„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Ieva Brante, juriste: Šūpuļkrēsla pavēlnieks ar politisko jumtu

Artuss Kaimiņš Foto apollo.tvnet.lv

Tas, ka politiķi kādos amatos mēdz apstiprināt labi izmantojamus ielikteņus, nav nekāds jaunums. Nav jaunums arī tas, ka reizēm lieti noder kāds no kolēģu vidus, kurš patiesībā negrib vai nespēj saprast, par ko vispār ir runa, bet ir gatavs parakstīties un par parakstīto cīnīties līdz galam.

Jaunākais un spilgtākais piemērs tādai „karstu ogļu” raušanai ar citu rokām ir deputāta Artusa Kaimiņa iesniegums par Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atlaišanu. Diskusija LTV studijā parādīja, ka deputāts Kaimiņš nesaprot, ar ko atšķiras sabiedriskie un komercmediji, Valsts kontroles (VK) ziņojumā rakstīto skaidro pēc sava prāta un saprātīga saruna ar viņu vispār nav iespējama. Diskusija arī nepārprotami pierādīja, ka vēlmei atlaist NEPLP ir mazs sakars ar Padomes darba kvalitāti, bet tā ir milzu vēlme ieviest vismaz kaut ko valsts televīzijai līdzīgu. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) jau savējo nupat Padomē iedabūja, Dace Ķezbere varēs turpināt savu ierasto kalpošanu politiķiem. Tagad deputātiem acīmredzot gribas aši nomainīt atlikušo NEPLP, lai beidzot panāktu, ka žurnālisti dara tikai to, kas politiķiem netraucē.

Vēlme atlaist NEPLP ir izraisījusi krietni lielu troksni un, pat ja politiķiem iecerētais izdosies, tas nevarēs notikt klusiņām un nepamanāmi.

Kārtējā Rīgas brīvostas sāga

Leonīds Loginovs (no labās) un Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Foto: Nora Krevneva, F64

Toties daudz klusāk un mierīgāk ir beigusies kārtējā Rīgas brīvostas sāga. Patiesībā tas ir bezgalīgais stāsts no 1998. gada, kad par Rīgas brīvostas pārvaldnieku kļuva Leonīds Loginovs, kurš lieti noderējis visiem valdošajiem un uz kuru neviens likums neattiecas.

Šķiet, ka ir pašsaprotami, ja kāds uzņēmums piedzen no sava darbinieka līdzekļus, kurus zaudējis šī darbinieka rīcības dēļ. Rīgas brīvosta par nodarīto konkurences kropļojumu velkoņu pakalpojumu biznesā valsts budžetā samaksās naudas sodu 622 363 eiro apmērā. Izrādās – Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam ar pārkāpumiem nav nekādas saistības, atbildības arī nav un par to, ka viņam varētu atvilkt kaut vienu eiro no viņa lielās algas, nevar būt ne runas.

Nebija tā, ka Brīvosta pēkšņi uzzina, ka kaut ko darījusi ne tā kā vajadzētu, pārkāpusi likumu, nepareizi to interpretējusi vai tamlīdzīgi. Rīgas brīvosta ilgstoši izmantoja savu administratīvo varu, lai nodrošinātu konkurences priekšrocības sev piederošās SIA „Rīgas brīvostas flote” velkoņiem un kavētu privāto velkoņu kompāniju iespējas strādāt ostā. Pirmo reizi šādu pārkāpumu Rīgas brīvostas darbībās Konkurences padome (KP) konstatēja jau 2009.gadā, atkārtoti līdzīgs pārkāpums tika konstatēts arī 2011.gadā. Abus šos KP lēmumus tiesa atzina par pamatotiem, tomēr nekas nemainījās. Brīvosta turpināja darīt, kā tīk, līdz valstij maksājamā soda nauda sasniedza jau 1,5 miljonus eiro, draudēja nopietni tiesu darbi, un beigu beigās Rīgas brīvostas pārvalde parakstījusi izlīgumu ar KP, kas paredz minētās soda naudas samaksu.

Kopš 1998. gada, kad L. Loginovs kļuva par Brīvostas pārvaldnieku, ik pa laikam kāds politiķis ir mēģinājis kaut ko mainīt Brīvostas darbā un ir kritizējis pārvaldnieku. Savulaik kāds žurnālists ironizēja – ja mēdz sacīt, ka amatpersonu krēsli reizēm tiek šūpoti, tad pēc šīs analoģijas droši varot teikt, ka Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs teju kopš savas stāšanās amatā sēž šūpuļkrēslā. Gan Guntis Bojārs, gan Einars Repše, gan Ainārs Šlesers cerēja, ka Loginovu noņems no amata, divas reizes pat nonāca līdz balsojumam Brīvostas valdē, bet neviens Valsts kontroles vai Konkurences padomes ziņojums par likumu pārkāpumiem tā arī nopietni nav sašūpojis Loginova krēslu. Ne tad, kad laikā no 2009. līdz 2011. gadam pēc VK ieskata bija notikuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi 41 miljona latu apmērā, ne tad, kad bija pamats apturēt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu Krievu salas projektam, Loginovs par padarīto vai nepadarīto neatbildēja.

Skaidrojot situāciju par vairāk nekā sešsimt tūkstošu lielo sodu Brīvostai, KP pārstāve Inita Kabanova sacīja: „Parakstot izlīgumu, Rīgas brīvostas pārvalde ir atzinusi savu atbildību par šo pārkāpumu. Tā kā Konkurences likums un tajā noteiktie aizliegumi attiecas uz tirgus dalībniekiem, KP neizšķir atsevišķu amatpersonu atbildību, jo pārkāpums tiek konstatēts uzņēmumu darbībās”. Viņa arī skaidroja, ka amatpersonu vaina tiek vērtēta valstīs, kur par konkurences tiesību pārkāpumiem paredzēta kriminālatbildība, piemēram, Igaunijā vai Lielbritānijā: „Attiecīgi šādā gadījumā par līdzīgu pārkāpumu vainīgajai amatpersonai draudētu cietumsods vai naudassods, vai liegums uz konkrētu laiku ieņemt konkrētu amatu.”

Neviens „patiesības cīnītājs” likumdevēja rindās šajos gados, protams, nav pūlējies kaut ko kādā likumā mainīt, lai Brīvosta un tās pārvaldnieks beidzot atbildētu par savu darbu. Kamēr deputāts Kaimiņš vaiga sviedros nopūlas nobeigt viņa ieskatā noziedzīgo NEPLP, turklāt saceļot pamatīgu jezgu, Loginovs un viņa labvēļi var dzīvot mierīgi. Likumdevēja resursi un vēlētāju uzmanība piesaistīta viena aktiera teātrim un vajadzības gadījumā taču varēs ierosināt iestudēt nākamo lugu.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Seminārs: Ko par latviešu zīmēm un simboliem saka Bībele?

Seminārs: Ko par latviešu zīmēm un simboliem saka Bībele?(0)

Mūsdienās ik uz soļa saskaramies ar modernā dizainā ietvērtām latviskajām zīmēm – kreklos, mēbelēs, aksesuāros. Vai esat kādreiz domājis, kādu spēku tās nes? un vai par senlatviešu zīmēm ko saka arī Bībele? Lai palīdzētu izprast šīs lietas, ikviens ir aicināts uz semināru 17. jūnijā. Semināra mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ieraudzīt šķēršļus, kas traucē tuvoties Dievam

Pretpraida pasākums 9.jūnijā 10.00

Pretpraida pasākums 9.jūnijā 10.00(0)

Pretpraida pasākums (mītiņš) notiks 9.jūnijā, 10.00 Rīgā, pie Vērmanes dārza (Merķeļa ielā – iepretīm Latviešu biedrības namam). Pasākumu veido Fonds ”Stop Imigrācija!”. Pasākuma mērķis – ”Protests pret homoseksuālisma u.c. psihisku un mentālu noviržu popularizēšanu”. Aicināti piedalīties visi nevienaldzīgie, visi kuri saprot – aizverot actiņas un austiņas,-ziņo spektrs.com Pretpraida pasākuma organizators Andris Orols stāsta: “Mēs tikai atbalstām

Inga Bite (LRA) savākusi 30 Saeimas deputātu parakstus izsakot bažas saistībā ar Eiropas Savienības Tiesā izskatāmo “Coman” lietu

Inga Bite (LRA) savākusi 30 Saeimas deputātu parakstus izsakot bažas saistībā ar Eiropas Savienības Tiesā izskatāmo “Coman” lietu(0)

12.Saeimas deputāte Inga Bite: „Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm var tikt radīts pienākums juridiski atzīt viena dzimumu laulību, kas noslēgta ārpus viņu teritorijas. To var saukt par “ideoloģisko kolonizāciju”. Vakar, pēc 12.Saeimas deputātes Ingas Bites no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iniciatīvas 30 Latvijas Saeimas deputāti parakstīja vēstuli Eiropas Savienības tiesai un Eiropas Savienības institūciju vadītājiem,-ziņo spektrs.com

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai(0)

ASV: Teksasas draudze Covenant Church vairāk nekā 4000 ģimenēm plāno ziedot naudu, lai tās varētu segt mājsaimniecību rēķinus un medicīniskos izdevumus. Ziedojumi būs vairāk nekā 10 miljonu dolāru apmērā, un daudzi ziedojumu saņēmēji būs kara veterāni,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Draudzes mācītājs Stefans Hejs (Stephen Hayes) uzsver, ka apgabalā, kurā kalpo draudze, vairs nebūs neviens cilvēks ar parādu par medicīniskajiem

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju(0)

Vairums Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai viņi tic Dievam, vai uzskata sevi par kristiešiem, vai arī netic Dievam,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Vairums jeb 73% respondentu atzina, ka kopumā tic Dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43% Latvijas iedzīvotāju saskaņā

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.