„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Ieva Brante: Šķietamā demokrātija

Raksta autore Ieva Brante, pilsoniski aktīva juriste

Foto: lvportals.lv

Lai nodrošinātu iespēju 12.Saeimas vēlēšanās balsot tām personām, kurām ir personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas karte (eID), bet nav derīgas pilsoņu pases, tiek virzīti grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, saskaņā ar kuriem īpaši šiem vēlētājiem tiks izgatavotas un izsniegtas vēlētāja apliecības. Persona savu vēlētāja apliecību varēs saņemt sākot ar 22.septembri Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), kur iepriekš saņēma savu eID.

Viss jau būtu labi, ja vien jau tagad nebūtu skaidrs, ka liela daļa cilvēku neies izņemt savu vēlētāja apliecību, jo, pirmkārt, tas prasa papildlaiku – cilvēkiem ir savi ikdienas pienākumi, un, otrkārt, papildizdevumi, piemēram, transportam, lai nokļūtu līdz PMLP. Diemžēl mūsu sabiedrība neizceļas ar īpaši augstu pilsonisku apziņu. Gandrīz pēc katrām notikušām vēlēšanām lasāmas ziņas, ka vēlētāju aktivitāte bijusi zema. Tāpēc pamatoti uzskatu, ka risinājums – aicināt personas vērsties PMLP, lai saņemtu vēlētāja apliecības – ir neveiksmīgs. Drīzāk tas ir Saeimas deputātu mēģinājums darīt vienalga ko, lai tik nesaņemtu pilsoņu pārmetumus par to, ka vispār nekas netiek darīts. Šāds situācijas risinājums neveicinās vēlētāju aktivitāti.

Kamēr twitterī izteicu domu, ka, iespējams, vēlētāja apliecību varētu sūtīt personai pa pastu – jo kāpēc gan nē, piemēram, tādi svarīgi dokumenti kā tiesas nolēmumi tiek sūtīti pa pastu ierakstītās vēstulēs – tikmēr deputāte Inga Vanaga twitterī izteica domu, izsniegt šīm personām pases. Ne viena, ne otra doma nav slikta un ir apspriežama. Tomēr, pirmajā gadījumā, nosūtot vēlētāja apliecību pa pastu, tiks risināta problēma tikai 12.Saeimas vēlēšanu ietvaros, kamēr otra sniedz garantiju tam, ka, ja 12.Saeimas deputāti neatrisinās problēmjautājumu līdz 13.Saeimas vēlēšanām, tad personai būs pase, ar kuru tā pavisam noteikti varēs balsot.

Deputātes Lolitas Čigānes komentāru par it kā plašākām iespējām 30 000 tūkstošiem pilsoņu un norādi, ka diemžēl vēlētāju kartes nebūs iespējams nosūtīt uz ārzemēm, kur atrodas 641 pilsonis ar e-ID karti, bet kuriem nav derīgas pases, jo tas prasītu pārāk lielu resursu ieguldījumu, uzskatu par cinismu. L.Čigāne faktiski pasaka, ka vēlētājiem ārzemēs nebūs tiesību vēlēt, taču tajā pašā laikā slēpjas aiz bloga nosaukuma „Plašākas iespējas 30 000 tūkstošiem pilsoņu”.

Piedalīšanās Saeimas vēlēšanās ir viena no svarīgākajām pilsoņu politiskās gribas izpausmes formām. Taču šobrīd pastāv reāla iespēja, ka daļa no +/- 26 000 personām, kurām ir eID, bet nav derīgas pilsoņu pases, neizmantos šīs svarīgās pilsoņu tiesības ne tāpēc, ka nevēlas vai negrib, bet gan tāpēc, ka to izmantošana Saeimas deputātu kļūdas dēļ ir apgrūtināta.

Ja saskaņā ar vienlīdzības principu visas personas ir vienādas likuma priekšā un atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likuma 2.panta trešajai daļai personu apliecinoši dokumenti ir gan pase, gan eID, tad šobrīd personas, kurām ir eID, bet nav derīgas pilsoņu pases, atrodas sliktākā stāvoklī nekā tie, kuriem ir derīgas pilsoņu pases. Viņu tiesības vēlēt, atšķirībā no personām ar derīgām pilsoņu pasēm, ir nepamatoti ierobežotas.

ANO Ģenerālās Asamblejas 1966.gada 16.decembrī pieņemtā Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 25.pantā uzsvērts, ka katram pilsonim bez nepamatotiem ierobežojumiem jābūt tiesībām un iespējai balsot. Satversmes tiesa savā 2002.gada 23.septembra spriedumā lietā nr.2002-08-01 norādīja, ka valstīm, kuras pievienojušās Paktam, jānodrošina, lai Paktā garantētās tiesības tiktu efektīvi īstenotas. Šobrīd eID īpašnieku tiesības vēlēt ir formālas un tāpēc nevar runāt par Paktā garantēto tiesību efektīvu īstenošanu.

Vēlēšanu tiesības ir ikvienas demokrātiskās valsts pamattiesības. Bez vēlēšanu tiesībām nav iedomājam demokrātiskā valsts. Tāpēc ierosinu apdomāt iespēju, kā personām, kurām ir eID, bet nav derīgas pilsoņu pases, maksimāli atvieglot vēlētāja apliecības saņemšanu vai arī apsvērt domu izsniedz šīm personām pases bez maksas

Ierosinājums nav iegriba, bet gan nepieciešamība, bez kuras demokrātiskā valsts nevar pastāvēt. Un nav svarīgi, cik viens vai otrs risinājums šajā gadījumā izmaksās, bet ir svarīgi, cik viens vai otrs risinājums būs efektīvi. Jādomā valstiski.

ZINĀŠANAI:

Derīga pase ir tā, kurai nav beidzies termiņš, kad tā ir jāatjauno.
Savukārt nederīga pase ir tā, kura jau ir jāmaina, jo ir beidzies termiņš.
eID karte ir pielīdzināta pasei, taču ar to nevar balsot.
PMLP var saņemt gan pasi, gan eID. PMLP neskaidro, ka ar eID nevar balsot un daudzi ņem šo karti to nezinot.

Līdzīgi raksti

Kad krīzes centrs kļūst par bērnu cietumu

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina(0)

Dāvids Džeisons (Jason David), mācītājs no Kalifornijas ir dziedātājs un sludinātājs, bet, kad vēzis skāra mēli, viņš pārvērtās par īstu cīnītāju. Mācītājs neļauj cīņā pret vēzi novērst savu uzmanību no evaņģēlija sludināšanas. “Es ticu, ka Dievs var dot jums jaunu dziesmu dziedināšanai,” -saka mācītājs Dāvids Džeisons. – „Un nākamā dziesma, kuru mēs dziedāsim, ir uzrakstīta

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā(0)

Ir svētdiena, 20.augusts. Šī diena noteikti paliks Talsu luterāņu draudzes locekļu atmiņās. Ne tikai tāpēc, ka baznīca svin 450 gadu jubileju, bet arī tāpēc, ka baznīcas tornī nu tikšķ pulkstenis. Un pavisam tūlīt notiks pirmizrāde mūziklam “Vien puteklis?”  

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad(0)

2017. gadā, 23. augustā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa pulcējās latvieši, lai 20:00 iedegtu svecītes un atcerētos Baltijas ceļu un latviešu 3. Atmodu!,-ziņo spektrs.com Pasākuma organizators: Nacionālā Apvienība. “Baltijas ceļš -bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. Gada 23.augustā plkst. 19.00, kad apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km (pēc

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā(0)

Par nacionālas valsts nozīmi 1904. gadā formulēja Miķelis Valters (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, (1918—1919) jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.): „Tēvu zeme kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti. Šī organizācija pastāv no trim daļām: zemes, uz kuras zināma tauta dzīvo, pašas tautas un valsts varas, zem kuras

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”(0)

Materiālu sagatavoja Spektrs.com, Marlēna Pirvica. Īpaši rekomendējošs jauniešu auditorijai! 23. augustā 17:30, Latvijas Kara muzejā, Rīgā, norisināsies Raivja Zeltīta grāmatas “Par Nacionālu Valsti” atvēršana. Iepazīstoties ar gados jaunā politiķa Raivja Zeltīta autordarbu- grāmatu „Par nacionālu valsti- jaunais nacionālisms 21. Gadsimta Latvijai” rodas iespaids, ka tas varētu būt labs turpinājums cita autora politiķa Raivja Dzintara izdotajām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.