„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Ko Tev nepateiks BAGĀTAIS TĒVS

Iesākts jauns gads ar finansiālām reformām. Situācija nav patīkama. Finansu tirgus speciālisti pieļauj draudīgas prognozes. Bet mums ir iespēja ieklausīties arī finansu tirgus guru balsīs, kuri nelabvēlīgos apstākļos cenšas ieteikt labus padomus.

Autors: Viktors Šlenkins

Tomēr, manuprāt, ir tāda veida informācija, ar kuru nedalīsies pat Roberts Kijosaki -Bagātais Tēvs no grāmatas “Bagātais tēvs, nabaga tēvs.” VIDEO.

Mums nevajadzētu aizmirst par to, Kurš dod stabilitāti un garantiju, neskatoties kāda finansiāla vai politiska situācija ir valstī.

Protams, ka R. Kijosaki, iesaka lietderīgas lietas. Tagad skolu programmās tiek iekļauta mācība par finansēm. Tomēr ignorējot finansu pamatu būtību.

Cits rietumu miljonārs, kuru iesaukuši par „Finansu Mocertu” Bodo Šefers mp3 pievērš publikas uzmanību tam, ka cilvēku pilnas laimes sasniegšanai ir jāsasniedz finansiāla neatkarība, kļūstot par bagātniekiem.
B. Šefers saka, ka nauda ir problēmu cēlonis, bet tomēr bez tās nav dzīves prieka. Naudai jākļūst nevis par postu, bet gan par atbalstu. Un reālas izmaiņas finansiālajā sfērā sākas tad, kad cilvēki ietaupa. Ar citiem vārdiem, maksā (nodokļus, īres maksu, par barību, apģērbu, transportu un galu galā arī pats sev.)

Larijs Barkets grāmatā „Mūsu finanses pārmaiņu laikā” piemin tādus vārdus, ka Bībelē Jēzus finansu sfērai –nauda, ietaupījumi, parādi, investīcijas, ieguldījumi un veiksmīgi darījumi, līdzībās izmantojis apmēram 90% uzmanības.
Bet kas ir tas, ko Bagātais Tēvocis nesaka līdz galam. Patiešām, ikkatrs no mums vēlas būt bagāts, vesels un laimīgs. Bet vai tikai šī vēlmju triāde nav cieši sapīta savā starpā?

Problēma ir diezgan banāla. Lieta tāda, ka mēs ļoti vāji saprotam, kas gan īstenībā ir laime un bagātība. Filozofiski runājot, laime ir daudzveidīga. Tās noteicošie faktori balstās garīgā, materiālā un emocionālā sfērā.
Par cik cilvēki apveltīti ar dažādu temperamentu, tad arī dažādi uztver savu stāvokli sabiedrībā un pieejamos resursus. Kāds vēlas kļūt par veiksmīgu kurpnieku, laimi un prieku saskatot savā darbā. Kādam patīk gatavot vai gleznot. Citi velta dzīvi, lai studētu augus un vaboles. Cita lieta, vai iespējams ar to nopelnīt? Un, droši vien kā vairums domā, vai tādā veidā iespējams kļūt laimīgs?!

Bagātība ir vērtību kopums, kuru cilvēks nosaka sev pats. Piemēram, vairākumam cilvēku tā ir nauda. Domājot, jo vairāk naudas, jo laimīgāks.

Iedomāsimies, ka cilvēks nopelnījis daudz naudas, atgriežas mājās no supermarketa ar pilnu precēm piebāztu automobili, un kas notiek tālāk? Izrādās, ka otrs solis būs savu draugu ciemos saaicināšana, lai dalītos pirkuma priekā. Cilvēki sasniedz, kā tie uzskata laimi, bet ar to vien nekas nebeidzas. Tiem gribas dalīties ar panākumu prieku. Vai tas nozīmē, ka nauda – tas ir nevis mērķis, bet gan tikai līdzeklis laimes sasniegšanai? Zināmā mērā „problēma” (kaut arī Kijosaki un Šefers par manu pārspīlējumu varētu pārmest) ir tajā, ka tāpat kā daudzi mūsdienu PR speciālisti, brend-meikeri, un finansisti-grāmatu autori runā par to, ko cilvēki vēlas dzirdēt visvairāk. Principā saprotama lieta. Saldējuma pārdevējs vēlas pārdot milzum daudz saldējuma, tas pats attiecams arī ar kurpnieku.
Patiešām, cilvēki vēlas saskarsmi un atzinību, nevis vienkārši bagātību. Atcerēsimies cilvēku un pazaudēto aitu, kā arī sievieti, kura pazaudēja grasi un par pazudušo dēlu, kurš atgriezās tēva mājās. (Lūkas 15). Kad tie atrada to, ko meklēja, tad pasauca savus draugus un kaimiņus, lai dalītos šajā priekā! Tātad, rodas jautājums: vai vienmēr bagātība ir atzinību un panākumu pamats?

Dažkārt prieks rodas nevis par 99 esošām avīm, bet gan par 1 zaudēto un pēc tam atrasto. Cilvēkiem, vadoties pēc reklāmas likumiem, gribas ne jau kaut kādu grabulīti, bet gan emocionālu pārdzīvojumu, jeb svētku sajūtu nopērkot kādu produktu. Jo tad, kad cilvēks redz TV ekrānā zobu pastu vai atspirdzinoša dzēriena bangojošo straumi, viņš vispirms vēlas iegūt to emocionālo afektu, kuru saņem pircējs, bet jau pēc tam pašu produktu. Un par preces nepieciešamību domā vismazāk.

Kijosaki maz runā (kaut arī, esmu pārliecināts, ka sacītu vairāk) par tiem cilvēkiem, kuri krīt nesasniedzot Olimpa finansiālas labklājības virsotni. Un nav jau brīnums. Daudzi taču domā par to, ko izdarīt, lai finanses kļūtu par atbalstu, nevis slogu. Dīvaini būtu, ja rakstītu grāmatas un rakstus par tiem daudzajiem, kuri dzenoties pēc finansiāliem labumiem cieš fiasko. Par to labi raksta Salamans: “Un atkal es redzēju zem saules, ka ne ātrajam skriešanās sacīkstēs tika piešķirta uzvara un ka ne pašam drošsirdīgākajam karā piekrita uzvara, un ne gudrākajam peļņas darbā maize, ne arī pašiem saprātīgākajiem bagātība un arī ne uzskatu ziņā pašiem attīstītākajiem labvēlība, bet gan, ka viss tas ir atkarīgs no laika un apstākļiem.” (Sal.māc. 9:11)

Bieži biznesā veicas tiem, kuri vienkārši „ieplūst straumē” Un tas nenozīmē, ka visiem vajadzētu veikties. Vispār, jāpiekrīt finansu grāmatu autoriem, ka veiksme un panākumi ir slikti sabiedrotie. Ja „vienkāršam” cilvēkam iedot daudz naudas, viņš nekļūs bagāts. Viņš to izšķērdēs ballītē. Bagāts cilvēks – tas ir tas cilvēks, kuram piemīt spēja pareizi vadīt un rīkoties ar vērtībām. Tā ir cilvēka labākā definēšana, atšķirībā no tiem, kam vienkārši ir daudz finansiālu līdzekļu. Tas pats arī ar garīgām vērtībām. Mēs varam daudz par to spriest, bet no tā garīgāki nekļūstam.
Bet no otras puses, stingri motivēti uz panākumiem un labklājību kristieši būtu neizpratnē par vārdiem: „Nerūpējieties par to, lai uzkrātu bagātību: atstājiet tādas domas tālu.” Jo svarīgi atcerēties, ka bagātības kategorijā vienalga nākas pieskaitīt tādas vērtības kā „ģimene, prieks, draugi, attiecības, uzticība, atbalsts, mīlestība…”

Šīs lietas, patiešām, grūti un pat brīžam neiespējami, novērtēt naudas izteiksmē. Daudzu cilvēku prātos, kad tie domā par naudu (un es bieži pats sevi esmu pieķēris pie tādas domas), šis vārds izsauc vispirms melu asociāciju: laime. Bet emocijas ir kaut kas tāds, kam ne vienmēr ir tiešs sakars ar dzīves realitāti.

Nē. Neapšaubāmi, nauda – tas ir kaut kas labāks, nekā parādi. Bet, arī tas ir fakts, ka nauda pati pa sevi nenes laimi un sirdsmieru. Un nav vērts domāt, ka šo rindu autors ir nelabojams moralizētājs. Bībelē arī daudz runāts par atalgojamu darbu, Bet cik daudz cilvēku dzenoties pakaļ naudai aizmirst par to, ka bez darba un naudas eksistē arī citas vērtības, kuras nekad nav iespējams iegūt par naudu.

Tādēļ finansiālā krīze, mūsu valstī un aiz tās robežām, iespējams rod iespēju apstāties, pabūt vienatnē vai ģimenes un draugu lokā, lai padomātu par to, par ko tad Roberta Kijosaki – Bagātais Tēvocis tomēr ir aizmirsis pasacīt.
Pravietis Avakums būtu labi piekoriģējis amerikāņu rakstnieka vārdus: „Kaut vai neatplauktu vīna dārzs un nebūtu tai augļu, un druva nedotu barību, kaut vai nebūtu aitu aplokā un lopu, bet arī tad es priecāšos par savu Dievu” (Avakuma pr. Gr. 3:17-18). Vēlos atgādināt, ka kristiešiem pati galvenā zona, kas ir atbildīga par laimi, atrodas saskarsmē ar Dieva Vārdu un Viņu pašu.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV prezidents Donalds Tramps atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu

ASV prezidents Donalds Tramps atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu(0)

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka Jeruzaleme tiek atzīta par Izraēlas galvaspilsētu un atsakoties no desmitgadēm ilgās piesardzīgās Vašingtonas politikas un riskējot izraisīt jaunu vardarbības uzliesmojumu Tuvajos Austrumos. „Esmu izlēmis, ka pienācis laiks Jeruzalemi oficiāli atzīt par Izraēlas galvaspilsētu. Tā ir pareiza rīcība. Pildot vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem, esmu devis arī rīkojumu Valsts

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Parakstu vākšana par Kopdzīves likumu ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma laulībām

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Parakstu vākšana par Kopdzīves likumu ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma laulībām(0)

Likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus parakstu, informēju par to, ka šis solis ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma kopdzīves, tam sekojošas viendzimuma laulības un bērnu adopcijas šādā laulībā legalizāciju.  Šoreiz tā nav nekāda sazvērestības teorija. Par šādu notikumu virzības realitāti liecina Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. Ja valsts ar šādu likumu ir

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm(1)

Ilze Eris: Mīlestības Skolas lektore. Četru bērnu mamma. Aizlūdzēja, kalpotāja. Ilze ir ieguvusi augstāko izglītību valodniecības jomā, kas palīdz viņai labāk izprast Dieva vārdu. Viņa ir arī studējusi teoloģiskās zinības. Precoties, ar ko mēs rēķināmies? Ar mīlestību. Ar uzticību. Ar to, ka dzīvosim visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku un viņš/viņa ar mums. Mēs rēķināmies,

Viktora Lapčenoka aicinājums uz labdarības koncertu ,,Mīlestības pieskāriens,, -2017

Viktora Lapčenoka aicinājums uz labdarības koncertu ,,Mīlestības pieskāriens,, -2017(0)

Dziedātājs Viktors Lapčenoks aicina uz labdarības koncertu ”Mīlestības pieskāriens”, kas notiks Rīgas Dievmātes sāpju Romas katoļu baznīcā -svētdien 2017. gada 3.decembrī plkst.: 15:00 Rīgā Pils ielā -5 Vecrīgā.      

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.