„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Kā padarīt vietējiem uzņēmējiem draudzīgus nodokļus

Teksta autors: Elīna Aupe

Foto: kellysframes.com

Nacionālo uzņēmēju padome uzskata (NUP), ka VID ieņēmumu prognoze 2014. gada pirmajam ceturksnim, kas izrādījusies piepildījusies ar uzviju, iespējams, var izrādīties ar bumeranga efektu.

Kopējais nodokļu slogs , kas gulstas uz  Latvijas uzņēmēja pleciem  ir disproporcionāli augsts, apstākļos, kad visi valsts pieprasītie nodokļi  tiktu apmaksāti 100% un liela daļa no tiem avansā, uzņēmuma ražotās produkcijas pašizmaksa tikai uz nodokļu rēķina vien būtu  jāpaaugstina vidēji par 70 %.

Abstrahējoties no  nodokļu optimizācijas kā tādas, kas paredzētu  tiesību normu ietvaros legālu grāmatvedības un juridisku operāciju veikšanu, sabiedriskajā telpā aktivizēto diskusiju par it kā mazo nodokļu slogu uz pārējo ES valstu fona, gan ar piebildi, ka tas ir vidējais slogs, NUP uzskata par klaju demagoģiju.

Ja parēķinām, kas tad ir tas, kas visvairāk uztrauc Latvijas nacionālos uzņēmējus, kam svarīgs ir vietējais, kvalificēts darbaspēks, tad reāli dzīvē izrādās darbaspēka izmaksas ir nevis populistiski visur uzsvērtie ~44%, bet gan uzņēmējam vēl jāpiemaksā ~ 80% pie tās summas, ko darba ņēmējs saņem uz rokas. Kā piemēru varam izvēlēties jebkura apmēra algu, bet ņemsim EUR 1000,-. Ja uzņēmumā ir kvalificēts un motivēts darbinieks, nebūtu grēks arī šādu summu maksāt, piem., uz rokas. Nodokļos valstij no šādas algas jānomaksā nieka EUR 784,62. Gan viena, gan otra summa ir vispirms jānopelna. Šķiet par daudz? Alga vai nodokļi? Labi, paņemsim tik ļoti pelto minimālo algu EUR 320,-. Nodokļos jāmaksā – EUR 229,09. Un kas ir pats interesantākais – abos gadījumos procentuālā proporcija ir līdzīga 78,5% un 72%. Ja cilvēks vēlas saņemt algu, par kuru var arī dzīvot, tad darba ražībai jābūt praktiski dubultā. Kurā nozarē tā ir?

Iespējams, retorisks jautājums nākamajiem Saeimas deputātiem – CIK LATVIJAS UZŅĒMĒJU UN CIK ILGI VĒL TO VARĒS MAKSĀT?

Labi zināms, ka teorijā kritizētā Lafēra līkne, arī Latvijas apstākļos jau ne reizi vien ir izrādījusies gana patiesa – ja maksājamā nodokļa lielums tuvojas skaitlim, ko ir reāli nomaksāt, uzņēmēji maksā un nelauza galvas par „pelēkām” darbībām. Atcerēsimies kaut vai uzņēmuma ienākuma nodoklis – salīdzinot 25% un 15%.

Ja sarēķinām kopā, cik jānomaksā nodokļos uzņēmējam Latvijā, tad kopējā summa ir milzīga. Un gadījumu, kad Valsts Ieņēmumu dienests ir nevis represīva iestāde, bet uzņēmēja draugs un atbalsts komunikācijā par nodokļu nomaksu, ir mazākumā. Vēl joprojām mazākumā.

NUP aicina Saeimas kandidātus rudens vēlēšanām uz diskusiju publiskā telpā, lai risinātu nodokļu nevis celšanas, bet, iespējams, pareizākas proporcijas veidošanā un/vai citu likmju noteikšanā, pirms nav par vēlu.

taču, atbildot uz jautājumu, kāds iemesls papildu aktivitātēm “pelēkā sektora izskaušanā” un kāda šīs nozaru  selekcijas izcelsme, nevilšus jāsmaida un, pārfrazējot klasiķi Artūru Konanu Doilu,  jāizvirza hipotēze: elementāri, Dr.Vatson, aiz tā visa stāv kāda persona, kas vīlusies Āgenskalna tirgus piedāvājumā un pēdējā pusgada laikā vairākkārt un nesekmīgi labojusi automašīnu un kavējusi zobārsta pierakstu.

Nav jābūt ekonomistam Keinam, lai saprastu, ka lielākā daļa pelēkās ekonomikas sektora aktivitāšu, kurai būtu jāuztrauc ieņēmumu dienests, notiek t.s. nozarēs ar augstu apgrozījumu, Latvijā, pēc autora domām,  tās būtu būvniecība, mežizstrāde kokrūpniecība, transports un loģistika, kā arī atsevišķu patēriņa preču mazumtirdzniecība.

Apgalvojums, ka ar VID rokām lielie auto tirgotāji un autorizēto servisu īpašnieki “sakārtos” tirgu un konkurenci, ir klasificējams kā žurnālistikas pērle un klajs tiesiskās paļāvības principu pārkāpums.

Vai godājamās VID amatpersonas nebūtu tik dāsnas un godīgas pret sevi un neatzītu, ka zem sitiena liekami visi tie, kas nevar sevi pasargāt, sīkie un mazie uzņēmēji, individuālo darbu veicēji?!!

Ja Eiropas autoražotāju gigantu rūpalu izsludinātu par mērķi, tad uz reakciju nebūtu jāgaida ilgi un represiju atsaukšanai un atvainošanās rakstiem  tiktu veltīts vismaz tikpat pūļu kā kampaņas organizācijai.

Attopieties, vai tiešām pret vienu šiverīgu nekustamo īpašumu attīstītāju, loģistikas termināļa turētāju, alkoholisko dzērienu importētāju vērsts uzrēķins un reāli piedzīta nodokļu uzrēķina  nauda nav samērojama ar visu zobārstu un sīko auto servisa gada kopējo apgrozījumu?

Nav dūmu bez uguns, un tas, kas tur gruzd, nu jau vairāk izskatās pēc valsts rūpēm un bažām, ka ekonomikas augšupeja tuvojas nākamajam konjunktūras slidkalniņam un braukšana var izrādīties gana gara, nodokļu ieņēmumi kritīsies un budžets ieņēmumu sadaļā netiks pildīts, kā plānots. Mani kā pilsoni visvairāk satrauc fakts, ka ieņēmumu akumulācijai VID amatpersonas izvēlējušās neaizsargātākos sabiedrības slāņus un iekasējamās summas  neglābs budžetu, gailenes un mellenes šeit ir vien trīs mēnešus gadā, un ja nu potenciālie lieluzņēmēji, labuma uzlasītāji, daļu patērē pirms uzskaites paši?

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Kristīgās mūzikas autoram Kītam Getijam piešķir Britu impērijas ordeni

Kristīgās mūzikas autoram Kītam Getijam piešķir Britu impērijas ordeni(0)

Kristīgās mūzikas autors Kīts Getijs (Keith Getty) ir pirmais mūsdienu kristīgais mūziķis, kuram piešķirts Britu impērijas ordenis. Balva viņam pasniegta par godu karalienes Elizabetes II dzimšanas dienai. Apbalvošanas ceremonija notika sestdien, 17. Jūnijā,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Šo balvu Kīts Getijs saņēma par savu ieguldījumu kristīgās mūzikas radīšanā un popularizēšanā. Šī ir pirmā reize, kad tik augsta līmeņa

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?(0)

Materiālu sagatavoja: „Dievišķā straume”. Daudzās Latvijas baznīcās simti un tūkstoši kristiešu dažādu konfesiju draudzēs gadiem ilgi lūdz par latviešu tautas atmodu. Velti lūgt, ja tu svini pagānu kulta svētkus Jāņus, tad velti tu lūdz, jo tu esi dziļi pagrimis līgo kulta okultismā. Pirmo reizi savā dzīvē vairākums latviešu piedzeras tieši Jāņos jau pusaudžu gados. Tieši

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”(0)

Svētdien, 25, jūnijā, 16:00, Vērmanes dārza estrādē evaņģelizējoša, muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”. “Nesīsim kopā Patiesības Gaismu mūsu pilsētā un valstī. Pagodināsim Dievu sapulcē Rīgas centrā, atvedīsim cilvēkus, kuriem jādzird evaņģēlijs. Lūgsim, lai mūsu tauta atver savas sirdis Kristus mīlestībai, lai Dieva Valstība atklājas pazūdošām dvēselēm.”-stāsta pasākuma organizators Gints L Grinbergs. Atmodas sapulces notiks jūnija, jūlija un

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga”  Zīmējumu teātra izrāde

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga” Zīmējumu teātra izrāde(0)

2017. gadā Eiropas kultūrtelpā viens no nozīmīgakajiem notikumiem ir Reformācijas 500 gadu jubileja. 1517. gadā Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes, no kurām sākās apvērsums ne tikai visā Rietumu kristīgajā baznīcā un ticības izpratnē, bet lielā mērā arī Eiropas un Pasaules kultūrā kopumā,-spektrs.com ziņo Katrīna Vastlāve. Lai atzīmētu Reformācijas 500. gadadienu, “Zīmējumu teātris” izveidojis starpdisciplināru uzvedumu “Pazudušais

Ungārija: Budapeštā ar 2000 dalībnieku piedalīšanos norisinājās zibakcija atbalstot ģimenes vērtības

Ungārija: Budapeštā ar 2000 dalībnieku piedalīšanos norisinājās zibakcija atbalstot ģimenes vērtības(0)

Vispasaules kristiešu kustība Up to Faith organizējusi zibakciju, lai pārliecinātu politiķus un pasaules līderus par sabiedrības vēlmi saglabāt tradicionālas (dabīgas) ģimenes vērtības,-ziņo spektrs.com Vairāk nekā 2000 cilvēku izgāja galvaspilsētas Budapeštas ielās un vienojās zibakcijas dejā, lai paustu savu atbalstu tradicionālas ģimenes vērtībām. “Arī mēs esam PAR STIPRU ĢIMENI un priecājamies, ka pasaulē ir daudz kristiešu

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.