„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

29.11.2010. Latvija-Rīga: Pirmā Adventa svētdienā sākas jaunais Baznīcas gads

spoza_rita_zvaigzne_spektrs_com

Svētdien, kristīgajās baznīcās ir iestājusies pirmā advente, kas sāk arī jaunu Baznīcas gadu, ziņo spektrs.com/LELB Sabiedrisko attiecību vadītājs Ivars Kupcis.

Ik svētdienu, sākot ar 28.novembri, baznīcās adventes vainagā tiks aizdedzinātas sveces atbilstoši adventes nedēļu skaitam. Arī ikviena ģimene savās mājās katru dienu adventes vainagā var iedegt sveci un to parasti lūdz izdarīt kādam bērnam, vismazākajam ģimenes loceklim. Adventes sveci var aizdedzināt pie kopīgām lūgšanām, pie pusdienu vai vakariņu galda.
Atšķirībā no astronomiskā gada, Baznīcas liturģiskais gads sākas ar adventes laiku ceturtajā svētdienā pirms Ziemsvētkiem un noslēdzas ar Mūžības svētdienu. Adventes laiks ir četru nedēļu ilgs Kristus gaidīšanas laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – Ziemsvētkiem. Vārds “advente” nāk no latīņu valodas vārda “adventus”, kas nozīmē “atnākšana”. Adventes laika liturģiskā krāsa ir violetā, un šis tradicionāli bijis gavēņa laiks, kad cilvēki gatavojušies Kristus atnākšanai pasaulē.
Baznīcas gada galvenais uzdevums ir vest cilvēkus gadu ilgā meditācijā, sekojot līdzi Kristum – sākot no viņa dzimšanas gaidīšanas laika šai pasaulē. Tas ir ceļš kopā ar Jēzu Kristu no viņa piedzimšanas līdz krustā sišanai, augšāmcelšanās rītam, debesīs uzņemšanai un Svētā Gara saņemšanai.
Sekošana līdzi Baznīcas gadam – adventes, ciešanu, Lieldienu laikam – ļauj ieraudzīt, ka šis gads nav vis vienmuļa stāvēšana uz vietas, bet gan secīga kustība cauri visiem būtiskākajiem tematiem, par kuriem runā Jaunā Derība saistībā ar Kristus dzīvi. Jo Kristus dzīve ir atbilde uz cilvēku dzīves jautājumiem, atbilde uz jautājumu par laika jēgu.
Tradicionāli katram Baznīcas gadam tiek izraudzīts tā dēvētais gada lozungs jeb Bībeles pants, ko izmanto daudzas luteriskās baznīcas visā pasaulē. Jaunais 2011.gada lozungs ir vārdi no apustuļa Pāvila vēstules romiešiem: “Neļauj ļaunumam sevi uzvarēt, bet uzvari ļaunu ar labu” (Rm 12:21).
Pārdomās par nākamā gada lozungu LELB arhibīskaps Jānis Vanags saka: “Neļaut ļaunajam sevi pieveikt, cīnīties un uzvarēt ir arhetips, kas parādās, sākot no pasakām un piedzīvojumu filmām un beidzot ar Bībeli un likumu krājumiem. Mums ir dabiska izjūta, kā to darīt. Līdzīgu ārstēt ar līdzīgu. Aci pret aci, zobu pret zobu. Noziegums un sods. Cilvēku likumu loģika ļauj atvairīt spēku ar spēku un aizsargāties visiem līdzekļiem. Tas liekas tik taisnīgi, ka pat īpaši neapceram, par ko paši kļūstam, atvairīdami ļaunu ar ļaunu.”
Vanags skaidro, ka Pāvila ieteikums ļaunu uzvarēt ar labu ir no citādas pasaules. Tajā skan debesu valstības loģika, pēc kuras Dievs parāda mīlestību tiem, kas ir pelnījuši atmaksu. “Jēzus pie krusta nerīkojās taisnīgi, taču tas dziedināja mūsu eksistenci. Atrodot – ne sevī, bet viņā – spēku pārspēt rupjību ar laipnību, pāridarījumu ar piedošanu, varam ļoti personīgi piedzīvot, ka karstā cīņu speltē savu ceļu ejam pa pavēņa pusi. Bieži vien ticības pārliecība kristiešiem dod tikai vēl vienu iemeslu kritikai, sadursmēm un nemīlestībai. Pāvils aicina staigāt Garā un kļūt par tādiem, kas laikam pa priekšu jau šajā pasaulē dzīvo tā, kā ir dabiski Debesu valstībā,” norāda Vanags.

Arhibīskapa novēlējums
Arhibīskaps novēl, lai 2011.gadā cilvēki ik brīdi, katrā situācijā meklē iespēju, kā ļaut Svētajam Garam cilvēku dabiskos instinktus aizstāt ar pārdabisku, debešķīgu motivāciju.

Adventes vainaga nozīme
Adventes vainags, ko daudzi darinās vai iegādāsies, nav tikai skaista lieta, kas greznos mājas un priecēs bērnus. Vainagam ir ļoti dziļa reliģiska un simboliska nozīme. Tā ir himna dzīvības noslēpumam, himna Kristum. Kristus ir patiesā gaisma, kurš ir nācis, lai uzvarētu tumsu un nāvi.
“Aplis, ko veido adventes vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību. Vainagam ir gredzena forma un nozīme: tā ir uzticības zīme Dievam un viņa apsolījumiem. Vēl vairāk, tam, tāpat kā Kristum, ir divi tituli: karaliskais un uzvarētāja tituls. Jau senajā Romā izmantoja lauru vainagus, kronējot uzvarētājus sporta spēlēs. Adventes vainags cilvēcei pasludina, ka bērns, ko visas tautas gaida, ir karalis, kurš uzveic tumsu ar savu gaismu. Priežu vai egļu zari, ko izmanto pinot vainagus, vienmēr ir zaļi, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību. Vainagam nevajadzētu būt no keramikas vai kādiem citiem materiāliem. Šie zaļie zari kristiešiem atsauc atmiņā Jēzus ieiešanu Jeruzalemē, kad viņu uzņēma kā pravieti un karali,” skaidro Informācijas centra darbinieki.
Adventes vainaga dekorēšanai var izmantot sarkanas vai violetas lentes. Sarkanā krāsa simbolizē Jēzus mīlestību uz cilvēkiem, violetā – grēku nožēlu un atgriešanos līdz Kristus otrreizējai atnākšanai.

Sveču nozīme adventes vainagā
Četrām svecēm adventes vainagā ir sava nozīme: pirmā tiek saukta par pravieša sveci (cerība, kas ir Kristus), otrā ir Betlēmes svece (universālais aicinājums uz Pestīšanu), trešā – ganiņu svece (prieks) un ceturtā – eņģeļu svece (mīlestība).
Katrai adventes svētdienai ir sava pamattēma, kuru kristieši pārdomā, tādejādi svētdarot savu laiku līdz Ziemassvētku svinēšanai. Arī dievkalpojumos ir pamanāmas izmaiņas: netiek dziedāts Gloria dziedājums, kurš no jauna atskanēs tikai Ziemassvētku vigilijā.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”(0)

“Reformācijai 500″ un Rīgas reformācijas 500. gadadienas pasākumu ietvaros Latvijas Evaņģēliskā alianse š. g. 26.oktobrī rīko 2. konferenci „Reformācijas krāsas”. Konference norisināsies Rīgas Domes sēžu zālē no 10:00 līdz 16:00. Šā gada moto: „Reformācija pirms un pēc Reformācijas”. Apskatīsim Reformāciju arī kā procesu vēsturē un sabiedrībā. Nešaubīgi Reformācijas centrālais notikums bija Mārtiņa Lutera Baznīcas reformācija 1517. gadā, kam sekoja politiskā reformācija. Tomēr Reformācijas

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām(0)

Šī brīža situācija Rietumu pasaulē un Latvijā ir aktualizējusi jautājumu par ārvalstu propagandu – kāda ir tās ietekme uz neatkarīgu valstu vēlēšanām? Kā demokrātiskai valstij cīnīties pret dezinformāciju un viltus ziņām? Vai vēlēšanas Latvijā varētu tikt ietekmētas no ārpuses? Uz šiem jautājumiem mēģināsim rast atbildi diskusijā jauniešu auditorijai. Piedalījās: Dr. theol. Guntis Kalme, Dr.sc.pol., LĀI

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!(0)

Augošas draudzes ir augošu kristiešu veidotas, apmācītu līderu vadītas, Dieva Vārdā balstītas, pasaulei liecību nesošas. Ja Tu vēlies saņemt Dieva Vārdā balstītas zināšanas, attīstīt savas kalpošanas prasmes un kļūt par vēl noderīgāku instrumentu Dievam Viņa darbā savā draudzē, tad aicinām, izaicinām un iedrošinām sākt mācības Latvijas Bībeles Centrā. Šī gada septembrī mācības sāksies sertifikāta programmā

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”(0)

4. jūlijā, no plkst. 09:45 līdz 11:45 norisināsies ikgadējais pasākums – Maršs “Dzīvo gājiens”, gājiens pa bijuša Rīgas geto ielām – no Vecā Ebreju kapsētas līdz sadedzinātas Horālas sinagogas memoriālam. Šis pasākums veltīts Holokausta upuru piemiņai. Šajā gājienā piedalīsies izdzīvojošo pēcnācēji un tie, kam nav vienaldzīga atmiņa par katastrofu, kas notika te, Latvijā, pirms 77 gadiem. Lai tas

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.