„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

15.04.2013. Augstākās tiesas (AT) pētījums: Valstij ir pienākums ierobežot „naida runu” saturošus izteikumus

Spektrs.com jau brīdināja Latvijas tautu par iespējamo „naida runas” kriminalizēšanu 78. Krimināllpantā paredzot to, ka varētu būt mēģinājumi veikt grozījumus arī citos likuma pantos, aicināja vākt parakstus, lai apstādinātu jebkādu grozījumu likumā.

Pa šo laiku izvērtējot jautājumu darba grupā secināts, ka materiāli ir nepietiekami, lai „naida runu” kriminalizētu, tādēļ homoseksuālistu lobisti iesniedza prasība Augstākajā Tiesā. 

Kamēr vēl daļa Latvijas tautas joprojām izvērtē parakstīšanās iespēju, lūk, rezultāts.

Varbūt tas ļaus ātrāk izvērtēt parakstīšanās svarīgumu.

 

Augstākās tiesas (AT) pētījums:

Atšķirībā no varas institūciju un amatpersonu kritikas „naida runa” vēršas nevis pret valsts institūcijām vai amatpersonām, bet pret kādu etnisko, reliģisko grupu, vai citu sabiedrības daļu – …„seksuālās minoritātes…”. Tā kā šādi izteikumi pauž naidu vai pat aicina uz vardarbību pret kādu sabiedrības daļu- …„seksuālās minoritātes”…, valstij ne tikai ir tiesības, bet pat pienākums ierobežot šādus izteikumus.

Tas secināts Augstākās tiesas (AT) veiktajā pētījumā par tiesu prakses apkopojumu lietās par rasu, nacionālā un etniskā naida izraisīšanu… (…)? , kas veikts sadarbībā ar juridisko zinātņu doktoru Artūru Kupču. Pētījumā norādīts, ka, piemērojot Krimināllikuma 78.pantu attiecībā uz „naida runas” izpaušanu, ir jāņem vērā arī Satversmes 100.pantu „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.” un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā ietvertās tiesības uz vārda brīvību.

Neesot būtiski, kādā izteiksmes formā šie aicinājumi ir ietverti, jo konvencijas 10.pants bez verbālas informācijas aptver arī māksliniecisku izteiksmi, piemēram, karikatūras, gleznas, plakātus, komerciālas dabas informāciju un pat vieglo mūziku un reklāmu.

Latvijas tiesu prakses secinājums:

Latvijas tiesu prakse apliecina, ka vārda brīvība ir viens no elementiem, ko ņem vērā tiesas, lemjot par Krimināllikuma 78.panta noziedzīgā nodarījuma sastāvu. Tādēļ, piemērojot pantu, ir nepieciešams izvērtēt, vai apstrīdētie izteikumi un to konteksts veido noziedzīgā nodarījuma sastāvu, vai netiks nesamērīgi ierobežotas tiesības uz vārda brīvību.

Savukārt izskaidrojums ierobežojošajai attieksmei pret „naida runu” saistāms ar to, ka šie izteikumi apdraud vērtības (kādas?) , kas daudzās sabiedrībās -(kādās?) tiek uzskatītas par tikpat nozīmīgām kā tiesības uz vārda brīvību, piemēram, tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi …(pret kādiem?)… un cilvēcisku cieņu. Rasu naidu kurinošas runas vēsturiski ir veidojušas pamatu gan etniskajām „tīrīšanām”, gan kariem un genocīdam. Tādēļ ir nepieciešama valsts iejaukšanās, nepieļaujot sabiedrībā rasu naidu kurinošas runas izplatību.

Vairākās Rīgas apgabaltiesas izskatītajās lietās, kur šis noziedzīgais nodarījums izpaudās, uzrakstot plašsaziņas līdzekļos vai ievietojot internetā etnisko naidu un nesaticību izraisošus komentārus, apsūdzētie norādīja, ka tas ir bijis tikai viņu viedoklis. Tiesa plašāk šo argumentu nebija vērtējusi. Tomēr AT Senāts vairākkārt lietās par goda un cieņas aizskaršanu norādījis, kā arī no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses izriet, ka arī viedoklis nedrīkst būt nesamērīgi aizskarošs.

Neskatoties uz vārda brīvības fundamentālo lomu demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanā, Satversme tiesa ir atzinusi, ka šīs tiesības nav absolūtas un var tikt ierobežotas. Šis ierobežojuma juridiskais pamatojums izriet ne tikai no Satversmes 116.panta, bet arī no Satversmes 89.panta, kurš paredz, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības …(daudzās sabiedrībās?) saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

Leģitīms mērķis

Kā leģitīms mērķis „naida runas:” ierobežojumam var būt gan Satversmes 116.pantā ietvertā „citu cilvēku tiesību”, gan „demokrātiskās valsts iekārtas”, gan „sabiedrības drošības” aizsardzība.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Sabiedriskā apspriešana: Jaunajā mācību saturā izņem kristīgās mācības priekšmetu 1.-3. klasei

Sabiedriskā apspriešana: Jaunajā mācību saturā izņem kristīgās mācības priekšmetu 1.-3. klasei(0)

UZMANĪBU! Forumu ciklā eksperti apspriedīs jaunā mācību satura piedāvājumu. Nedēļas laikā to var brīvi apmeklēt arī interesenti izsakot savu vērtējumu  Kristīgās mācības skolotāja Dita Pavloviča paužot nožēlu stāsta: „Mācu šo priekšmetu jau 14 gadus- kopš tas tika ieviests skolu programmā kā obligāts izvēles priekšmets. Trīs gadu garumā reizi nedēļā no 1.-3. klasei bērni apguva pašu kristietības

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juridiskas sarunas par Satversmi

Juridiskas sarunas par Satversmi(0)

Reizi piecos gados Satversmes pieņemšanas gadadienā apspriežam tās iespējamos pilnveidojumus. Piedalīsies: LU docents Jānis Pleps; tiesībsargs Juris Jansons; Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. dalība brīva bez maksas vēlama iepriekšēja pieteikšanās:[email protected] Laiks: 15 februārī, 13:00; Adrese: Raiņa būlvārī 4.

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts(0)

Artūrs Irbe – Ne tikai NHL hokeja leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vārtsargs, bet arī vīrietis, tēvs un kristietis. 3. februārī bezmaksas sarunu pasākums, kurā Artūrs dalīsies ar savu stāstu par pārbaudījumiem un uzvarām un šajā ceļā iegūtajam atziņām. Saturs ar uzsvaru vīriešiem, taču aicināts ikviens. 3. februārī Rīgā, Rīgas Vasarsvētku draudzē “Cerība”, Nometņu ielā

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu(0)

Rīgas Ebreju kopiena uzsāk jaunu projektu jauniešiem ar ebreju saknēm un vēlmi iepazīt ebreju kultūru un labi pavadīt laiku kopā ar interesantiem cilvēkiem. Aicinām uz pirmo pasākumu svētdien, 21. janvārī plkst. 12:00! Pasākuma laikā iepazīsim Rīgas Ebreju kopienas namu (Skolas iela 6) – kultūras pieminekli un kādreizējo Ebreju teātra ēku: ielūkosimies, kas notiek aiz “slēgtām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.