„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Pēteris Sproģis atsauc dalību vēlēšanās un nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts

Pēteris Sproģis. Foto: Marlēna Pirvica

Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos paziņojis, ka atsauc dalību 13.Saeimas vēlēšanās, kā arī nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts.

“Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju
un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās.

Paldies visiem par izrādīto atbalstu! Peteris Sprogis

Šodien ir mana dzimšanas diena. Man paliek 45. Šis ir arī mans pārdomu un jautājumu laiks. Pirms neilga laika es pavēstīju, ka esmu gatavs doties politikā, iet šo ceļu, lai piepildītu sapni par labāku Latviju. Mans mērķis bija, ir un būs meklēt iespējamo izlīgumu sašķeltajā Latvijas sabiedrībā, lai varam veidot vienotu valsti, kurā visi cilvēki jūtas droši un neatstumti. Lai tas notiktu, mums jāiemācās piedot, jāiemācās cienīt vienam otra pieredzi un viedokli, nevis dzīvot ar absurdu pārliecību, ka “tikai es zinu visu un vislabāk”. Diemžēl tas mums joprojām nākas grūti.

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka valsts varai ir pa spēkam veidot labāku komunikāciju ar sabiedrību un iedrošināt visus iedzīvotājus šeit, kā arī tos, kas aizbraukuši, ticēt un kopā veidot labāku Latvijas nākotni. Ir nepieciešams nospraust kopējus mērķus un tos īstenot, papildinot vienam otru, nevis savstarpēji cīnoties. Diemžēl bieži vien karojam nevis pret sliktām idejām, bet uzbrūkam tieši labajām – lai tik’ kāds politiskā piedāvājuma pelēcībā neizskatītos “spožāks” par citiem.
Es joprojām esmu un būšu pārliecināts, ka pozitīvas izmaiņas ir iespējamas. Kaut arī daudz lēnāk nekā gribētos, tomēr tās tuvojas. Beigsim reiz gaidīt kārtējo jauno un ideālo partiju, kurā darbosies tieši tādi paši cilvēki kā ikviens no mums. Mums jau bijuši gana daudzi “prinči uz baltā zirga”, kuri plānojuši glābt Latviju. Taču tad, kad šāds “princis” iejāj politikā, līdz galam nonāk tikai zirgs. Lai pa kuras partijas durvīm kāds izvēlētos ieiet politikā, visas durvis ved uz vienu un to pašu “politisko baseinu”, kurā ir viens un tas pats “ūdens”, kurā veidojas Latvijas politika. Negaidīsim ideālu laiku, partiju vai apstākļus, iesaistīsimies! Katrs ienesīsim izmaiņas Latvijas politikā un līdz ar to valsts dzīvē, likumos, kas, savukārt, mainīs mūsu pašu dzīvi. Visām partijām vajadzīgi jauni cilvēki, tikai ne visi to sapratuši. Vismaz piecelsimies, aiziesim uz vēlēšanām un paudīsim savu attieksmi tur.

Ir ticami nostāsti, ka 1990. gados kāda liela un pazīstama banka maksāja pie varas esošajiem politiķiem, lai tie uzturētu sliktas attiecības ar Krieviju. Pateicoties sliktajām attiecībām, ilgstoši netika pieņemts līgums par dubulto nodokļu uzlikšanas novēršanu. Tas ļāva attiecīgiem cilvēki ar šīs Latvijas bankas palīdzību legalizēt liela apjoma finanšu līdzekļus. Kopš tā laika tika mākslīgi saasināts un uzturēts konflikts, kuram mēs esam noticējuši: valoda un okupācija. Un mēs jau gadiem turpinām “uzkurināt” šo konfliktu.

Latviešu valodu neapdraud dažas krievu privātās augstskolas, kurās studijas notiek krievu valodā, bet gan lielais emigrējušo ģimeņu skaits, kurās bērni latviešu valodā var pateikt vairs tikai: “Paldies! Un sveiki!” Nav jau ne prasmes, ne pietiekami drosmes kaut ko darīt šajā jautājumā. Toties nevajag lielu izdomu, lai pirms vēlēšanām patēlotu patriotus, jau kuro reizi pacilājot valodas jautājumu.

Mēs turpinām uzdodot vienus un tos pašus jautājumus, uz kuriem ir gandrīz neiespējami atbildēt, neaizvainojot vienu un neaizskarot otru sabiedrības daļu. Mums ne tikai jāmeklē jaunas atbildes, bet arī jāsāk uzdot būtiski jauni jautājumi.

Vēlreiz uzsveru, ka mana pozīcija ir nemainīga – es esmu par Latvijas okupācijas atzīšanu un latviešu valodu kā vienīgo Latvijas valsts valodu.

Es neesmu iestājies partijā “Saskaņa” un nekad neesmu bijis nevienas politiskās partijas biedrs. Es pieņēmu “Saskaņas” piedāvājumu kļūt par šīs partijas Valsts prezidenta amata kandidātu. Esmu pateicīgs par man izrādīto uzticību un augstu to novērtēju. Partija “Saskaņa” nav ideāla, bet tā ne tuvu nav mūsu valsts lielākā problēma. Tajā ir daudz cilvēku, kuri vēlas to pašu, ko katrs no mums, – dzīvot labākā Latvijā. Nebūsim kā greizsirdīgs vīrs, kurš sievas vēlēšanos uzturēt normālas attiecības ar kaimiņiem uzskata par laulības pārkāpšanu.

Es neesmu par virziena maiņu uz Austrumiem. Esmu par to, ka tiek meklēts dialogs ar visiem – Austrumiem, Rietumiem, Ziemeļiem un Dienvidiem. Bet kā gan tas iespējams politikā, ja liela daļa mūsu “patriotu” pat grupu “Prāta Vētru” dēvēja par nodevējiem – tikai tāpēc, ka viņi izvēlējās koncertēt arī Krievijā. Drīzāk Latvijas prezidentam būtu jāizsaka viņiem pateicība par to, ka puiši veido pievilcīgu Latvijas tēlu nereti citādi indoktrinētajā Krievijas sabiedrībā.

Šajā procesā vara nekad nav bijis mans pašmērķis. Mana vēlme ir un būs kalpot Latvijas tautai ar to pieredzi, zināšanām un spējām, kas man ir dotas.

Es redzu, ka valstī ir daudz akūtu problēmu, kuras prasa steidzamu risinājumu. Es gribēju iet ātri un darīt, ko varu. Tomēr, lai spētu iet tālu, man nepieciešams iet lēnām. Es zinu, ka pēc šī paziņojuma atkal izskanēs dažādi viedokļi. Visi zinās par mani visu – labāk nekā es pats. Savu izvēli esmu izdarījis pats, ejot pa savas sirds ceļu. Esmu pārliecināts, ka mans sarežģītais lēmums – iet tālāk un lēnāk – ir labākā dāvana, ko varu pasniegt sev un savai ģimenei savā dzimšanas dienā.

Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās.

Paldies visiem par izrādīto atbalstu!

Pēteris Sproģis

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Guntis Kalme par Raivja Zeltīta grāmatu DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA

Guntis Kalme par Raivja Zeltīta grāmatu DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA(0)

  29. maijā plkst. 18:30 Latvijas Kara muzejā (Smilšu iela 20, Rīga) tika svinīgi atvērta Raivja Zeltīta otrā grāmata DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA. Grāmatā ir apkopotas joprojām aktuālas latviešu nacionālkonservatīvā domātāja Paula Jureviča (1891-1981) atziņas par filozofijas uzdevumiem, marksisma briesmām, modernās Rietumu pasaules problēmām, nacionālisma būtību un latviešu tautas īpašo misiju pasaulē,

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”(0)

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu vēršoties pie žurnālistiem uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot, mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat! Man kritiski

Nacionālā identitāte: “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā

Nacionālā identitāte: “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā(1)

Kolektīvā iesnieguma “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (13. Saeima) un Edvīna Šnores komentārs. Materiālu filmēja un montēja Leonards Inkins.         Edvīns Šnore: Uzvaras piemineklim nav sakara ar apbedījumiem, un tas nav 1994. gada Latvijas-Krievijas vienošanās priekšmets

Jānis Grasbergs par Latvijas lauksaimniekiem: Mums vispirms jāpārvar neuzticēšanās barjera

Jānis Grasbergs par Latvijas lauksaimniekiem: Mums vispirms jāpārvar neuzticēšanās barjera(0)

Intervē Marlēna PIRVICA Nacionalaapvieniba.lv  Jānis Grasbergs ir Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, kas ir otra augstākā politiskā amatpersona ministrijā. Tāpat kā Zemkopības ministrs K. Gerhards no Nacionālās Apvienības arī parlamentārais sekretārs ir tiesīgs aizstāvēt ministrijas pozīciju Saeimas tribīnē. Jānis Grasbergs ir guvis politisko pieredzi kā Kocēnu novada domes deputāts. Ar Zemkopības ministriju J. Grasbergs ir saistīts jau

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?(0)

Priesteri un mācītāji nav tipiskie viedokļu līderi (influenceri). Tomēr sabiedrība baznīcai uzticas daudz vairāk nekā Saeimai un valdībai. Vietējās Instagramzvaigznes ietekmes ziņā atpaliek no Latvijas populārākajiem garīdzniekiem. Tādēļ garīdzniekiem ir liela atbildība pārbaudīt – vai patiesībai atbilst sprediķos un citur paustie piemēri no dzīves un atsauces uz notikumiem sabiedrībā,-spektrs.com ziņo Lauris Krolis Daži pat saka,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.