„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Kā padarīt vietējiem uzņēmējiem draudzīgus nodokļus

Teksta autors: Elīna Aupe

Foto: kellysframes.com

Nacionālo uzņēmēju padome uzskata (NUP), ka VID ieņēmumu prognoze 2014. gada pirmajam ceturksnim, kas izrādījusies piepildījusies ar uzviju, iespējams, var izrādīties ar bumeranga efektu.

Kopējais nodokļu slogs , kas gulstas uz  Latvijas uzņēmēja pleciem  ir disproporcionāli augsts, apstākļos, kad visi valsts pieprasītie nodokļi  tiktu apmaksāti 100% un liela daļa no tiem avansā, uzņēmuma ražotās produkcijas pašizmaksa tikai uz nodokļu rēķina vien būtu  jāpaaugstina vidēji par 70 %.

Abstrahējoties no  nodokļu optimizācijas kā tādas, kas paredzētu  tiesību normu ietvaros legālu grāmatvedības un juridisku operāciju veikšanu, sabiedriskajā telpā aktivizēto diskusiju par it kā mazo nodokļu slogu uz pārējo ES valstu fona, gan ar piebildi, ka tas ir vidējais slogs, NUP uzskata par klaju demagoģiju.

Ja parēķinām, kas tad ir tas, kas visvairāk uztrauc Latvijas nacionālos uzņēmējus, kam svarīgs ir vietējais, kvalificēts darbaspēks, tad reāli dzīvē izrādās darbaspēka izmaksas ir nevis populistiski visur uzsvērtie ~44%, bet gan uzņēmējam vēl jāpiemaksā ~ 80% pie tās summas, ko darba ņēmējs saņem uz rokas. Kā piemēru varam izvēlēties jebkura apmēra algu, bet ņemsim EUR 1000,-. Ja uzņēmumā ir kvalificēts un motivēts darbinieks, nebūtu grēks arī šādu summu maksāt, piem., uz rokas. Nodokļos valstij no šādas algas jānomaksā nieka EUR 784,62. Gan viena, gan otra summa ir vispirms jānopelna. Šķiet par daudz? Alga vai nodokļi? Labi, paņemsim tik ļoti pelto minimālo algu EUR 320,-. Nodokļos jāmaksā – EUR 229,09. Un kas ir pats interesantākais – abos gadījumos procentuālā proporcija ir līdzīga 78,5% un 72%. Ja cilvēks vēlas saņemt algu, par kuru var arī dzīvot, tad darba ražībai jābūt praktiski dubultā. Kurā nozarē tā ir?

Iespējams, retorisks jautājums nākamajiem Saeimas deputātiem – CIK LATVIJAS UZŅĒMĒJU UN CIK ILGI VĒL TO VARĒS MAKSĀT?

Labi zināms, ka teorijā kritizētā Lafēra līkne, arī Latvijas apstākļos jau ne reizi vien ir izrādījusies gana patiesa – ja maksājamā nodokļa lielums tuvojas skaitlim, ko ir reāli nomaksāt, uzņēmēji maksā un nelauza galvas par „pelēkām” darbībām. Atcerēsimies kaut vai uzņēmuma ienākuma nodoklis – salīdzinot 25% un 15%.

Ja sarēķinām kopā, cik jānomaksā nodokļos uzņēmējam Latvijā, tad kopējā summa ir milzīga. Un gadījumu, kad Valsts Ieņēmumu dienests ir nevis represīva iestāde, bet uzņēmēja draugs un atbalsts komunikācijā par nodokļu nomaksu, ir mazākumā. Vēl joprojām mazākumā.

NUP aicina Saeimas kandidātus rudens vēlēšanām uz diskusiju publiskā telpā, lai risinātu nodokļu nevis celšanas, bet, iespējams, pareizākas proporcijas veidošanā un/vai citu likmju noteikšanā, pirms nav par vēlu.

taču, atbildot uz jautājumu, kāds iemesls papildu aktivitātēm “pelēkā sektora izskaušanā” un kāda šīs nozaru  selekcijas izcelsme, nevilšus jāsmaida un, pārfrazējot klasiķi Artūru Konanu Doilu,  jāizvirza hipotēze: elementāri, Dr.Vatson, aiz tā visa stāv kāda persona, kas vīlusies Āgenskalna tirgus piedāvājumā un pēdējā pusgada laikā vairākkārt un nesekmīgi labojusi automašīnu un kavējusi zobārsta pierakstu.

Nav jābūt ekonomistam Keinam, lai saprastu, ka lielākā daļa pelēkās ekonomikas sektora aktivitāšu, kurai būtu jāuztrauc ieņēmumu dienests, notiek t.s. nozarēs ar augstu apgrozījumu, Latvijā, pēc autora domām,  tās būtu būvniecība, mežizstrāde kokrūpniecība, transports un loģistika, kā arī atsevišķu patēriņa preču mazumtirdzniecība.

Apgalvojums, ka ar VID rokām lielie auto tirgotāji un autorizēto servisu īpašnieki “sakārtos” tirgu un konkurenci, ir klasificējams kā žurnālistikas pērle un klajs tiesiskās paļāvības principu pārkāpums.

Vai godājamās VID amatpersonas nebūtu tik dāsnas un godīgas pret sevi un neatzītu, ka zem sitiena liekami visi tie, kas nevar sevi pasargāt, sīkie un mazie uzņēmēji, individuālo darbu veicēji?!!

Ja Eiropas autoražotāju gigantu rūpalu izsludinātu par mērķi, tad uz reakciju nebūtu jāgaida ilgi un represiju atsaukšanai un atvainošanās rakstiem  tiktu veltīts vismaz tikpat pūļu kā kampaņas organizācijai.

Attopieties, vai tiešām pret vienu šiverīgu nekustamo īpašumu attīstītāju, loģistikas termināļa turētāju, alkoholisko dzērienu importētāju vērsts uzrēķins un reāli piedzīta nodokļu uzrēķina  nauda nav samērojama ar visu zobārstu un sīko auto servisa gada kopējo apgrozījumu?

Nav dūmu bez uguns, un tas, kas tur gruzd, nu jau vairāk izskatās pēc valsts rūpēm un bažām, ka ekonomikas augšupeja tuvojas nākamajam konjunktūras slidkalniņam un braukšana var izrādīties gana gara, nodokļu ieņēmumi kritīsies un budžets ieņēmumu sadaļā netiks pildīts, kā plānots. Mani kā pilsoni visvairāk satrauc fakts, ka ieņēmumu akumulācijai VID amatpersonas izvēlējušās neaizsargātākos sabiedrības slāņus un iekasējamās summas  neglābs budžetu, gailenes un mellenes šeit ir vien trīs mēnešus gadā, un ja nu potenciālie lieluzņēmēji, labuma uzlasītāji, daļu patērē pirms uzskaites paši?

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

NA kongress : INTERVIJA ar Polijas partijas “Likums un taisnīgums” vicepriekšsēdētāju Ādamu Lipinski

NA kongress : INTERVIJA ar Polijas partijas “Likums un taisnīgums” vicepriekšsēdētāju Ādamu Lipinski(0)

Sestdien, 2018. gada 15. decembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas iela 3) notika Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) kongress,-ziņo spektrs.com Nacionālās apvienības kongresā Latvijas gadsimtam sveica viesis no NA sadarbības partneriem Eiropā – Polijas partijas “Likums un Taisnīgums” vicepriekšsēdētājs Ādams Lipinskis. Polijas partijas “Likums un taisnīgums” vicepriekšsēdētājs Ādams Lipinskis NA kongresā paziņoja: “Mēs

“Domāsim kopā – Latvijai!” aicina uz Kristīnes Āboliņas lekciju: “Ikdienišķas rīcības Latvijas attīstībai – no indivīda līdz valstij”

“Domāsim kopā – Latvijai!” aicina uz Kristīnes Āboliņas lekciju: “Ikdienišķas rīcības Latvijas attīstībai – no indivīda līdz valstij”(0)

  Trešdien -  12. decembrī - paredzēts publisko lekciju cika “Domāsim kopā – Latvijai!” noslēgums. Pēdējā lekcija šajā gadā - plkst. 18. 30. Lektore: Dr. geogr. Kristīne Āboliņa Lekcijas temats: “Ikdienišķas rīcības Latvijas attīstībai – no indivīda līdz valstij”. Lekcijas notiek  kultūras centrā “Mazā ģilde” – Amatu ielā 3/5. Cikla idejas iniciators un moderators LU vadībzinātņu doktors Andrejs Mūrnieks. Laipni aicināti visi

Latvijā lielākā Adventa vainaga darināšana

Latvijā lielākā Adventa vainaga darināšana(0)

Sestdien 1. decembri plkst. 11:00 pie Skultes baznīcas Jau septīto gadu labā noskaņā veidosim Latvijā lielāko Adventa vainagu. Būs kafija, tēja un talkas zupa. Ikviens ir aicināts piedalīties. Vainags top sadarbībā ar Skultes pagasta pārvaldi. māc. I. Pavlovičs t. 29449558 www.skultesbaznica.lv

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”(0)

“Reformācijai 500″ un Rīgas reformācijas 500. gadadienas pasākumu ietvaros Latvijas Evaņģēliskā alianse š. g. 26.oktobrī rīko 2. konferenci „Reformācijas krāsas”. Konference norisināsies Rīgas Domes sēžu zālē no 10:00 līdz 16:00. Šā gada moto: „Reformācija pirms un pēc Reformācijas”. Apskatīsim Reformāciju arī kā procesu vēsturē un sabiedrībā. Nešaubīgi Reformācijas centrālais notikums bija Mārtiņa Lutera Baznīcas reformācija 1517. gadā, kam sekoja politiskā reformācija. Tomēr Reformācijas

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām(0)

Šī brīža situācija Rietumu pasaulē un Latvijā ir aktualizējusi jautājumu par ārvalstu propagandu – kāda ir tās ietekme uz neatkarīgu valstu vēlēšanām? Kā demokrātiskai valstij cīnīties pret dezinformāciju un viltus ziņām? Vai vēlēšanas Latvijā varētu tikt ietekmētas no ārpuses? Uz šiem jautājumiem mēģināsim rast atbildi diskusijā jauniešu auditorijai. Piedalījās: Dr. theol. Guntis Kalme, Dr.sc.pol., LĀI

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.