„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Ieva Brante, juriste: Šūpuļkrēsla pavēlnieks ar politisko jumtu

Artuss Kaimiņš Foto apollo.tvnet.lv

Tas, ka politiķi kādos amatos mēdz apstiprināt labi izmantojamus ielikteņus, nav nekāds jaunums. Nav jaunums arī tas, ka reizēm lieti noder kāds no kolēģu vidus, kurš patiesībā negrib vai nespēj saprast, par ko vispār ir runa, bet ir gatavs parakstīties un par parakstīto cīnīties līdz galam.

Jaunākais un spilgtākais piemērs tādai „karstu ogļu” raušanai ar citu rokām ir deputāta Artusa Kaimiņa iesniegums par Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atlaišanu. Diskusija LTV studijā parādīja, ka deputāts Kaimiņš nesaprot, ar ko atšķiras sabiedriskie un komercmediji, Valsts kontroles (VK) ziņojumā rakstīto skaidro pēc sava prāta un saprātīga saruna ar viņu vispār nav iespējama. Diskusija arī nepārprotami pierādīja, ka vēlmei atlaist NEPLP ir mazs sakars ar Padomes darba kvalitāti, bet tā ir milzu vēlme ieviest vismaz kaut ko valsts televīzijai līdzīgu. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) jau savējo nupat Padomē iedabūja, Dace Ķezbere varēs turpināt savu ierasto kalpošanu politiķiem. Tagad deputātiem acīmredzot gribas aši nomainīt atlikušo NEPLP, lai beidzot panāktu, ka žurnālisti dara tikai to, kas politiķiem netraucē.

Vēlme atlaist NEPLP ir izraisījusi krietni lielu troksni un, pat ja politiķiem iecerētais izdosies, tas nevarēs notikt klusiņām un nepamanāmi.

Kārtējā Rīgas brīvostas sāga

Leonīds Loginovs (no labās) un Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Foto: Nora Krevneva, F64

Toties daudz klusāk un mierīgāk ir beigusies kārtējā Rīgas brīvostas sāga. Patiesībā tas ir bezgalīgais stāsts no 1998. gada, kad par Rīgas brīvostas pārvaldnieku kļuva Leonīds Loginovs, kurš lieti noderējis visiem valdošajiem un uz kuru neviens likums neattiecas.

Šķiet, ka ir pašsaprotami, ja kāds uzņēmums piedzen no sava darbinieka līdzekļus, kurus zaudējis šī darbinieka rīcības dēļ. Rīgas brīvosta par nodarīto konkurences kropļojumu velkoņu pakalpojumu biznesā valsts budžetā samaksās naudas sodu 622 363 eiro apmērā. Izrādās – Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam ar pārkāpumiem nav nekādas saistības, atbildības arī nav un par to, ka viņam varētu atvilkt kaut vienu eiro no viņa lielās algas, nevar būt ne runas.

Nebija tā, ka Brīvosta pēkšņi uzzina, ka kaut ko darījusi ne tā kā vajadzētu, pārkāpusi likumu, nepareizi to interpretējusi vai tamlīdzīgi. Rīgas brīvosta ilgstoši izmantoja savu administratīvo varu, lai nodrošinātu konkurences priekšrocības sev piederošās SIA „Rīgas brīvostas flote” velkoņiem un kavētu privāto velkoņu kompāniju iespējas strādāt ostā. Pirmo reizi šādu pārkāpumu Rīgas brīvostas darbībās Konkurences padome (KP) konstatēja jau 2009.gadā, atkārtoti līdzīgs pārkāpums tika konstatēts arī 2011.gadā. Abus šos KP lēmumus tiesa atzina par pamatotiem, tomēr nekas nemainījās. Brīvosta turpināja darīt, kā tīk, līdz valstij maksājamā soda nauda sasniedza jau 1,5 miljonus eiro, draudēja nopietni tiesu darbi, un beigu beigās Rīgas brīvostas pārvalde parakstījusi izlīgumu ar KP, kas paredz minētās soda naudas samaksu.

Kopš 1998. gada, kad L. Loginovs kļuva par Brīvostas pārvaldnieku, ik pa laikam kāds politiķis ir mēģinājis kaut ko mainīt Brīvostas darbā un ir kritizējis pārvaldnieku. Savulaik kāds žurnālists ironizēja – ja mēdz sacīt, ka amatpersonu krēsli reizēm tiek šūpoti, tad pēc šīs analoģijas droši varot teikt, ka Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs teju kopš savas stāšanās amatā sēž šūpuļkrēslā. Gan Guntis Bojārs, gan Einars Repše, gan Ainārs Šlesers cerēja, ka Loginovu noņems no amata, divas reizes pat nonāca līdz balsojumam Brīvostas valdē, bet neviens Valsts kontroles vai Konkurences padomes ziņojums par likumu pārkāpumiem tā arī nopietni nav sašūpojis Loginova krēslu. Ne tad, kad laikā no 2009. līdz 2011. gadam pēc VK ieskata bija notikuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi 41 miljona latu apmērā, ne tad, kad bija pamats apturēt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu Krievu salas projektam, Loginovs par padarīto vai nepadarīto neatbildēja.

Skaidrojot situāciju par vairāk nekā sešsimt tūkstošu lielo sodu Brīvostai, KP pārstāve Inita Kabanova sacīja: „Parakstot izlīgumu, Rīgas brīvostas pārvalde ir atzinusi savu atbildību par šo pārkāpumu. Tā kā Konkurences likums un tajā noteiktie aizliegumi attiecas uz tirgus dalībniekiem, KP neizšķir atsevišķu amatpersonu atbildību, jo pārkāpums tiek konstatēts uzņēmumu darbībās”. Viņa arī skaidroja, ka amatpersonu vaina tiek vērtēta valstīs, kur par konkurences tiesību pārkāpumiem paredzēta kriminālatbildība, piemēram, Igaunijā vai Lielbritānijā: „Attiecīgi šādā gadījumā par līdzīgu pārkāpumu vainīgajai amatpersonai draudētu cietumsods vai naudassods, vai liegums uz konkrētu laiku ieņemt konkrētu amatu.”

Neviens „patiesības cīnītājs” likumdevēja rindās šajos gados, protams, nav pūlējies kaut ko kādā likumā mainīt, lai Brīvosta un tās pārvaldnieks beidzot atbildētu par savu darbu. Kamēr deputāts Kaimiņš vaiga sviedros nopūlas nobeigt viņa ieskatā noziedzīgo NEPLP, turklāt saceļot pamatīgu jezgu, Loginovs un viņa labvēļi var dzīvot mierīgi. Likumdevēja resursi un vēlētāju uzmanība piesaistīta viena aktiera teātrim un vajadzības gadījumā taču varēs ierosināt iestudēt nākamo lugu.

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem(0)

Pagājušā gada 19. oktobrī jau otro reizi pēc kārtas notika viens no lielākajiem kristīgajiem pasākumiem Latvijā – Starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce „Dievs, svētī, Latviju!”. Šis pasākums, kas vieno gandrīz visus Latvijā esošos konfesiju vadītājus un ticīgos, tiek rīkots ar mērķi apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā(0)

J. Lee Grady Dž. Lī Grīds, Žurnāla Charisma līdzautors. Kristīgajā žurnālistikā viņš ir iesaistīts kopš 1981. gada. Dzimis Atlantā, Dž. Lī Grīdam un viņa sievai Deborai ir četras meitas. Vairāku grāmatu autors tostarp populārā grāmata “10 meli, ko baznīca stāsta sievietēm”. Dž. Lī Grīds ir apmeklējis 12 valstis, izaicinot draudzi atbrīvot sievietes kalpošanā un izbeigt

Leonards Inkins: Viltus ziņas

Leonards Inkins: Viltus ziņas(0)

Sistemātisku viltus ziņu mērķis esot, manipulējot ar daļēji reāliem faktiem, mēģināt ietekmēt sabiedrības noskaņojumu, mazināt uzticību valsts institūcijām un amatpersonām, kā arī ietekmēt cilvēku prātus un sirdis. Mūsdienu informācijas karā svarīgākais esot nevis fakti, bet emocijas. Ja izdodas izraisīt sabiedrībā spēcīgas emocijas, bailes vai dusmas, pat tad ja publicētie fakti ir tikai daļēji patiesi, viltus

Leonards Inkins: Liekuļi

Leonards Inkins: Liekuļi(0)

Drīzumā nekustamo īpašumu tirgū parādīsies visnotaļ rets un ekstravagants objekts – Ilzu baznīca. (Foto: Viesite.lv) Ir gana vecs liekulības piemērs. Reiz Jēzus Kristus sestdienā sinagogā izārstēja kādu astoņpadsmit gadus vecu meiteni. Dievs ir noteicis, ka sešas dienas cilvēkam ir jānodarbojas ar laicīgām lietām, jāstrādā, jārūpējas par ģimeni, valsti un citādi, bet septītā diena jāveltī Viņam.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.