Ungārija starptautiskās politikas vidē ir pazīstama ar savu nacionālpatriotisko stāju un rūpēm par saviem iedzīvotājiem vispirms. Nesen sabiedriskā organizācija “Delna” aicināja protestēt it kā par Ungārijā notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Cik ticami ir šādi apgalvojumi Ungārijas skatījumā,  un kādi principi tiek attiecināti uz sabiedriskajām organizācijām un medijiem Ungārijā, uz interviju “LA” redakcijā ielūdzām Ungārijas vēstnieku Latvijā Gāboru Dobokaju. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Ģirts Vikmanis.

kā Ungārijā noritējušas parlamenta vēlēšanas un kādi principi tiek attiecināti uz sabiedriskajām organizācijām un medijiem Ungārijā, uz interviju “LA” redakcijā ielūdzām Ungārijas vēstnieku Latvijā Gāboru Dobokaju. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Ģirts Vikmanis.

V. Krustiņš: – Gribu jums jautāt par sabiedriskās organizācijas “Delna” izvērstajām darbībām, apgalvojot, ka Ungārijā it kā tiekot pārkāptas cilvēktiesības. Mēs jau iepriekš esam redzējuši, ka pret Ungāriju tiek izvērsta mērķ­tiecīga kampaņa, taču mans iespaids ir, ka Ungārijai ir spēcīga valstiskā pašcieņa…

– “Delnas” izvērstās aktivitātes pret Ungāriju nav viņu pašu iniciatīva, viņi darbojas kā satelīt­organizācija starptautiskajai cilvēktiesību organizācijai “Transparency International”, kura koordinē šo kampaņu.

Es vērsos pie “Delnas” – sniedzu Ungārijas valsts oficiālo skatījumu, taču viņu pārstāvji tikai pateicās, bet mūsu argumentus savā interneta mājaslapā neievietoja. Viņiem ir sauklis – “Mēs veidojam atvērtu, godīgu un demokrātisku sabiedrību”, viņu rīcība šajā jautājumā ir pretrunā ar pašu uzstādījumiem un ir negodīga.

Galvenais, ko vēlos uzsvērt, – pret Ungāriju laiku pa laikam tiek veikti uzbrukumi kritikas veidā. Ungārija ir gatava dialoga ceļā cīnīties, lai pārliecinātu partnerus par savu pozīciju Eiropā. Ungārija nedomā, ka Eiropā viss notiek labi, taču tas nenozīmē, ka mums nav to pašu cilvēcisko pamatvērtību kā pārējiem eiropiešiem. Mēs vēlamies citu modeli sabiedrības veidošanā.

“Delna” jeb “Transparency International” izsaka mums pārmetumus par attieksmi pret Norvēģijas finanšu instrumenta finansējumu nevalstiskajām organizācijām. Tā ir Norvēģijas sabiedrības nauda. Vienai Ungārijas sabiedriskajai organizācijai vai tās ciešākajiem partneriem vieniem pašiem nav tiesību izlietot šos līdzekļus. Mums 1000 sabiedrisko organizāciju cenšas pieteikties šim finansējumam, taču tikai daži duči organizāciju tiek pie līdzekļiem. Mums par šo jautājumu ir diskusija Ungārijas un Norvēģijas valdību līmenī, piemēram, Ungārijas valdība ir lūgusi pārdomāt naudas piešķiršanas principus, lai to saņemtu arī citas sabiedriskās organizācijas, ne tikai tās, kuras pašlaik. Un šo programmu mēs, tāpat kā Norvēģija, vēlamies turpināt.

Mēs vēlamies Eiropu, kas ir balstīta uz spēcīgiem pamatiem. Kā ir teicis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, mēs atstājam liberālas sabiedrības veidošanu un dodamies pretim sabiedrībai, kur savstarpējā atbildība ir pamats dažādu sabiedrības grupu mierīgai savstarpējai pastāvēšanai. Tas, ko jūs darītu sev, ir jādara citu labā. Tas ir sens likums, lai dzīvotu labi un droši. Lielākā daļa mūsu cilvēku uzskata, ka ir apmierināti ar Ungārijas nacionālo interešu pārstāvniecību ārzemēs. Mūsu ekonomiskā pieeja ir uz darbu balstīta sabiedrība. Viens no mūsu galvenajiem principiem politikā ir sloga dalīšana – uz to ir jābalstās Ungārijas sabiedrībai. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem un indivīdiem ir jāuzņemas slogs vienlīdzīgās daļās – tātad lielākas peļņas gadījumā slogam ir jābūt lielākam.

– Vai Ungārijā ir kāds likums, kas regulē sabiedrisko organizāciju darbību?

– Jā. Pirmais – šīm organizācijām jābūt reģistrētām, un to finanšu avotiem jābūt caurskatāmiem. Ja par Norvēģijas fondu – nav skaidrs, kā līdzekļi tiek piešķirti. Ja ārzemju vai privātā nauda nonāk sabiedriskajā organizācijā un tās avots ir skaidrs, tad viss ir kārtībā. Valdībai ir arī savi līdzekļi sabiedriskajām organizācijām, tās var pieteikties dažādiem projektiem, taču ir jāievēro organizācijas darbības un finanšu caurskatāmība.

– Latvijā bieži runā par dažādām mazākumtautību organizācijām, taču bieži tiek uzdots jautājums, vai mums ir sabiedriskās organizācijas, kuras rūpējas par latviešu interesēm, neskaitot Rīgas Latviešu biedrību. Vai Ungārijā ir kāda patriotiski vienojoša biedrība?

– Mums ir vairākas šādas sabiedriskās organizācijas, kuru mērķis ir stiprināt patriotismu un piederību Ungārijai. Man personiski viena no jaukākajām šķiet Lielo ģimeņu asociācija – tā nodarbojas ar demogrāfijas, ģimenes iekšējās harmonijas un bērnu audzināšanas jautājumiem, tai ir īpašas ģimeņu programmas.

– Man ir radies iespaids, ka ungāri ir nacionālpatriotiski noskaņoti…

– Ungāri ir lepna nācija. Mēs esam lepni par savu 1000 gadu valsti, kultūru un saknēm. Mūsu konstitūcijas preambulā ir norādītas ungāru vērtības. Mēs sevi uztveram kā eiropiešus, sīkāk – centrāleiropiešus. Ungāru nācija ir piederīga lielajai Eiropas ģimenei, kurā, savstarpēji mijiedarbojoties, katra valsts var gūt labumu.

– Kāda ir Ungārijas pozīcija attiecībā uz notikumiem Ukrainā?

– Ungārija kā atsevišķa valsts un ES biedre ar savu balsi ir paudusi atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un suverenitātei. Ar jauno prezidentu Petro Porošenko Ukraina ir uz pareizā ceļa. ES iestājas par vienošanos, lai noregulētu situāciju Ukrainā. Mēs esam par sarunām starp Ukrainu, ES un Krieviju, lai Ukraina attīstītos demokrātiskā ceļā, kur arī etniskās minoritātes var dzīvot mierīgi.

– Cik saprotu, Ungārija ir par nacionālās savdabības saglabāšanu, nevis par federalizāciju?

– Ungārijas skatījumā, ES jābūt nacionālu valstu ūnijai, nevis vienotai valstij. ES ir balstīta uz nācijām, un tā tai jāturpina darboties arī turpmāk.

Ģ. Vikmanis: – Starptautiskā sabiedrība Ungāriju bieži kritizē mediju likumu kontekstā.

– Cik es zinu, kritiku paudušas mediju organizācijas, kas darbojas starptautiskajā arēnā. Ja runājam par Mediju likumu, tas ir radīts pirms vairākiem gadiem, tas ir ļoti sarežģīts un plašs likums, kurš laika gaitā ir labots. Nedomāju, ka kāds, ungārs vai ārzemnieks, kurš pārzina šo likumu, varēs teikt, ka ar to mūsu valstī tiek ierobežota preses brīvība. Cits aspekts, kas parādījies pēdējā laikā, ir reklāmu aplikšana ar nodokļiem. Te atkal darbojas mūsu pamatprincips – sloga vienlīdzīga dalīšana. Lielākoties šis nodoklis attiecas uz lielām un starptautiskām mediju korporācijām, bet ne ikdienas laikrakstiem. Šīs korporācijas gūst lielāku peļņu un ir giganti, tādēļ tajās pārraidītās reklāmas tiek apliktas ar nodokļiem. Ļaujiet man izteikties privāti – es uzskatu, ka, pateicoties šim nodoklim, mūsu valstī tiks ierobežotas dažādas programmas, kurās netiek ievērota cilvēka cieņa, piemēram, televīzijas realitātes šovi.

– Mediju politikas kontekstā jūs bijāt atsūtījuši mums vēstuli, kurā kritizējāt Latvijas Radio žurnālista Artjoma Konohova izteikumus par mediju politiku Ungārijā, taču atteicāties komentēt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča izteikumus mikroblogošanas vietnē “Twitter”, ka Nacionālajai apvienībai vajadzētu atteikties koķetēt ar “Fidesz”…

– To valstu amatpersonām, kuru valstu starpā valda ciešas attiecības, nav pareizi diskusijām izmantot medijus. Tas bija arī iekšpolitisks jautājums, tāpēc atteicos to komentēt. Mums ir citi veidi, kā sazināties. Mūsu ārlietu ministri bieži tiekas dažādās sanāksmēs, un viņiem ir iespējas jautājumus pārrunāt klātienē.

Pilna intervija „Latvijas avīzē”  2014-07-02