„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Gaidis Bērziņš: Latvija nesekos Igaunijas piemēram attiecībā uz viendzimuma laulībām

Igaunijā 15. oktobrī pieņemtais partnerattiecību likums paredz, ka cilvēki, kuri dzīvo kopā neprecējušies, varēs reģistrēt savas partnerattiecības un līdz ar to regulēt juridiskās attiecības savā starpā. Atbilstoši likumprojektam savu kopdzīvi varēs reģistrēt arī viendzimuma pāri, kā arī adoptēt bērnus.

Igaunijas politiskā opozīcija ierosināja likumprojektu nodot tautas nobalsošanai. Taču  Igaunijas parlamenta (Rīgikogu) vairākums nosprieda, ka tautu šo jautājumu izlemšanā labāk neiesaistīt, un vakar notika galīgais balsojums par likumprojektu. Par bija 40 parlamentārieši, pret 38, bet 10 atturējās.

Pēc likuma pieņemšanas Igaunijas sabiedrībā turpinās asas debates. Notiek protesti.

Latvijas prezidents Andris Bērziņš Igaunijas kontekstā paziņoja, ka ir zvērējis ievērot Satversmi un stingri ievēros Satversmes 110. pantu.

Raksta autore Līga Ādamsone

Gaidis Berziņš. Foto: Konference "Dzimtsarakstu loma tiesu sistēmā"

Atklājot konferenci “Dzimtsarakstu loma tiesu sistēmā”, Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) paziņoja: “Latvijas Satversmē ir skaidri definēts, kā valstī tiek saprasta laulība, proti – vīrieša un sievietes savienība. Un tikai šāda savienība, kurā dzimst bērni, veido ģimeni”.

Tieslietu ministrs atzina, ka fakts, ka daudzās Eiropas Savienības valstīs tiek atzītas viendzimuma laulības, ir satraucošs, īpaši ņemot vērā dažādo attieksmi pret Partneru regulu, kuru Eiropas Komisija ir izstrādājusi, lai regulētu to pāru attiecības, kuri dzīvo nereģistrētā ģimenē:

Partnerattiecību regula ir viltīgs solis ceļā uz viendzimuma laulību atzīšanu!

„Ņemot vērā to, ka Latvijā nav pazīstami šādi personu savienību institūti, proti, nepastāv ne viendzimuma laulību institūts, ne arī reģistrētu partnerattiecību institūts, Nacionālās apvienības vadībā Tieslietu ministrija negatavojas šādus institūtus ieviest.”

Ministrs pauda pārliecību, ka mazajai Latvijai, lai tā attīstītos un plauktu, ir stingri jāiestājas par tradicionālas laulības un ģimenes aizsardzību.

G.Bērziņš pozitīvi atzīmēja Dzimtsarakstu sistēmas kolēģu darbu, kuri patlaban strādā pie tieši tradicionālās laulības institūta popularizēšanas un pirmslaulību mācību programmas ieviešanas.

Ir notikušas vairākas būtiskas izmaiņas:

  • Tagad – laulību nevajag izsludināt, kā tas bija agrāk, izliekot uz vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā
  • Iesniegums laulības noslēgšanai iesniedzams vienīgi dzimtsarakstu nodaļā, neatkarīgi no paredzamās laulības noslēgšanas vietas (nodaļa vai baznīca)
  • Dzimtsarakstu nodaļā laulās nodaļas telpās vai jebkurā citā piemērotā vietā (piemēram, pils, viesu nams, brīvdabas muzejs u.tml.)

Foto: Konference "Dzimtsarakstu loma tiesu sistēmā"

Šobrīd civilstāvokļa aktu reģistrāciju veic 123 dzimtsarakstu nodaļas. Ministraprāt Latvijā dzimtsarakstu nodaļu darba specifika nemainīsies un, plašinoties darbam pie ģimenes institūta popularizēšanas, darbs pieaugs – „jau tagad redzam – šī gada 1.pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, laulību skaits pieaudzis par 411.”

Bērziņš pozitīvi atzīmēja Dzimtsarakstu departamenta ieguldījumu vienotas civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas izveidē un ieviešanā.

Tieslietu ministrs izteica dzimtsarakstu sistēmas kolēģiem lielu pateicību par veikumu valsts valodas stiprināšanā: „Novērtējams dzimtsarakstu nodaļu un departamenta ieguldījums latviešu valodas saglabāšanā un aizsardzībā, konsekventi atbalstot bērna vārda un uzvārda rakstību, kā arī citvalodu cilmes personvārdu atveidi atbilstoši latviešu valodas normām.”

„Pēdējos gados daudzi – arī es pats, mani radi un draugi – pēta savu dzimtas koku, daudzas jaunas ģimenes meklē savu dzimtu ģērboņus, karogus vai izveido tos paši no jauna.

Mēs vēlamies zināt savas saknes, jo uz tām balstīts tiek mūsu dzimtas koks. Mums kopīgi jābūt lepniem, ka valstī pozitīvā gultnē risinās demogrāfijas jautājumi – šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, mūsu valstī dzimuši par 656 bērniem vairāk, tiek domāts par atbalstu daudzbērnu ģimenēm un par bērnu – bāreņu iekļaušanu stiprās ģimenēs”, ģimeņu vērtību uzsvēra Gaidis Bērziņš.

Lai stiprinātu tradicionālu ģimeņu institūtu, ministrs uzrunas noslēgumā novēlēja vērtīgām atziņām bagātu konferences darbu: „Stipras tradicionālas ģimenes, kuras audzina valstiskā garā savus bērnus, stiprinās mūsu Latviju. Audzināsim stipru un latvisku Latviju!”

No vēstures

Latvijā līdz 1921. gadam laulības, dzimšanas un miršanas reģistrus mūsu valstī veda baznīca. Un dzimtu vēsture tika glabāta baznīcas grāmatās.

Pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste 1921. gadā izsludināja likumu „Par civilstāvokļu aktu reģistrāciju”:
„Es likšu šo likumu visā visumā uz balsošanu un lūdzu piecelties tos, kas par šī likuma pieņemšanu.” Toreiz savu nostāju deputāti paauda pieceļoties. „Un šis likums visā visumā ar visām balsīm – pret 7- tika pieņemts.”

Kā lasām arhīvā: 1921. gadā „Latvijā tika veidotas dzimtsarakstu nodaļas, kas „Vakareiropā” darbojās jau sen”.

Pirmo dzimtsarakstu nodaļu – Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu, kura atradās Šķūņu ielā 11 – atklāja tieslietu ministrs Rūdolfs Benuss 1921.gada 2.maijā. Jau kopš dibināšanas pirmsākumiem uzraudzība pār dzimtsarakstu nodaļām piederēja tieslietu ministram.

Termins „Dzimtsarakstu nodaļas” ir cēlies no termina „Dzimtu saraksti”. Zināms, ka šādi Dzimtu saraksti ir bijuši Francijā jau kopš Napoleona laikiem, savukārt Vācijā ir bijušas Ģimenes grāmatas. Šādi dzimtu saraksti tika veidoti grāmatās, kur visa dzimta tika ierakstīta. Jo kuplāka dzimta, jo lielāka un biezāka grāmata.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina(0)

Dāvids Džeisons (Jason David), mācītājs no Kalifornijas ir dziedātājs un sludinātājs, bet, kad vēzis skāra mēli, viņš pārvērtās par īstu cīnītāju. Mācītājs neļauj cīņā pret vēzi novērst savu uzmanību no evaņģēlija sludināšanas. “Es ticu, ka Dievs var dot jums jaunu dziesmu dziedināšanai,” -saka mācītājs Dāvids Džeisons. – „Un nākamā dziesma, kuru mēs dziedāsim, ir uzrakstīta

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā(0)

Ir svētdiena, 20.augusts. Šī diena noteikti paliks Talsu luterāņu draudzes locekļu atmiņās. Ne tikai tāpēc, ka baznīca svin 450 gadu jubileju, bet arī tāpēc, ka baznīcas tornī nu tikšķ pulkstenis. Un pavisam tūlīt notiks pirmizrāde mūziklam “Vien puteklis?”  

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad(0)

2017. gadā, 23. augustā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa pulcējās latvieši, lai 20:00 iedegtu svecītes un atcerētos Baltijas ceļu un latviešu 3. Atmodu!,-ziņo spektrs.com Pasākuma organizators: Nacionālā Apvienība. “Baltijas ceļš -bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. Gada 23.augustā plkst. 19.00, kad apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km (pēc

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā(0)

Par nacionālas valsts nozīmi 1904. gadā formulēja Miķelis Valters (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, (1918—1919) jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.): „Tēvu zeme kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti. Šī organizācija pastāv no trim daļām: zemes, uz kuras zināma tauta dzīvo, pašas tautas un valsts varas, zem kuras

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”(0)

Materiālu sagatavoja Spektrs.com, Marlēna Pirvica. Īpaši rekomendējošs jauniešu auditorijai! 23. augustā 17:30, Latvijas Kara muzejā, Rīgā, norisināsies Raivja Zeltīta grāmatas “Par Nacionālu Valsti” atvēršana. Iepazīstoties ar gados jaunā politiķa Raivja Zeltīta autordarbu- grāmatu „Par nacionālu valsti- jaunais nacionālisms 21. Gadsimta Latvijai” rodas iespaids, ka tas varētu būt labs turpinājums cita autora politiķa Raivja Dzintara izdotajām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.