„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Ieva Brante, juriste: Šūpuļkrēsla pavēlnieks ar politisko jumtu

Artuss Kaimiņš Foto apollo.tvnet.lv

Tas, ka politiķi kādos amatos mēdz apstiprināt labi izmantojamus ielikteņus, nav nekāds jaunums. Nav jaunums arī tas, ka reizēm lieti noder kāds no kolēģu vidus, kurš patiesībā negrib vai nespēj saprast, par ko vispār ir runa, bet ir gatavs parakstīties un par parakstīto cīnīties līdz galam.

Jaunākais un spilgtākais piemērs tādai „karstu ogļu” raušanai ar citu rokām ir deputāta Artusa Kaimiņa iesniegums par Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atlaišanu. Diskusija LTV studijā parādīja, ka deputāts Kaimiņš nesaprot, ar ko atšķiras sabiedriskie un komercmediji, Valsts kontroles (VK) ziņojumā rakstīto skaidro pēc sava prāta un saprātīga saruna ar viņu vispār nav iespējama. Diskusija arī nepārprotami pierādīja, ka vēlmei atlaist NEPLP ir mazs sakars ar Padomes darba kvalitāti, bet tā ir milzu vēlme ieviest vismaz kaut ko valsts televīzijai līdzīgu. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) jau savējo nupat Padomē iedabūja, Dace Ķezbere varēs turpināt savu ierasto kalpošanu politiķiem. Tagad deputātiem acīmredzot gribas aši nomainīt atlikušo NEPLP, lai beidzot panāktu, ka žurnālisti dara tikai to, kas politiķiem netraucē.

Vēlme atlaist NEPLP ir izraisījusi krietni lielu troksni un, pat ja politiķiem iecerētais izdosies, tas nevarēs notikt klusiņām un nepamanāmi.

Kārtējā Rīgas brīvostas sāga

Leonīds Loginovs (no labās) un Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Foto: Nora Krevneva, F64

Toties daudz klusāk un mierīgāk ir beigusies kārtējā Rīgas brīvostas sāga. Patiesībā tas ir bezgalīgais stāsts no 1998. gada, kad par Rīgas brīvostas pārvaldnieku kļuva Leonīds Loginovs, kurš lieti noderējis visiem valdošajiem un uz kuru neviens likums neattiecas.

Šķiet, ka ir pašsaprotami, ja kāds uzņēmums piedzen no sava darbinieka līdzekļus, kurus zaudējis šī darbinieka rīcības dēļ. Rīgas brīvosta par nodarīto konkurences kropļojumu velkoņu pakalpojumu biznesā valsts budžetā samaksās naudas sodu 622 363 eiro apmērā. Izrādās – Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam ar pārkāpumiem nav nekādas saistības, atbildības arī nav un par to, ka viņam varētu atvilkt kaut vienu eiro no viņa lielās algas, nevar būt ne runas.

Nebija tā, ka Brīvosta pēkšņi uzzina, ka kaut ko darījusi ne tā kā vajadzētu, pārkāpusi likumu, nepareizi to interpretējusi vai tamlīdzīgi. Rīgas brīvosta ilgstoši izmantoja savu administratīvo varu, lai nodrošinātu konkurences priekšrocības sev piederošās SIA „Rīgas brīvostas flote” velkoņiem un kavētu privāto velkoņu kompāniju iespējas strādāt ostā. Pirmo reizi šādu pārkāpumu Rīgas brīvostas darbībās Konkurences padome (KP) konstatēja jau 2009.gadā, atkārtoti līdzīgs pārkāpums tika konstatēts arī 2011.gadā. Abus šos KP lēmumus tiesa atzina par pamatotiem, tomēr nekas nemainījās. Brīvosta turpināja darīt, kā tīk, līdz valstij maksājamā soda nauda sasniedza jau 1,5 miljonus eiro, draudēja nopietni tiesu darbi, un beigu beigās Rīgas brīvostas pārvalde parakstījusi izlīgumu ar KP, kas paredz minētās soda naudas samaksu.

Kopš 1998. gada, kad L. Loginovs kļuva par Brīvostas pārvaldnieku, ik pa laikam kāds politiķis ir mēģinājis kaut ko mainīt Brīvostas darbā un ir kritizējis pārvaldnieku. Savulaik kāds žurnālists ironizēja – ja mēdz sacīt, ka amatpersonu krēsli reizēm tiek šūpoti, tad pēc šīs analoģijas droši varot teikt, ka Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs teju kopš savas stāšanās amatā sēž šūpuļkrēslā. Gan Guntis Bojārs, gan Einars Repše, gan Ainārs Šlesers cerēja, ka Loginovu noņems no amata, divas reizes pat nonāca līdz balsojumam Brīvostas valdē, bet neviens Valsts kontroles vai Konkurences padomes ziņojums par likumu pārkāpumiem tā arī nopietni nav sašūpojis Loginova krēslu. Ne tad, kad laikā no 2009. līdz 2011. gadam pēc VK ieskata bija notikuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi 41 miljona latu apmērā, ne tad, kad bija pamats apturēt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu Krievu salas projektam, Loginovs par padarīto vai nepadarīto neatbildēja.

Skaidrojot situāciju par vairāk nekā sešsimt tūkstošu lielo sodu Brīvostai, KP pārstāve Inita Kabanova sacīja: „Parakstot izlīgumu, Rīgas brīvostas pārvalde ir atzinusi savu atbildību par šo pārkāpumu. Tā kā Konkurences likums un tajā noteiktie aizliegumi attiecas uz tirgus dalībniekiem, KP neizšķir atsevišķu amatpersonu atbildību, jo pārkāpums tiek konstatēts uzņēmumu darbībās”. Viņa arī skaidroja, ka amatpersonu vaina tiek vērtēta valstīs, kur par konkurences tiesību pārkāpumiem paredzēta kriminālatbildība, piemēram, Igaunijā vai Lielbritānijā: „Attiecīgi šādā gadījumā par līdzīgu pārkāpumu vainīgajai amatpersonai draudētu cietumsods vai naudassods, vai liegums uz konkrētu laiku ieņemt konkrētu amatu.”

Neviens „patiesības cīnītājs” likumdevēja rindās šajos gados, protams, nav pūlējies kaut ko kādā likumā mainīt, lai Brīvosta un tās pārvaldnieks beidzot atbildētu par savu darbu. Kamēr deputāts Kaimiņš vaiga sviedros nopūlas nobeigt viņa ieskatā noziedzīgo NEPLP, turklāt saceļot pamatīgu jezgu, Loginovs un viņa labvēļi var dzīvot mierīgi. Likumdevēja resursi un vēlētāju uzmanība piesaistīta viena aktiera teātrim un vajadzības gadījumā taču varēs ierosināt iestudēt nākamo lugu.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?(0)

Materiālu sagatavoja: „Dievišķā straume”. Daudzās Latvijas baznīcās simti un tūkstoši kristiešu dažādu konfesiju draudzēs gadiem ilgi lūdz par latviešu tautas atmodu. Velti lūgt, ja tu svini pagānu kulta svētkus Jāņus, tad velti tu lūdz, jo tu esi dziļi pagrimis līgo kulta okultismā. Pirmo reizi savā dzīvē vairākums latviešu piedzeras tieši Jāņos jau pusaudžu gados. Tieši

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”(0)

Svētdien, 25, jūnijā, 16:00, Vērmanes dārza estrādē evaņģelizējoša, muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”. “Nesīsim kopā Patiesības Gaismu mūsu pilsētā un valstī. Pagodināsim Dievu sapulcē Rīgas centrā, atvedīsim cilvēkus, kuriem jādzird evaņģēlijs. Lūgsim, lai mūsu tauta atver savas sirdis Kristus mīlestībai, lai Dieva Valstība atklājas pazūdošām dvēselēm.”-stāsta pasākuma organizators Gints L Grinbergs. Atmodas sapulces notiks jūnija, jūlija un

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga”  Zīmējumu teātra izrāde

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga” Zīmējumu teātra izrāde(0)

2017. gadā Eiropas kultūrtelpā viens no nozīmīgakajiem notikumiem ir Reformācijas 500 gadu jubileja. 1517. gadā Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes, no kurām sākās apvērsums ne tikai visā Rietumu kristīgajā baznīcā un ticības izpratnē, bet lielā mērā arī Eiropas un Pasaules kultūrā kopumā,-spektrs.com ziņo Katrīna Vastlāve. Lai atzīmētu Reformācijas 500. gadadienu, “Zīmējumu teātris” izveidojis starpdisciplināru uzvedumu “Pazudušais

Ungārija: Budapeštā ar 2000 dalībnieku piedalīšanos norisinājās zibakcija atbalstot ģimenes vērtības

Ungārija: Budapeštā ar 2000 dalībnieku piedalīšanos norisinājās zibakcija atbalstot ģimenes vērtības(0)

Vispasaules kristiešu kustība Up to Faith organizējusi zibakciju, lai pārliecinātu politiķus un pasaules līderus par sabiedrības vēlmi saglabāt tradicionālas (dabīgas) ģimenes vērtības,-ziņo spektrs.com Vairāk nekā 2000 cilvēku izgāja galvaspilsētas Budapeštas ielās un vienojās zibakcijas dejā, lai paustu savu atbalstu tradicionālas ģimenes vērtībām. “Arī mēs esam PAR STIPRU ĢIMENI un priecājamies, ka pasaulē ir daudz kristiešu

“Debesjums vēstījums”: Dimitera kundze Līga savus 60 atzīmē ar vēstījuma izplatīšanu

“Debesjums vēstījums”: Dimitera kundze Līga savus 60 atzīmē ar vēstījuma izplatīšanu(0)

Pareizticīgais dziesminieks, Līgas mīļotais vīrs Kaspars Dimiters maija sākumā nosvinēja 60. Jubileju, tagad pienākusi kārta arī sievai. Kaspara Dimitera laulātā draudzene, sasniedzot 60 gadu slieksni, caur portālu Kasjauns.lv/spektrs.com vēršas ar paziņojumu “Debesjums vēstījums”. Tostarp Līga nozīmīgo pasākumu atzīmēja arī ar grāmatas “Ielūgums uz dzīvi”  un albuma laišanu tautās. Svētki noritēja Cēsu pils parkā. “Debesjums vēstījums” (atstājam

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.