Sešu gadu laikā sarakstījis 40 muzikālos diskus lielākoties ar instrumentālo mūziku, taču šis dzīves etaps kā saka pats intervējamais mūziķis Kristaps Cukurs ir noslēdzies. Tagad Kristaps ir gatavs jaunam muzikālās dzīves piedzīvojumam. Tā vien šķiet, ka pienācis laiks radošai atpūtai, bet tas neattiecas uz Kristapu, viņš jau ir ierakstījis jaunus 2 CD. Viens CD ar nosaukumu “Dievs grib ar Tevi parunāt.” un otrs CD veltīts bērniem “Tuvāk pie Dieva būt.” Jaunajā darba posmā Kristapam palīdzējusi negaidīta iepazīšanās. Dzejniece Māra Timma labprāt ļāvusi dzejai plūst arī mūzikā ar Kristapa līdzdalību. Sarunā ar Kristapu un Māru spektrs.com.

Spektrs.com: Māra, sakiet, lūdzu, kāds bija Jūsu pirmais iespaids, kad dzeja tika atskaņota mūzikā?

Māra Timma: kas attiecas uz diska izdošanu, tad tas viss noticis ir ļoti neatkarīgi no manis, to visu no sākuma līdz beigām ir paveicis Pats Dievs man pašai par pārsteigumu. Un tā ir liecība, ka tas ir Viņa nodoms, jo tik saskanīgi atrast visu visā, lai kaut kas tāds taptu-ir vienīgi Dievam pa spēkam…Un Viņš lai ir godināts pāri visam!

Spektrs.com: Kristap, kāpēc Jūs dziesmām izvēlējāties tieši Māras dzeju?

Kritaps: Māras dzeja ir svaidīta un par svētību, jo tie dziļumi, kas atklājās Viņas dzejā spējīgi atklāties tikai Dieva spēkā.

Spektrs.com: Māra, dzejā ir atklātas Jūsu pārdomas par garīgo pasauli?

Māra Timma: Esmu 5 bērnu māmiņa, dzīvoju laimīgā laulībā jau 21 gadu. Jēzus iepazinu agrā jaunībā un sekojot Viņam esmu atklājusi apslēptos talantus, atbildes uz garīgiem noslēpumiem un dzīves jēgu. Savu dzeju un atziņas, ko Dievs devis man kā talantu, Viņš man licis par uzdevumu, nodot nevis kā manas pašas pārdomas un dzīves iespaidus, bet kā Dieva vēstījumu cilvēkiem…

Spektrs.com: Kristap, seši gadi veltīti instrumentālai mūzikai un tad pēkšņi lēciens citā mūzikas virzienā. Vai instrumentālā mūzika ir visu sevi izsmēlusi, vai arī ir kāds cits iemesls tik krasam lēcienam?

Kristaps: Sešus gadus es strādāju firmā, kuras papildus nozare bija mūzika. Tas ir saistīts ar firmas pasūtījumu tieši instrumentālās mūzikas virzienā. Firma ierakstus arī izplatīja un pārdeva. No manis bija atkarīgs mūziku radīt un ierakstīt. Pagāja seši gadi un pēdējā laikā priekšniecība piedāvāja pievienoties arī firmas pamatdarbībai, no kuras atteicos, taču tas nebija saistīts ar to, ka es būtu slinks darbinieks, bet piedāvājums nebija saskaņā ar manu kristīgo pārliecību. Tika veikts spiediens un beidzot izskanēja ultimāts, vai pievienojos arī pamatdarbībai vai tikšu atlaists. Es izvēlējos pēdējo.

Spektrs: Laikam tagad pielāgoties dzīvē ir grūti un atstāt to sfēru, kurā tika ieguldīts ne mazums pūļu un enerģijas.

Kristaps: Sākumā bija grūti pierast pie jauna dzīves režīma. Jo sešu gadu laikā es nebiju kontrolēts par to, cik stundas strādāju, vai arī par to, lai atrastos darba vietā. Mūziku radīju mājās ar savu personīgo aparatūru. Bet tā nav grūtākā lieta.

“Tā nemēdz būt”

Spektrs: Kā Jūs domājat, kāda ir grūtākā lieta?

Kristaps: Manuprāt, grūtākā lieta pasaulē ir attiecību sfēra. Lai šis vārds nebiedē, jo kaut arī tā ir grūtākā lieta, tā ir arī pati labākā lieta. Parasti cilvēks attālinās no tā, kas sagādā diskomfortu. Notiek atsvešināšanās, kad attiecībās sākas rūpes vienam par otu. Visgrūtāk cilvēkam ir iet pret sevi. Lauzt sevi. Grūtāk iet pret savu iedomību, lepnumu, egoismu. Tāpēc, lai to nedarītu cilvēki atrod savu mierinājumu un apmierinātību, piemēram, mūzikā, kino, pasākumu apmeklēšanā, iepirkšanos veikalos. Tā apslāpē sirds nepieciešamību pēc savstarpējām attiecībām. Es esmu pateicīgs Dievam, ka viņš man šīs nianses ir atklājis. Es biju nostādīts fakta priekšā. Man bija izvēle, vai es vēlos ieiet dziļāk tikai mūzikā, kas visu tevi aprij, vai arī augt, attīstīties un veidot attiecības ar cilvēkiem. Attīstīt to, ko nevar nopirkt ne par naudu, ne par pēdējās modes apģērbu, ne arī tad, kad es kļūstu par superzvaigzni un iegūstu atpazīstamību sabiedrībā. Tas negarantē to, ka man būs labas attiecības ar cilvēkiem. Vislielākā dzīves laime ir saprast dzīves principus, samierināties ar to, ka tā tas vienkārši nenotiek, kā tu esi iedomājies un sākt darīt tos soļus, lai virzītos mīlestības virzienā. Tas nozīmē mācīties, klausīties ko citi runā, lauzt savus uzskatus, pieņemt patiesību, saprast to, kas tev tiek atklāts. Manuprāt nekas labāks nevar būt par mīlestību. Nekas nevar aizstāt to, kad starp diviem cilvēkiem ir mīlestība. Es esmu pārliecināts par to. Nevar cilvēku apmierināt slava vai nauda. Tās lietas var tikai apslāpēt. Ar naudas palīdzību var aizvērt muti, bet daudzi izvēlas tieši to. Tāpēc es nesapņoju par to. Es sapņoju par mīlestības pilnām attiecībām starp cilvēkiem.

No bērnu albuma:

Spektrs: kā ir noticis, ka no instrumentālās mūzikas jūras ielecāt bērnu sapņu pasaulē un piena upē?

Kristaps: Kad es paliku bez darba, draudzē sieviete, kura nodarbojas ar bērnu audzināšanu man piedāvāja apkopot esošās bērnu dziesmiņas un viņa arī cerēja, ka var būt arī man pašam rastos kāds savs piedāvājums bērnu mūzikā. Es piekritu. Pētot bērnu mūzikas industriju pamanīju, ka šajā sfērā Latvijā ir milzīga vajadzību bedre. Es sāku darboties, lai vismaz nedaudz aizbērtu bedri ar saldu un priekpilnu bērnu kristīgo mūziku.

Spektrs: Turpinot mīlestības tēmu, līdz manām ausīm ir nonākusi informācija, ka Jūs nesen kalpojāt kādā bērnu nometnē, kura bija veltīta bērniem no sociāliem namiem un bērnu namiem. Tajā kāda meitenīte bija Jums ļoti pieķērusies un pat pēc nometnes Jūs esat viņu apmeklējis bērnu namā.

Kristaps: Esmu ievērojis, ka man patīk bērni un es labprāt kontaktējos ar viņiem.

Spektrs: Nu, nevelti jūs rakstāt mūziku bērniem un esat veltījis bērnu tematikai albūmu.

Kristaps: Jā, tā arī izpaužas patika.

Spektrs: Nometnē jūs kalpojāt bērniem, kādas kalpošanas jomas bija uzticētas?

Kristaps: Es atbildēju par teatrāliem uzvedumiem.

Spektrs: Jums ir bijusi kāda saistība ar teatrālo mākslu?

Kristaps: Nē, man patīk teātris, tāpēc man arī piedāvāja atbildēt par to, lai nometnē katru vakaru būtu atainoti skečiņi.

Tādā veidā man izdevās ar 8 gadus veco meitenīti Alisi iepazīties tuvāk. Viņai ir arī jaunākā māsiņa Veronika, arī ar viņu iepazinos tuvāk. Viņas uzsāka attiecības, varbūt viņas manī ir kaut ko saskatījušas tādu, kas viņām vajadzīgs.

Spektrs: Beigusies bērnu nometne. Vai attiecības tiek uzturētas arī pēc nometnes?

Kristaps: Mēs esam tikušies bērnu namā jau arī pēc nometnes. Man ir doma ar Alisi un Veroniku tikties regulāri.  Es nezinu, kāda ir nākotne, bet tagad Dievs dod to iespēju un es to izmantoju, lai kalpotu viņām. Nezinu, kurš no mums iegūst vairāk. Jo man tikšanās ar Alisi un Veroniku dod dzīvei nepieciešamo enerģiju un spēku. Vēl nesen bija diezgan spēcīgs pagrimuma periods. Un sastopot šīs meitenes es saprotu, ka man gribas dzīvot. Es par viņām domāju. Es gribu kaut ko darīt noderīgu. Es vēlos mācīties un attīstīties. Es gribu iemācīties vairāk kontaktēties ar bērniem. Atvērt savu prātu un paplašināt redzesloku. Mani pievelk tie bērni, kuri piedzīvo grūtības un ir problēmas ar mīlestību. Droši vien tāpēc, ka man pašam ir bijusi smaga bērnība un tas, kas man ir trūcis es gribu to sniegt šiem bērniem. Es lasu grāmatas par bērnu uzvedības psiholoģiju un mācos, lai tad, kad man būs savi bērni es varētu viņiem sniegt patiesu mīlestību. Šāda apziņa man palīdz cīnīties ar grūtībām un nepadoties.

Spektrs: Vai ir notikušas arī sarunas par Dievu?

Kristaps: Mēs ar draudzi (Septītās Dienas Adventisti) apmeklējam Alises bērnu namu kopš pavasara. Tur arī notiek sarunas par Dievu. Atceros, ka kādā apmeklēšanas laikā maza meitenīte ierāpās man klēpī un jutās apmierināta par to. Izrādījās, ka tā ir Alises māsa. Tā, manā dzīvē ir ienākušas divas māsiņas.

Spektrs: Parunāsim par Jūsu mūzikas dzīvi šodien. Viens dzīves etaps ar 40 instrumentālās mūzikas CD rakstīšanu ir noslēdzies un tagad ir iestājies jauns mūzikas dzīves etaps, kurā ir izlaists CD “Dievs grib ar Tevi parunāt.” un CD bērniem” Tuvāk pie Dieva būt.” kādi ir Jūsu tagadējie plāni saistībā ar mūziku?

Kristaps: Pašreiz es esmu radošajos meklējumos. Tagad notiek pārejas periods, tas nav viegls. Es sevi salīdzinu ar kāpuru, kas pārvēršas par taureni. Tas process, kas notiek kūniņā ir kaut kas neaprakstāms. Atrodoties vienā dzīves režīmā un pārejot otrā dzīves režīmā notiek kaut kas dīvains. Pa šo laiku es esmu jau daudz ko izmēģinājis. Sācis un nepabeidzis, vai sācis un pabeidzis. Man ir jāizvēlas vai es gribu nodarboties ar radio, vai nodarboties ar kristīgas mūzikas rakstīšanu, vai veidot muzikālo grupu. Varu darīt daudz ko, bet vajadzīgs, lai Dievs mani noliek savā vietā.