„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?

Materiālu sagatavoja: „Dievišķā straume”.

Daudzās Latvijas baznīcās simti un tūkstoši kristiešu dažādu konfesiju draudzēs gadiem ilgi lūdz par latviešu tautas atmodu. Velti lūgt, ja tu svini pagānu kulta svētkus Jāņus, tad velti tu lūdz, jo tu esi dziļi pagrimis līgo kulta okultismā.

Pirmo reizi savā dzīvē vairākums latviešu piedzeras tieši Jāņos jau pusaudžu gados. Tieši šajos līgo svētkos viņi iesāk dzert. Un māksla nu apgūta, lai varētu dzert un līgoties ne vairs tikai Jāņos , bet arī visos pārējos svētkos un svinamās dienās…

Bībele brīdina “Ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva Valstību”1.Kor. 6:10 ).

Sevišķi tagad pēc Latvijas neatkarības atgūšanas latviešu tautā atdzīvojas pagāna kulta tradīcijas. Jau skolas solā un dažādās folkloras kopās un saietos bērnus un jauniešus apmāca, lai tie pilnībā apgūtu līgo kulta pagāniskās tradīcijas. Internetā ir sastopamas mājas lapas, kurās māca tautai Jāņu tradīcijas.

Jau Vecajā derībā Dievs brīdina Savu tautu:

„Nezemojies viņu dievu priekšā, nekalpo viņiem un nedari tā, kā viņi mēdz darīt, bet nogāz tos un satriekdams satriec viņu elku stabus. Bet tev būs kalpot Tam Kungam savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības” ( 2.Moz.23:24-25 ).

Arī 5. Mozus grāmatā 28. nodaļā ( izlasi šo nodaļu ) teikts, ka ja tu klausīsi tā Kunga, Sava Dieva balsij, tu būsi svētīts, dziedināts un brīvs, un tu būsi galva, nevis aste, bet ja tu neklausīsi, lāsti nāks pār tevi un tu būsi aste. Visu laiku latviešu tauta ir aste, visu laiku vispazemotākā un vispaverdzinātākā tauta Eiropā.

„Kaut jel Mana tauta klausītu Mani, kaut staigātu Manos ceļos! Acumirklī Es pazemotu viņu ienaidniekus, un pret viņu pretiniekiem Es izstieptu Savu roku!” ( Ps.81:14-15 ).

Jūnija lāsti Latvijas tautā

Tieši jūnijā Līgo svinēšanas laiks ir saistāms arī ar latviešu tautai tik traģiskiem notikumiem14. jūnijā – izvešana; 17. jūnijā – okupācija; 22. jūnijā – vācu nacistu iebrukums. Vai jūs atceraties 2000. gada asiņainos Jāņus, kas paņēma 28 dzīvības? Tas viss notiek mēnesī, kad katru gadu svin pagānu līgo kulta svētkus Jāņus ar visām tā izdarībām, kas visas saistītas ar okultismu. Tādējādi tauta ir zem grēka lāsta dēļ šiem līgo.

Kas patiesībā ir līgo kults? 

Latvieši pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Visām šīm valodām ir kopīga pirmtauta. Pēc Noasa plūdiem palika dzīvi astoņi cilvēki. Noasa šķirsts palika uz Ararata kalna. Tagadējās Irākas teritorijā bija Babilonija. Noa bija trīs dēli: Šems, Hams un Jafets. No Šema radās semīti, no Hama – hamīti. No semītiem izceļas Israēls, bet no hamītiem – kanaānieši, kas bija nolādēti. Viņi dzīvoja Kanaāna zemē, ko iekaroja Israēls. Semīti un hamīti pieder pie indo eiropiešu valodu saimes.

Semīti un hamīti ir mūsu tautas koptauta. Indobaltu ciltis atnāca līdz Baltijai. Igauņi pieder pie somu – urgu valodu saimes. Kanaānieši pielūdza Baalu – senebreju val. ‘Baal’ – kungs – auglības, ūdens, pērkona un kara dievs seno semītu miteoloģijā. Igauņi savukārt pielūdza Jaanu – latvieši – Jāni. Baals bija zemkopju tautu auglības dievs. Baalam bija sieva Ašēra. Tie ir indoeiropiešu tautu mitoloģijas dievi. Dieva izredzētā tauta Israels iegāja Kanaānā un sāka pielūgt Baalu, cēla tam elku tēlus kalnu pārejās, tāpēc Dievs šo tautu atmeta. Baalam kanaānieši upurēja bērnus, kā dedzināmos upurus. Pagānu tautu mitoloģijas kopējā iezīme – upurēšana auglības dievam. Kalpošana Baalam noritēja ar orģijām.

Kas ir Jānis? 

Tā ir tā pati pagānu dievība kā Baals. Jānis – tas pats Baals. Tā ir tā pati dvīņdievība. Jāņa sieva ir Līga, tāpat kā Baala sieva ir Ašēra. Ķēniņa Ahabas valdīšanas laikā kalpošana Baalam bija oficiāla valsts reliģija. Pat tika pārdota upuru gaļa. Viņš iznīcināja visus izraēliešu priesterus un praviešus, dzīvs palika vienīgi pravietis Ēlija, kas izsauca Dieva uguni, pēc tam tika nokauti 450 Baala pravieši (izlasi 1.Ķēn.18. nodaļu). “Ķēniņš Jehus iznīcināja kalpošanu Baalam Izraēla vidū” (2.Ķēn.10:28). Bet pēc viņa atkal un atkal tas turpinājās (izlasi 2.Ķēn.23.nod.).

Viss tas notika Kānaāniešu zemē, Dieva izredzētās tautas vidū. Dieva dotajā zemē. Uzrunājot pravieti Ēliju, Dievs saka, ka visā Izraēlā palikuši tikai 7000, „kas ceļus nav locījuši Baala priekšā, un kuru mute nav skūpstījusi Baala attēlu” (1.Ķēn.19:18). Vai visā Latvijā atradīsies 7000, kas nav līgojuši un piekopuši un piedalījušies latviešu senču auglības dieva Jāņa kulta pagāniskajās izdarībās, jeb praktizējuši tā saucamās „jaukās” un latviešu tautai tik „mīļās” un iecienītās līgo vakaru un Jāņu dienas tradīcijas?

“Skaistus Jāņus vienmēr svinējām”, saka Mirtas tante populārajā latviešu filmā  “Limuzīns Jāņu nakts krāsās”.

Viss tas, kas notika Kanaānā, Ābrahamā, Īzaka un Jēkaba Dieva izredzētās tautas zemē, notika arī Latvijas teritorijā. Tālavas pēdējais ķēniņš bija Tālvaldis. Pils tuvumā bija uzkalns, kuru apsargāja krīvs (tā sauca seno latviešu priesterus). Gan šajā, gan citos Tālavas kalnos, atrodami dažāda krāvuma akmeņi. Latvieši pielūdza mirušo garus un savus daudzos dievus. Latviešu tautas dainās minēts dieviņš un daudzi citi dieviņi. Jānis ir galvenais dieviņš no latviešu dieviem. Latviešu tauta izdzīvoja tikai tāpēc, ka šie elki viņus vienoja. Bet viņi nebūtu nonākuši svešzemnieku jūgā, ja nebūtu piekopuši Jāņa kultu un pielūguši elkus: Vēja māte, Meža māte, Laimes māte, Veļu māte, Māra, Laima, Ūsiņš, Jumis, Pēteris, Miķelis, Pērkontēvs utt. Vesels pantenons dievu. Gandrīz kā Sengrieķu Olimpa kalnā!

Jānis – latviešu auglības dievs – auglības kults. Jāņus svinēja no 21. – 22. jūnijam, tieši tad, kad vasaras saulgrieži. Katoļi sagrozīja to uz 22.-23. jūniju. Par Jāņiem varēja saukties tikai kulta kalpi – īpaši svētie. Tie bija krīvi – latviešu priesteri.

Latvieši kopā ar vācu krustnešiem 9 reizes pārstaigāja Igauniju, kur maz dzīvo palika pāri, tāpēc igauņi ir tik maza tauta. Latviešiem Melnais bruņinieks asociējas ar katoļu baznīcu un vācu varu. Melnais bruņinieks – daudzu gs. latviešu tautas ienaidnieks. Vācijā valdīja katoļi. Tam nebija nekā kopēja ar Kristu. Vācijai bija vajadzīgi tirdzniecības ceļi. Katoļi lādēja pareizticīgos. Pāvests pasteidzās un ar Vācijas roku steidzās paverdzināt latviešus.

Tā bija reliģija bez Kristus. Atnāca vācu katoļi – iekarotāji un sāka kristīt latviešu tautu. Kā?

“Indriķa hronikā” (Indriķis bija katoļu priesteris, kas pierakstīja notikumus) tas aprakstīts. Latviešus sadzina Daugavā un kristīja. Pēc tam bruņinieki iekaroja zemi. Vācu muižniecība daudzus gadsimtus apdzirdīja latviešu tautu, lai to varētu vieglāk pakļaut un turēt verdziskā paklausībā. Pie baznīcām cēla krogus. Visu zemi pārklāja krogu tīkls.

“Uz krodziņu līdzens ceļš,

Uz baznīcu grumbuļains.”

Mirušo garu pielūgšana

Senie priesteri īpašās situācijās upurēja cilvēkus. Cilvēkus iemūrēja arī kā upurus baznīcas sienās. Katoļi piedāvāja savu svēto garu pielūgšanu.

Veļu dienā Miķelis baro mirušo dvēseles. Kas kopējs Kristum ar mirušo valstību? Laimas vietā katoļi aicināja pielūgt Mariju.

Baznīca dod alu, lai apdzirdītu latviešu tautu. Pie visām baznīcām krogi. Vidzemē vien 930 krogu. Katoļu baznīca sadarbībā ar vācu muižniekiem būvēja spirta dedzinātavas un alus brūžus.

“Jāņu sestdienā darbi Straumēnos bija apdarīti. Puiši, jāja uz upi zirgus peldināt, paši kaili tiem mugurā sēdēdami. Izkāpuši malā, viņi bija brūni un melni, lai līdzinātos tiem kumeļiem, ar kuriem Jānis apbrauc Zemgales druvas. Straumēnu saimniece jau sen uz šo dienu bija sagatavojusies. Klētī stāvēja degvīns brūnās māla krūkās kopā ar ozola koka alus kannām, ko vectēvs senlaikos bija darinājis. Vēl uz galda pudelēs bija redzams sacukurots šņabis, kam bija ķimeņu vai kādu ogu garša, kas, glāzēs, tecēja biezs, kā tikko no šūnām izsviests medus. Visi ar ozola vainagiem galvās devās uz kalnu aiz mājām, kur vīri beidza uzdzīt kārts galos sveķainās malkas pilnās rumbas. Straumēns pats tam pielaida uguni, un, kad tās uzcēla augšā, sarkanas un dūmainas triju pūčku liesmas cēlās pret debesīm. Pūčkas pacēlās arī pie citām mājām un drīz vien viss klajums laistījās liesmās, kas apspīdēja rudzu, kviešu, auzu un miežu laukus. Pamale tagad bija ne tik vien uguņu, bet arī dziesmu pilna: dziesmas skanēja no visām mājām un visiem apvāršņiem., Puravelnu saimnieks izskatījās līdzīgs pašam Jāņu dievam… Saimnieks taisīja vaļā savas zāļu šņabja pudeles… Drīz vien dzērāju ( dzērāji neredzēs debesu valstību) galva apauga ar savdabīgām fantāzijām, un viņi runāja, tajā skatīdamies… Vīri, sievas un meitas, lāgā neko neredzēdami zem kuplajiem vainagiem, kas viņiem pastāvīgi muka uz acīm, griezās, kājas nepiesizdami… Rītā, tikai tad, kad tika iztukšotas pēdējās glāzes, viesi sasēdās ratos, tāpat ar visiem vainagiem galvās. Zirgi uzreiz iesāka skriet rikšiem un Straumēnu ļaudis vēl ilgi klausījās pie ilkšu galiem piesieto zvanu skanēšanā, un likās, ka tur pats Jānis, noreibis, dodas atpakaļ uz savām aizsaules mājām.”

Liekas tik skaisti, vai ne? Velns visu prot uztaisīt skaisti, bet zem ārējā skaistuma paslēpta grēka sagandētā dzīve.

Ko nozīmē Jāņu nakts rituāli? 

Jānis – auglības dievība. Vārdu Jānis līdz 18.gs. varēja dot tikai krīviem, jo to uzskatīja par dieva vārdu. Latviešu tautas dainās ir ap 200.000 tautas dziesmu par Jāni un Jāņiem. No 18.gs. šo drīkstēja likt tikai vecākajam dēlam, bet no 19.gs. šie kanoni tika atcelti.

Vārds ‘Līga’ tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē < lai top > . Auglības dievs Jānis svēta katru Līgu un līdz ar to katru iedziedāto < līgo!> . Vārds ‘līgo’ ir pagānu svētības vārds. Ar līgo dziesmu vibrāciju latvieši izskalo no savas dvēseles rūpes un bēdas.

Aplīgošana ir pagānu svētīšanas un burvestības vārdi, kas var arī materializēties kā lāsts.

Vainagu pīšana – katrai sava emocionāla, garīga un mentāla nozīme.

Vainags ir aplis – saules simbols (saules pielūgšana), maģisks elements. Vainags meitenei – auglības veicināšana.

Tā nav Radītāja Dieva svētība, jo ir teikts: „Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: „Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi” (1.Moz.1:28). Vai arī: „Un Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un sacīja: „Augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi” (1.Moz.9:1) .

Ozollapu vainags jauneklim – svētībai un auglībai.

Nekad neatļauj likt sev galvā pagānu kulta svētkos Jāņos vainagu – tas ir ziedojums Jānim – pagānu dievam. Dieva acīs tā ir negantība – tas ir elku pielūgsmes grēks. „Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītājiem, slepkavām, netikliem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā; tā ir otrā nāve” (Atkl. 21:8 )

Lēkāšana pāri ugunskuram- balstās uz ticību, ka Jāņuguns svētī, šķīsta, attīra un veicina auglību, jo parasti lec pāri, kas sadevušies rokās. Vēl arī tas nozīmēja, ka burvju spēks ieplūst un savienojas ar tiem, kas lec pāri ugunskuram.

Taču Jēzus teica, ka mēs tiekam šķīstīti tad, ja mēs atzīstamies savos grēkos. Arī 1.Jņ. 1:7,9 teikts: „Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”

Jāņuguns nozīmē lauku svētīšana. Kalnos krīvi, latviešu priesteri Jāņi ar garām baltām bārdām, tērpušies garās baltās sutanās, kas viduklī apjoztas ar maģisku zīmju izrakstītām jostām, iekūra Jāņu ugunskuru. Jāņuguns gaismā lauki iegūst svētību, lūk, kas ir Jāņuguns! Tieši tā arī Edvards Virza rakstīja:

„Drīz vien viss klajums laistījās liesmās, kas apspīdēja rudzu, kviešu, auzu un miežu laukus. Ja kāds bija slims, to nesa pie Jāņuguns. To izmantoja arī zīlēšanai. uguns dieva godināšana. Cilvēks izmanto uguni kā elku, lai pagodinātu dievu.”

Diemžēl Jāņuguns nedod svētību un gaismu, bet tas ir apgaismoti vārti uz tumsas un nāves valstību. Dievs ir Gaisma.

„Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: „ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”” (Jāņa.8:12 ).

Pliko skrējieni

Ja Jāņu naktī pliks stāvēsi mājas vārtos, dabūsi redzēt velnu. Jau vairākus gadus tieši Jāņos Pedvālē pie Kuldīgas tiek organizēti pliko skrējieni pāri vēsturiskajam Ventas tiltam. Dzirdēju, ka nu jau šādi skrējieni notiek arī Rīgā pie Juglas, un droši vien tādi drīz tiks organizēti ne vienā vien Latvijas pilsētā. LTV–1 jau rādija, kā pēc pirts līgo vakarā pliki lec ezerā. Ratu riteņu ripināšana no kalna lejā saistījās ar vairākiem maģiskiem ticējumiem. Kad ķēniņš Josija lika iztīrīt Templi, tur tika atrasts un no tā izmests saules ritenis. Ritenis tāpat kā vainags ir aplis, kas simbolizē sauli. Jau izmirušo lībiešu pēdējais krīvs Dainis Stalts ar sievu katru gadu organizē ziemas Saulgriežos bluķu vilkšanu un velšanu pa Rīgu, kam ir zināma līdzība ar riteņu ripināšanu vasaras Saulgriežos.

Un ko tik neripina… Lieldienās taču olas jāripina! Grūti pateikt, vai vēl kādai tautai Eiropā ir ar tik maģiskām, pagāniskām un burvestībām piesūcinātas tradīcijas.

Papardes zieda meklēšana

Papardes zieds piedēvē brīnišķu burvestības spēku. Tā meklēšana saistās ar maģiskiem rituāliem. No tā var uzzināt nākotnes noslēpumus.

„Jums nebūs zīlēt, nedz burt.” (3.Moz.19:26) ). Ar papardes zieda meklēšanu saistās vesela virkne ticējumu un burvestību. Pie papardes zieda jāveic dažādi maģiski un nešķīsti rituāli. Tā ir tieša nešķīstības un seksa atklāta veicināšana. Ne par velti pornogrāfiskais žurnāls saucas ”Papardes zieds”.

Jāņu naktī ar slotas kātu jāizlec astoņnieks, tad pie papardēm varēs redzēt papardes ziedu. Jāņu naktī pie papardes zieda jāskaita Tēvreize, tad redzēs kā paparde uzziedēs. Jāņu naktī ieņemtais bērns būs veselīgāks. Šādi un līdzīgi Jāņu pagānu auglības kults aicina pārkāpt Dieva likumus un dabas normas, veicinot dabas enerģijas izmantošanu nešķīstos nolūkos.

“Jāņu māte rudzus brida, līgo, līgo

Svārkus augstu pacēlusi, līgo…”

Tālāk tur seko auglības kulta piekopšana un veicināšana, lai uz viena rudzu stiebra izaugtu divas vārpas. Sevišķa vieta ierādīta brišanai ar basām kājām Jāņu dienas rīta rasā, kam piemīt dziedinošas īpašības.

Jāņu zāles – tā ir daudzu maģisku ticējumu buķete. (Ec.8:17)

Negulēšana Jāņu naktī – gulēšana šajā naktī ir grēks. Šī rituāla būtību atmasko līgo dziesmas viena pati divrinde:

“Kas gulēja Jāņu nakti, līgo, līgo,

Tas ne velnam nederēja, līgo…”

Līgo kults ir pagānu kults. Tāds pats ir Baala kults Kanaānas zemē, kā dēļ Dievs atmeta savu tautu. No tā daudz kas ir arī katolismā: Rožu kronis, lūgšanu krelles ( musulmaņiem arī lūgšanu krelles ), Marijas kults, Svēto pielūgsmes kults utt. Katoļu pašreizējā Romas pāvesta vadībā liek pamatus ekumēnismam ar musulmaņiem.  Ekumēnisms ir viltīgs velna izgudrojums, ko atbalsta un, kam šodien pievienojas kristiešu konfesijas.

Mums ir viens Dievs, kas arī ir mūsu tautas Radītājs. Mūsu Dievs ir mūsu Kungs, mūsu Pestītājs Jēzus Kristus. Āmen!

 

Jānis Vanags: Vārds maniem līdzkristiešiem par Jāņiem 

27 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Latvijas valsts dibināšanas svētkos: norisināsies koncerts „Dziedam Latvijai!”

Latvijas valsts dibināšanas svētkos: norisināsies koncerts „Dziedam Latvijai!”(0)

Norisināsies Latvijas valsts dibināšanas svētkiem veltīts koncerts „Dziedam Latvijai!” Rīgas Sv. Pētera baznīcā 18. 11. 17. plkst. 14. 00 Divi kori – kultūras centra „Mazā ģilde” vīru kamerkoris FRACHORI un Latvijas izdevniecību jauktais koris „FRACHORI” – aicina uz Latvijas valsts dibināšanas svētkiem veltītu koncertu „Dziedam Latvijai!”. Koncerts notiks sestdien 18. novembrī plkst. 14. 00 Rīgas

11.11.2017. Lāčplēša dienā: Gunta Kalmes uzruna pie Brīvības pieminekļa

11.11.2017. Lāčplēša dienā: Gunta Kalmes uzruna pie Brīvības pieminekļa(0)

Par godu Lāčplēša dienai 11.11.2017. Rīgas Brāļu kapos, tika iededzinātas svecītes un norisinājās lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim un Latviešu strēlnieku laukumam. Pie Brīvības pieminekļa – svētbrīdis ar mācītāja Gunta Kalmes uzrunu. Video: Jānis Rožkalns

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?(0)

„Visai Bībelei vijas cauri fakts, ka tad, kad tauta paklausa Dievam, tad valsts ir svētīta. Kad tauta atkāpjas no Dieva, tad tauta bauda okupāciju, lāstus, nabadzību un zaudē neatkarību.” Mārcis Jencītis Es jūs, apsveicu 18. novembra svētkos, mūsu mīļās Latvijas valsts dibināšanas dienā. Tā ir mūsu valsts proklamēšanas diena. Proklamēšana ir svinīgs paziņojums, ka mēs

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem(0)

Mūsdienu pasaulē cenšoties viens otru pārsteigt un cīnoties par labāku sniegumu, labāku rezultātu, augstākiem reitingiem un lielāku ietekmi, mēs varam arī paskriet garām kaut kam, kas var būt dažkārt svarīgāks, nekā – augstāk, tālāk un ātrāk. Dzenoties izgudrot, kaut ko jaunu, sasniedzot ātrāku progresu, ne reti par upuri liekot godpilnu konkurenci, cilvēcīgumu un cēlsirdību darbā

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu(0)

 Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Lai ko un, kā mēs darītu bieži mūsu darbībām, nav iecerēto rezultātu. Bieži nav arī iespējams panākt iecerēto. Ne tāpēc, ka darām nepareizi, vai darām slikti. Vienkārši politikā un ekonomikā rezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kuri

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.