„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Leonards Inkins: Preventīvais uzbrukums

Foto: svoboda.org

Pēc tā, kā tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem Amerikas Savienotās valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jeb kā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē.

Tas nenozīmēja, ka Krievija šīs tehnoloģijas un konsultācijas nevarēja pirkt no citiem. Piemēram, visiem uzņēmumiem, kuri atvēruši savas ražotnes Ķīnā, ir jāinformē par tehnoloģijām, kuras tiek izmantotas ražošanā un jāpiestāda Ķīnas valdībai tehniskā dokumentācija par to, ko ražo. Tāpēc, nav brīnums, ka drīz vien Ķīnā atveras cita rūpnīca, kas ražo līdzīgu produkciju.

Kaut pēc šī ASV lēmuma Krievija no ASV vairs nedrīkstēja iegādāties tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču ražošanā, tomēr Krievija tās varēja iegādāties citur.

Aizliegts

Šā gada jūlija beigās ASV beidza izvērtēt S. Skripaļu ģimenes noindēšanas mēģinājumu Lielbritānijā un pieņēma papildu sankcijas pret Krieviju. Šis lēmums sāks darboties 15. augustā, jo formāli tas vēl jāizskata ASV kongresā.

Saskaņā ar šo lēmumu turpmāk ASV valdība uzraudzīs, kontrolēs un nepieļaus pārdot Krievijai tehnoloģijas, kuras tā var izmantot, lai izgatavotu ķīmiskos ieročus. Tas nozīmē, ka praktiski visas iekārtas, tehnoloģijas, datorprogrammas un citu, kas saistīts ar ķīmiju un bioloģiju.

No 15. augustā visām ASV bankām, un bankām ārpus ASV, kuras vēlas sadarboties ar ASV vai darboties ASV teritorijā ir aizliegts finansiāli palīdzēt Krievijai. Runa nav par privātpersonu apkalpošanu, bet par Krievijas vērtspapīriem un citiem darījumiem, ar kuriem tiek atbalstīta Krievijas ekonomika un militārā rūpniecība.

Krievijai turpmāk būs ļoti ierobežotas iespējas aizņemties naudu dažādiem projektiem, piemēram, gāzes vadu būvēšanai un citiem.

Vienlaicīgi ASV izstājas no Ronalda Reigana un Mihaila Gorbačova noslēgtā līguma par Vidēju un tuvu darbības raķešu samazināšanu.

Līgumi

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) ziņoja, ka Krievija regulāri pārkāpj šo vienošanos, neļaujot pārbaudīt tās raķešu skaitu un izvietojumu. Krievija krāpās no līguma noslēgšanas brīža.

ASV pildīja minēto līgumu, bet Krievija un Ķīna ne. Krievija turpināja ražot un izvietot raķetes pie Eiropas Savienības valstu robežām.

Ir teikts, ka līgums, kas, noslēgts ar Krieviju, nav pat papīra, uz kura līgums rakstīts, vērts. Krievija nekad nepilda līgumus, neviens līgums Krievijai nav saistošs. Tikko ir izdevība, tā līgums tiek pārkāpts un vienoties ar Krieviju nozīmē, ka tu darbojies atbilstoši līgumam, bet otra puse krāpj, jo, slēdzot līgumu, Krievija negrasās to pildīt. Tas ir veids kā iegūt laiku, maldināt citus, kā arī tiek izmantots kā taktisks manevrs.

Uzzinot, ka ASV iziet no līguma par vidēja un tuva darbības raķetēm Krievija pieprasīja tikšanos un radušās problēmas risinājuma meklēšanu. Naivo nav, jo gan NATO, gan ASV saprot, ko vērtas ir sarunas ar Krieviju, tāpēc Krievijai tika atteikts.

Taktika

Krievija ir sākusi citu taktiku. Ja līdz šim tie bija meli, līgumu nepildīšanas un slepkavības, tad tagad kļūs pamanāma jaunā taktika, tas ir Eiropas iebiedēšanas un Eiropas valstu vadītāju uzpirkšanas taktika.

To nevar nepamanīt un to neredz tikai tie, kuri nevēlas redzēt. Eiropa jau ir iebiedēta, un daudzus valstu vadītājus ir sasniegusi par dabas resursu pārdošanu nopelnītā naudas daļa.

Par to var pārliecināties, ja palūkojas Austrijas, Vācijas, Ungārijas, Francijas un citu valstu virzienā. To vairs nevar noslēpt. Kāda bija šo valstu, īpaši Francijas vadītāju nostāja, kad Krievija uzbruka Gruzijai? Kāda bija, un ir šo valstu vadītāju nostāja, par Krievija agresiju pret Ukrainu? Brīžiem liekas – nu kā var nesaprast, kā var nenovērtēt?

Visu viņi saprot, bet nauda dara savu un ne tikai nauda. Krievijai ir daudz uzpirkšanas un ietekmēšanas līdzekļu un tā tos maksimāli izmanto. Jo no tā ir atkarīgs Krievijai būt vai ne. ASV tai ietekmēt vēl nav izdevies.

Ko darīt?

Ko ASV un, kā var izdarīt, lai atsvabinātu Pasauli no Krievijas draudiem, no Krievijas impērijas vēlmēm pakļaut, iekarot un iznīcināt?

Ir karstas galvas, kuri uzskata, ka ASV un viņu sabiedrotiem būtu jāuzbrūk Krievijai, tā jāiekaro un problēma būs atrisināta. Krievija vairs Anglijā un citur nenogalinās cilvēkus, vairs nefinansēs teroristus, vairs neatbalstīs nedemokrātiskus režīmus.

Ja, kas tāds patiešām notiktu, tas ir, pat ja tikai būtu nolemts tā rīkoties, tad par to Krievija uzzinātu jau pēc dažām minūtēm. ASV flotes kuģi, jūras kājnieki un citi bruņotie formējumi nepaspētu pat līdz Krievijas robežām nokļūt, kā jau ASV un Eiropas galvaspilsētu virzienos no Krievijas kara kuģiem, zemūdenēm un šahtām dažādās pasaules malās, izlidotu raķetes. Labākajā gadījumā bez kodolgalviņām.

Lai, ko tādu darītu, vēl būtu jāsaskaņo ar Eiropas valstu valdībām ASV bruņoto spēku ierašanos, lai no turienes ASV karavīri dotos Krievijas virzienā.

Labāka taktika ir nemanot, maskējoties ar dažādiem nolūkiem pakāpeniski ap Krieviju jau laicīgi izvietot ASV un NATO karaspēku. Tas rada stabilitāti reģionā, tas var būt noderēt, ja būs ātri jārīkojas neparedzētos gadījumos, un valstis, kurās ir izvietoti ASV karavīri, kļūs par vienu no Krievijas uzbrukumu mērķiem. Kokam divi gali!

Eiropas valstis nepiekritīs, ka viņu teritorija tiek izmantota preventīvam uzbrukumam pret Krieviju. Varbūt kādu vāju un mazu valsti ASV izdosies «pierunāt», bet ar to būs par maz.

Domāju, ka šāds risinājums atkrīt.

Kremlis drupās

Galvenais kāpēc valstis bruņojas ar kodollādiņiem ir nevis, lai uzbruktu vai aizstāvētos, bet, lai novērstu kāda vēlmi izmantot kodolieročus. Kodolkarā nav iespējams uzvarēt. Kodolkarā ir tikai zaudētāji un bojā gājušie.

Ja arī izdosies šādi sagraut Maskavu, tad kodolsprādzienu mākoni vējš var aizpūst tālu. Černobiļas negadījums to pierāda, tikai kodoluzbrukuma gadījumā ļaunums būs daudz lielāks.

Tā ir neinteresanta loterija. Varam tikai minēt, cik no izšautām ASV raķetēm sasniegs mērķi, cik no Krievijas raķetēm sasniegs mērķi, cik notrieks pretgaisa aizsardzība.

Arī šis «risinājums» neiztur kritiku

Opozīcija

Varētu sūtīt speciālās vienības, lai ieņem Kremli, saņem gūstā, nolaupa vai nogalina Krievijas vadību, tādējādi paralizējot tās pretošanos un tad iecelt kādu iepriekš izlolotu «opozicionāru».

Krievijas drošības dienesti jau sen, ir sagatavojuši vairākus «opozicionārus», kurus vajadzības gadījumā iesēdinās prezidenta krēslā un Krievijas politikā un domāšanā viss turpināsies pa vecam.

Pat, ja izdotos varu nodot ASV dienestu sagatavotam ieliktenim, Krievija sadalīsies neskaitāmos valstiskos, pus valstiskos, noziedzīgos un citādos veidojumos, kur cits citu slepkavos, dalīs zemes dzīles, upes, mežus un pārdos, visiem, kuri vēlas nopirkt, kodolieročus.

Austrumos esošās Ķīna, Japāna un Koreja aktīvi šajās jukās piedalīsies un tā būs tāda loterija, ka prognozēt kādu iznākumu neņemsies neviens prātīgs cilvēks.

Būs vēl traģiskāk, kā tas notika Līvijā un Irākā.

Arī šis nav risinājums.

Banāni

Varētu mēģināt „nogalināt” Krieviju ekonomiski. Tas ir aizliegt tai jeb ko un jeb kam pārdot.

Kā to var panākt? Vai ASV spēj aizliegt Vācijai kopā ar Krieviju būvēt jūrā gāzesvadu? Vai var aizliegt Ķīnai vai Indijai tirgoties ar Krieviju?

Krievija aizliedza ievest pārtiku no daudzām valstīm, un rezultātā Krievijas lielveikali audzē banānus Baltkrievijā un no turienes tos ieved tirdzniecībai Krievijā. Šādas metodes īsti divdesmit pirmajā gadsimtā nedarbojas.

Eiropas valstu vadītāji jau ir tādā atkarībā no Krievijas, ka nespēj apturēt gāzesvada izbūvi, tad kā viņiem neļaut tirgoties ar Krieviju.

Arī šī metode nesola labus panākumus.

Kas atliek?

Cita risinājuma, kā lēna sankciju pielietošanas stratēģija nav. Ar sankcijām soli pa solim samazinot Krievijas ietekmi, Krievijas spēju apdraudēt kaimiņvalstis un vēlāk arī Pasauli kopumā.

Pakāpeniska Krievijas varnešu un oligarhu naudas atņemšana, ja tā noguldīta ārpus Krievijas. Bet lielākoties tā atrodas ārpus Krievijas, īpašumu atņemšana, kuri ir Eiropā vai ASV.

Savstarpēja sanaidošana, lai viņi cīnās savā starpā. Jo spēcīgāk sankciju slogs savilksies ap Krieviju, jo mazāk būs resursu, kurus piesavināties, jo vairāk un nežēlīgāk pie varas esošie grūstīsies. Sākumā ar elkoņiem, bet tad jau arī ietekmīgākas metodes tiks izmantotas.

Ar sankcijām jāpanāk, ka V. Putinam nav citas izejas, kā pārrunas ar ASV un šo pārrunu rezultātā Krievija atsakās no kodolieročiem.

Manuprāt, kodolieroči ir vienīgais, kas reāli apdraud citas valstis. Ja Krievijai atņem tos, tad tā vairs nav spējīga globāli apdraudēt pasauli. Jā, tai tanku pietiks, lai iebruktu Gruzijā vai Latvijā, bet ko tie tanki tur darīs. Stāvēs uz ielām? Karavīriem ir jāēd, jāguļ, jāskatās filmas, jālieto internets. Cik ilgi, tu sēdēsi tai dzelzsgabalā? Vienīgais, kas attur savaldīt Krieviju, ir tās kodolarsenāls. Tas nolietojas, kļūst neizmantojams, un kopā ar mērķtiecīgām sankcijām tomēr darīs galu Krievijai.

Tas ir tikai laika jautājums.

Zināšanai: Līgums, kuru Ukrainas vārdā parakstīja Jūlija Timošenko un par, ko viņu Janukovičs ieslodzīja šogad beidz darboties. No nākamā gada jāsāk darboties jaunajam gāzes vadam Baltijas jūrā. Tas dos Krievijai iespēju neslēgt ar Ukrainu nekādu līgumu, bet ja šis gāzes vads nedarbosies, tad Krievijai nāksies piekāpties Ukrainai, lai tā ļauj ar gāzi apgādāt Eiropu.

Pašlaik „bumbiņa” ir Dānijas laukumā un no tā, kā Dānija lems, ir atkarīgs, kā Krievija uzvedīsies…

 

 

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

“Cīņai sveiks!”: Jaunlatvieši pret Brāļu draudzēm jeb hernhūtiešiem
Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem

Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem(0)

No 2019.gada 20.septembra līdz 2020.gada 19.septembrim visās 119 pašvaldībās atvērts vēlētāju parakstīšanai likums – atcelt ierobežojumus tautas tiesībām (atcelt 2012. gada gozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”). Parakstīt var klātienē pašvaldību izpilddirekcijās/pagastu pārvaldēs pie notāriem un internetā – Latvija.lv ar interneta bankas vai eParaksts pieeju. Aicinām ikvienu pilsoni izmantot savas tiesības un iesaistīties – pastāstīt līdzcilvēkiem

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)(0)

Ar vērienīgu kaujas šaušanu noslēdzas militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, ziņo „Latvijas armija”, kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru,  (vairāk nekā 3000 karavīru), brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu.    Kārlis

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors. Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd, rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt šobrīd spējat būt objektīvi, pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns(0)

Patlaban norisinās budžeta pieņemšanas laiks. Sarunas starp Saeimas deputātiem noritējušas visas vasaras garumā ņemot vērā, ka piecām partijām ir dažādas intereses un lai tās apvienotu vienkopus un izstrādātu budžetu, kas oktobrī jāiesniedz Saeimā process nav vienkāršs. Sadale notiek ar 130-150 miljoniem eiro. Kopīgi jāvienojas par lielāku nodokli azartspēlēm, mazāks pieaugums pašvaldību finansēšanā, bezdarbnieku pabalstu samazināšana

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.