Vairies no ļauna!

“Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet vairies no ļauna.”(Sal.pam 3:7)

Pie piedzīvotām sakāvēm ir vainojami daudzi. Taču pie savas dzīves neveiksmēm ir vainojams arī Tu pats. Brīdinājuma vārdi: “Nestreb karstu!” ; “Neliec cilpu kaklā!”; “Neskrien lamatās!” attiecas tieši uz Tevi. Tu saki: „Vai tad es karstu putru strebju? Vai tad es cilpu sev kaklā lieku, bet par kādām lamatām vispār ir runa?” Bet, jo vairāk un skaļāk Tu protestē, jo ātrāk aizcērtas Tev ļaundaru sagatavotās lamatas. Tu sašutumā sauc: „Ko? Ar kādām tiesībām? Laidiet mani ārā!” Bet pretī ir sadzirdams vien klusums. Kad sašutums rimstas un kad lamatu stiprums pārbaudīts vairākkārt un bēgšanas mēģinājumi izanalizēti, bet rezultāts neveiksmīgs un kad beidzot iestājas enerģijas izsīkums, Tu pārdomā notikuma gaitu. Kā tas ar Tevi varēja notikt? Vai nu kā, bet Tu lamatās neiekļūtu. Un kas vispār notika? Tad atceries Manus vārdus: “Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību.”

Tu saki: „Mana pārliecība… Bet kā tad ir ar manu pārliecību? Es taču zinu, ka man ir taisnība. Man šeit vispār nevajadzētu atrasties.” Jā, nevajadzēja. Taču “Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet vairies no ļauna.” Jā, Tu varonīgi seko saviem ideāliem. Lūst vai plīst, bet Tu par taisnību! Paceļot uzvaras karogu augsti virs galvas, nesoties mērķa apskāvienos. Bet kurš skatīsies arī zem Tavām kājām? Jāapskatās, ja nu kāds akmens, peļķe, grāvis vai arī kanalizācijas vāku, kāds pamanījies aizstiept.

Pievērs uzmanību vārdiem: “Vairies no ļauna.” Mans bērns, nekāp varonīgi izliktajā cilpā, jo redz, Tu ej par taisnību. Pamani slazdus un izvairies, tad tu būsi gudrs un taisnots. Un tad Tevi neaizkavēs lamatās iekļūšana, izpildīt savu mērķi savlaicīgi. Īstajā laikā un savā vietā.

Tu saki; „bet, Dievs, es taču par Tevi cietu.” Bet vai Es tev to liku darīt?

Daudz kristiešu saka, ka gods Jēzus dēļ ciest. Bet cieš savas dumjības un godkārības dēļ. Tikai sevi apkaunodami. Evaņģelizē vietā un nevietā, laikā un nelaikā lepodamies ar otro. Labāk īstajā vietā un laikā to darītu, klausoties ko Gans saka, nevis avju prātā lietas sastrādā un labprātīgi no kraujas lēkdami.

“Neesi pārliecīgi taisns un neturi pats sevi par pārliecīgu gudru, jo kāpēc tu gribi pats sev kaitēt?”

Jūs laika zīmes pārzināt, bet laiku, kad runāt ,evaņģēlija vēsti, vai klusēt nezināt? Jūs nepaklausāt sava Gana balsij un uzreiz nesludināt, tad kad to saku, bet pēc tam attopaties, nokavēdami īsto laiku skrienat sasteigt. Bet jau par vēlu. Tā arī paši sev kaunu darīdami. Pēc tam lepodamies viens otram liecināt, ka Manis dēļ cietuši. Ne Manis, bet savas miesīgās atziņas dēļ cietuši.

“Bet neesi arī pārlieku bezdievīgs un nerīkojies kā nelga, jo kāpēc tu gribi nomirt pirms laika?”

Pasargi sevi, neievaino sevi pats un neprasi Man, par ko tev tas? Vai arī, par ko tev tāds lāsts? Pats to sev esi radījis ar saviem miesīgajiem darbiem. Pakļauj sevi Garam, tad redzēsi taisnotu uzvaru savā dzīvē.

“Vislabāk ir, ja tu pie viena (ilgtermiņā) stipri turies, bet arī no otra (īstermiņā) neatlaidies, jo tas, kas Dievu bīstas tiek tālāk nekā viņi visi!”

Novēlu pieturēties vārdiem: „Kas Dievu bīstas tiek tālāk nekā viņi visi!”