„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Nacionālā identitāte: Kā rīkoties, ja sākas karš…

Lietuvas Aizsardzības ministrijas izdota rokasgramata. Foto no ministrijas majas lapas

Krievijas agresija Ukrainā ir piespiedusi arī Baltijas valstu iedzīvotājus aizdomāties par savu zemju likteni. Lai gan Lietuvai nav ne robežas ar lielo Krieviju, ne arī spriedzes attiecībās ar krievu minoritāti, kas veido aptuveni 6% no iedzīvotāju kopskaita, vārds «karš» pēdējā laikā dzirdams diezgan bieži. Turklāt Lietuva robežojas ar Kaļiņingradas apgabalu – anklāvu, kas pēc Otrā pasaules kara tika Krievijai un tagad ir bāztin piebāzts ar Krievijas karavīriem un bruņojumu,-ziņo spektrs.com/ir.lv 

Lietuvā izdota rokasgrāmata iedzīvotājiem rīcībai kara gadījumā (ziņa papildināta ar žurnālā “Ir” publicētajiem padomiem no šīs rokasgrāmatas)

Svarīgus padomus civiliedzīvotājiem karadarbības vai ekstremālu situāciju gadījumā gandrīz 100 lappušu biezā rokasgrāmatā izdevusi Lietuvas Aizsardzības ministrija. Viens no ieteikumiem ir – esiet mierīgi un rīkojieties pēc speciālistu ieteikuma, norāda Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks.

Aizsardzības ministrijas izdevums „Kas mums ir jāzina, gatavojoties ekstremālām situācijām vai karam” jau piesaistījis dažādu valstu mediju uzmanību. Lietuvas ministrija valsts iedzīvotājiem paredzēto izdevumu sagatavojusi kopā ar valsts glābšanas dienesta speciālistiem, vēsta „Delfi.lt”.

„Tā kā Krievijas agresija pret kaimiņvalstīm atkārtojas, šoreiz tā ir vērsta pret Ukrainu, radās vajadzība apkopot padomus, kā izturēties ne tikai pilsoniskās pretošanās organizēšanas laikā, bet arī kara apstākļos,” izdevuma prezentācijā šonedēļ teica Lietuvas aizsardzības ministrs.

Savukārt ministrijas preses sekretāre Viktorija Cieminīte pastāstīja, ka šis ir atbildes solis uz sabiedrības pieprasījumu. Ministrija saņēmusi daudz telefonzvanu un mediju jautājumu, kā rīkoties, kur slēpties ārkārtas gadījumā. „ Mums nācās atbildēt uz sabiedrības pieprasījumu,” teica Cieminīte.

Pēc Oleka domām, šī informācija ir svarīga arī jaunā hibrīdkara apstākļos, kad „pastāv daudz elementu, kuri ir atšķirīgi un var atgādināt arī civilās dzīves situācijas”.

Izdevums iedzīvotājus informē par to, kas notiek, ja valsts izsludina mobilizāciju, tajā doti praktiski padomi, ko darīt dažādu stihisku nelaimju un kara laikā, ko darīt, ja nav pagūts evakuēties. Viens no tiem skan šādi: „Ja sākas karš vai cita krīze, evakuējieties. Ja jūs to neesat paguvis izdarīt, sameklējiet ieroci un palieciet iekšā.”

Rokasgrāmatā norādīts, ka valsts trīs miljoniem iedzīvotājiem nevajadzētu riskēt ar savām dzīvībām īpašumu dēļ vai būt pārmēru ziņkārīgiem. Savukārt evakuācijā cilvēkiem jānodrošinās ar pārtiku un ūdeni, civiliedzīvotājiem ieteikts turēties pa gabalu no bruņotajiem spēkiem, pārvietoties tikai pa dienu, sevi identificējot kā civiliedzīvotāju.

Rokasgrāmatā, balstoties uz pieredzi Ukrainas konfliktā, ieteikts “saglabāt vēsu prātu”, nekrist panikā un nezaudēt veselo saprātu. “Šāviens aiz loga nav pasaules gals,” teikts padomu grāmatā.

Šo rokasgrāmatu paredzēts arī izplatīt skolās, bibliotēkās un caur nevalstiskajām organizācijām.

Ja sākas karš vai jūsu pilsētā parādās naidīgi noskaņoti karavīri…

Scenārijs nr.1 – evakuēties!

1. Saglabāt vēsu prātu. Nekrītiet panikā un nezaudējiet veselīgu spriestspēju. Šāvieni aiz loga vēl nav pasaules gals. Pat ja jūsu kāpņutelpā ir ierīkots ievainoto pieņemšanas punkts, bet blakusdzīvoklī ir nostiprinājušies ložmetējnieki, tas vēl nenozīmē, ka jums ir jābēg, kur acis rāda. Tāds lēmums jums var maksāt dzīvību. Izvērtējiet, kas uz ko šauj un kāpēc.

2. Turēties nostāk no karavīriem. Ja jūsu mājoklis ir nonācis aktīvas karadarbības zonā, jums jādodas prom. Sevišķi ja līdzās jums nostiprinājušies vienas vai otras puses karavīri. Agrāk vai vēlāk viņi var sākt apšaudi, bet jūs kā neapbruņots civilists varat kļūt par nejaušu upuri.

3. Parūpēties par krājumiem. Lielpilsētu problēma – tajās stipri trūkst pārtikas. Laukos pārtikas krājumus sarūpēt ir vieglāk. Iepirkt pārtikas krājumus ir iespējams tikai iepriekš.

4. Sagādāt ūdeni. Ūdens ir nopietna problēma. Notiekot aktīvai karadarbībai, ūdens apgāde parasti vienkārši tiek izslēgta. Nevajag krist panikā. Ir vietas, kur ūdens uzkrājas. Viena no tādām ir tualetes skalojamā tvertne. Ūdens var būt arī atkūstošā ledusskapī.

5. Neglabāt visu vienuviet. Ja pošaties prom no konflikta zonas, salieciet krājumus somās, ko spēsit panest. Ja visapkārt šauj, nesēdieties automobilī, tas kļūs par vieglu mērķi, un neviena no karojošajām pusēm jums neļaus brīvi pārvietoties.

6. Skaidri parādīt, ka esat civilists. Paņemiet baltu palagu vai segu un aptiniet ap mugursomu. Jūsu apģērbā nedrīkst būt nekādas maskēšanās krāsas vai militāri simboli, nekādu labi redzamā vietā piekabinātu medību nažu vai blašķu. Jūs esat civilists, un jums tas uzreiz jāparāda.

7. Neupurēt dzīvību īpašumu dēļ. Atcerieties, ka nekādas pasaules bagātības nav jūsu dzīvības vērtas. Ja jūsu dzīvoklī ierodas bruņoti karavīri un sāk izkrāmēt skapjus, nekādā gadījumā neprovocējiet konfliktu.

8. Atmest ziņkārību. Jūsu mērķis ir tikt ārā no pilsētas vai karadarbības zonas. Nekādu novirzīšanos no kursa, lai paskatītos, kas tur notiek.

9. Pārvietoties tikai dienas laikā. Karadarbības apstākļos diennaktī ar nastām noiet 10-15 km ir pilnīgi normāli. Neceriet, ka jums viegli izdosies izkļūt no apdraudējuma zonas, sevišķi ja ceļojat kopā ar bērniem. Bērniem šāds ceļojums ir nopietns pārbaudījums, tāpēc izvairieties pārvietoties tumsā.

10. Neiet uz labu laimi un meklēt kontrolpunktu. Pēc karadarbības sākuma reti tiek uzreiz īstenota pilnīga pilsētas blokāde. Ja gribat doties tālāk, par galamērķi jāizvēlas tuvākās draudzīgās valsts robeža. Ja jūsu valsti ir ielenkuši ienaidnieki, doties uz ārzemēm bez naudas un dokumentiem būs gandrīz neiespējami. Jums vajadzēs palikt valstī un iesaistīties pretošanās kustībā: kļūt par ziņnešiem, pārtikas sagādniekiem vai varbūt pat ar ieročiem rokās aizstāvēt savu zemi, vai arī vienkārši censties izdzīvot tur, kur karadarbība ir mazāk aktīva.

 

Scenārijs nr.2 – ja evakuēties nav izdevies

1. Sagādāt pārtiku. Izdzīvos tie, kuriem būs ko ēst, dzert, iemainīt pret trūkstošo (vai, piemēram, ko iemainīt pret tiesībām šķērsot sargposteni). Ja dodaties uz veikalu, pasauciet līdzi draugus. Tā varēsit pārnest vairāk pārtikas, un mazāka būs iespēja, ka atpakaļceļā jūs aplaupīs.

2. Sagādāt ieroci. Tas ir līdzeklis, ar ko aizstāvēties pret bandītiem. Pievēršam uzmanību, ka ieroci drīkst izmantot vienīgi pašaizsardzības nolūkos.

3. Novērtēt, vai mājoklis neatrodas līdzās mīnmetēja pozīcijām, vai uz jūsu mājas nav iekārtojies snaiperis, vai mājoklis nevar iekļūt «attīrīšanas» zonā. Pretinieki cenšas iznīcināt mīnmetēja pozīcijas, savukārt snaipera pozīcijas var tikt apšaudītas pat ar tankiem. Ēkas parasti tiek «attīrītas» ļoti brutāli, metot arī granātas. Ja jūsu mājoklim draud šādas briesmas, ir svarīgi ātri to pamest.

4. Neaiztikt kritušos. Zem līķiem var būt granātas, tāpēc, ja vēlaties paņemt kritušā ieroci vai munīciju, dariet to, neapvēršot viņu otrādi un rūpīgi nepārmeklējot.

5. Atrast likteņa biedrus. Ja tomēr palikāt pilsētā, centieties turēties kopā ar pazīstamiem cilvēkiem, draugiem, radiniekiem – kopā būs vieglāk aizstāvēties no bandītiem un marodieriem.

6. Ierīkot slēptuves. Daudzstāvu māju pagrabos var patverties no bombardēšanas, vienlaikus tā ir laba vieta pārtikas produktu, kurināmā, medikamentu un citu krājumu glabāšanai. Ja pagraba jums nav, iekārtojiet sev drošu istabu. Vispiemērotākais ir mūra nama apakšstāvs. Izvēlieties istabu, kurā ir vismazāk logu, jo tos nepieciešams aizdarīt. Taču neaizmirstiet, ka logs ir arī vispiemērotākā rezerves izeja – ja iebarikadēsities tā, ka logs vairs nebūs atverams, jūs tiksit ieslodzīti, ja ēkas sijas sabruks.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība(0)

„Viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli – mūsu ticība.” (1 Jņ 5, 4). „Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1 Jn 3, 8b) Lectio: „Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi. Un, tai vietā nonācis, Viņš

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”(0)

Ir teikts: “Ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši” (Mt. 25:40). Ar šo būtu skaidrs, un domstarpību nav. Vienkāršā valodā tas nozīmē, ka ikviens, kurš ir palīdzējis, tam, kurš ir trūkumā, ir palīdzējis Man, teica Jēzus. No tā izriet, ka ikviens, kurš ir palīdzējis kaut vienam latvietim,

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”(0)

Ar prezentāciju Latvijas Universitātes (LU) un Microsoft Inovāciju centrā nācis klajā LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta Ņikitas Andrejeva tulkojums “Pāvila darbi”. Darbs tulkots no sengrieķu (koinē) valodas, un tas tapis Latvijas Bībeles biedrības un LU Teoloģijas fakultātes sadarbības rezultātā,-spektrs.com ziņo LU Teoloģijas fakultātes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Stikāne Ņikita Andrejevs prezentācijas laikā uzsvēra, ka “pirmo gadsimtu

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis(0)

Latvijas Universitātes Teoloģijas mēneša ietvaros 25. februārī, plkst. 19.00, Kaņepes Kultūras centrā (Skolas ielā 15) norisināsies apgaismotie lasījumi “Reliģija ārpus robežām”. Lasījumos piedalīsies Jānis Rokpelnis, Ruta Štelmahere, Pēteris Draguns, Toms Treibergs un Marija Luīze Meļķe,-spektrs.com ziņo Ilze Stikāne Viens no Teoloģijas fakultātes 99. gadu jubilejas mēneša mērķiem ir izvest reliģiju un teoloģiju “pastaigāties” ārpus akadēmiskās vides,

Leonards Inkins: Nazis pret kodolieročiem (Nelieši)

Leonards Inkins: Nazis pret kodolieročiem (Nelieši)(0)

Pamācības Laikam nav neviena vīriešu kārtu un bieži vien arī sieviešu kārtu dzimuma cilvēku, kuri jaunībā nebūtu, kaut dienu nodarbojušies ar kādu no cīņas veidiem. Nav neviena, kurš nebūtu kaut pagalma līmenī mācījies atvairīt sitienu, sist tā lai krīt un, dažādus paņēmienus pret uzbrucēju ar nazi. Divdesmit pirmajā gadsimtā ir gana daudz tīmeklī dažādu video

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.