„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Ieva Brante: Kāpēc Latvijas pilsoņi nedrīkst atbalstīt Ukrainu?

Foto: Džerijs Šterns

Ieva Brante, pilsoniski aktīva juriste

Jautājums var likties dīvains, jo Latvija, tāpat kā Eiropas Savienība, atbalsta Ukrainas valsts teritorijas nedalāmību un neatkarību. Tātad arī mūsu valsts pilsoņi individuāli, domubiedru grupās vai apvienojoties biedrībās to var darīt.

Protams, Biedrību un nodibinājumu likums nosaka, ka biedrības un nodibinājuma nosaukums un simbolika nedrīkst būt pretrunā ar normatīvajiem aktiem, tajā nedrīkst ietvert militāra formējuma vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu vai simboliku, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu, nosaukums un simbolika nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi pret vardarbību. Ar šo normu likumdevējs ir ierobežojis tādu biedrību darbību, kuras vēlas popularizēt jebkādus militārus formējumus, kā arī tādas organizācijas, kas var tikt atzītas par noziedzīgām un antikonstitucionālām. Turklāt arī Krimināllikuma 772.pants ierobežo finanšu līdzekļu vai citas mantas tiešu vai netiešu vākšanu vai nodošanu ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā iesaistītai pusei, kuras darbība vērsta pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā ar Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesībām. Tik tālu vismaz teorētiski viss tā kā būtu skaidrs.

Atbalsts Ukrainas valsts cīņai par savu neatkarību un teritoriālo nedalāmību neatbilst ne vienā, ne otrā likumā ierakstītajiem nosacījumiem, kuru dēļ varētu atteiktis reģistrēt biedrību, kas vēlas palīdzēt Ukrainai. Taču prakse, izrādās, ir pavisam cita.

Savulaik izveidojām domubiedru grupu, kas joprojām vāc palīdzību Ukrainas armijai, sākot no jakām, zeķēm un cimdiem līdz marles saitēm un vatei. Protams, par jebkāda veida militāriem līdzekļiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav letāli, neesam pat domājuši un neko tādu neesam mēģinājuši sagādāt. Darbojamies likuma ietvoros.

Šī gada februārī nolēmām dibināt biedrību „SOS PALĪDZĪBA UKRAINAS ARMIJAI”, iesniedzām pieteikumu un citus vajadzīgos dokumentus LR Uzņēmumu reģistrā. Dokumentu izskatīšanas termiņš tika pagarināts divas reizes. Uzņēmumu reģistrs izprasīja Latvijas Ārlietu ministrijas, Drošības policijas un citu iestāžu un ekspertu viedokli par biedrības dibināšanu. 14.maijā beidzot saņēmām atbildi un jāteic, ka es vairs nesaprotu, kādā valstī dzīvoju.

Biedrības ierakstīšana biedrību un nodibinājumu reģistrā ir atlikta, jo Ārlietu ministrijas viedoklī, kas izteikts 2015.gada 23.aprīļa vēstulē par biedrības mērķu atbilstību Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, norādīts uz pastāvošu risku Latvijas valsts drošībai un reputācijai, reģistrējot biedrības, kuras saistītas ar bruņotā konflikta puses atbalstīšanu. Savukārt, ņemot vērā Drošības policijas 2015.gada 6.maija vēstulē norādīto informāciju, brīvprātīgo vienību darbība bruņota konflikta laikā Ukrainas dienvidaustrumos nav vērtējama viennozīmīgi.

Kaut gan biedrības izvirzītie mērķi neiekļauj konkrētu brīvprātīgo vienību nosaukumus un militārās vienības nav atzītas par antikonstitucionālām, un tā plāno sniegt atbalstu bruņotā konfliktā iesaistītajai pusei, kas iestājas par valsts teritoriālo nedalāmību, valsts institūcijas uzskata, ka pastāv risks, ka biedrība atbalstīs tādas militāras organizācijas, kuras darbojas pretēji Latvijai saistošajām starptautiskajām tiesībām.

Ar vārdu sakot, Ukrainas karavīru un brīvprātīgo cīņa par savas valsts neatkarību un teritoriālo nedalāmību nav vērtējama viennozīmīgi, un tiek pieļauta iespēja, ka mēs, Ukrainas atbalstītāji, kādā brīdī varētu sākt sadarboties ar tiem, kas ir pret neatkarīgu un vienotu Ukrainu. Kā šāda nostāja saskan ar Latvijas nostāju jautājumā par Ukrainu? Kurā brīdī mūsu domubiedru grupa ir kļuvusi neuzticama un aizdomīga? Esam saņēmuši pateicības par savu darbību, mūs pozītīvi vērtē vairākas valsts iestādes, tiekam aicināti uz dažādiem valstiski svarīgiem notikumiem, bet tagad izrādās, ka esam neuzticami, varam „pārmest kažoku” un darboties pret savu valsti? Uz kā pamatojas šādi Ārlietu ministrijas secinājumi? Kā varam graut Latvijas tēlu, atbalstot Ukrainas cīņu par savu valsti?

Tajā pašā laikā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis vēl nesen publiski atzina, ka Latvijā šobrīd darbojas gandrīz 100 valstij nedraudzīgas organizācijas, piebilstot, ka daļa no šīm organizācijām darbojas nelegāli. Rodas pamatots jautājums – kā varēja reģistrēt tās valstij nedraudzīgās organizācijas, kuras tagad darbojas pavisam legāli? Vai šīs organizācijas reģistrējās, kā rokdarbnieču pulciņi un pīrādziņu cepēji un to darbību nav iespējams apturēt? Nemaz nerunājot par nereģistrētiem veidojumiem un nelegālajām organizācijām. Tām vispār nav likumu un kontroles?

Kā tas var būt, ka domubiedru grupai, kas atbalsta Ukrainas cīņu par savas valsts neatkarību un nedalāmību, tiek likti šķēršļi savas darbības reģistrēšanai? Mūsu darbs saskan ar Latvijas valsts ārpolitiku – atbalstīt Ukrainas nedalāmību. Mēs strādājam likuma ietvaros. Kāpēc esam kļuvuši nevēlami?

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai(0)

ASV: Teksasas draudze Covenant Church vairāk nekā 4000 ģimenēm plāno ziedot naudu, lai tās varētu segt mājsaimniecību rēķinus un medicīniskos izdevumus. Ziedojumi būs vairāk nekā 10 miljonu dolāru apmērā, un daudzi ziedojumu saņēmēji būs kara veterāni,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Draudzes mācītājs Stefans Hejs (Stephen Hayes) uzsver, ka apgabalā, kurā kalpo draudze, vairs nebūs neviens cilvēks ar parādu par medicīniskajiem

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju(0)

Vairums Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai viņi tic Dievam, vai uzskata sevi par kristiešiem, vai arī netic Dievam,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Vairums jeb 73% respondentu atzina, ka kopumā tic Dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43% Latvijas iedzīvotāju saskaņā

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”(1)

 „Es neesmu ne par, ne pret Stambulas konvenciju,” raksta Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe facebook vietnē. Taču, kur ir problēma, par kuru uztraucas žurnāliste esot galvenokārt BAZNĪCAS LIELĀ IETEKME Latvijas politikā. Izmantojot sociālo tīklu analīzi, Re:Baltica atklāja, ka nepilna mēneša laikā Latvijas baznīcas spēja mobilizēt vairāk, nekā 8000 cilvēku, kas parakstījās pret konvenciju. Baznīcas spiediena rezultātā

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis  Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumā. Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts ir šāds: bija uzmodinātas lielas cerības – gan mācekļos, gan tautā – kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tukšais kaps bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lielās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, 29. martā Kāpēc mēs esam radīti? Vai varat atbildēt uzreiz. Kāda ir pirmā atbilde, kas nāk prātā? Man grūti katru tagad uzklausīt, bet gribu, lai mēģināt atbildēt sevī vai arī to izdarāt kā mājasdarbu. Gribu pateikt, ka esam radīti laimei. Ticat? Bet vai jūtaties laimīgi?

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.