„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada.

Paldies Tev, Dievs, par uzklausītām lūgšanām! Viss labais nāk no Tavas žēlastības! Ikviena tauta un valsts var pastāvēt tikai tāpēc, ka Tu to esi gribējis. Tu mums esi devis zemi un valsti, kuru drīkstam saukt par savu Tēviju – mūsu Latviju. Paldies Tev par to! Paldies par iespēju Tevi brīvi slavēt ar dziesmām un dejām. Paldies, ka Tu esi apveltījis manu tautu ar fantastiskiem talantiem visās dzīves jomās! Paldies, ka Tavā namā arvien vēl skan vārdi: “ES esmu viss, kas tev ir vajadzīgs.”

Mīlošais Tēvs, Tu esi bijis tik ļoti labs pret mums, ka piepildīji mūsu sapni – dzīvot brīvā Latvijā. Paldies par Tevis doto iespēju svinēt svētkus! Tajos no jauna varējām izjust emocijas un piedzīvot to spēku, kāds ir tad, kad tauta ir vienota. Dod manai tautai vienotības Garu!

Es zinu, ka Tu gribēji šajā reizē būt kopā ar mums, bet piedod, mūsu svētku programmā bija paredzēta vieta arī citām dievībām, un programmas veidotāji vēlējās dalīt to godu, kas pienākas vienīgi Tev, arī ar viņām. Lūdzu, piedod, ka mana tauta tik ātri ir aizmirsusi, ka Tu esi Tas, kas devi mums brīvību. Lūdzu, piedod manai tautai, ka tā nevēlas slēgt derību ar Tevi, bet grib dzīvot partnerattiecībās. Piedod, ka bez kauna un bijības Tavā priekšā mēs pārbaudām Tavu pacietību.

Piedod arī manas tautas dēliem, vīriem un tēviem, kuri savā garīgajā aklumā ir gatavi kļūt par veciem vaidelošiem, kas pie ozoliem svētajās birzīs ir gatavi stutēt altārus, uz kuriem deg upura uguns svešiem dieviem. Lūdzu, izmaini viņu sirds domas, ka viņi gribētu kalpot vienīgi un tikai pie Tava altāra.

Lūdzu, piedod arī manas tautas meitām, sievām un mātēm, kuras ir gatavas kļūt par saules meitām un likteņu lēmējām, bet nevēlas atzīt Tevi kā Tēvu, kas viņas esi tik skaistas radījis.

Lūdzu, piedod manas tautas garīgajiem ganiem, kuri aizņemti ar sevis ganīšanu. Meklējot zāļainas ganības laicīgajās partijās, viņi novārtā atstājuši ļaudis, kurus Tu viņiem esi uzticējis.

Lūdzu, piedod arī Saviem bērniem, kurus Tu esi nosaucis Savā Vārdā, bet kuri ir nomaldījušies pagānu tautu zīmēs un rakstos, turēdami tos augstāk par Vārdu, ko Tu esi devis.

Tu, gudrības un atziņas Avots, palīdzi, lūdzu, manai tautai saprast, ka tas nav godīgi – vienlaikus lūgt svētību no Tevis un apliecināt, ka saule ir mūsu māte un pērkons – mūsu tēvs. Lūdzu, piedod, piedod un vēlreiz piedod par šādu dalītas sirds izpausmi! Ved manu tautu pie patiesības atziņas, ka tā spētu atšķirt, kas ir svētība un kas ir lāsts. Lūdzu, palīdzi saskatīt, ka tie nav divi ūdeņi, kas Daugavā kopā satecējuši, bet ka dzīvība un svētība ir bijība Tavā priekšā un bez tās ir lāsts un nāve.

Apžēlojies par manu tautu, ak, Kungs, apžēlojies!

Par visu vairāk es lūdzu šo, Debess un Zemes Valdniek, lai Tava dusmu kvēle vēl neiedegtos pret manu tautu, bet Savā pacietībā, lūdzu, dod vēl žēlastības laiku, ka varam atgriezties.

To es lūdzu Tava Dēla, Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.

Tālivaldis Tālbergs Pēc Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem 2018. gadā.

 

Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku karogs.

Bagātas latviešu kundzes un jaunkundzes saziedoja naudu un no balta zīda, sarkana samta, zelta brokāta to šūdināja Leipcigā, Karaliskā galma izšūšanas darbnīcā.”

Karoga viduslaukā ir ar zīda pavedieniem izšūta bilde, kas rāda svētu birzi un zem liela un veca ozola apsūnojušu un ar kuplu lapu vītni pušķotu altari. Uz altara deg upuru liesmiņa un dūmi viļņo uz augšu. Pie altara uz kreisās rokas atspiedies stāv vecs vaidelotis, kas savā paceltā labā rokā tura kuplu ozola zaru. Viņš upurē Līgas dievei, lai skan dziesmas. Lai latvieši vienojas dziesmā. Izšūtajā bildē tiek pielūgta Līgo – Līgas dieve. Līksmības, draudzības dieve, viņa ir kā moto Dziesmu svētkiem.

https://skaties.lv/zinas/latvija/ka-radies-viens-no-dziesmu-un-deju-svetku-simboliem-ligo-karogs/ https://lv.wikipedia.org/wiki/Vispārējie_latviešu_Dziesmu_un_Deju_svētki

Vaidelotis Vispārējo latviešu Dziesmu svētku karogā.

Vaidelotis bija seno baltu tautu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs, kā arī seno latviešu dziesminieks un burtnieks.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Vaidelotis

Kāpēc „Māras zeme”?

Latviešu tautasdziesmu galvenās trīs dievības ir Dievs, Māra, Laima. Trijstūris, kas atrodams lielas ornamentu daļas pamatā. Dievs kā jumts materiālajai un garīgajai pasaulei – Mārai un Laimai. Māra ir visu māšu kopums. Tā sevī apvieno Zemes māti, Jūras māti, Krūmu māti, Meža māti, tau- tasdziesmās atrodamas ap 20 mātēm, buramvārdos daudz vairāk… Māra dod cilvēka miesisko veidolu, vielisko. Laima, savukārt, veido nākamo trīsstūri ar Dēklu un Kārtu kā likteņa lēmējām. Māra ir vislatviskākais no šiem trim vārdiem, trim jēdzieniem, trim dievībām, jo ir MĀRA (būtībā netulkojams vārds un vēl ar garumzīmi). Ar Māras dienu tā pa īstam sākas pavasaris un jauns gads zemkopja kalendārā. Kaut arī Latgale ir apvienojusi Māru ar Mariju (par to arī uzveduma 2. daļa) un lieto Svēto Māru un Svēto Māras zemi kā latvisko ekvivalentu Jaunavai Marijai, Māra ir vēl senāks jēdziens nekā Livonija vai Latgales katolicisms…

Ieva Struka Deju lieluzveduma „Māras zeme” libreta autore, uzveduma līdzautore

https://dziesmusvetki.lv/Uploads/2018/06/26/dzsv_maras_zeme_buklets_.pdf

https://dziesmusvetki.lv/Uploads/2018/06/26/dzsv_maras_zeme_buklets_.pdf

Foto: Aivars Mackevičs travelnews.lv

 

Foto: Aivars Mackevičs travelnews.lv

 

Foto: Aivars Mackevičs travelnews.lv

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Tiesa ļauj reģistrēt organizāciju, kas vēlas izņemt vārdu ‘Dievs’ no visiem valsts simboliem

Tiesa ļauj reģistrēt organizāciju, kas vēlas izņemt vārdu ‘Dievs’ no visiem valsts simboliem(0)

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams ir atcēlis Uzņēmuma reģistra (UR) pagājušā gada lēmumu, ar kuru liegts reģistrēt biedrību “Par cilvēka brīvību domāt, runāt, rīkoties, dzīvot”, kuras statūtos norādīts, ka tā vēlās panākt kristīgo atsauču izņemšanu no valsts simboliem, tostarp Satversmes un valsts himnas, kā arī marihuānas legalizāciju, liecina publiski pieejamais anonimizētais tiesas spriedums,-ziņo spektrs.com/delfi.lv

Mūsu zeme – Latvija

Mūsu zeme – Latvija(0)

Mūzika/Vārdi – Valters Gleške, Elijs Goba, Dāvids Gleške un Vineta Mozumača Producenti: Elijs Goba, Reinis Līcis

Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās AUDIO

Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās AUDIO(0)

Rinta Bružēvica :Pāri mums pašiem Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās. “Mēs nākam no saknēm, un vainagu visa pasaule sauc par Latviju. Mēs to apdzīvojam un piepildām. Te noris mūsu dzīves ar to priekiem un skumjām. Uz mums guļ seno laiku svētība. Tāpēc mēs esam. Un esam tik gudri, talantīgi, varoši,

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”(0)

“Reformācijai 500″ un Rīgas reformācijas 500. gadadienas pasākumu ietvaros Latvijas Evaņģēliskā alianse š. g. 26.oktobrī rīko 2. konferenci „Reformācijas krāsas”. Konference norisināsies Rīgas Domes sēžu zālē no 10:00 līdz 16:00. Šā gada moto: „Reformācija pirms un pēc Reformācijas”. Apskatīsim Reformāciju arī kā procesu vēsturē un sabiedrībā. Nešaubīgi Reformācijas centrālais notikums bija Mārtiņa Lutera Baznīcas reformācija 1517. gadā, kam sekoja politiskā reformācija. Tomēr Reformācijas

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām(0)

Šī brīža situācija Rietumu pasaulē un Latvijā ir aktualizējusi jautājumu par ārvalstu propagandu – kāda ir tās ietekme uz neatkarīgu valstu vēlēšanām? Kā demokrātiskai valstij cīnīties pret dezinformāciju un viltus ziņām? Vai vēlēšanas Latvijā varētu tikt ietekmētas no ārpuses? Uz šiem jautājumiem mēģināsim rast atbildi diskusijā jauniešu auditorijai. Piedalījās: Dr. theol. Guntis Kalme, Dr.sc.pol., LĀI

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.