„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Piespiedu imigrantu uzņemšana rada etnokulturālos, demokrātijas un drošības riskus

Notiek manipulācijas ar sabiedrisko domu, sasaistot nelegālo imigrantu uzņemšanu ar latviešu bēgļu situāciju pēc 2. pasaules kara. Ko par to saka paši vēsturesaculiecinieki?

Šeit var iepazīties ar Nacionālo partizānu, latviešu leģionāru, politiski represēto un citu sabiedrisko organizāciju aicinājumu uz 4. augusta protestu pret imigrantu uzņemšanu

”Ar patiesām bažām vērojam Ministru kabineta pieņemtos lēmumus saistībā ar plānoto nelegālo imigrantu izmitināšanu Latvijā. Pārsteidz vieglprātība, nerēķināšanās ar tautas viedokli un steiga, kādā tiek risināts šis jautājums.
Mēs kategoriski iebilstam pret Āfrikas un Āzijas ieceļotāju, ko politiķi savā retorikā bieži apzīmē ar jēdzienu “bēgļi”, izmitināšanu Latvijā.

Nostājas pamatojumā ir dažādi iemesli:

1. Etnokulturālais aspekts. Padomju okupācijas periodā Latvijas teritorijā pretlikumīgi ieceļoja vairāki simti tūkstoši iebraucēju un militārpersonu no citām PSRS republikām, kā rezultātā vēl šodien Latvijas valstsnācijas īpatsvars veido vien 62% no iedzīvotāju kopskaita. Vērojot, cik gausi notiek padomju laika iebraucēju integrēšanās Latvijā, nav ne mazāko šaubu, ka etniski, kulturāli un lingvistiski daudz svešāki iebraucēji nespēs integrēties. To arī redzam Rietumeriopas valstīs, kur iebraucēji veido pašpietiekamas un noslēgtas kopienas, kurās vietējiem nav nekādas noteikšanas. Latvijas gadījumā tas būtu īpaši traģiski, jo, ņemot vērā padomju kolonizācijas laikā Latvijā izmitinātos iebraucējus, to īpatsvars jau šobrīd ir lielākais ES; tas latviešiem varētu nozīmēt etnisku katastrofu.

2. Drošības aspekts. Neuzskaitot daudzos traģiskos atgadījumus dažādās Eiropas valstīs, kurā tieša loma bijusi islāmticīgiem imigrantiem, vēlamies atgādināt kaut vai tikai Latvijas Drošības policijas paziņojumu par to, ka imigrantu uzņemšana rada papildus drošības riskus. Maskējoties zem patvēruma meklētāju statusa, Latvijā var iekļūt dažādu teroristisku organizāciju kaujinieki vai radikālā islāma sludinātāji. Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka tūkstošiem kilometru garš ceļš maksā tūkstošiem eiro, kas ir ievērojama summa pat mums Latvijā. Ņemot vērā imigrantu izcelsmes valstu dzīves līmeni, ir skaidrs, ka šādu naudu var atļauties tikai ar noziedzību saistītas personas. Arī Rietumeiropas pieredze rāda, ka imigrantu skaita pieaugums būtiski palielina noziedzības līmeni. Būtiski pieaug ar vardarbību un narkotikām saistīto noziegumu skaits. Nedrīkst aizmirst, ka islāma reliģijas un nežēlīgas vides apstākļos priekšstats par cilvēka dzīvības vērtību, īpašuma neaizskaramību un sievietes tiesībām ir izveidojies radikāli atšķirīgs no Latvijā pieņemtā.

3. Demokrātijas aspekts. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta lēmums ir pieņemts lielā steigā, nekonsultējoties ar sabiedrību un ignorējot pat Saeimas pieņemtos lēmumus, tad nav ne mazākās ticības apgalvojumiem par to, ka imigrantu uzņemšanai ir vienreizējs raksturs. Gluži otrādi – tas rada pārliecību, ka šis ir tikai sākums plānveidīgai imigrantu izmitināšanai Latvijā. Bieži tiek pieminēta solidaritāte ar pārējo ES, spēlēts uz dvēseles stīgām, piesaucot latviešu bēgļus pēc Otrā pasaules kara. Tas ir nekorekti un melīgi – latviešu bēgļi bēga bailēs par dzīvību, nevis meklēja lielākos pabalstus, latviešu bēgļi neveidoja noslēgtas un pamatnācijai naidīgas kopienas, latviešu bēgļi deva savu ieguldījumu to valstu attīstībā, kurās tie apmetās, vienmēr ar cieņu un pietāti izturoties pret savu mītnes zemi un tās paražām! Mēs varam savu iespēju robežās sniegt ieguldījumu palīdzībā reāliem bēgļiem, piedaloties, piemēram, bēgļu nometņu celtniecībā Āfrikas valstīs, bet Latvijai nav pienākums citu valstu labā upurēt savu valsti!
Latvijas pilsoņi nevar vienaldzīgi noraudzīties, ka tiek pieņemti lēmumi, kuri apdraud Latvijas valsts pastāvēšanu, tādēļ aicinām visus piedalīties un atbalstīt 4. augustā plkst. 18:00 pie Ministru Kabineta plānoto protesta akciju pret ieceļotāju piespiedu uzņemšanu Latvijā!”

Latvijas Nacionālo partizānu apvienība
Latvijas Nacionālo Karavīru biedrība
Rīgas Politiski represēto biedrība
Latvijas Ordeņu brālība
Aleksejs Ozoliņš, Latviešu Virsnieku apvienības priekšsēdētājs
Latvijas Ukraiņu kongress
Biedrība “Tēvijas sargi”
Latviešu nacionālistu klubs
NS “Taisnīgums”
Piebalgas Latviešu biedrība
Jēkabpils Latviešu biedrība
Biedrība Nacionālo karavīru atbalstam
Vīru kopa “Vilki”
Folkloras kopa “Vilkači”

Līdzīga ziņa

Tēvijas sargi un Nacionālā Apvienība aicina piedalīties protesta akcijā pret bēgļu uzņemšanu Latvijā

Kārlis Krēsliņš:  Bēgļu uzņemšana – „PAR” un „PRET”

Bēgļi vai ekonomiskajie migranti? Jānis Dombrava: Eiropas mēroga muļķošana 

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Norisnāsies lekcijas: Islāms un Eiropa/Kā orientēties reliģiju daudzveidīgajos piedāvājumos?

Norisnāsies lekcijas: Islāms un Eiropa/Kā orientēties reliģiju daudzveidīgajos piedāvājumos?(0)

Šo sestdien 17. februārī ir iespēja noklausīties divas lekcijas LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultatē - Jūrmalas gatvē 76 - par reliģiju izpratnes tematiku. To rīko Kultūras pedagogu biedrība. Viena – no pl. 10. 00; otra – no pl. 12. 00. Lektori: LU prof. L. Taivans, LU docents A. Mūrnieks. Pietiekšanās vai nu pa tālruni: 2 5915 978 (Valērijai) vai

Labklājības ministrs Reiris tiekoties ar Latvijas pilsoņiem: “Tā nav mana problēma, tā ir bērnu problēma…”

Labklājības ministrs Reiris tiekoties ar Latvijas pilsoņiem: “Tā nav mana problēma, tā ir bērnu problēma…”(1)

Otrdien, 6.februārī, plkst.18:00, Kara muzejā, norisinājās tikšanās ar Labklājības ministru Jāni Reiru. Tikšanās laikā bija iespējams uzdot jautājumus Jānim Reiram un noklausīties viņa uzstāšanos par dažādiem jautājumiem gan labklājības politikas jomā, gan arī par citām politiskajām aktualitātēm,-ziņo spektrs.com Burtiski izgāzusies labklājības ministra Reira tikšanās ar tautu jautājumu sadaļā uzreiz pēc Reira prezentācijas. Klātesošie apbēra ministru ar aktuālajiem jautājumiem, uz

Publisko lekciju cikls “Domāsim kopā – Latvijai!” – 2018. gadā “Mazajā ģildē”

Publisko lekciju cikls “Domāsim kopā – Latvijai!” – 2018. gadā “Mazajā ģildē”(0)

Atsākas publisko lekciju cikls „Domāsim kopā!” Latvijas 100 gadu jubilejas gadā tas būs veltīts tikai Latvijas tematikai. Tādēļ tā nosaukums mainīts: “Domāsim kopā – Latvijai!” Tas nozīmē – uzklausīsim viedokļus, spriedīsim un domāsim par Latviju, Latvijas labā! Lai tas nāk par labu mūsu valstij – Latvijai! Noskaidrosim un vēlreiz pārrunāsim nozīmīgākos faktorus Latvijas kultūrā un

Ukrainas kristīgais bokseris Aleksandrs Usiks: Kad Dievs uzdod uzdevumu, tad Viņam pat sātans pakļaujas

Ukrainas kristīgais bokseris Aleksandrs Usiks: Kad Dievs uzdod uzdevumu, tad Viņam pat sātans pakļaujas(0)

Ukrainas kristīgais bokseris Aleksandrs Usiks ir pašreizējais pasaules čempions. 2017. gada 9. septembrī Usiks 2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērijas ceturtdaļfinālā ar tehnisko nokautu uzvarēja Vācijas bokseri Marko Huku, bet 2018. gada 27. janvārī Arēnā Rīga supersērijas pusfinālā pēc tiesnešu vairākuma lēmuma bija pārāks par latviešu bokseriMairi Briedi, saglabājot WBO čempiona titulu, iegūstot Briedim piederošo WBC čempiona titulu un kvalificējoties supersērijas

Tiks atklāta Latvijas simtgades kalendāram veltīta izstāde

Tiks atklāta Latvijas simtgades kalendāram veltīta izstāde(0)

Tuvojoties Latvijas valsts simtgades jubilejai, ir tapis īpašs šim notikumam veltīts kalendārs, ar kuru varēs iepazīties izstādē Latvijas Universitātes (LU) galvenās ēkas vestibilā Raiņa bulvārī 19 blakus Teoloģijas fakultātes (TF) telpām. Izstāde tiks atklāta pasākumu cikla “Februāris – Teoloģijas mēnesis” ietvaros pirmdien, 5. februārī plkst. 16.00. Pirms izstādes atklāšanas visi ir laipni aicināti plkst. 14.00

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.