„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Raivis Dzintars: Starp vērtību simpātijām un nacionālām interesēm

Raivis Dzintars, Saeimas NA frakcijas vadītājs

Foto: pixabay.com

Kā tagad būs? Atbildi, iespējams, zina vai nojauš pavisam nedaudz cilvēku uz šīs planētas. Tieši tas, manuprāt, vismaz Latvijas iedzīvotāju vidū ir bijis un ir lielākais bažu avots saistībā ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā. Neskaidrība,-ziņo spekts.com/aprinkis.lv

ASV interese par pasaules pašreizējās kārtības saglabāšanu un tās klātbūtne Eiropā, no Baltijas valstu viedokļa, ir vitālu pamatvajadzību jautājums. Bez ASV ietekmes Eiropa vairs nebūtu tā Eiropa, kuru pazīstam šodien. Krievijas vēlmēm, kuras diemžēl attiecībā uz savām valstīm pārāk labi apzināmies, tādā Eiropā būtu daudz lielāka ietekme. Tieši šā iemesla dēļ ir ļoti labi saprotama daudzu latviešu griba ASV klātbūtnes jautājumā iztikt bez eksperimentiem, sak’, labāk lai nav ideāls šīs lielvalsts vadītājs, bet lai tā ir ar mums.

Hilarijas Klintones nepārprotami paustais viedoklis par attiecībām ar Krieviju un visu NATO dalībvalstu drošības garantijām lika pat ideoloģiski ļoti atšķirīgiem Baltijas valstu iedzīvotājiem turēt īkšķus par demokrātu kandidātes uzvaru. Jo Tramps, lai arī daudziem idejiski pieņemams kā pretstats totalitārajam ultraliberālismam, jautājumus par tieši Baltijas valstīm tik nozīmīgajām lietām atstāja neziņas un pretrunīgu mājienu vakuumā. Daudziem vēlēšanu iznākuma gaidās nācās risināt pretrunu starp ideoloģiskām simpātijām un pragmatisku ģeopolitisku interešu apzināšanos.

Lielbritānijas referendums par izstāšanos no ES un Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā acīmredzot ir būtiski notikumi kādā garākā savstarpēji saistītu procesu ķēdē, kam, visticamāk, būs turpinājums, piemēram, dažādu ES dalībvalstu nacionālās vēlēšanas vai ideju par Eiropas bruņoto spēku veidošanu. Cik tālu šī ķēde vedīs, un kā tas pārkārtos spēku samērus pasaulē? Lai kā mums daudz kas nepatiktu Eiropas Savienības un Rietumu pasaules pašreizējo līderu rīcībā, pati sistēma ir tā, kas ļāvusi Latvijai izsprukt no ļaunuma impērijas (lietoju bez pēdiņām) nagiem.

Vai Trampa priekšvēlēšanu izteikumi par NATO garantiju relatīvismu un ASV “policista” lomas mazināšanu ir tikai spēle uz savu publiku vai pārliecība, kas rezultēsies prezidenta rīcībā? Vai ASV politiskā sistēma spēj līdzsvaroti novērst tādu hipotētisku prezidenta rīcību, kas ir pretrunā līdzšinējam ASV stratēģiskajam kursam? Atļaušos teikt, ka to nezina neviens.

Donalds Tramps ir teicis, ka ASV pilsoņu intereses viņam būs pirmajā vietā. Šis nu ir princips, kas būtu ievērojams arī latviešiem. Latvijas intereses ir pirmajā vietā. Līdz ar to emocionāla sašutuma paušana par vēlēšanu rezultātiem pat no augstu Latvijas amatpersonu puses nav atbildīga rīcība valsts interesēs. Latvijas vēstījumam jau kopš priekšvēlēšanu laika un vēl vairāk tagad jābūt skaidram un nepārprotamam. Latvija būs ciešs un uzticams ASV sabiedrotais neatkarīgi no tā, kurš ir prezidents, un to pašu sagaidām no sava partnera.

Latviešu diasporai un politiķiem ar kontaktiem ASV Republikāņu partijā tagad jāieslēdz tikpat aktīvs lobijs kā pirms mūsu valsts uzņemšanas NATO, prasot skaidru  nostāju attiecībā uz NATO robežu neaizskaramību, ko jaunajam prezidentam būtu jāapliecina pēc iespējas ātrāk.

Līdzīgas ziņas:

ASV kristiešu līderi par Donalda Trampa uzvaru

Viktors Birze: Kāpēc Donalds Tramps? Jeb mana personiskā trampisma anatomija 

Ēriks Jēkabsons: Mediji īsteno linča tiesu pret Trampu

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Preventīvais uzbrukums

Leonards Inkins: Preventīvais uzbrukums(0)

Pēc tā, kā tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem Amerikas Savienotās valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jeb kā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē. Tas nenozīmēja, ka Krievija šīs tehnoloģijas un konsultācijas nevarēja pirkt no citiem. Piemēram, visiem

Leonards Inkins: Muļķība

Leonards Inkins: Muļķība(0)

Tēvam bija trīs dēli – divi gudri, trešais Leonards…  Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga, tāpēc nespēj apzināti rīkoties labi, nespēj pieņemt pareizus lēmumus un izdarīt saprātīgus secinājumus. Izglītots muļķis Esmu saticis cilvēkus, kurus varētu dēvēt

Leonards Inkins: Manipulācijas ar sabiedrisko domu internetā

Leonards Inkins: Manipulācijas ar sabiedrisko domu internetā(0)

Leonards Inkins Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma manipulācijas ar citiem uzņēmumiem, pārdevēja manipulācijas ar pircējiem, mācītāju manipulācijas ar ticīgajiem un neticīgajiem, kā arī šeit neminētās – bija, ir un būs. Tās var novērst, tikai mainot

Aleksandrs Kiršteins par labās gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai: Kompensācijas izmaksātas jau Augstākās padomes laikā

Aleksandrs Kiršteins par labās gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai: Kompensācijas izmaksātas jau Augstākās padomes laikā(0)

Saeima 13. jūnijā noraidīja partiju apvienības „Attīstībai/Par!“ (AP) rosinātā likumprojekta „Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu“ iekļaušanu darbakārtībā. Aleksandrs Kiršteins no „Nacionālās apvienības” (NA) debatēs asi kritizēja likumprojektu. Balsošanas laikā likumprojekts tika noraidīts, tomēr likumprojekts oficiāli ir iekļauts 20. jūnija Saeimas sēdes kārtībā. Saeimas

Dr. Andrejs Mūrnieks: Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā?

Dr. Andrejs Mūrnieks: Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā?(0)

Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks, biedrības “Latvijas Pedagogu dome” valdes priekšsēdētājs Izglītības reformu “karstumā” aizmirstas izrādījušās tā saucamās “novirziena” skolas. Pamatizglītības standartā, ko steidzās apstiprināt iepriekšējā valdība, šīs skolas nebija paredzētas. Ko darīt, lai kļūdu labotu? Diskutē Saeimas izglītības komisija, ministre I.Šuplinska, šo skolu skolēnu vecāki, pedagogu nevalstiskās organizācijas un ierēdņi, kuri šo kļūdu pieļāvuši. Ironiskā

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.