„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

“3 reizes veda nošaut…” Mācītājs stāsta par gūstā Doņeckā piedzīvotajām zvērībām

Foto: kasjauns.lv

Aizmirstais karš – tā Rietumos sāk dēvēt Ukrainas austrumos notiekošo. Krievijas atbalstītās bandas ieročus nav nolikušas, joprojām skan šāvieni un mirst cilvēki. Un ne tikai kaujas laukā, bet arī atjaunotās čekas pagrabos,- ziņo spektrs.com/kasjauns.lv

Mācītājam Aleksandram Homčenko laimējās izdzīvot mūsdienu staļinistu gūstā. Par piedzīvoto viņš pavēstījis Briselē, kur uzklausītas liecības par kara noziegumiem Ukrainā pirms gaidāmās Starptautiskās tiesas sēdes Hāgā.

Poļi vēlas tiesāt teroristus
Kopā ar Homčenko uz Briseli devās vēl divi bijušie gūstekņi. Par vienu no viņiem rakstīja „Kas Jauns Avīze” jau rakstīja – Irinu Dovgaņu par palīdzēšanu Ukrainas karavīriem ar drēbēm un pārtiku spīdzināja un nostādīja Doņeckā uz ielas – lai vietējie „zombiji” sper, sit un spļauj sejā. Ļvovas students Jurijs Jacenko pavadīja Krievijas cietumā gadu, pēc safabricētas apsūdzības par 41 grama medību šaujampulvera glabāšanu.

Pirmie viņu liecības pierakstīja Polijas policisti – Eiropas Parlamenta deputātes Malgožatas Gosevskas uzdevumā. Homčenko ir neizpratnē, ka Ukrainas spēka struktūras tas īpaši neinteresē, Drošības dienesta darbinieki iztaujājuši tikai par viņa mocītāju vārdiem un segvārdiem, bet ne nodarījumiem.

Tieši poļi iesniedza prasību Hāgā, norādot ar konkrētiem piemēriem, ka Doņeckas un Luhanskas „republikas” ir starptautiskas teroristu organizācijas, ko atbalsta Krievija.

Nenāca tikai Maskavas popi
Homčenko „vaina” bija lūgšana par savu valsti. 2014. gada pavasarī un vasarā viņš ar domubiedriem no draudzes „Dzīvības vārds” Doņeckas centrā, Konstitūcijas laukumā, katru vakaru aicināja visu konfesiju piederīgos uz kopīgu dievkalpojumu.

“Nebija mūsu vidū tikai Maskavas patriarhāta garīdznieku,” intervijā Ukrainas izdevumam „Fakti” saka Homčenko. “Sākumā laukumā pulcējās 300 cilvēku. Bet ar katru dienu situācija mainījās, pilsētā kļuva aizvien vairāk kaujinieku, bet ļaudis uz dievkalpojumiem nāca ar katru dienu mazāk.”

Baidījās, nogalināt varēja jau tikai par Ukrainas krāsām – dzeltenzilu lentīti pie apģērba. Arī dievlūdzēji tās noņēma. 2014. gada jūlijā viņiem uzbruka bataljona „Oplot” izsitēji – telti nojauca, skaņu tehniku sadauzīja, lūgšanas par mieru „atbrīvotājiem” nepatika. Cilvēki vēl mēģināja pulcēties, tad piedraudēja nošaut, un daudzi izbijās.

“Jūsu ceļš ved uz nekurieni”
Homčenko gūstā bija četras dienas, un šajā laikā viņu trīs reizes veda uz nošaušanu. “Kad pirmo reizi pielika pie sienas, automāta kārtu nolaida virs galvas. Kaut gan, godīgi sakot, biju gatavs, ka mani nogalinās.”

Viņš redzēja un dzirdēja, kā slepkavo ukraiņus. Vienu nolika uz ceļiem un nošāva ar pistoli pakausī, pēc čekas un nacistu parauga. Citu izmantoja par granātmetēja mērķi.

“Otrajā reizē mani veda nogalināt uz Makejevku. Nolika bedres malā, kas bija pilnā ar nošauto gūstekņu līķiem. Pēc kara mēs atradīsim vēl daudz tādu brāļu kapu,” tobrīd Aleksandra acu priekšā pazibēja visa dzīve, viņš sapratis, kad pret kādu bijis netaisns, nožēlojis grēkus. Un uzrunājis četrus bendes savā priekšā: “Paldies jums, mani draugi. Es zinu, kurp dodos, bet jūsu ceļš ved uz nekurieni.”

Atskanēja šāvieni, bet visas lodes aizlidoja garām. Galu galā bandītu pretizlūkošanas priekšnieks pavēlēja “batjušku neaiztikt”. Pie čekas pulcējās mācītāja draudze, skaļi lūdzās, un kaujinieki atdeva mācītāju.

Starp citu, no Aleksandra mocītājiem neviens vairs neesot dzīvs, visi devušies uz nekurieni.

Pilns teksts

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Latvijas Evaņģēliskā alianse ielūdz uz konferenci  REFORMĀCIJAS KRĀSAS

Latvijas Evaņģēliskā alianse ielūdz uz konferenci REFORMĀCIJAS KRĀSAS(1)

Latvijas Evaņģēliskā alianse  ielūdz uz: 3. starptautisko konferenci  REFORMĀCIJAS KRĀSAS  25. oktobrī 10:00,  Rīgas Domes sēžu zālē. Konferences šā gada moto: “Reformācijas Rītausma”. Konferences šā gada moto: “Reformācijas Rītausma” Šogad konferencē ar lekcijām piedalīsies: Roberts Spirģis, Dr.hist., Manfred Kruppa, M.A., (Vācija) Uģis Sildegs, Dr.theol., Krišjānis Lācis, Mg.phil., Gints Lūsis Grīnbergs, Jānis Šiliņš, Dr.hist., Beata Paškevica, Dr.phil., Jouko

Leonards Inkins: Runā, ka…

Leonards Inkins: Runā, ka…(0)

Cilvēce vēl nav noskaidrojusi kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja? Daudzi vēl šodien strīdas, kur un kā radās dzīvība un no kā ir cēlies cilvēks. Ir tādi, kuri uzskata, ka Radītājs radīja Visumu, Zemi, cilvēku un to, kas plaši aprakstīts un vēl neminēts Vikipēdijā.

“Cīņai sveiks!”: Jaunlatvieši pret Brāļu draudzēm jeb hernhūtiešiem
Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem

Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem(0)

No 2019.gada 20.septembra līdz 2020.gada 19.septembrim visās 119 pašvaldībās atvērts vēlētāju parakstīšanai likums – atcelt ierobežojumus tautas tiesībām (atcelt 2012. gada gozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”). Parakstīt var klātienē pašvaldību izpilddirekcijās/pagastu pārvaldēs pie notāriem un internetā – Latvija.lv ar interneta bankas vai eParaksts pieeju. Aicinām ikvienu pilsoni izmantot savas tiesības un iesaistīties – pastāstīt līdzcilvēkiem

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)(0)

Ar vērienīgu kaujas šaušanu noslēdzas militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, ziņo „Latvijas armija”, kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru,  (vairāk nekā 3000 karavīru), brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu.    Kārlis

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.