„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Kā padarīt vietējiem uzņēmējiem draudzīgus nodokļus

Teksta autors: Elīna Aupe

Foto: kellysframes.com

Nacionālo uzņēmēju padome uzskata (NUP), ka VID ieņēmumu prognoze 2014. gada pirmajam ceturksnim, kas izrādījusies piepildījusies ar uzviju, iespējams, var izrādīties ar bumeranga efektu.

Kopējais nodokļu slogs , kas gulstas uz  Latvijas uzņēmēja pleciem  ir disproporcionāli augsts, apstākļos, kad visi valsts pieprasītie nodokļi  tiktu apmaksāti 100% un liela daļa no tiem avansā, uzņēmuma ražotās produkcijas pašizmaksa tikai uz nodokļu rēķina vien būtu  jāpaaugstina vidēji par 70 %.

Abstrahējoties no  nodokļu optimizācijas kā tādas, kas paredzētu  tiesību normu ietvaros legālu grāmatvedības un juridisku operāciju veikšanu, sabiedriskajā telpā aktivizēto diskusiju par it kā mazo nodokļu slogu uz pārējo ES valstu fona, gan ar piebildi, ka tas ir vidējais slogs, NUP uzskata par klaju demagoģiju.

Ja parēķinām, kas tad ir tas, kas visvairāk uztrauc Latvijas nacionālos uzņēmējus, kam svarīgs ir vietējais, kvalificēts darbaspēks, tad reāli dzīvē izrādās darbaspēka izmaksas ir nevis populistiski visur uzsvērtie ~44%, bet gan uzņēmējam vēl jāpiemaksā ~ 80% pie tās summas, ko darba ņēmējs saņem uz rokas. Kā piemēru varam izvēlēties jebkura apmēra algu, bet ņemsim EUR 1000,-. Ja uzņēmumā ir kvalificēts un motivēts darbinieks, nebūtu grēks arī šādu summu maksāt, piem., uz rokas. Nodokļos valstij no šādas algas jānomaksā nieka EUR 784,62. Gan viena, gan otra summa ir vispirms jānopelna. Šķiet par daudz? Alga vai nodokļi? Labi, paņemsim tik ļoti pelto minimālo algu EUR 320,-. Nodokļos jāmaksā – EUR 229,09. Un kas ir pats interesantākais – abos gadījumos procentuālā proporcija ir līdzīga 78,5% un 72%. Ja cilvēks vēlas saņemt algu, par kuru var arī dzīvot, tad darba ražībai jābūt praktiski dubultā. Kurā nozarē tā ir?

Iespējams, retorisks jautājums nākamajiem Saeimas deputātiem – CIK LATVIJAS UZŅĒMĒJU UN CIK ILGI VĒL TO VARĒS MAKSĀT?

Labi zināms, ka teorijā kritizētā Lafēra līkne, arī Latvijas apstākļos jau ne reizi vien ir izrādījusies gana patiesa – ja maksājamā nodokļa lielums tuvojas skaitlim, ko ir reāli nomaksāt, uzņēmēji maksā un nelauza galvas par „pelēkām” darbībām. Atcerēsimies kaut vai uzņēmuma ienākuma nodoklis – salīdzinot 25% un 15%.

Ja sarēķinām kopā, cik jānomaksā nodokļos uzņēmējam Latvijā, tad kopējā summa ir milzīga. Un gadījumu, kad Valsts Ieņēmumu dienests ir nevis represīva iestāde, bet uzņēmēja draugs un atbalsts komunikācijā par nodokļu nomaksu, ir mazākumā. Vēl joprojām mazākumā.

NUP aicina Saeimas kandidātus rudens vēlēšanām uz diskusiju publiskā telpā, lai risinātu nodokļu nevis celšanas, bet, iespējams, pareizākas proporcijas veidošanā un/vai citu likmju noteikšanā, pirms nav par vēlu.

taču, atbildot uz jautājumu, kāds iemesls papildu aktivitātēm “pelēkā sektora izskaušanā” un kāda šīs nozaru  selekcijas izcelsme, nevilšus jāsmaida un, pārfrazējot klasiķi Artūru Konanu Doilu,  jāizvirza hipotēze: elementāri, Dr.Vatson, aiz tā visa stāv kāda persona, kas vīlusies Āgenskalna tirgus piedāvājumā un pēdējā pusgada laikā vairākkārt un nesekmīgi labojusi automašīnu un kavējusi zobārsta pierakstu.

Nav jābūt ekonomistam Keinam, lai saprastu, ka lielākā daļa pelēkās ekonomikas sektora aktivitāšu, kurai būtu jāuztrauc ieņēmumu dienests, notiek t.s. nozarēs ar augstu apgrozījumu, Latvijā, pēc autora domām,  tās būtu būvniecība, mežizstrāde kokrūpniecība, transports un loģistika, kā arī atsevišķu patēriņa preču mazumtirdzniecība.

Apgalvojums, ka ar VID rokām lielie auto tirgotāji un autorizēto servisu īpašnieki “sakārtos” tirgu un konkurenci, ir klasificējams kā žurnālistikas pērle un klajs tiesiskās paļāvības principu pārkāpums.

Vai godājamās VID amatpersonas nebūtu tik dāsnas un godīgas pret sevi un neatzītu, ka zem sitiena liekami visi tie, kas nevar sevi pasargāt, sīkie un mazie uzņēmēji, individuālo darbu veicēji?!!

Ja Eiropas autoražotāju gigantu rūpalu izsludinātu par mērķi, tad uz reakciju nebūtu jāgaida ilgi un represiju atsaukšanai un atvainošanās rakstiem  tiktu veltīts vismaz tikpat pūļu kā kampaņas organizācijai.

Attopieties, vai tiešām pret vienu šiverīgu nekustamo īpašumu attīstītāju, loģistikas termināļa turētāju, alkoholisko dzērienu importētāju vērsts uzrēķins un reāli piedzīta nodokļu uzrēķina  nauda nav samērojama ar visu zobārstu un sīko auto servisa gada kopējo apgrozījumu?

Nav dūmu bez uguns, un tas, kas tur gruzd, nu jau vairāk izskatās pēc valsts rūpēm un bažām, ka ekonomikas augšupeja tuvojas nākamajam konjunktūras slidkalniņam un braukšana var izrādīties gana gara, nodokļu ieņēmumi kritīsies un budžets ieņēmumu sadaļā netiks pildīts, kā plānots. Mani kā pilsoni visvairāk satrauc fakts, ka ieņēmumu akumulācijai VID amatpersonas izvēlējušās neaizsargātākos sabiedrības slāņus un iekasējamās summas  neglābs budžetu, gailenes un mellenes šeit ir vien trīs mēnešus gadā, un ja nu potenciālie lieluzņēmēji, labuma uzlasītāji, daļu patērē pirms uzskaites paši?

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Seminārs: Ko par latviešu zīmēm un simboliem saka Bībele?

Seminārs: Ko par latviešu zīmēm un simboliem saka Bībele?(0)

Mūsdienās ik uz soļa saskaramies ar modernā dizainā ietvērtām latviskajām zīmēm – kreklos, mēbelēs, aksesuāros. Vai esat kādreiz domājis, kādu spēku tās nes? un vai par senlatviešu zīmēm ko saka arī Bībele? Lai palīdzētu izprast šīs lietas, ikviens ir aicināts uz semināru 17. jūnijā. Semināra mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ieraudzīt šķēršļus, kas traucē tuvoties Dievam

Pretpraida pasākums 9.jūnijā 10.00

Pretpraida pasākums 9.jūnijā 10.00(0)

Pretpraida pasākums (mītiņš) notiks 9.jūnijā, 10.00 Rīgā, pie Vērmanes dārza (Merķeļa ielā – iepretīm Latviešu biedrības namam). Pasākumu veido Fonds ”Stop Imigrācija!”. Pasākuma mērķis – ”Protests pret homoseksuālisma u.c. psihisku un mentālu noviržu popularizēšanu”. Aicināti piedalīties visi nevienaldzīgie, visi kuri saprot – aizverot actiņas un austiņas,-ziņo spektrs.com Pretpraida pasākuma organizators Andris Orols stāsta: “Mēs tikai atbalstām

Inga Bite (LRA) savākusi 30 Saeimas deputātu parakstus izsakot bažas saistībā ar Eiropas Savienības Tiesā izskatāmo “Coman” lietu

Inga Bite (LRA) savākusi 30 Saeimas deputātu parakstus izsakot bažas saistībā ar Eiropas Savienības Tiesā izskatāmo “Coman” lietu(0)

12.Saeimas deputāte Inga Bite: „Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm var tikt radīts pienākums juridiski atzīt viena dzimumu laulību, kas noslēgta ārpus viņu teritorijas. To var saukt par “ideoloģisko kolonizāciju”. Vakar, pēc 12.Saeimas deputātes Ingas Bites no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iniciatīvas 30 Latvijas Saeimas deputāti parakstīja vēstuli Eiropas Savienības tiesai un Eiropas Savienības institūciju vadītājiem,-ziņo spektrs.com

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai(0)

ASV: Teksasas draudze Covenant Church vairāk nekā 4000 ģimenēm plāno ziedot naudu, lai tās varētu segt mājsaimniecību rēķinus un medicīniskos izdevumus. Ziedojumi būs vairāk nekā 10 miljonu dolāru apmērā, un daudzi ziedojumu saņēmēji būs kara veterāni,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Draudzes mācītājs Stefans Hejs (Stephen Hayes) uzsver, ka apgabalā, kurā kalpo draudze, vairs nebūs neviens cilvēks ar parādu par medicīniskajiem

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju(0)

Vairums Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai viņi tic Dievam, vai uzskata sevi par kristiešiem, vai arī netic Dievam,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Vairums jeb 73% respondentu atzina, ka kopumā tic Dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43% Latvijas iedzīvotāju saskaņā

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.