„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Pasaules kristieši aizvadījuši drūmu gadu

Mūķene aplūko postījumus pēc ugunsgrēka katoļu baznīcā Izraēlas pilsētā Tābhā. Dievnams, visticamāk, aizdedzināts ļaunprātīgi. Aizdomās tiek turēti galēji labējie ebreji. Pagājušajā gadā Izraēlā notikuši vairāki līdzīgi uzbrukumi kristiešu svētvietām. AFP/LETA

Aizvadītajā gadā pasaulē, bet sevišķi Tuvajos Austrumos un Āfrikā, dramatiski pieaugusi reliģiskā neiecietība un vardarbība pret kristiešiem, piespiežot miljoniem dievticīgo pamest mājas, lai nonāktu pārpildītās bēgļu nometnēs, vai doties bīstamajā ceļā uz Eiropu. Īpaši nevēlama vieta, kur dzīvot kristiešiem, ir militāro konfliktu pārņemtā Sīrija un Irāka. Tur plašas teritorijas kontrolējošās džihādistu kustības Islāma valsts sekotāji sistemātiski vajā, nogalina, paverdzina un izvaro kristiešus,-ziņo spektrs.com/diena.lv

Bezpeļņas organizācija Open Doors, kas monitorē reliģiski motivētu vardarbību un diskrimināciju pret kristiešiem pasaulē, apgalvo, ka 2015. gadā vajāšanai bijuši pakļauti aptuveni 100 miljonu pasaules kristiešu. Vairāk nekā septiņi tūkstoši zaudējuši dzīvību ticības dēļ. Organizācija šomēnes nākusi klajā ar ikgadējo sarakstu, kurā sarindotas piecdesmit kristiešiem nedraudzīgākās valstis.

Jau četrpadsmito gadu pēc kārtas par kristiešiem bīstamāko valsti atzīta “totalitārisma citadele” Ziemeļkoreja. “Kristiešiem jārēķinās ar arestiem, spīdzināšanu, ieslodzīšanu un nāvi par uzdrošināšanos ticēt, ka pastāv kāda par nācijas līderi Kimu Čenunu augstāka vara,” apgalvo Open Doors. Tiek lēsts, ka bēdīgi slavenajās Ziemeļkorejas darba nometnēs ieslodzīti 70 tūkstoši no 300 tūkstošiem valsts kristiešu.

2015. gadā visvairāk kristiešu nogalināti Āfrikas valstī Nigērijā – nedaudz vairāk kā četri tūkstoši. Lielākā daļa no viņiem kļuvuši par upuriem radikālajam islāmistu grupējumam Boko Haram un vietējo islāmticīgo hausu un fulani cilšu kareivjiem. “Viņi veic reliģiski motivētas tīrīšanas, lai izskaustu kristietību,” norāda Open Doors. Izdevums The Guardian raksta, ka Boko Haram zvērības Ziemeļnigērijā piespiedušas bēgt vairāk nekā divus miljonus cilvēku, pārsvarā – kristiešus.

Savukārt Eritrejā, kas atzīta par trešo kristiešiem bīstamāko valsti, diktators Isaiass Afeverki valsts 2,6 miljonus kristiešu uzskatot par «Rietumu aģentiem», tādēļ izvērsis pret viņiem plašas represijas. Pagājušajā gadā vismaz 30 Eritrejas kristiešu nogalināti, bet tūkstošiem – ieslodzīti un spīdzināti. Tikmēr desmitiem tūkstošiem kristiešu bēg no valsts, riskējot nonākt cilvēku kontrabandistu un islāma radikāļu rokās.

Par kristiešiem visnedraudzīgāko reģionu uzskatāmi Tuvie Austrumi – lielā mērā nemierīgās situācijas Sīrijā un Irākā dēļ, kur izpletusies Islāma valsts. Open Doors rīcībā nav datu, cik daudz kristiešu savas ticības dēļ pagājušajā gadā nogalināti šajās valstīs, bet nav šaubu, ka skaits ir dramatisks. Pret viņiem vērstās vardarbības dēļ simtiem tūkstošiem Sīrijas un Irākas kristiešu devušies bēgļu gaitās.

Bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone uzskata, ka teroristu noziegumi pret kristiešiem un citām reliģiskajām minoritātēm Sīrijā un Irākā jāpasludina par genocīdu.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”(0)

“Reformācijai 500″ un Rīgas reformācijas 500. gadadienas pasākumu ietvaros Latvijas Evaņģēliskā alianse š. g. 26.oktobrī rīko 2. konferenci „Reformācijas krāsas”. Konference norisināsies Rīgas Domes sēžu zālē no 10:00 līdz 16:00. Šā gada moto: „Reformācija pirms un pēc Reformācijas”. Apskatīsim Reformāciju arī kā procesu vēsturē un sabiedrībā. Nešaubīgi Reformācijas centrālais notikums bija Mārtiņa Lutera Baznīcas reformācija 1517. gadā, kam sekoja politiskā reformācija. Tomēr Reformācijas

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām(0)

Šī brīža situācija Rietumu pasaulē un Latvijā ir aktualizējusi jautājumu par ārvalstu propagandu – kāda ir tās ietekme uz neatkarīgu valstu vēlēšanām? Kā demokrātiskai valstij cīnīties pret dezinformāciju un viltus ziņām? Vai vēlēšanas Latvijā varētu tikt ietekmētas no ārpuses? Uz šiem jautājumiem mēģināsim rast atbildi diskusijā jauniešu auditorijai. Piedalījās: Dr. theol. Guntis Kalme, Dr.sc.pol., LĀI

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!(0)

Augošas draudzes ir augošu kristiešu veidotas, apmācītu līderu vadītas, Dieva Vārdā balstītas, pasaulei liecību nesošas. Ja Tu vēlies saņemt Dieva Vārdā balstītas zināšanas, attīstīt savas kalpošanas prasmes un kļūt par vēl noderīgāku instrumentu Dievam Viņa darbā savā draudzē, tad aicinām, izaicinām un iedrošinām sākt mācības Latvijas Bībeles Centrā. Šī gada septembrī mācības sāksies sertifikāta programmā

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”(0)

4. jūlijā, no plkst. 09:45 līdz 11:45 norisināsies ikgadējais pasākums – Maršs “Dzīvo gājiens”, gājiens pa bijuša Rīgas geto ielām – no Vecā Ebreju kapsētas līdz sadedzinātas Horālas sinagogas memoriālam. Šis pasākums veltīts Holokausta upuru piemiņai. Šajā gājienā piedalīsies izdzīvojošo pēcnācēji un tie, kam nav vienaldzīga atmiņa par katastrofu, kas notika te, Latvijā, pirms 77 gadiem. Lai tas

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.