„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Kāpēc Latvijai jāmaksā divkārt par citu kļūdām?

Jānis Iesalnieks, Nacionālās apvienības valdes loceklis

„Bēgļi”. Pēdējā laikā daudz tiek locīts šis vārds, lai gan patiesībā ir runa par pārsvarā jauniem vīriešiem spēka gados, kas pametuši savas ģimenes kaut kur Āfrikā vai Tuvajos Austrumos un, cilvēku tirgotājiem samaksājot vairākus tūkstošus dolāru, devušies labākas dzīves meklējumos uz bagāto Eiropu. Un Eiropu viņi sasniedz… miljoniem. Mērķa valsti viņi izvēlas ļoti pragmatiski – kur dāsnāki sociālie pabalsti un lielāka viņu jau agrāk atbraukušo tautiešu kopiena. Tad arī var saukt līdzi savu dzimtenē palikušo ģimeni. Tas, protams, izraisa spriedzi Rietumeiropas valstu sabiedrībās, tāpēc nu ir dzimis plāns – vienmērīgi sadalīt imigrantu masu pa visu Eiropas Savienību. Arī Latvijas valdības vairākums (Nacionālajai apvienībai balsojot Pret) ir piekritis daļu imigrantu uzņemt Latvijā… pagaidām 250.

Skaitlis it kā nav liels un skaidrs, ka šie cilvēki paši par sevi neapdraud Latvijas identitāti. Taču šim lēmumam ir daudz lielāka – precedenta nozīme. Ja šoreiz, Eiropas līderiem lemjot par imigrantu pārdali, netiek ņemts vērā Latvijas īpašais, vēsturiskās traģēdijas radītais stāvoklis (Eiropā zemākais pamatnācijas īpatsvars – tikai 63%), tad nākamreiz tas ne tik netiks ņemts vērā. Jo pie Eiropas vārtiem rindā stāv miljoniem migrantu. Tikai lētticīgie var noticēt apgalvojumiem, ka ar nepilnu 55 tūkstošu migrantu „pārdali” viss beigsies. Nē,

tādu „kvotu” būs vēl un vēl un tās kļūs aizvien apjomīgākas.

Kā publiski atzinis iekšlietu ministrs, jau „piešķirtie” 250 visticamāk pārvērtīsies lielākā skaitlī, jo starptautiskās normas paredz tiesības uz ģimenes apvienošanu [1]… Un ģimenes viņiem mēdz būt lielas.

Viena no Eiropas „pirmrindniecēm” imigrantu uzņemšanā ir Zviedrija. 2014. gadā Zviedrija uzņēma 127 tūkstošus jaunu imigrantu (pamatā no Sīrijas, Eritrejas, Somālijas, Afganistānas un Irākas), bet šajā gadā valstī piedzima tikai 115 tūkstoši bērnu [2], no kuriem aptuveni trešā daļa – imigrantu ģimenēs. Tajā pašā laikā vairāki desmiti tūkstoši zviedru pameta Zviedriju. Nav jābūt demogrāfam, lai nojaustu, kur šis process, ja netiks koriģēts, novedīs Zviedriju pēc paaudzes… Zviedrijas vairs nebūs. Precīzāk sakot – būs valstisks veidojums ar nosaukumu „Zviedrija”, bet Zviedrijas nebūs. Un tas pats notiks ar Latviju, ja pakļausimies Eiropas spiedienam uzņemt lielu skaitu migrantu.

Īsi pirms Otrā pasaules kara Hitlera vadītā Vācija un Staļina vadītā Padomju Savienība sadalīja Austrumeiropu ietekmes sfērās. Pēc kara Rietumu lielvalstis faktiski akceptēja šo sistēmu un Latvija nonāca Padomju Savienības sastāvā. Tūkstošiem partizānu mira Latvijas mežos, veltīgi gaidot Rietumu palīdzību. Tā nenāca, jo mēs jau bijām atdoti. Rezultātā latviešu tauta vissmagāk cieta no padomju kolonizācijas politikas. Okupācija dramatiski izmainīja Latvijas etnisko sastāvu. Ja pirms kara latvieši Latvijā bija virs 80%, tad 1989. gadā tie savā zemē bija teju jau kļuvuši par minoritāti.

Latvijas lielākajās pilsētās latvieši vēl tagad ir minoritāte. Nevienā Eiropas valstī situācija pamattautai nav tik dramatiska.

Un tagad tā pati Vācija, kas gandrīz pilnībā iznīcināja ebreju tautības Latvijas pilsoņus un līdzvainīga Latvijas okupācijā un kolonizācijā, nekaunas uzstāt, lai mēs uzņemam pie sevis vēl vairāk imigrantu no mums svešām zemēm. Lai mēs „solidāri” uzņemamies „atbildību” par Eiropas koloniālo lielvaru pagātnes kļūdām, kas lielā mērā ir pie vainas tam, ka šodien lielā daļā Āfrikas un Tuvo Austrumu valda nabadzība un atpalicība un šo reģionu iedzīvotāji tīri cilvēcīgi meklē labāku dzīvi Eiropā.

Eiropas lielvalstis izsūca šo reģionu resursus, bet rēķinu piestāda mums – kas paši esam bijuši paverdzināti.

Kā teica Veidenbaums: „Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks.”

Mēs, protams, varam bezspēcībā nolaist rokas, sakot, ka viss jau ir izlemts bez mums… Un sagaidīt brīdi, kad latvieši patiešām kļūs par minoritāti savā zemē. Bet mēs arī varam rīkoties citādi, aktīvi paužot savu nostāju un tādējādi varbūt panākot valdības nostājas maiņu. Viena no tuvākajām iespējām – 4. augustā 18:00 atnākt pie Ministru kabineta uz protesta akciju pret imigrantu izmitināšanu Latvijā. Aicinu nebūt kūtriem un savu bērnu nākotnes vārdā neklusēt. Jo šobrīd, gluži kā Atmodas laikā, izšķiras Latvijas liktenis!

Mūsu bērniem būs jādzīvo tādā Latvijā, kādu mēs viņiem atstāsim. Tā ir liela atbildība.

 

[1] Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis 2015. gada 27. jūlija televīzijas LNT vakara ziņās
[2] https://sweden.se/migration/#2014

Citi viedokļi par imigrantu kvotām:

Eiropas mēroga muļķošana (J.Dombrava, 27.jūlijs)

Jaunie “divdabji” – brīvprātīgās kvotas un apņemšanās bez pamatojuma(R.Kols, 21.jūlijs)

Latvijai nevar būt vienalga par bēgļu uzņemšanu (R.Zīle, 7.jūlijs)

Par bēgļiem jeb kur ir atvērtības robežas (R.Dzintars, 1.jūlijs)

Multikulturālisma Trojas zirgs (R.Zeltīts, 29.maijs)

NĒ – bēgļu kvotām (J.Dombrava, 28.maijs)

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV prezidents Donalds Tramps atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu

ASV prezidents Donalds Tramps atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu(0)

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka Jeruzaleme tiek atzīta par Izraēlas galvaspilsētu un atsakoties no desmitgadēm ilgās piesardzīgās Vašingtonas politikas un riskējot izraisīt jaunu vardarbības uzliesmojumu Tuvajos Austrumos. „Esmu izlēmis, ka pienācis laiks Jeruzalemi oficiāli atzīt par Izraēlas galvaspilsētu. Tā ir pareiza rīcība. Pildot vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem, esmu devis arī rīkojumu Valsts

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Parakstu vākšana par Kopdzīves likumu ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma laulībām

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Parakstu vākšana par Kopdzīves likumu ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma laulībām(0)

Likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus parakstu, informēju par to, ka šis solis ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma kopdzīves, tam sekojošas viendzimuma laulības un bērnu adopcijas šādā laulībā legalizāciju.  Šoreiz tā nav nekāda sazvērestības teorija. Par šādu notikumu virzības realitāti liecina Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. Ja valsts ar šādu likumu ir

Viktora Lapčenoka aicinājums uz labdarības koncertu ,,Mīlestības pieskāriens,, -2017

Viktora Lapčenoka aicinājums uz labdarības koncertu ,,Mīlestības pieskāriens,, -2017(0)

Dziedātājs Viktors Lapčenoks aicina uz labdarības koncertu ”Mīlestības pieskāriens”, kas notiks Rīgas Dievmātes sāpju Romas katoļu baznīcā -svētdien 2017. gada 3.decembrī plkst.: 15:00 Rīgā Pils ielā -5 Vecrīgā.      

Iepazīšanās seminārs “Skauti draudzē?”

Iepazīšanās seminārs “Skauti draudzē?”(0)

Tikai viens kolosāls tētis! Tas ir viss, kas nepieciešams, lai arī tavā draudzē izveidotu skautu vienību. Kāpēc to darīt? Skautu kustība ir aizraujošs veids, kā mācīt kristīgās vērtības darbībā, kad svētdienas skolas sols enerģiskajiem tīņiem kļuvis par šauru un garlaicīgu. Jauni draugi, fiziskas aktivitātes svaigā gaisā, praktisku zināšanu apgūšana un kopā veikti uzdevumi palīdz izkopt

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.