„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Pasaules kristieši aizvadījuši drūmu gadu

Mūķene aplūko postījumus pēc ugunsgrēka katoļu baznīcā Izraēlas pilsētā Tābhā. Dievnams, visticamāk, aizdedzināts ļaunprātīgi. Aizdomās tiek turēti galēji labējie ebreji. Pagājušajā gadā Izraēlā notikuši vairāki līdzīgi uzbrukumi kristiešu svētvietām. AFP/LETA

Aizvadītajā gadā pasaulē, bet sevišķi Tuvajos Austrumos un Āfrikā, dramatiski pieaugusi reliģiskā neiecietība un vardarbība pret kristiešiem, piespiežot miljoniem dievticīgo pamest mājas, lai nonāktu pārpildītās bēgļu nometnēs, vai doties bīstamajā ceļā uz Eiropu. Īpaši nevēlama vieta, kur dzīvot kristiešiem, ir militāro konfliktu pārņemtā Sīrija un Irāka. Tur plašas teritorijas kontrolējošās džihādistu kustības Islāma valsts sekotāji sistemātiski vajā, nogalina, paverdzina un izvaro kristiešus,-ziņo spektrs.com/diena.lv

Bezpeļņas organizācija Open Doors, kas monitorē reliģiski motivētu vardarbību un diskrimināciju pret kristiešiem pasaulē, apgalvo, ka 2015. gadā vajāšanai bijuši pakļauti aptuveni 100 miljonu pasaules kristiešu. Vairāk nekā septiņi tūkstoši zaudējuši dzīvību ticības dēļ. Organizācija šomēnes nākusi klajā ar ikgadējo sarakstu, kurā sarindotas piecdesmit kristiešiem nedraudzīgākās valstis.

Jau četrpadsmito gadu pēc kārtas par kristiešiem bīstamāko valsti atzīta “totalitārisma citadele” Ziemeļkoreja. “Kristiešiem jārēķinās ar arestiem, spīdzināšanu, ieslodzīšanu un nāvi par uzdrošināšanos ticēt, ka pastāv kāda par nācijas līderi Kimu Čenunu augstāka vara,” apgalvo Open Doors. Tiek lēsts, ka bēdīgi slavenajās Ziemeļkorejas darba nometnēs ieslodzīti 70 tūkstoši no 300 tūkstošiem valsts kristiešu.

2015. gadā visvairāk kristiešu nogalināti Āfrikas valstī Nigērijā – nedaudz vairāk kā četri tūkstoši. Lielākā daļa no viņiem kļuvuši par upuriem radikālajam islāmistu grupējumam Boko Haram un vietējo islāmticīgo hausu un fulani cilšu kareivjiem. “Viņi veic reliģiski motivētas tīrīšanas, lai izskaustu kristietību,” norāda Open Doors. Izdevums The Guardian raksta, ka Boko Haram zvērības Ziemeļnigērijā piespiedušas bēgt vairāk nekā divus miljonus cilvēku, pārsvarā – kristiešus.

Savukārt Eritrejā, kas atzīta par trešo kristiešiem bīstamāko valsti, diktators Isaiass Afeverki valsts 2,6 miljonus kristiešu uzskatot par «Rietumu aģentiem», tādēļ izvērsis pret viņiem plašas represijas. Pagājušajā gadā vismaz 30 Eritrejas kristiešu nogalināti, bet tūkstošiem – ieslodzīti un spīdzināti. Tikmēr desmitiem tūkstošiem kristiešu bēg no valsts, riskējot nonākt cilvēku kontrabandistu un islāma radikāļu rokās.

Par kristiešiem visnedraudzīgāko reģionu uzskatāmi Tuvie Austrumi – lielā mērā nemierīgās situācijas Sīrijā un Irākā dēļ, kur izpletusies Islāma valsts. Open Doors rīcībā nav datu, cik daudz kristiešu savas ticības dēļ pagājušajā gadā nogalināti šajās valstīs, bet nav šaubu, ka skaits ir dramatisks. Pret viņiem vērstās vardarbības dēļ simtiem tūkstošiem Sīrijas un Irākas kristiešu devušies bēgļu gaitās.

Bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone uzskata, ka teroristu noziegumi pret kristiešiem un citām reliģiskajām minoritātēm Sīrijā un Irākā jāpasludina par genocīdu.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Sabiedriskā apspriešana: Jaunajā mācību saturā izņem kristīgās mācības priekšmetu 1.-3. klasei

Sabiedriskā apspriešana: Jaunajā mācību saturā izņem kristīgās mācības priekšmetu 1.-3. klasei(0)

UZMANĪBU! Forumu ciklā eksperti apspriedīs jaunā mācību satura piedāvājumu. Nedēļas laikā to var brīvi apmeklēt arī interesenti izsakot savu vērtējumu  Kristīgās mācības skolotāja Dita Pavloviča paužot nožēlu stāsta: „Mācu šo priekšmetu jau 14 gadus- kopš tas tika ieviests skolu programmā kā obligāts izvēles priekšmets. Trīs gadu garumā reizi nedēļā no 1.-3. klasei bērni apguva pašu kristietības

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juridiskas sarunas par Satversmi

Juridiskas sarunas par Satversmi(0)

Reizi piecos gados Satversmes pieņemšanas gadadienā apspriežam tās iespējamos pilnveidojumus. Piedalīsies: LU docents Jānis Pleps; tiesībsargs Juris Jansons; Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. dalība brīva bez maksas vēlama iepriekšēja pieteikšanās:[email protected] Laiks: 15 februārī, 13:00; Adrese: Raiņa būlvārī 4.

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts(0)

Artūrs Irbe – Ne tikai NHL hokeja leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vārtsargs, bet arī vīrietis, tēvs un kristietis. 3. februārī bezmaksas sarunu pasākums, kurā Artūrs dalīsies ar savu stāstu par pārbaudījumiem un uzvarām un šajā ceļā iegūtajam atziņām. Saturs ar uzsvaru vīriešiem, taču aicināts ikviens. 3. februārī Rīgā, Rīgas Vasarsvētku draudzē “Cerība”, Nometņu ielā

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu(0)

Rīgas Ebreju kopiena uzsāk jaunu projektu jauniešiem ar ebreju saknēm un vēlmi iepazīt ebreju kultūru un labi pavadīt laiku kopā ar interesantiem cilvēkiem. Aicinām uz pirmo pasākumu svētdien, 21. janvārī plkst. 12:00! Pasākuma laikā iepazīsim Rīgas Ebreju kopienas namu (Skolas iela 6) – kultūras pieminekli un kādreizējo Ebreju teātra ēku: ielūkosimies, kas notiek aiz “slēgtām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.