„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Norisināsies “Neprasot atļauju” – hernhūtiešu kustības vēsturei Latvijā veltīts pasākums

“Neprasot atļauju” – hernhūtiešu kustības vēsturei Latvijā veltīts pasākums notiks 16. janvārī no plkst. 10:30 līdz 15:30 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB). Pasākums ir šobrīd LNB 1. stāvā apskatāmās izstādes “Nevar nerakstīt” saistīta daļa, kā arī viens no Latvijas simtgadei veltīto pasākumu cikla LNB notikumiem. Ieeja bez maksas.

Programma:

Kore, 11.stāvs
10:30 – 12:00 Hernhūtiešu svētrīts. Ieskats Brāļu draudzes sadraudzības kustībā mūsdienās (vada Dr.hist. Gundars Ceipe, Aldis Liepiņš (klavieres), Agnese Kanniņa-Liepiņa (vijole))

12:00 – 12:40 Kafijas pauze

Ātrijs, 1.stāvs
12:50 – 13:35 Izstādes “Nevar nerakstīt” apmeklējums un izstādes veidotājas, LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas galvenās bibliogrāfes Sanitas Briežkalnes stāstījums

LNB veikala telpa, 1.stāvs
13:40 – 15:10 Akadēmiskie lasījumi:

13:40 – 14:00 LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Dr. hist. Gvido Straube “Vidzemes brāļu draudze un tās kultūrvēsturiskais mantojums”
14:05 – 14:25 LNB direktors Andris Vilks “Ķikuļa Jēkabu atceroties…”
14:30 – 14:50 LNB Letonikas un Baltijas centra vadošā pētniece Dr. phil. Beata Paškevica “Magdalēna Elizabete fon Hallarte – latviešu garīgās un nacionālās atmodas patronese”
14:55 – 15:15 Vēsturnieks Dr. hist. Jānis Šiliņš “Frīdrihs Bernhards Blaufūss un “Vidzemes stāsti””
15:15 – 15:30 Dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš

Izstāde “Nevar nerakstīt” ir apskatāma LNB līdz š.g. 27. martam. Tā ir veltīta trim neparastām epizodēm rakstītā vārda vēsturē: brāļu draudžu rokraksta literatūrai Vidzemē 18. gs. vidū; drukas aizliegumam Latgalē 19. gs. otrajā pusē; Sibīrijā uz bērza tāss rakstītām vēstulēm padomju represiju apstākļos 20. gs. 40. gados. Šie trīs vēsturiskie posmi pievērš uzmanību rakstītā vārda nozīmei cilvēku dzīvēs, kad indivīda brīvības ierobežošanas apstākļos rakstīšana bija nepieciešamība un izlaušanās iespēja. Ieeja bez maksas.
Plašāk: http://ej.uz/Nevar_nerakstit_2016

*Ievērojamā grāmatniecības un literatūras vēsturnieka Alekseja Apīņa monogrāfija “Neprasot atļauju: Latviešu rokraksta literatūra 18. un 19. gadsimtā”, kurā iekļauts arī vērienīgs pētījums par hernhūtiešu kustības pirmsākumiem Latvijā.

Papildu informācija:
Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību speciālists
Komunikācijas departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: [email protected]
Tālr.: +371 26472501

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai(0)

ASV: Teksasas draudze Covenant Church vairāk nekā 4000 ģimenēm plāno ziedot naudu, lai tās varētu segt mājsaimniecību rēķinus un medicīniskos izdevumus. Ziedojumi būs vairāk nekā 10 miljonu dolāru apmērā, un daudzi ziedojumu saņēmēji būs kara veterāni,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Draudzes mācītājs Stefans Hejs (Stephen Hayes) uzsver, ka apgabalā, kurā kalpo draudze, vairs nebūs neviens cilvēks ar parādu par medicīniskajiem

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju(0)

Vairums Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai viņi tic Dievam, vai uzskata sevi par kristiešiem, vai arī netic Dievam,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Vairums jeb 73% respondentu atzina, ka kopumā tic Dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43% Latvijas iedzīvotāju saskaņā

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”(1)

 „Es neesmu ne par, ne pret Stambulas konvenciju,” raksta Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe facebook vietnē. Taču, kur ir problēma, par kuru uztraucas žurnāliste esot galvenokārt BAZNĪCAS LIELĀ IETEKME Latvijas politikā. Izmantojot sociālo tīklu analīzi, Re:Baltica atklāja, ka nepilna mēneša laikā Latvijas baznīcas spēja mobilizēt vairāk, nekā 8000 cilvēku, kas parakstījās pret konvenciju. Baznīcas spiediena rezultātā

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis  Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumā. Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts ir šāds: bija uzmodinātas lielas cerības – gan mācekļos, gan tautā – kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tukšais kaps bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lielās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, 29. martā Kāpēc mēs esam radīti? Vai varat atbildēt uzreiz. Kāda ir pirmā atbilde, kas nāk prātā? Man grūti katru tagad uzklausīt, bet gribu, lai mēģināt atbildēt sevī vai arī to izdarāt kā mājasdarbu. Gribu pateikt, ka esam radīti laimei. Ticat? Bet vai jūtaties laimīgi?

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.