektā kopīgi piedalīties nevar, finansēšanas noteikumi neatļauj. Var dzīvot kopā, bet, ja, kā Andra Bērziņa gadījumā, viens no partneriem kļūst par prezidentu, tad abiem jālaulājas piespiedu kārtā.

SPEKTRS: Rasnača kungs, kā Jūs vērtējat vēstules saturu?

Dzintars Rasnačs: Uz notiekošo raugos kopumā un daudz lielākā laika posma šķērsgriezumā. Tāpēc par atskaites punktu būtu jāņem Latvijas Neatkarības atjaunošanas laiks. Jāsaka, ka ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi un ir darīts daudz, lai nostiprinātu konservatīvās vērtības gan kristīgās, gan arī pirms kristietības latviskās vērtības, kuras arī mēs uzskatām par konservatīvām vērtībām. Tās ir nostiprinātas atjaunojot Latvijas Civillikumu un ietvertas Satversmes 110. pantā, kurā teikts: “valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”. Notiek arī aktuāla sadarbība starp valsti un baznīcu nostiprinot to pamatus likumos. Likumiskā bāze ir. Manuprāt, tas ir spēcīgs vairogs pret uzbrukumiem no dažādām pusēm un pasargā no centieniem mākslīgi mainīt vērtību izpratni.

SPEKTRS: Vai Jūsu minētais vairogs ir pietiekami liels?

Dzintars Rasnačs: Es domāju, ka tas ir pietiekami liels. Tas arī turpmāk būs tiek liels, cik mēs paši neļausim sevi mainīt degradējošā  virzienā. Mūs mēģina ietekmēt, lai mēs atteiktos no tām vērtībām, kas veidojušās un nostiprinājušās gan pirms, gan arī kristietības laikā. Mūsu galvenais uzdevums ir to nepieļaut.

Runājot par vēstulē minētām niansēm interešu konfliktu ierobežojumiem. Ierobežojumi ir izveidojušies pēdējo padsmit gadu laikā. Konkurējot darba tirgū vai arī valsts sektorā strādājošos laulātos nostāda neērtā situācija. No vienas puses Satversmē ierakstītais ir ģimenes atbalstam un aizsardzībai, taču no otras puses pastāv arī šādi uzstādītie ierobežojumi. Tam ir savi iemesli. Ierobežojumiem ir jābūt, taču nevis formāliem un bezjēdzīgiem, bet pēc būtības.

Attiecībā par laulātiem, mēs varētu ieviest pakāpeniskas izmaiņas. Var meklēt atsevišķus mehānismus likumos.

SPEKTRS: Piemēram?

Dzintars Rasnačs: Piemēram, senākos laikos bija bezbērnu nodoklis, tas bija zināmā vērā pretimnākšana ģimenisko vērtību nostiprināšanai. Taču mūsdienās tādā formātā, tas nebūtu atbalstāms, bet, ja mēs runājam kaut vai par Iedzīvotāju Ienākuma nodokļa nepieliekamā minimuma politiku, tad varētu daudzas lietas pilnveidot, attiecībā par laulātām personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni. Un te ir diezgan plašs lauciņš, kurā šādu mehānismu varētu veicināt un iestrādāt.

Manuprāt, būtu vērtīgs precedents, ja tie laulātie, kuri saskata kādu būtisku pretrunu spēkā esošajos likumos attiecībā pret Satversmes 110.pantu un uzstādītajos ierobežojumos kādā konkrētā publiskā vai privātajā darbībā, ja viņi apstrīdētu konkrētā likuma normas iesniedzot atbilstošu prasību Satversmes tiesā.

Pēdējo laiku aktualitāšu gaismā

S: Kāds ir Jūsu vērtējums par Labklājības ministrijas izdotajām dzimuma izglītojošām grāmatiņām?

Dz. R: Domāju, ka tas ir kārtējais no ārpuses vērstais spiediens ar mērķi grozīt mūsu vērtību izpratni. Taču nebūšu tik kategorisks, jo uztveru to kā maldīgu viedokli.

S: Bet tas taču tiek darīts valsts līmenī ar valstij pieejamiem resursiem?

Dz. R: Ja šāda uzspiešana būtu īstenota  slepeni un ar viltu, neinformējot sabiedrību, tad tas būtu cits jautājums.

S: Bet mēs taču par šāda projekta virzību iepriekš neko arī nezinājām..

Dz. R: Šajā gadījumā tas bija pieejams publiski. Tagad panākts, ka projekta virzītāji ir atkāpušies no ieceres piedāvāto literatūru ieviest izglītības iestādēs obligātā kārtībā. Tāpēc uzskatu, ka tā ir mūsu uzvara. Es domāju, ka tagad plašs vecāku loks daudz uzmanīgāk skatīsies, kādas vērtības pirmskolas iestādēs cenšas ieaudzināt bērnos un, lai tās nenonāktu pretrunā ar tām vērtībām, kas ir nostiprinājušās ģimenē. Kad bērns tiek audzināts konservatīvā vidē un pirmskolas iestādē vai skolā māca citādas vērtības, tad tas bērnā rada milzīgas pretrunas un tādējādi tiek veicināta liela garīgā trauma. Tas var veidot milzīgas problēmas tieši pusaudža gados. Kad bērns vēl nav pieaudzis, bet jau sāk skaidrāk redzēt pretrunas, kuras uzspiež  sociālajā vidē un ar tām pamatvērtībām, kuras audzinātas ģimenē. Nav sliktuma bez labuma, tā mēdz ļaudis teikt. Arī šajā gadījumā dzimuma pašapziņas noliedzēji ir panākuši pretējo – sociālajos tīklos šajās dienās ir publicēti daudzi izglītojoši un uz zinātniskām atziņām balstīti konservatīvās vērtības apstiprinoši raksti. Sabiedrība kļuvusi izglītotāka.

S: Par tautības ierakstu pasē. Izskan viedokļi no politiķu puses, ka ieraksts „Latvietis” nav nepieciešams, jo tautības iekļaušana neatbilst starptautiskajai praksei un t.t. Taču plašsaziņas līdzekļos nerimst komentētāju neapmierinātības paušana par šādu iespēju liegšanu. Saeimas komisija noraidīja Nacionālās apvienības deputātu virzīto priekšlikumu atjaunot kārtību, ka pēc pilsoņa vai nepilsoņa vēlēšanās viņa pasē ieraksta ziņas par tautību.  Vai tas tā arī paliks, nē un cauri?

Dz. R: Mēs esam par tiesībām saņemt tautības ierakstu pasē! Esam iesnieguši Saeimā prasību, tāpēc šis jautājums būs izskatīts neatkarīgi no komisijas lēmuma un iekļauts darba kārtībā. Ceturtdien, 18.oktobrī, Saeima par to lems. Mēģināsim pārliecināt deputātu vairākumu, ka tās ir katras personas tiesības un šis ieraksts ir jāsaglabā un šīs tiesības nevar atņemt pret indivīda gribu. [Papildinājums: Likumprojektā „Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” par 39, pret 38, atturas 4]

S: (Politiķis atver somu un no tās izņem pasi atverot to, redzams tautības ieraksts -LATVIETIS)

S: Vai Jūs, lūdzu, varētu īsi argumentēt kāpēc Latvijā būtu jāievieš eiro?

Dz. R: Ja reiz mēs esam Eiropas zonā, tad arī attiecīgā ģeopolitiskā telpā. Ja mēs neesam Eiropā, tad nonākam citā ģeopolitiskā telpā.

S: Jūs domājat Krievijas ietekmē?

Dz. R: Jā, tā arī ir teicis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. [Jūnija vizītes laikā, rīkotajā preses konferencē ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Igaunijas prezidents sacīja, ka priecājas par Latvijas uzņemto kursu uz eiro.] Es viņa viedoklim pilnīgi piekrītu.

S: Izriet, ka cita ceļa mums nav..

Dz. R: Mums cita risinājuma nav. Jo mums jāizšķiras par vienu no šiem diviem ceļiem.

S: Lindermaņa izteiktā pozīcija par autonomijas piešķiršanu Latgalei varētu saukt par populistisku, taču neaizmirsīsim, ka pirms referenduma par divvalodību arī tā domājām, taču referendums notika un mēs esam ne tikai ieguvēji, bet arī zaudētāji, jo bija jāšķiras no 1,7 miljoniem Ls.

Kā ir vērtējama demokrātija šādā interpretācijā, vai nevajadzētu uzstādīt kādas robežas? Kā Jūs politiķi sakāt „sarkanās līnijas”. Šķiet dīvaini, ka Drošības Dienests joprojām vērtē. Cik ilgi būtu jāvērtē, lai rīkotos, bet ja rīkojas, tad kā?

Dz. R: Es negribētu, ka šādas un citas līdzīgas personas tiek īpaši izceltas un pat glorificētas, vai veidot no viņiem kādu īpašu sātana tēlu.

Tā ir mērķtiecīga Krievijas ārpolitikas sastāvdaļa – regulāri novājināt kaimiņvalstis Igauniju, Lietuvu, Latviju, Gruziju, jo īpaši Ukrainu. Scenāriji un metodes ir līdzīgi. Novājināšanas politikas viens no līdzekļiem ir tādu demokrātisko mehānismu izmantošana pret valsti, kas ir šo valstu likumos. Papildus jāmin, ka ļoti spēcīgs līdzeklis ir Kremļa ietekme plašsaziņā. Viens no galvenajiem virzieniem – valstsnācijas šķelšana. Otrs virziens – starptautiskajā telpā nacionālā valsts tiek regulāri nomelnota.

Runājot par Lindermanu, tad jāsaka, ka viņš ir tikai maza skrūvīte šajā lielajā mehānismā.

S: Vai nebūtu pienācis laiks šo skrūvīti izskrūvēt?

Dz. R: Es domāju, ka tas ir Drošības Policijas kompetencē un agri vai vēlu, bet Lindermaņa vietai vajadzētu būt cietumā.

Vai jāveicina laulību reģistrēšana?

Atbild nevalstisko organizāciju pārstāvji. Ilona Bremze - Asociācijas „Ģimene” valdes priekšsēdētāja; Biedrība ,,Atver Acis” priekšsēdētāja Eva Ālere un Biedrība „Nepaliec Viens”, kā arī bildespardzivi.lv pārstāvis Edmunds Rītiņš.

Ilona Bremze - Asociācijas „Ģimene” valdes priekšsēdētāja

Vispirms vienkāršos vārdos par to, kāpēc tad tiek veidotas ģimenes? Divu pretēja dzimuma cilvēku mīlestība saved viņus kopā un vieno. Dzimst bērni, veidojas kopīga pamatšūniņa – ģimene, kurā valda mīlestība, rūpes, uzticība, pienākumi, atbildība vienam par otru. Tas prasa lielu pašdisciplīnu, ziedošanos otra labā, cīņu ar savu ego, kārdinājumiem, mācīšanos piedot.

Protams, šodien mums līdzās ir arī tādas ģimenes, kurās pāri dzīvo nereģistrētās un oficiāli nenoslēgtās laulībās, kurās ir laba saskaņa un dzimst bērni. Tomēr būtu jāredz kopsakarības, kuras var saskatīt tikai ilgākā laika periodā. 2006.gadā Apvienotās Karalistes Pilsoniskās Sabiedrības Pētniecības Institūts publicēja socioloģisko pētījumu apkopojumu ”Vai laulība ir svarīga?” (Does Marriage Matter ?), kurš pārliecinoši pierāda laulības noslēgšanas nozīmīgumu sabiedrībai un indivīdu dzīvēs. Ar to iespējams iepazīties ieejot mājas lapā.

Ziņojumā minētas atsauces uz vairāk nekā 100 avotiem un tajā analizēti ilglaicīgi, zinātniski nopamatoti pētījumi, kuri veikti ASV, Apvienotajā Karalistē, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un daudzās citās valstīs. Pētījumi parāda ne tikai korelāciju, bet arī dziļas cēloņsakarības – ģimenes, kuras ir balstītas laulībā, vidēji ņemot, ir daudz stabilākas, fiziski un emocionāli veselākas,   pakļautas  mazākam  riskam  lietot  alkoholu, narkotikas, piedzīvot nabadzību un jebkāda veida vardarbības izpausmes, nekā tās ģimenes, kurās pāri nedzīvo laulībā. Aizvien vairāk zinātnieku uzskata, ka laulības institūcija būtu jāstiprina valstiskā līmenī, jo tā aizsargā ģimenes, pozitīvi ietekmē ne tikai pārus un viņu bērnus, bet arī visas sabiedrības labklājību kopumā. Pie tam, ļoti svarīga ir sabiedrības izglītošana un jauniešu gatavošana atbildīgai ģimenes un laulības dzīvei, vecāku pienākumu pildīšanai, pozitīvas vērtību sistēmas veidošanai sabiedrībā, lai pēc iespējas vairāk veidotos stipras un stabilas ģimenes, kurās augtu mīlēti un laimīgi bērni.

Svarīgi uzsvērt, ka ģimenes saišu iziršana rada indivīdiem ļoti negatīvas konsekvences fiziskajā, emocionālajā un garīgajā līmenī. Šķiršanās un konflikti atstāj postošu ietekmi ne tikai uz pāri, bet arī viņu bērniem un bērnubērniem. Tieši šķiršanās, nereti ir alkoholisma, depresijas un dažādu slimību cēlonis.

Nobeigumā, lai aicinātu lasītājus –vīriešus aizdomāties, vai ir vērts precēties, Medicīnas zinātņu doktores Maria Kopp (Ungārija) pētījumos iegūtās atziņas par laulības svarīgumu viens aspekts – neprecētiem vīriešiem 30 – 64 gadu vecuma grupā ir vairāk nekā 3 reizes augstāks mirstības līmenis salīdzinot ar precētajiem šai pašā vecuma grupā.

Biedrība ,,Atver Acis” priekšsēdētāja Eva Ālere:

..Domāju, ka jāizveido kāda kristīgās morāles un ētikas akcija. Jāizmaina sabiedrības mietpilsoniskie prāti un jau pierastais dzīves veids, par to, ka tā dzīvot kopā civillaulībā ir izdevīgi.

Nedomāju, ka mazāk lietos alkoholu, ja oficiāli laulāsies. Piemēram, manā daudzdzīvokļu namā dzīvo ,,ģimene” ar 5 bērniem, kurā bērni ir laisti pasaulē, lai ,,vecāki” saņemtu kārtējo pabalstu un ,,tēvs” varētu staigāt ar alus pudeli rokās.

Kārtējo reizi piedāvājot kādu izdevīgumu, sarosīsies arī šis sabiedrības slānis. Būtu vajadzīgs cits kritērijs, kas nebūtu balstīts vienīgi uz materiālismu, bet teiksim bezmaksas bērnu izglītību kādās ārpus skolu nodarbību atbalstīšanā, lai šie ,,labumi” tiktu bērniem, nevis iztērēti nereģistrēto ,,vecāku”- marginālām vajadzībām.

Diemžēl arī abortu skaits nemazinātos, ja pāri precēti. Egoisti un karjeristi ir gan vienā, gan otrā grupā. Pirmā vietā ir jābūt morāles un svētdzīves jautājums un tās izplatīšana sabiedrības dzīves veidolā.

Lai Dievs svētī Latvijas ģimenes!

Biedrība „Nepaliec Viens” pārstāvis Edmunds Rītiņš:

Ir risinājums, neaiztiekot laulību, bet nodrošinot aizsardzību tā dēvētājām viendzimuma attiecībām.

Proti, viendzimuma partneri var noslēgt attiecību līgumu, līdzīgi, kā citi slēdz laulību līgumu. Tas nodrošinās abām pusēm juridisku aizsardzību, un nebūs jādeformē laulības, ģimenes iestatījumus, starp vīrieti un sievieti.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Izraēlas kino dienās aicina apmeklēt bezmaksas kino un ekskursiju uz sinagogu

Izraēlas kino dienās aicina apmeklēt bezmaksas kino un ekskursiju uz sinagogu(0)

Izraēlas kino dienas 21. oktobrī Izraēlas filmu dienu ietvaros kinoteātrī K.Suns pl. 15:30 būs skatāma detektīvkomēdija “Strausa sindroms” (Režisors: Amirs I. Volfs). Upē tiek atrasts kāda vecāka vīra līķis, kam uz rokas ir mistiskas izcelsmes tetovējums. Jauns policijas detektīvs uzņemas izmeklēt šo lietu. Amikams ir atradis iespēju pievienoties baisākajam klubam pasaulē: holokaustā izdzīvojušo klubam. Neraugoties

Norisināsies Dr theol R.Feldmaņa autobiogrāfijas un dzejoļu krājuma atvēršana

Norisināsies Dr theol R.Feldmaņa autobiogrāfijas un dzejoļu krājuma atvēršana(0)

Profesora Roberta Feldmaņa fonds jūs sirsnīgi aicina uz mācītāja Dr. theol. Roberta Feldmaņa autobiogrāfijas un dzejoļu krājuma “PAR SEVI UN SEV” atvēršanu 31. oktobrī pulksten 17.00 Lutera akadēmijā (Rīgā, Alksnāja ielā 3)

Polijas katoļi pulcējas uz masu lūgšanu pie valsts robežām

Polijas katoļi pulcējas uz masu lūgšanu pie valsts robežām(0)

Katoļu baznīcas pasākumā desmitiem tūkstoši cilvēku sestdien Polijā pulcējās uz valsts robežām, lai vienotos kopīgās lūgšanās. Kaut arī šis bija reliģisks pasākums, taču kritiķi tajā saskata atbalstu valdības atteikumam ielaist valstī musulmaņu imigrantus,-ziņo spektrs.com/lkr.lv  Cilvēki ar autobusiem tika nogādāti no vairāk nekā 300 baznīcām uz iepriekš izvēlētām vietām pie robežas. Vairāki priesteri atzina, ka šis

RD finansiāli atbalstīja Aleksandra Brandava vadīto Rīgas pareizticīgo kamerkori “Blagovest”

RD finansiāli atbalstīja Aleksandra Brandava vadīto Rīgas pareizticīgo kamerkori “Blagovest”(0)

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē NA deputāti Nauris Puntulis un Dainis Locis neatbalstīja finansējuma piešķiršanu Rīgas pareizticīgo kamerkora “Blagovest” dalības nodrošināšanai Āzijas un Klusā okeāna koru olimpiādē,-ziņo spektrs.com/Nacionālā Apvienība Visi pārējie komitejas locekļi vienbalsīgi atbalstīja finansējuma piešķiršanu. Atgādināsim, ka šī kora dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs ir bēdīgi slavenais GKR valdes loceklis, miljonārs,

Katalonijas šķiršanās no Spānijas. Latvijas arhibīskapu vērtējums par referenduma norisi

Katalonijas šķiršanās no Spānijas. Latvijas arhibīskapu vērtējums par referenduma norisi(0)

Portāls Tuvumā.lv veicis kriestiešu aptauju saistībā ar referendumu Katalonijā, tostarp arī viedokli izteikuši Latvijas arhibīskapi,-ziņo spektrs.com Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags: “Es tik labi nepārzinu Spānijas lietas, lai pēc būtības spriestu par Katalonijas neatkarību. Atminoties mūsu tautas pašnoteikšanās centienus, simpātijas ir katalāņu pusē, bet atceros arī savas negatīvās izjūtas pret V.Lindermaņa un I.Girsa rosināto Latgales autonomiju. Lai arī

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.