Rīgas centra ielās, asfalta ietvēs ir iemūrētas nelielas plāksnītes ar vēstījumiem. Tā ir daļa no projekta Pagrīdes Rīga, kura ietvaros pie desmit Rīgas namiem izvietotas piemiņas zīmes tiem rīdziniekiem, kas glābuši ebrejus Otrā pasaules kara laikā,-ziņo spektrs.com/ ZanaLipkesMemorials

Еiropas kultūras galvaspilsētas programmas Rīga 2014 ietvaros notiekošā izstādes atklāšana notika 18. septembrī, taču izstāde ir daļa no Žaņa Lipkes memoriāla projekta Pagrīdes Rīga, papildinot aktuālās Gustava Strengas vadītās ekskursijas oktobra mēnesī. Izstāde atvērta līdz 2015. gada 28. februārim.

Projekta “Pagrīdes Rīga” iecere ir ar izstādes, interaktīvas kartes un ekskursiju palīdzību radīt priekšstatu par pilsētu kā telpu, kurā cilvēki ne vien dzīvo, strādā un atpūšas, bet arī rod patvērumu brīdī, kad viņu dzīvībai un brīvībai draud briesmas.

Pavisam iemūrētas 10 piemiņas zīmes. Rīgā, pie nama Brīvības bulvārī 32. Otrā pasaules kara laikā šajā namā elektriķis Jānis Ozols ar kundzi Liliju slēpa nacistu režīma vajātos ebrejus.

Tērbatas ielā 56, kur rīdziniece Elvīra Rone slēpa pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera tēvu Marku Krēmeru; Meža prospektā 86, kur Kristus Karaļa baznīcas prāvests Vilnis Kazimirs sniedza patvērumu no geto izbēgušam ebrejam Dāvidam Packinam, kā arī citviet. Zīmju dizaina autore ir māksliniece Laima Laizāne.