27. septembrī Latvijas sabiedrība tiks iepazīstināta ar jauno Satversmes preambulu.

Latviešu tautai ilgi gaidītā Satversmes preambula ievieš ticību, ka ar tās palīdzību tiktu nostiprināts: latviešu tauta -pamatnācija; valsts valoda- latviešu valoda, kā tas arī bija paredzēts 1818. gadā 18. novembrī. Papildus iepriecina, ka preambulā tika iekļautas arī kristīgās vērtības. Nacionālās Pretošanās kustības dalībnieks Jānis Rožkalns zīmīgi uzsvēris trīs svarīgas pamatdomas, kurās ir vērtīgi ieklausīties. Pirmkārt: „Latviešu tautas mūsdienu kultūras pamats ir kristīgās pamatvērtības. No kurām 16-17.g.s. sāka pilnvērtīgi veidoties mūsu identitāte .” Otrkārt : Latvija ir Eiropas dalībvalsts, kuras pamati ir veidoti uz kristīgām vērtībām.” Treškārt: „Tas ir īpaši nozīmīgi redzot islamizācijas plašo invāziju pasaulē, kas draud pilnībā iznīcināt gan Eiropas tautu, gan mūsu kultūras.”

10.jūnijā “4.maija Deklarācijas kluba” rīkotajā diskusijā Eiropas Savienības tiesas tiesnesis un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits sacīja: „pieņemot jaunu Satversmes preambulu, var tikt vislabāk atspoguļots neaizskaramais Satversmes kodols. Egils Levits par Saeimas preambulu neskaitāmas reizes publiski uzstājās dažādās auditorijās, tostarp arī pavisam nesen Bīriņu pilī vairāku dienu seminārā.

Viņš norādīja, ka preambulā uzrādīts, ka valsts dibināta 1918.gadā, pamatojoties uz nāciju pašnoteikšanās tiesībām un Satversmes varu. Tāpat jāpiemin okupācija un valsts atjaunošana, tāpat Preambulā jāatsaucas uz latviešu nāciju, pauda Levits.

10.jūnijā “4.maija Deklarācijas kluba” rīkotajā diskusijā Parādījies arī jautājums, vai Satversmes preambulā būtu jāatsaucas uz kristīgām vērtībām. “Dažās valstīs konstitūcijās ir minēts Dievs vai reliģija, bet sekulārā, nevis reliģiozā kontekstā,” teica E. Levits.

Pēc SKDS 2012. gada sabiedriskās domas aptaujas datiem, Latvijā sevi par piederīgiem kādai no kristīgajām konfesijām uzskatījuši 60,7 procenti cilvēku, citai reliģijai – 0,8 procenti.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas viedoklis

Šo jautājumu apspriedusi arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Sinode, uzticot baznīcas viedokli turpmākajās diskusijās pārstāvēt arhibīskapam Jānim Vanagam un mācītājam Guntim Kalmem. LELB rosināja Satversmes ievadu formulēt tā: “Latvijas valsts pamatuzdevums ir nodrošināt latviešu tautas kā tās pamatnācijas izdzīvošanu un attīstību cauri laiku laikiem, jo Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur pilnvērtīgi var pastāvēt un uzplaukt latviešu nācija, tās kultūra un valoda.

Lai to īstenotu, Latvijas valstij ir stingri jāstāv uz sava garīgā mantojuma pamata, kas īsi izteikts valsts himnā “Dievs, svētī Latviju!”. Ar to mēs atzīstam, ka gan kristīgās, gan latviešu un līvu tautas garīgās un materiālās vērtības ir būtiski veidojušas mūsu identitāti. Šo vērtību unikāls apvienojums Latvijas valsti dara piederīgu Eiropas kultūrtelpai.”

NA atbalsta Satversmes preambulā iekļautās “kristīgās vērtības”.

Apakškomisiju Satversmes preambulas izveidē, pārstāvēja arī nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis, sniedza komentāru sakarā par preambulā iekļautām kristīgām vērtībām.

„Nacionālās Apvienības” frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis jūtas gandarīts par to, ka varējis piedalīties Satversmes preambulas sastādīšanas darba procesā.

Einārs Cilinskis jautāts par to, kāda ir „Nacionālās Apvienības” attieksme, ka Satversmes preambulā ir iekļautas arī “kristīgās vērtības”, viņš teica: “NA pārstāvji par to vienmēr ir iestājušies, tāpēc arī šī redakcija šobrīd ir tāda.” Vai darba grupā kādam dalībniekam bija negatīva nostāja par šādu vārdu iekļaušanu preambulā, Cilinskis paskaidroja: “ Es nedomāju, ka bija kāds īpaši darba grupā pret.” Kad preambula būs gatava un piedāvāta izskatīšanai plašai sabiedrībai, vai „Nacionālā Apvienība” atbalstīs šo nostāju arī turpmāk, Einārs Cilinskis atbildēja: “Mēs noteikti turpināsim to uzturēt.”

Jānis Rožkalns: Latvijas valstij ir stingri jāstāv uz sava garīgā mantojuma pamata

Diskusijā par LR Satversmes Preambulas saturu Nacionālās Pretošanās kustības dalībnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, Latvijas Ordeņu brālības valdes loceklis Jānis Rožkalns uzsvēris četras pamatdomas.

1. Latviešu tautas mūsdienu kultūras pamats ir kristīgās pamatvērtības. No kurām 16-17.g.s. sāka pilnvērtīgi veidoties mūsu identitāte, tādēļ to piesaukšana Premabulā būtu obligāta. Tas ir īpaši nozīmīgi redzot islamizācijas plašo invāziju pasaulē, kas draud pilnībā iznīcināt gan Eiropas tautu, gan mūsu kultūras.

2. Konkrēts teksts garīgo pamatvērtību punktam, manuprāt, ir ļoti veiksmīgi formulēts LELB Sinodes nobalsotajā priekšlikumā, kuru nedrīkst igonrēt jau tādēļ vien, ka aiz tā stāv apm. 700.000 latviešu:

“Lai to īstenotu, Latvijas valstij ir stingri jāstāv uz sava garīgā mantojuma pamata, kas īsi izteikts valsts himnā „Dievs, svētī Latviju!”.
Ar to mēs atzīstam, ka gan kristīgās, gan latviešu un līvu tautas garīgās un materiālās vērtības ir būtiski veidojušas mūsu identitāti. Šo vērtību unikāls apvienojums Latvijas valsti dara piederīgu Eiropas kultūrtelpai.”

3. Kristīgo pamatvērtību iekļaušana ir kardināli svarīga arī tādēļ, lai tiktu pārtraukta Padomju ateistiskā režīma idejiskā ietekme sabiedrībā un lai soladarizētos ar citām Eiropas tautām(ungāriem, poļiem), kuras stipri stāv pret neoliberālisma un globalizācijas iznīcinošo politiku.

4. Šai garīgo vērtību pieminēšanai ir arī jāstimulē mūsu kultūras vēstures patiesa mācīšana skolās un universitātēs, tā veidojot svarīgo izdzīvošanas platformu latviešu tautas vienotībai.

Preambulā iekļautās “kristīgās vērtības” skan šādi:

” –   apzinoties, ka latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības ir būtiski veidojušas mūsu identitāti, ka sabiedrības pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, ka ģimene ir sabiedrības pamatvienība un darbs ir katra cilvēka un visas tautas izaugsmes un labklājības pamats”.